vara bungas: Jautājums: Kurš no abiem ir blogeris? Atbilde zemāk.
Atbilde uz jautājumu: Briļļainais ir blogeris, jo nāves briesmu priekšā jebkurš blogeris vispirms apstiprinās jaunākos komentus. Ja pašam rokas aizņemtas lūgs partneri.
Jauku dienu visiem.
UPD1 Vēl after action bildes
UPD2 Šoferis bijušais policists
UPD3 Skaidrs, kādēļ viņš dismountējās – lone operator, turklāt instruktors. Uzbrucējiem paveicās, ka parāva fraku.
Who is Leo Prinsloo?
He is a former member of the SAPS Special Task Force and the head instructor of its “Lone Operator” courses
The unit is responsible for all hostage situations in South Africa and other specialised functions.
He is also the founder of The Edge Shooting Academy in Pretoria.
UPD4 Skats no citas kametas, mafijas auto gandrīz palika bez durvīm
vara bungas 
Blakus esošais kolēģis tāds ne visai efektīvs…
Nu, komentu apstiprināja…
Garā pagale mašīnā galīgi neparocīga. Un dūmi labi noderētu.
Dienvidāfrika? Izskatās, ka SOP neiekļauj izsaukt policiju
Mb viņiem trauksmes poga, bet vispār stažieris iespārda. Tāpat sop būtu drīzāk japaredz palikt mašīnā nevis vienam vajāt uzbrucējus. Tas no kompānijas personāla apdrošinātāju viedokļa.
Trauksmes poga parasti ir standarta lieta. Būtu labi kāda šaujamlūka.
Ja ir trauksmes poga, rācijai arī jābūt. stažierim ( vai varbūt tas bija komandieris pēc antirasistiskās kvotas?)būtu pašam jāsāk skaitīt SALUTE. Ja viņiem abiem līdzi tikai 1 mobilais… Nu tad vismaz speed dial. Interesanti, ko Gvardes leitnants teiktu.
F..ck- kas tas vispār bija?! Kā teiktu mans komandieris (ko šī viņam viegls kapu kopiņas segums): “Bez vārdiem- tikai burti palikuši! Un arī tad tikai katrs trešais…”
Tā tāda personiska emocionāla reakcija uz video redzēto. Racionālā sekos.
melnis bija stažieris, tikai jautājums – kurā komandā stažējās. Uzbrukums inkasatoriem tomēr ir ar informatoru/līdzzinātāju iekšpusē
Vispirms- ko mēs redzam video un vēlākajās bildēs:
1. Divu bruņotu sargu (šoferis un “TL”- atvainojiet- bruņots un neviegli samulsis blakussēdētājs) pavadīts bruņots (armoured) inkasatoru pikaps (Toyota) pa noteiktu maršrutu, bez šaujamlūkām , kas atļautu uguns atklāšanu pa uzbrucējiem 3600.
2. Tiek atklāts uguns pa pikapu (spriežot pēc ložu atsitiena skaņām un pēc tam pa redzamajām pēdām uz durvju loga šofera pusē un uz priekšējā stikla, uzbrucēji vispirms atklāja uguni no sāniem pa šofera durvīm, bet vēlāk apdzina pikapu un atklāja uguni uz aizmuguri- pa pikapa priekšējo stiklu). Cik bija uzbrucēju transporta līdzekļu, video neatklāj, bet ne mazāk par vienu.
3. Šoferis uzsāk “evasive driving” ( vai “tactially defensive” jeb “defensively tactical” – kā kuram patīk), vienlaicīgi dodot komandas savam “pāriniekam” sagatavot ieroci. Pārinieks izvelk savu pistoli, aizslēgu nepārvelk (var jau būt, ka patrona jau ir patrontelpā, bet tā ir mana spekulācija), un pēc šofera komandas paņem TŠ, kas izskatās pēc M4 ar Trijicon ACOG 3.5 palielinājuma optiskās šķiedras optisko tēmekli, ar visā garumā izvilktu sabīdāmo laidi un ik pa laikam brīdi traucē šoferim vadīt a/m, savādi manipulējot ar M4 un ik pa laikam tās laidi ielaižot to iekš šofera “work space”. Pēc brīža “politkorektais līdzbraucējs” (viņš arī “Aizdonavas Rembo”) izdomā, ka nebūtu par ļaunu iedzīt patronu M4 patrontelpā un to arī izdara, pēc tam paceļ no grīdas tur nomesto pistoli un kādu brīdi turpina ceļu, katrā rokā turot pa “ugunskokam”, kamēr apšaude atsākas ar jaunu sparu.
