Dienas grauds


vara bungas: Tas uz mums arī attiecas, lai gan ne par mums ir stāsts. Murāļi, geji, vakcinācija un putas ap to neirotizē sabiedrību par ja ir zināms, kas tās putas kuļ. Lasiet dažādu novirzienu avotus, salīdziniet, domājiet, vērtējiet argumentāciju, citādi drīz iesim šturmēt savus kapitolijus. Lai gan… nelīdzēs. Tāpat iesim.

[..] Британцы обнаружили, что афганские мальчики настолько полюбили Америку, что для того, чтобы накопить денег на «…уехать в Америку», брали деньги у «Талибана», чтобы закладывать мины под технику американских военных. И уехать в Америку. Мальчики и девочки, которые любят Америку, недавно, на наших глазах, сражались за Капитолий и предпринимали прямо друг другу противоположные действия – и все это – ради Америки.

Существует предубеждение, что экономически состоятельное и свободное общество неуязвимо для пропаганды. Американские выборы доказали обратное.

Так откуда выросли ноги у штурма Капитолия?

И вот тут мы имеем дело с двумя очень разными вещами, которые все время путаем между собой:

  • конкретные пропагандисткие операции, специально организованные по замыслу и направленные на конкретные цели,
  • и общий фон, на котором они происходят.

Конкретные операции существуют и проводятся регулярно самыми разными субъектами от государств до корпораций и отдельных индивидов: подразделяются они на белые (информирование), серые (акцентированное информирование), и чёрные – дезинформация.

Пришли они из маркетинга и имели и имеют целью заставять конкретного человека принять экономическое решение.

Спустя некоторое время иx направили на политику, принять решение на выборах.

А вот общий информационный фон, на котором происходят все эти замечательные события, таков.

В начале 2000-x появляется технология web2, когда каждый может быть автором содержания в интернете.

Начинается резкий рост контента.

Потом появляются соцсети. 2004 год – ФБ.

В 2012 Фейсбук вводит кнопки «репост» и «лайк». И вот тут все началось по-настоящему.

Очень быстро соцсети начали использовать для тех же экономических целей: а для этого нужны кликабельные заголовки, мемы, продающие истории.

Большие сети – большие данные.

Алгоритмы начали высчитывать, а потом и формировать поведение пользователей – в пользу нужных заказчикам решений.

Средний человек сегодня проводит 9 часов в сутки в смартфоне/компьютере.

Что он там делает – прочитывается.

Потом сети начинают подсовывать любимые новости.

Человек оказывается в информационном пузыре: одни и те же новости, авторы, темы, лозунги.

Возникают пузыри фильтров + эхо-комнаты.

Человек оказывается в капсуле многократно переотраженных новостей и сообщений.

Возникает цифровая личность, а потом коллективная цифровая личность.

Цифровая личность ведёт себя другим способом, нежели реальная.

Коллективная цифровая личность рано или поздно идёт на штурм Капитолия.

Почему?

Потому, что цифровая и цифровая коллективная личность – невротизирована, практически – ненормальная, в выраженных случаях.

Так работает психология, с эволюционной точки зрения негативные новости имеют высший приоритет, для успешного предупреждения рисков.

Негативные новости распространяются в пять-семь раз лучше, недели нейтральные и позитивные.

Текст, который содержит выражение гнева и морального негодования имеет в десять раз больше шансов на репост, чем разумный и содержательный.

Возникла и оформилась соответствующая цифровая культура, а культура в вопросах определения суммарного вектора поведения – сильнее решений властей и тем более – отдельных людей.

Сегодня цифровая культура стала культурой невротизации и поляризации.

Сама цифровая среда работает так, что общество поляризуется – по любому вопросу, не имеет значение по какому

Стоит внести любую точку зрения, через короткое время цифровая аудитория будет резко разделена на два лагеря: так работает сочетание алгоритмов и людской психологии.

В результате погружения в такую культуру, падает барьер сопротивляемости – как отдельных людей, так целых обществ.

Сотни тысяч и миллионы пользователей, сидят в цифровых капсулах многократных переотражений негативных новостей, деформируясь в цифровые личности на грани коллективного психоза.

Так вот главной проблемой на сегодня является наложение специальных пропагандистких операций на общий фон поляризированной, невротической культуры.

Вот так мы идём на бесконечный штурм очередного Капитолия. [..]

