vara bungas: Vidēji 500K euro gadā aizsardzības pētījumiem līdz 2023/2024.gadam, bet mērķi nosprausti kā lielvalstīm, kas nebūtu nekas slikts, ja nebūtu citu “degošu” vajadzību.
[..] Programmas uzdevums ir jauna vai uzlabota produkta, prototipa vai tehnoloģiskā risinājuma izveide kādā no minētajām jomām: `
- Kiberdrošība un elektroniskā karadarbība drošiem sakariem un kibertelpas kontroles ekonomiskākiem risinājumiem;
- Robotika, bezpilota sistēmas un saistītie autonomijas risinājumi;
- Karavīru sistēmas, tai skaitā individuālais ekipējums, auduma un tekstila tehnoloģijas.[..]
Ņemot vēra post-kvantu skaitļošanas ēras tuvošanos (iestāšanos) visi izmeklējumi, kas nebūs ar to cieši saistīti ir nauda vējā. Kiberdrošība tuvākajā nākotnē būs viena liela problēma, jo esam tādā pašā stāvoklī kā baložu pastnieki telegrāfa ieviešanas priekšvakarā. Vai ar mazu naudiņu mēs te varam kaut ko iesākt? Nezinu. Varbūt atturēt kādu gaišu galvu no aizbraukšanas.
Robotika, bezpilota sistēmas šodien ir bezgala seksīga tēma, bet UAS un UGV niša ir ciet. Igauņi savlaicīgi sāka ar savu UGV (neviens neticēja) un tādēļ guva panākumus. Tagad perspektīvi būtu ieguldīt Unmanned Underwater Vehicle (UUV), bet tas nav definēts.
Karavīru (kaujas) sistēmas skan cerīgāk, bet “divriteņa izgudrošana” ir apšaubāma prioritāte. Viss jau ir izgudrots militārā tekstila jomā, izņemot bezgalīgus kamuflāžas variantus.
Mans priekšlikums (ņemot vērā pieejamo finansējumu) būtu:
- Autonomie taktiskie izlūkošanas sensori
- Taktiskā līmeņa automatizētās komandvadības sistēmas (software uz esošās hardware bāzes)
- Civilā autotransporta modeļu militarizācija (jā, perspektīvie šušpanceru variantu rasējumi). Stulbi, bet vienalga nāksies, pēdējā brīdī uz celma.
vara bungas 
Nezinu par UGS, bet UAS jomā vēl daudz ko var izgudrot, izdomāt un uzlabot, tā niša noteikti nav ciet. Piemērs, ļoti maza izmēra autonomi UAV – kamikadzes kas nes sprāgstvielu. Iedomājies spietu no simtiem mazu UAV kas paši atrod mērķi un ietriecas tajā ar visu lādiņu. Pilnīga fantāzija, protams 🙂
Baigi forši ar 500K uz visiem konkurēt ar UAS un AI ražotājiem pasaulē. Nav strīda, ka tur var kaut ko uzlabot, bet strīds par to vai un kā tas uzlabojums uzlabo mūsu aizsardzības spējas. Vispār R&D izdevumi negarantē, ka rezultāts ieviešams un pieņemams bruņojumā, tādēļ jāfokusējas uz to kas tiešām nepieciešams un kur varbūtība, ka no tā būs kaut kāda praktiska jēga ir lielāka.
500k gadā ir mikrobudžets vienai no uzskaitītajām jomām
Kungi. Mūsu ceļš atšķiras no visiem citiem. Ar to mēs arī esam stipri.
RU izlūki šaujas nost domājot par mūsu camo. Tikko viņi savus GRU speciālistus ir apgādājuši minimālajā apjomā, mūsējie atkal izsludina nākamo paternu.
Šībrīža aktualitāte – pitagora raksts ir max uz diviem gadiem. Vēl neesam izmēģinājuši aplīšus un piecstūrus.