4. Šoferis ļoti prasmīgi turpina vadīt T/L, fiksējot situāciju ap T/L 360 grādos, izmantojot atpakaļskata spoguļus (šī skatīšanās ir obligāta SOPa sastāvdaļa Close Protection šoferiem). Pēc brīža šoferis dod rīkojumu tipa “pāriniekam” iziet uz sakariem ar “centru”, izmantojot viedtālruni.
5. Viedtālrunis acīmredzami samulsina “taktisko līdzbraucēju” krietni vairāk nekā pārsteigumu raisošās manipulācijas ar M4 – ar pilnībā “atvāztu” laidi- savu pistoli viņš noliek kaut kur konsolē starp sevi un šoferi, M4 starp kājām (šeit bez pretenzijām) un sāk sastādīt vajadzīgo (droši vien) tālruņa numuru, kas, spriežot pēc viņa acīm un sejas izteiksmes, nebija plānots pasākums.
6. Šoferis tikmēr interesējas, kur atrodas Robijs un Džošs (QRF, varbūt otra ekipāža maršrutā).
7. Pēc brīža šoferis, acīmredzot vadot T/L pār dažādiem šķēršļiem apstājas, un nesagaidot sakaru nodibināšanu ar “centru”, paņem pasniegto M4 un izkāpj no T/L, dodoties uz tā aizmuguri, “higly skilled operatoram” un “well seasoned warrioram” –“pāriniekam” paliekot iekš T/L.
Tālāk- komentētāji te jau visu ir pateikuši par šo situāciju- pa lielam atliek tikai pievienoties: dienu, tā teikt, izglāba -“cietās ādas” “Toyota” + pieredzējis šoferis/kaujinieks/operators+ “kalējdzeņi”- uzbrucēji + Veiksme (arī nesašautās “Toyotas” riepas, starp citu).
Un tagad pats nepateicīgākais – vicināt kuslās dūrītes pēc kautiņa un pasniegt sevi kā “stratēģim”, esot tālumā no kaujas lauka. Bet, tomēr – mans dotās situācijas redzējums un tās risinājums, balstoties uz saviem piedzīvojumiem šajā sakarā:
1. Pielādēt ieroci, ja tas nav izdarīt jau pirms tam , saskaņā ar SOPu uzbrukuma gadījumam.
2. Ja šoferis ir pieredzējušāks par blakussēdētāju, tad jāizspiež no viņa (b-sēdētāja, tas ir) maksimālais labums dotajā situācijā- jāliek pēc iespējas ātrāk sazināties ar “centru” (TOCu, QRFu, utt.)- sazināšanās veids nav svarīgs, galvenais, lai tas ir efektīvs un ātrs- lai sakaru nodibināšanas procesa gaitā nav jāsastāda numurs ar valsts koda ievadi un nepieciešamību izvēlēties kādu no autoatbildētājā piedāvātajām opcijām (valodas izvēli ieskaitot) un lai sakarnieks prastu apieties ar ekipāžas rīcībā esošajiem sakaru līdzekļiem- šeit laiks ir gan nauda, gan veselība, gan dzīvība. Sakaru procedūrai arī jābūt SOPā. Jā – SALUTE ziņojums šeit ir vairāk nekā vietā (maigi izsakoties).