Viena doma par “Dienas grauds

  1. Protams, tas atteicas arī uz mums. Taču sen pirms interneta bija tas pats. Krusta kari (Jeruzaleme vai Kapitolijs; nav principiālas atšķirības), individuālās psihozes informācijas burbuļa ietekmē (labākais piemērs ir mūsdienās – islāmistu pašnāvības terora akta veidā), kolektīvās psihozes uz reliģiozā fona (tādas kā sieviešu dedzināšana uz sārta), sabiedrības polarizācija (piemēram, katoļi un protestanti) utt.
    Var teikt, ka interneta laikmetā visi procesi notiek daudz straujāk.
    Bet var arī teikt, ka internets toties sniedz alternatīvas (atšķirībā no sabiedrībām, kurās dominēja baznīca).
    Manuprāt, ne jau internets padara cilvēkus neirotiskus. Cilvēks ir neirotisks pēc savas dabas. Tā ir blakne attīstītajai apziņai, proti – cilvēka spējai uzturēt apziņā pasaules modeli, kā arī otrās signālsistēmas (jēdzieniskas valodas) attīstībai. Neirotiskas aktivitātes mazāk veicina internets; vairāk bezdarbības iespējas, kam iemesls ir cilvēku spēja saražot pārpalikumu.
    Un tieši tas biedē. Jo attīstītāka sabiedrība, jo vairāk cilvēku varēs atļauties bezdarbību. Tātad, aizvien vairāk neirotiski iesaistīsies visdažādākajā aktivitātēs.
    Savulaik tika veikts eksperiments ar žurkām, tām izveidojot ideālus dzīves apstākļus; var teikt paradīzi (“Visums 25”). Visai strauji visa tā sociālā sistēma sabruka un tur dzīvojošās žurkas iznīka. Galvenais secinājums – ja nav jācīnās par izdzīvošanu, tad gan indivīds, gan kolektīvs zaudē dzīvotspēju.
    Evolucionārā aspektā tas attiecas uz sugu kopumā.

    • Par žurku analoģiju ar cilvēkiem īsti nepiekrītu. Žurkām bija ierobežota telpa. To var salīdzināt ar cilvēka ievietošanu cietumā, lai arī komfortablā. Žurkas nav spējīgas uz augsti morāli-intelektuālo darbību atšķirībā no cilvēka. Jā, esmu piekrītu, ka daļa cilvēku ideālā stāvoklī (nosacītā paradīzē) degradētos. Bet citi, sāktu koncentrēties uz darbību kas nav saistīta ar izdzīvošanu/vairošanos.

      • Es gan šaubos par cilvēku sugas ievērojamu atšķirību no žurkām. Cilvēki tādā paradīzē varbūt pat ātrāk kļūtu aseksuāli (neradītu nākamo paaudzi, bet vien kasītos savā starpā), jo attīstītās apziņas dēļ pārāk daudz enerģijas veltī intelektuālai masturbācijai.
        Manuprāt, bez tikpat kā nemitīgas cīņas par izdzīvošanu nedz indivīda, nedz kolektīva, nedz sugas sekmīga ilgtspējīga pastāvēšana nav īsti iespējama, tai skaitā arī cilvēku sugā. Dažas paaudzes un kirdik.

        Jēdziens “augsti morāli intelektuāla darbība” man ir mazāk saprotams, kā jēdzieni “sociālās lomas” un “sociālās spēles”.

      • Katram gadījumam piebildīšu savam iepriekšējam komentāram – to “Visums 25” eksperimentu es te pieminēju tādā sakarā, ka vēlos paust vēstījumu – “Kapitoliju šturmēšana” un, attiecīgi, “Kapitoliju sargāšana” faktiski ir būtiska aktivitāte bezdarbības apdraudētu indivīdu, kolektīvu un pat visas “paradīzes apstākļos” esošas sugas izdzīvošanai. Kā savulaik anekdotiski izteicās – vajag pašiem sev radīt problēmas, lai tās varonīgi pārvarētu. Citu variantu izdzīvot nav. Dzīve ir cīņa; vai nu reāla vai arī iluzora, kā donam Kihotam. Bez cīņas nav uzvaras; bez cīņas nav iespējas izdzīvot. “Dod dieviņ’ kalnā kāpt, ne no kalna lejiņā.”

        • Cīņa jāievirza produktīvā gultnē, piem. Visuma kolonizācijā. Tur ir ko cīnīties gadsimtus uz priekšu.

