vara bungas: Konstatēju, ka hiperskaņas ieroču sistēmas ir nepamatoti apieta tēma VB. Zemāk zināšanu minimums (16 lapas) par tēmu, kas drīzumā būs noteicošā, lai atbildētu uz jautājumu “kurš kuru pirmais?”, jo šeit kombinējās ne-kodol-kaujas daļas, praktiskā nepārtveramība, liels darbības rādiuss, ātrums un augsta precizitāte – prompt global strike ready. Valsts, kas pierādīs pārākumu šājā jomā var aizmirst par sauszemes stacionārām ICBM, agrā brīdinājuma sistēmām un daudz ko citu, jo spēs iznīcināt pretinieka stratēģiskos (nenovēršāmas atbildes) ieročus ātrāk nekā tie pamanīs apdraudējumu. Protams, šāds sasniegums tiks kopēts, atdarināts un pārsniegts, kas nozīmē, ka lēmuma pieņemšanai par atbildes triecienu abās okeāna pusēs vairs nebūs pat 20 minūšu, kuru laikā hypersonic raķete sasniedz jebkuru vietu uz zemes, jo hiperskaņas raķetes ir grūtāk atklāt nekā starpkontinentālās balistiskās (30-40 min pārdomām garantētas). Ap 2030. gadu pasaulei būs nepieciešama jauna stratēģiskās drošības sistēma, kas prasa spēju un vēlmi vienoties.
[..] Hypersonic systems include anything that travels faster than Mach 5, or five times the speed of sound. We may be on the cusp of seeing hypersonic weapons proliferate around the world, with Russia, China and the US all in the process of developing and testing them. By 2030 they are likely to be in the inventory of all of the major powers.[..]
[..]Current Russian developments were, according to Moscow, spurred on by the development and deployment of anti-ballistic missile systems by the US, and by the latter’s withdrawal from the Anti-Ballistic Missile Treaty in 2001. President Putin has stated that hypersonic systems are seen as insurance against US anti-missile developments negating Russia’s nuclear deterrent in the future[..]
Es kaut kā neredzu, kādā veidā no hiperskaņas ieroču attīstības un izplatības izriet tas, ka tie “spēs iznīcināt pretinieka stratēģiskos (nenovēršāmas atbildes) ieročus ātrāk nekā tie pamanīs apdraudējumu.”
Pie šādas attīstības, ja tu uztaisi pārsteiguma first strike un nobumbo visas zināmās pretinieka vietas, pirms tās ir pamanījušas apdraudējumu, tad manuprāt stundu vēlāk nenovēršamās atbildes ieroči izlien no savām alām (galvenokārt iznirst no okeāna vidus), paskatās uz atomsēnēm, un izšauj savas hiperskaņas raķetes; nenovēršamās atbildes ieroči tādi ir nevis tāpēc ka pagūst izšaut pirms pretinieka raķetes ir aizlidojušas (tas ir par klasiskajām raķetēm) bet tāpēc, ka spēj atbildēt arī tad, ja pārsteiguma uzbrukums ir sekmīgi izdevies.
Attur tikai abpusēja nenovēršāmā iznīcināšana. Ja viena puse nodomās, ka var garantēti uzvarēt rēķinoties ar zināmu un nosacīti pieņemamu skādi sev, atturēšana nestrādā. Ne velti PSRS attīstīja automātisku atbildes trieciena veikšanas sistēmu, jo tie kuri “iznirs un paskatīsies” var izlemt, ka nav vērts vairs (nav bail no atbildības) un pašiem vēl gribās padzīvot.
Esmu diezgan drošs, ka Starlink otrā seja ir militārā novērošana. Ar tādu kvantitāti un izvērsumu arī hiperskaņas devaisus var laicīgāk pamanīt un harasēt no augšas…
Khm, šāda funkcionalitāte krietni sadārdzina katru atsevišķu satelītu. Masks spiež uz lētumu un vienu funkciju.
Starlink tikai novēro un informē. Harasē pavisam citi devaisi.
Tieši novērošanai arī vajag diezgan ievērojamu papildus funkcionalitāti.
Un tas būtu?
Pie tik izvērsta Starlink tīkla (kad tas tuvosies savam paredzētajam apjomam) nekāda dižā funkcionalitāte vairs nav vajadzīga. Na jau sērkiciņu kastītes etiķetes no kosmosa jānolasa.
Pentagons ar Īlonu ne vienu vien kontraktu jau ir noslēdzis …
Šobrīd starlinkam paredzēta interneta antena. Pieļauju, ka raķešu palaišanas detektēšanai nepieciešami speciāli uztvērēji.