3. Ja T/L ir bruņots ( ar”hard skinu”), bez šaujamlūkām, tad kamēr bruņu stikli/ bruņa nav tiktāl “dezintegrējušies”, ka jau laiž cauri lodes, un kamēr autiņš var turpināt kustību, blakus braucējam ir jābūt gatavam jebkurā brīdī atklāt uguni ar to stobru, kurš ir parocīgāks manipulācijai un sagatavots šaušanai- patrona patrontelpā, drošinātājs noņemts. Šādi gatavs, līdzbraucējs turpina komunicēt ar “centru”, “apdeitojot” to par izmaiņām situācijā, uzliekot RS/ viedtālruni skaļruņa režīmā (ja tālrunis- tad to tur visu laiku ieslēgtu, lai “centrs” varētu dzirdēt visu, kas notiek “on scene”). Jāatceras arī, ka gan viedtālrunis, gan arī inkasatoru mašīnas parasti ir aprīkotas GPS sekotāju (tracker)- tā tam vismaz būtu jābūt, lai “centrs” zinātu sava “kustīgā īpašuma” atrašanās vietu maršrutā. Lieki teikt, ka arī šai situācijai ir jābūt SOPam ieparedzētam.
4. Turpināt kustību tik ilgi, cik T/L tehniskais stāvoklis, šķēršļi maršrutā un šofera veselības stāvoklis atļauj, pēc iespējas nepārvēršoties par nekustīgu mērķi.
5. Ko darīt ja T/L, vairs nevar turpināt kustību vai/un bruņa vairs neaizsargā pret lodēm- arī jābūt SOPam.
6. Ko darīt, ja viens no pāra ir izsists no ierindas (T/L ejošs, neejošs) arī SOPs.
7. Darbības un koordinācija QRF – arī SOPs.
Protams, visas iespējamās un neiespējamās situācijas nevar atspoguļot SOPos- tāpēc tās izstrādā tikai kā vadlīnijas galvenajiem “negadījumiem”, atstājot improvizāciju uz vietas- atkarībā no situācijas- APMĀCĪTU un PIEREDZĒJUŠU operatoru ziņā, jo neapmācīti (vai nepietiekoši apmācīti) operatori, kā redzams video, uz jēgpilnu improvizāciju nav spējīgi- un tā nav viņu vaina, bet to cilvēku, kuri viņus sūtīja maršrutā.
SOPu esamība vai neesamība parāda attiecīgas vienības kaujas gatavības esamību vai neesamību -tik īss un tik garš.
SOPi tiek mācīti ievadapmācībā kompānijas jaunpieņemtajiem darbiniekiem, un tiek atsvaidzināti turpmākā darbā pēc vajadzības (pusgada un gada kvalifikācijas pārbaudījumi- šaušana, FIZO, T/L vadīšana, TCCC/CLS, sakaru procedūras, teorētiskie- rakstiskie testi pa SOPiem).
SOPi tiek laboti un pilnveidoti atkarībā no operatīvās situācijas darbības zonā, savā rīcībā esošā personāla sagatavotības līmeņa un esošā bruņojuma/tehniskā nodrošinājuma.