  2. Vara ir pārāk tizla vai stulba, un aktīvi piespēlē visiem opozicionāriem – kriminālprocesi par bildēm, piespiedu brīvprātīgā vakcinēšana, krapāņu aiziešana utt, kamēr savu pozīciju nespēj ne definēt, ne popularizēt.

    • Kriminālprocess ir pārbaude. Ja bijis iesniegums, tad kriminālprocess būs jāierosina. Pret mani ir bijuši divi. Bija iesniegums un tika veikta pārbaude.

      • Ja kāds iesniegumā raksta, ka viņam stāv uz Brektes bildēm – vienīgā pārbaude būtu jāvei Tvaika ielā.
        Pārbaudes ir nepubliskas, viss, kas ir publisks, ir politika. Vara tiko iedeva bezmaksas publicitāti kaut kādai advokašai-margināļu partijas deputātu kandidātei. Vai tas varai ir izdevīgi? Domājams nē.

        • Ja tu gribi aizliegt žurnālistiem atspoguļot kriminālprocesus, tad tu atbalsti situāciju, kāda ir Baltkrievijā, kur arī tiek strikti aizliegts žurnālistiem atspoguļot tos kriminālprocesus, kas nav izdevīgi Lukašenko režīmam.
          Otrkārt, tu nesaproti jēdzienu ‘publisks’. Juridiskā joma iedalās privāto tiesību jomā un publisko tiesību jomā. Pie pēdējām pieder arī tādas lietas, kā kriminālprocesi.
          https://lv.wikipedia.org/wiki/Publisk%C4%81s_ties%C4%ABbas
          Treškārt, tiesu psihiatriskā ekspertīze tā kriminālprocesa ietvaros, cerams, pārbaudīs Brektes garīgo veselību. Taču to, vai ir vai nav pārkāpts Krimināllikums (tā 166.panta (2) daļā paredzēts sods par bērnu pornogrāfiju), pārbauda ne jau psihiatrs, bet gan, vienkāršoti izsakoties, policija, prokuratūra un tiesa.

        • Pieļauju, ka vara tai pašai advokātei atbildēja, ka kriminālprocess uzsākts un tā tālāk pati izplatīja šo info. Nevajag stulbumu ar ķēpājumu zīmēšanu uzreiz uzskatīt par kriminālu vai psihisko novirzi uz tā pamata, ka kāds par to ķēpājumu iesniegumus raksta.
          Jeb kā rakstīja viens mediķis par jauniesaucamo: psihisko noviržu nav, vienkārši muļķis.

    • Kriminālprocess par bērnu pornogrāfiju ir definēts Krimināllikumā; tur nekas jauns nav jāizdomā.
      Vakcinējušies pašlaik ir lielākā daļa pieaugušo Latvijā, līdz ar ko tieši antivakseri (kuri kā reiz arī nespēj sakarīgi, ticami definēt savu pozīciju) sanāk opozīcija vairākumam.

      • Profesionāļiem(Varai) jābūt galvas tiesu pārākiem par amatieriem(antivax).

        Tieši vara iztamborē naratīvu par vakcīnu, kas nav ne eksperimentāla, ne pilnībā atzīta, brīvprātīgi-obligāto špricēšanos u.tml. juridisko ekvilibristiku.

        Tieši vara turpina pieņemt tumsonīgus priekšrakstus par roku dezinfekciju un 2m distanci, kam nav nekādas ietekmes uz covid.

        • Profesionāļi ir mediķi. Un viņi arī ir galvas tiesu pārāki gan pār varas politiķiem, gan arī debilajiem antivakseriem un viņu melīgajiem barvežiem.

        • Šī brīža vara nevar un visdrīzāk nevarēs rīkoties pareizi, jo viņi tur tikuši pateicoties tam, ka darījuši ko tiem vajag, bet tautai stāstījuši to, ka tauta grib dzirdēt. Bet šeit jārisina reāla problēma un risinājumu nevar pateikt pūļa domu izpētes sociologi. T.i. ES/Vašingtonas/Kremļa norāžu nav, sponsors nemaksā un socioloģiskas aptaujas rezultātu nedod. Standarta politiķis uzkaras.