Zinu pāris čaļus, kas no smilšu pixeļa iekāpa pa taisno pitagorā. Zaļo pixeli tā arī nesagaidījuši. Mums inovāciju kaibinets tālu apsteidz šuvējus un apgādniekus :):):)
pasākums atbalstāms!
šīs ir tās nozares, kur ir iestrādes un šis 1,5 milj ir tikai līdzekļu piešprice nozarēm.
nedomāju, ka UAS un UGV niša ir ciet. ir tikai apsveicami, ka paralēli Milremam, mūsējie attīsta arī Natrix projektu. protams, Milremā ir piesaistīti daudz lielāki resursi (finansiālie, intelektuālie…), bet tas nenozīmē, ka Natrixam neatradīsies nākotnē sava vieta zem saules. pagaidām čaļi ir entuazisma pilni un pārdot ārzemniekiem neko netaisās.
textil nozarē viss būs izgudrots, kad auduma svars būs tuvu 0, uzturēs nemainīgu ķermeņa temperatūru un neizstaros siltumu, un kamuflāža atdarinās “neredzamo lakatu”.
hakeru sapnis 🙂
MIT iet citā virzienā https://www.army.mil/article/247472/uniforms_with_programmable_fiber_could_transmit_data_and_more
Pēdējais – kiti dažādu populāru ieroču sistēmu uzstādīšanai uz populāru marku automobiļiem – patiesībā būtu arī ar nozīmīgu eksporta potenciālu. Un ar “klasēm” – no rokas balstiem līdz rws.
Savukārt “rws” tipa kiti jau būtu atvasināmi līdz dažādiem distancēti vadāmiem. Vēl šo to pašu automobiļu distances vadībai un milzīgs low-end “robotu” tirgus rokā.
jebkuras jauna un moderna AT auto attālinātā vadība ir diezgan vienkārša – gāze, bremze un stūre ir vadāmas ar iebūvēto elektroniku, daļai pat ir 360 grādu kameras arī – piespraud vadības un sakaru moduli pie CAN kopnes un aidā.
Mersis jau ar appu ir vadāms https://media.daimler.com/marsMediaSite/en/instance/ko/Remote-Parking-Pilot-Remote-parking-with-the-smartphone-app.xhtml?oid=9361355
Nu te runa drīzāk ir ne par jauniem un moderniem, bet par robotos vēl mobilizējamu kontingentu no auto kapsētām
iespējams, ka vienkāršāk ir nevis katram šrotam slēgties pie savādākas elektronikas klāt, bet likt vadību uz pedāļiem un stūres. Bet vienalga vajag AT, kas latvijā ir nospiedošā mazākumā.
To kā reiz varētu pa tiem nelaimīgajiem 500k papētīt, bet to milzu naudu sadalīs pa 10-20 un vairāk sīkprojektiem, kas rezultātā neko nepiegādās.
“Robotam” distances vadības posmā būtībā vajag 2 ātrumus – uz priekšu (pirmo) un atpakaļ. “Robotam – kamikadzem” varētu iztikt ar tikai uz priekšu, tikai būs grūtāk labi pozīciju ieņemt. Vispār jau mehānisks robu pārslēdzējs konkrētam modelim arī varētu nākt kā opcija un nebūtu nekas pārdabisks, ierocis būs sarežģītāks.
sajūga vadība ir piņķerīga padarīšana, pat OEM viensajūga robotizētās kārbas neaizgāja tirgū, vajadzēja taisīt divsajūgu.
Beigās visa šī _išanās iznāks dārgāk nekā jauna dacia ar automātu 🙂
Bobiku rekrutēšana ir pilnīgi reāla.
Ремеммбер Toyota war un LVM hiļaki
rekrutētos bobikus varbūt varēs izmantot tikai transportam – neticu, ka šo soli veiks laicīgi + būs aprīkojums noliktavās, ko montēt virsū rekvizētajiem bobikiem. Principā bobikus vajadzētu rekvizēt vismaz reizi 4 gados uz Zapad laiku