Bet, no personiskās pieredzes varu teikt, ka kompānijas meklē un atrod “šortkatus”, lai peļņu atstātu sev un samazinātu izdevumus- to dara, pazeminot prasību standartus jaunajiem kandidātiem, ļautu kvalifikācijas pārbaudījumus nenokārtojušamajiem tos kārtot vēl un vēl, nenodrošinot vajadzīgajā apjomā un kvalitātē ar nepieciešamajiem sakaru un individuāļās aizsardzības līdzekļiem, pat bruņojumu/ munīciju- utt. Esmu to pieredzējis gan jūrā, gan sauszemes kontraktos. Un tad nākas strādāt ar tādiem pāriniekiem, kā video ( lai ievs nedod, bet ja dod, tad lai bez uzbrukumiem). Var sūdzēties menedžmentam un ziņot, cik gribi, atbilde vienmēr viena- tu esi atbildīgais un strādā ar to materiālu, kāds tev ir iedots-ja nepatīk, vari būt brīvs. Nav tā kontraktnieka maize tik salda- diemžēl. Uz to kompānijas arī turās- dažos ( izšķirīgajos) atslēgas amatos (team leaderi, speciālisti) ir ielikti profi (un arī bieži vien ne vienmēr profi, ber pēc pazīšanās- personiskās lojalitātes, nevis profesionalitātes principa), kuriem maksā daudz maz pieklājīgi, bet kā parastos operatorus ņem 4. pasaules ( jā, jā pat ne 3-šās) “wariorus”, kuriem maksā 3-5 reizes mazāk. Kur paliek starpība- varat ļauties savas fantāzijas vis-neierobežotākajiem lidojumiem…
No video redzamā var spriest, ka kompānija “šortkato” visur, kur var: no sakaru līdzekļiem tikai viedtālrunis, “līdzbraucējs”- neapmācīts, M4 sagatavošanu darbībai ierobežotā telpā nezin (laidi nesabīdīja-tas kā minimums), kur likt pistoli, kad jāņem garais verķis- nezin, kā iziet uz sakariem- nav apmācīts. Atkārtoju- tas nav akmens tik daudz viņa personiskajā dārziņā (lai gan arī tajā- paraksties uz pasākumu, kam neesi gatavs un ļoti pat paliec zem sitiena pieredzējušo šoferi kā savu pārinieku. Ar savu nekompetenci, bļin.), cik viņa darba devēju, kuri nenodrošināja pietiekamu apmācību un apgūto iemaņu pārbaudi PIRMS viņa palaišanas maršrutā!
Kas attiecas uz šoferi, kurš apturēja mašīnu (cik sapratu- ejošā kārtībā) un izkāpa no tās, paķerot M4- mana versija ir tāda, ka šādos apstākļos (pie ejošas mašīnas un dzīva pārinieka) to darītu daudz maz drošā vietā- saucās “safe heaven”- tur, kur ir iespējams draudzīgo spēku atbalsts un uzbrucēji nevar piekļūt nepamanīti: policijas iecirkņa/ armijas daļas tuvumā, savu spēku izvietojuma tuvumā vai tur , kur QRF jau ir piebraucis vai pašlaik piebrauc. Izkāpšana ārā no bruņota automobiļa dod priekšrocību tad, ja ir izdevies atrauties no vajātājiem un tie nav tiešā tuvumā, bet var jebkuru brīdi parādīties. No T/L iekšpuses ir grūtāk pamanīt virzienu, no kurienes uzbrucēji var atkal parādīties- novērošanas sektori ir ierobežoti. Turklāt- vēl tas iekšā palikušais “līdzbraucējs” nu nekādi situāciju neuzlabo…
Kaut kā…tā.
Paldies.
Un kāda jēga būtu palikt mašīnā, kurai logi jau ir uz ” tecēšanas” robežas, bet pašiem nav šaujamlūku? Roberi pienāktu cieši klāt un ar nākamjām kārtām logus piebeigtu. Man liekas, ka čalis pareizi izdarīja šajā situācijā, jo bruņumašīna viņam ir labs aizsegs, bet roberiem diez vai bija bruņmašīnas un tāpēc tie, visticamāk ar AR15 būtu harasēti. Kas nu nebija Ok, tas ir, ka pārinieks tāds pasīvs zvanītājs bija un arī uz piesegšanu, kad briļļainais izkāpa ārā, arī nesteidzās cik nu video vēl bija redzams.
1. laiks strāda pret uzbrucējiem
2. mašīnai bija jāturpina braukt cik ilgi vien iespējams
3. nolikt malā garo, šaut ar īssstobru paverot vaļā durvis
4. logi vēl turētu
5. šķiet lone-operator izdomāja sarīkot sev neplānotu treniņu aptuveni nojaušot uzbrucēju IQ līmeni
6. kā jau teicu “no apdrošinātāju viedokļa” – klientam nav jāizrāda varonību un jāriskē vairak kā to prasa situācija.
Man šķiet pārinieks bija šokā un nereaģēja adekvāti.
…tikai 1 plinte uz 2 cilvēkiem?
Oh hey, it’s a Toyota after all!
😀