          • Skumji, jo nu jau tuvojas noslēgumam otrais, OTRAIS, KARL!!! pandēmijas gads, bet mūsējiem kā nebija gatava rīcības plāna situācijām A, B, C, D…XYZ, tā nav arī šobrīd. Sākas saslimstības pieaugums, sāk medijos grabināt trauksmi, ka tūlīt taisīsim sapulci valdībā, nu, tūlīt, tas ir plus mīnus tekošās nedēļas laikā, ne rīt. Pēc tam tur ne sūda nepieņem, taisa vēl vienu un tā katru Covid vilni.
            Dalbajobi, ne valdība.

            • Valdībai un vakcinētajiem viss ir kārtībā. Ekonomikā viss notiek, lielākā daļa bērnu skolā vēl iet.
              Problēmas ir nevakcinētajiem un mediķiem jeb nevakcinēto problēma slimnīcās, bet par to gan neko valdībai pārmest nevar. Valdība visādos veidos ir izvingrojusies, lai mēģinātu pārliecināt cilvēkus vakcinēties un izbēgtu no šīs situācijas. Kā pilnīgs kretīns es teiktu, ka nah visus nevakcinētos atstāt ambulatorā aprūpē, lai tad paši ķepurojas un mirst. Diemžēl valdība kā rūpīga māte vēl cenšas rūpēties par saviem nepaklausīgajiem un glupajiem “bērniem”. Un tad kādu plānu mēs no valdības gaidam? Tieši tāds arī ir plāns, atļaut daļai nevakcinēto apmirt, lai tas kaut mazliet veicinātu vakcinēšanos.
              Ārsti var sākt nocietināt savas sirdis… 🤷

              • Valdība varēja pirms 3 mēnešiem nenomīzt un uzlikt obligāto vakcinēšanos slimnīcas personālam. Šobrīd depresīva realitāte ir nevakcinēta apkopēja, kas izvazā kovidu vakcinētiem pacientiem ar citām pamatsaslimšanām, un tas ir pēdējais piliens, kā rezultātā pacienti aiziet pie tēviem. Situācija reāla, tiešs avots.

                Šito burtiski varēja novērst ja ne mīzalisms.

                • Nav tik vienkārši- valdība nepieņēma, jo opozīcija Saeimā paziņoja, ka bloķēs un rosinās referendumu. Turklāt NA valdībā bija tā, kura neatbalstīja pedagogu obligāto vakcināciju…
                  Kā reiz tagad klejoju pa Austrumeiropu, kur radio top 1-3 ziņa ir covids- nekādi īpaši mēs noteikti neesam…

                  • Ka valdība nomīza tu man vari neskaidrot – es to pats redzēju. Tava doma bija, ka valdība izdarīja maksimālo – es saku tieši, neizdarīja. It kā sīkums, uz kā rēķina slimnīcās būtu uzreiz mazāk sūdīgi.

              • Vakcinētajiem nav forši – neatliekamo palīdzību gaidīsi garajā rindā ar tiem, kas nepaspēja novakcinēsies. Plānoto palīdzību pārcels uz pastardienu utt

              • Tu man labāk pastāsti, pa kādām vecuma grupām sadalās % starp hospitalizētajiem, intensīvajā esošajiem un mirušajiem, tad arī runāsim, vai tiešām visiem no 12 gadu vecuma obligāti būtu jāvakcinējas.

                • Vecums nav glābiņš no vieglas saslimšanas un pārnēsāšanas. Jā, arī vakcīna nav glābiņš, bet mazinošs faktors gan. Un arī obligāto vakcināciju es ieviestu pa posmiem. Visus vienlaicīgi nevar vakcinēt. Piem. šomēnes visi līdz 50 gadu vecuma, nākošajā mēnesī līdz 40. Var būt vienā brīdī saslimstība paliktu tik maza, ka nebūtu vairs vērts obligātumu tālāk pieprasīt.

                  • Tas jau ir smuki & skaidri redzams, ka skandināvi ar 80-90% aptveri var smuki noņemt visus ierobežojumus un dzīvot kā līdz šim. Mums ar muti Oslo, ar darbiem Bukarestē sanāk.

                    Vienlaikus saprotu, ka ciparos un procentos var apmaldīties.

                    Ja īsumā: pārnēsā visi, vakcinētie pārnēsā mazāk. Vakcinētie pamatā mirst ar kovidu, ja jau atrodas slimnīcā ar kādu citu komorbiditāti – un tur tās pašas apkopējas bija/ir drausmīga problēma. Nevakcinētie smok 2 nedēļu garumā, un tagad arī gados jaunāki – pret pirmo vilni.

                    Bērniem riski smagi saslimt ir mazi – laimīgā kārta izskatās, ka nav palielinājušies ar jaunajiem variantiem. Bērni savukārt priecīgi iznēsā pārējiem – kas tad aizdambē slimnīcas. Norvēģiem, dāņiem nav tādu problēmu kā mums šobrīd – domāju, arī nebūs.

                    Kāpēc aizdambē slimnīcas? Nehospitalizēt nevar – no vidējiem daļa bez ekstra skābekļa iemantos orgānu bojājumus ar tālejošām sekām, savukārt smagie (EHMO keisi) prasa kaudzi cilvēkresursu – Vācijā tādu 24/7 aprūpē 6 speciālisti, mums to speciālistu jau ikdienā nav tik daudz. Un tad vēl citu profilu slimnieki pieķer kovidu, kas ļoti ietekmē perspektīvas.

                    Kā teic mans labs draugs ārsts – mums ir pierasts, ka slimnīcā cilvēkiem var palīdzēt, kovid to visu stipri apgriež otrādi.

                    • civilizētajā pasaulē potēja sākot ar augstākā riska grupām, pie mums sāka ar valdību, pēc tam vakcinācijas biroja līkroči salaida visu poda, un tad, lai kaut kā piesegtu savu nekompetenci, palaida dzīvās rindas utt.
                      KPI bija nepareizi – nevis kopējā aptvere, bet riska grupās. Ar esošo 50% aptveri varējām laimē diet, ja būtu sapotēti 50+, resnie un slimie, nevis 12-gadnieki

                    • O, iemācijos jaunu vārdu. Komorbiditāte – divas vai vairākas hroniskas slimības vai apstākļi, kas vienlaikus rodas vienai personai.

                    • Laimē šobrīd nedien neviens ar 50% aptveri – lai gan, protams, mums ir sūdīgāk jo esam ar sliktāko senioru aptveri valstī. Un pilnīgi skaidrs – palaida vaļā masu vakcinēšanu jo bija pazemojoši cipari prioritārajām grupām – tas 100%. Un tas, ka sākumā ĢĀ varēja “izvēlēties nevakcinēt”, nebija izbraukuma variantu kā tādu, tālrunis nestrādāja – faktiski tika sapists viss ko varēja. Nav šaubu.

                      Vienlaikus ar 50% aptveri mēs tāpat būtu dillēs – pa lielam vakcinētie, kas mirst, visticamāk varētu nemirt ja nevakcinētie viņus slimnīcā neaplaistu. Vismaz liela daļa.

                      Nerunājot par to, ka mūsu interesēs ir nospiest vīrusa vazāšanos apkārt un uzlabošanos.

                    • Pavasarī runāja par 250 euro pabalstu par vakcinēšanos. Diemžēl nepieņēma.

                    • Viena tante teica, ka Slovēnija narkomāns par samaksu vakcinējies pret covid 23 reizes ar citu cilvēku ID, lai šie saņemtu falšo sertifikātu. Var iedomāties shēmas pie mums 😀

                    • A tvnet izlasīju, ka Valmierā līdzīgs frīks ar dāvinātu sertifikātu atdevis pedāļus…. Principā es atbalstu eitanāziju, bet tā, lai mediķus nepārslogotu 😀

                    • ja ģimenes ārstiem maksātu tik, cik reāli izmaksā viens nošpricētais vakcinācijas centros, būtu nošpricētas visi seniori 3x, t.sk. nesen aizgājušie. Attieksme pret ĢĀ bija “huļi jūs nestrādājat papildus otru slodzi bez maksas, rekur cepums!?”

                    • Par tām apkopējām ir cits stāsts, riska grupas un konkrētu profesiju konkrētos amatos var noteikt obligātu vakcināciju.
                      Valsts ierēdņiem un valsts kapitālsabiedrību darbiniekiem, kuri strādā attālināti, bet kuriem prasa vai nu sāc vakcinēties ar rītdienu vai arī tiec atstādināts, tādu lietu, manuprāt, prasīt ir absurds.

                  • Diemzēl pie mums ņem priekšā visus.
                    Un vieglā formā, atskaitot nogurumu/garšas problēmas, šķiet ilgstošā-vairāku mēnešu periodā citas blaknes nebija izplatītas?
                    Stāsts par to, kādēļ sevī laist līdz galam neapstiprinātu, emergency use only vakcīnu visiem, arī tiem, kas nav riska grupā, ja saslimšansa risks un slimības gaitas komplikāciju risks ir zems?

                    • Nus, te liels punkts ir par vispārējo izplatību, caur to arī citu apinficēšanu slimnīcā.
                      Attiecīgi – vakcinētie pārnēsā mazāk, lai arī pārnēsā, un slimo lielākoties vieglā formā – bet senioriem & ļautiņiem kas jau ir ar kaut ko citu hospitalizēti saglabājas riski. Respektīvi – nevakcinēta persona, tādu vai citādu iemeslu dēļ nonākot slimnīcā, būtiski paceļ riskus citiem tur esošajiem.
                      Kā arī riski, pirmkārt, nav īsti tik zemi ar Deltas/Indijas variantu – otrkārt es arī šeit pie reizes atgādinu, ka riski ir augstāki personām ar neapārstētām kaitēm un būtisku lieko svaru, un, nu, mums ir zemākā veselīgā dzīvildze ES (t.b. līdz iestājas būtiskas slimības). Ar to speķīti savukārt: https://cdn.statcdn.com/Infographic/images/normal/6348.jpeg
                      Nu, un treškārt, kovids nāk ar visādiem citiem riskiem kā tiem pašiem trombiem, insultiem un simptomiem mēnešu garumā utt. Cik man sanācis ar BKUS cilvēkiem runāt, 1/3 bērnu, kam vajag hospitalizāciju, simptomi velkas vismaz pusgadu. Tas pats biedrs no citas lielās slimnīcas saka, ka būs nodaļa kovid invalīdiem tāpat kā bija černobiļiešiem, visticamāk ne viena vien.
                      Par eksperimentiem runājot – dzeram lāgeru ar ĢMO kukurūzas iesalu, viskiju ar karameļu krāsvielu (100% tirgū atrodamā), ēdam mehāniski atkaulotas desas ar nātrija glutamātu, vistas gaļu ar papīra garšu, braucam vismaz 10% virs atļautā ātruma, liela daļa follā šad-un-tad, lidojam ar dajebko kur ir lētakās biļetes, ejam peldēt follā, lecam pāri ugunskuram. Vakcīna ar 1/100k riskiem – kovids ar 1/10k riskiem, vai lielākiem – no risku viedokļa nav īsti adekvāti raustīties no vakcīnas šajā situācijā.
                      Šajā aspektā kaut kas vieno gan antivakserus, gan tos neirotiķus, kas kliedz pēc lockdowna – nespēja saprast, ka riski nekad nav nulle. Ne dzīvei, ne gripai, ne kovidam ar vakcīnu, ne vakcīnai, ne autovadīšanai – nekam.

  3. Vispretīgāk, ka NA bija viena no partijām, kas vilcināja vakcinēšanos un iztapa elektorāta kretīnu un tumsoņu sadaļai. Man likās, ka pēc maksātnespējas administratoru piesegšanas zemāk vairs nav kur krist. Taču no bedres dibena apakšas pieklauvēja.

    • Ko nozīmē vilcināja? NA konkrēti iebilda pret skolotāju obligātu vakcināciju, jo pastāv risks, ka skolās skolotāju deficīts būs vēl lielāks.
      Ja nu gribi manu viedokli, tad es obligāti vakcinētu visus bez jautāšanas.

        • var piespiest 10%, pie mums ir tuvāk 50/50 – dabūtu tikai vēl lielāku šķelšanos, nihilismu un autoritātes zaudēšanu.
          Lai gan ar statistiku būtu uzmanīgs, iespējmas ir 60/40 – nošpricētos uzskaita precīzi, bet kopējais skaits ir ar dakšām ūdenī, visi LV deklarētie, bet defacto īrijās mītošie ir ieskaitīti kopējā skaitā???

          • Nav tik traki. Nav tiek 50% zvērīgie antivaksieri. Liks – darīs. Kā reiz ar 10% varētu būt problēmas. Naz kā 20-tajos gados ar baku antivaksieriem tika galā. Kaut kā nedzirdēju, ka tolaik kāds demonstrācijas rīkoja.

          • Uzskaitīti tiek tie, kuri šeit deklarēti. Ja daļa ir Īrijā, bet to nav deklarējusi, tad viņi tiek ieskaitīti kopējā masā.

      • Nepiekrītu, par NA jo vēl joprojām vadošie NA politiķi maļ par piespiešanu kā galēju līdzekli un cilvēka brīvu izvēli. Šādā situācijā, kāda tā ir tagad, tas ir neprāts. Brīva izvēle tā būtu tikai tad, ja cilvēks pilnībā uzņemtos tās sekas, piemēram, netikt ārstētam, jo pats atteicies no nesaslimšanas. Ir lietas – līdzīgi kā nodokļi, CSN ievērošana, higiēnas prasības ēdināšanā, kas nevar būt brīva izvēle un kas ir jāpiespiež darīt, ja gribam iztikt bez milzu problēmām. Par skolotājiem – diemžēl zināma daļa no viņiem tāpat dara savu darbu skata pēc un ir mentāli palikuši 90ajos. Turklāt nav grūti iedomāties, ko bērniem varētu mācīt skolotājs antivakseris, kas tic sociālajos tīklos saklausītām sazvērestībām.
        Šādi būs grūti reformēt arī aizsardzības nozari, ja politiķi piemērosies skaļam, aktīvam, neizglītotam un tumsonīgam mazākumam.
        Piekrītu Tavam viedoklim, ka vakcinācijai – vismaz vairumā sabiedrības grupu – vajadzēja būt obligātai, ar dramatiskiem un jūtamiem ierobežojumiem tiem, kas “negri piedalīties izmēģinājumos”, “netic nekam”, “vēl nogaida” utml.

      • Po…uj, tad lietas nostātos savās vietās. ” Kas nav ar mums, tas ir pret mums” – skolas tikai tīrākas no vecās smakas paliktu. Ko var mācīt skolotājs, kas ir pret zinātni un progresu?

          • Mums esot pārāk daudz skolotāju uz skolēnu skaitu.
            Hvz vai nav manipulācija ar datiem, skaitot divas pusslodzes vienam skolotājam kā 2 skolotājus

            • Nevajag rēķināt tik Exeliski 🙂 Ja, piem. mums par daudz skolotāju. Mazpisānu pagastā 0,5 slodzes, Rucavā 0,7 slodzes. Samazini skaitu. Skolotājs no Rucavas, kuram nu ir pilna slodze, uz Mazpisāniem nebraukās. Jeb ņem vērā ģeogrāfisko izvietojumu. Nelielās apdzīvotās vietās konkrētā persona varētu būt vienīgā, kas gatava par noteikta priekšmeta skolotāju strādāt. Lai piesaistītu kādu no ārienes, vajag par transportu maksāt. Lai pārceltos kāds vispār vajag konfekšu kasti un ievārījuma burku dot. Jeb ekonomistu valodā runājot, darbaspēka mobilitāte ir neliela un mēs nevaram skatīt Latvijas skolotāju piedāvājumu darba tirgu kā kaut ko ļoti vienotu. Darba piedāvājums ir lokāls.

              • sākumskolā skolotājs diezgan universāls, no 7? klases lielākas skolas novadu centros. Neapvaino exceli, tik sarežģītos rīkos attīstību pie mums neplāno, varbūt MS paint

          • Šodien Delfos redzēju rakstu, ka vienā Ķekavas novadā, obligātās vakcinācijas dēļ, skolas ir gatavi pamest aptuveni 60 pedagogu. Tas vienam novadam ir ļoti daudz. Var jau teikt, ka viņi ir loši un garīgi atpalikuši, bet pedagogu trūkuma problēmu tas nekādi nerisina. Skolu direktoriem būs vieglāk nošauties nekā atrast kādu, kas nāk vietā.

            • Ar to (atlūgumiem) valdībai bija jārēķinās, kad apsvēra obligātās vakcināscijas prasības samērīgumu. Lēmums pieņemts. Ķeblis pacelts, tagad vai nu jāsit,vai jāatkāpjas pilnā sastāvā. “Sišana” izpaustos kā neplānota skolu reforma rēķinoties ar palikušo pedagogu skaitu un veiksmes vēlējumi aizgājējiem jaunajos izaicinājumos.

              • Tieši tā- Ķekavas novadā būs vieglāk taisīt skolu reformu! 😀 Sliktākajā gadījumā vajadzēs skolotājiem piemaksāt kādu mobilitātes pabalstu.

              • Skolu reforma būtu tas labākais, kas var notikt. Līdz šim sklerotiskas pašvaldības ar padomju pagastvečiem šo procesu ir kavējušas. Pašlaik paveras iespēju logs konsolidēties, palielināt algas un radīt konkurenci uz pedagogu amata vietām. Pāris mēnešu būs grūti, bet nākotne daudz labāka. Arī Saakašvili reformu laikā Gruzija pusotru mēnesi iztika bez policijas, bet pēc tam rezultāti pārspēja cerēto. Situācijas, protams, nav salīdzināmas, bet pārāk bieži LV vecās sistēmas profesionālo brēcēju vaimanas ir kavējušas pārmaiņas. Neapmierinātie būs vienmēr; bez tiem nenotiek neviena reforma.
                Vienlaikus draudi pamest amatu daudzos gadījumos izrādīsies blefs.

                • Pavisam noteikti daļā gadījumu draudi ir blefs. Un daļā gadījumu noteikti nav blefs, jo skolotājas, kas ir pensijas vecumā var arī pensijā iet. Jaunākām bieži vīrs ir galvenais pelnītājs.

              • Kariņa valdīšana raksturīga ar regulāru lēmumu piekoriģēšanu pēc nedēļas ar iespējamību mainīt lēmumu par 180 grādiem.
                Otrā ierakumu pusē apņēmība būs līdzīga – no “aptuveni 60” pedagogiem atlaisties reāli gatavi būs 2-3, brīnīšos ja 6 – nepatīkami, bet ne kritiski. Kādas ir alternatīvas 50+ antivakserim-skolotājam – stāvēt pie memorywater fasēšanas līnijas???
                Abas puses regulāri paceļ un nolaiž ķeblīšus, bez mazākā nodoma sist. Uz Dziesmu un deju svētkiem vajadzētu kādu danču gabalu izveidot par šo

                • Uz dejām 2013. gadā jau tika uzvests “Simjūdu tirgus”, ar visiem semītiem, romiem, andeli, un vispārēju jautrību.

                  Beigās visi kopā priecīgi lec.

          • P..dec, Tu nu gan esi divsejains ānuss. Ko ta pancerforumā bravūrīgi saki (citēju): “Es nedalītu. Es visiem potes liktu obligāti un bez jautājumiem.” ? Kad vajag, tad teksti no vienas operas, kad vajag – no citas. Nu tipisks NA.

            • Kad tad es teicu ko atšķirīgu? Es vienmēr esmu teicis, ka esmu par vispārējo obligāto vakcināciju. Līdz ar to nevienam nekādas jēgas iet no darba nav. Tāpat liks vakcinēties. OK, var aizbraukt prom, bet tas ir radikāls variants.

              • Citēju Tevi: “Gribētāji strādāt par skolotāju rindā stāv?” un “Es vienmēr esmu teicis, ka esmu par vispārējo obligāto vakcināciju.”. Tikai NA prātā šeit nav loģikas pretrunas.

                • Es neesmu nekādā NA amatā un to nepārstāvu.
                  Nē, manā izpratnē pretrunas nav. – Ja Tu nosaki prasības specifiskām grupām, tad rēķinies ar to, ka specifiskās grupās, kur darbinieki rindā nestāv, Tev būs deficīts. Mums jau tāpat ir ugunsdzēsēju un ārstu deficīts. Savukārt, ja Tu nosaki obligātu visiem (nu gandrīz visiem, no 12 gadiem, bez kontrindikācijām utt.), tad pote būs visiem un nav jēgas iet no darba skolā vai VUGD, jo tāpat būs jāpotējas pat ja esi bezdarbnieks.

                  • Daļēji tas ir izdarīts, nosakot vakcināciju visiem publiskajā sfērā. Līdz ar to, izvēles iespēja mainīt darbu būtiski samazinās. Arī daudzi uzņēmumi nosaka obligāto vakcinācijupilnīgi visiem un diez vai Anglijā ņems bez vakcinācijas šobrīd.

                    Man izskatās, ka tā bija MK doma – lokdaunu neieviešam, bet spiežam vakcinēties. Šobrīd pēc vakcināciajs tempa izskatās, ka pieeja strādā, bet jautājums paliek – vai nav par vēlu?

                    • Kāds var paskaidrot kā strādā MK doma par plūsmu nodalīšanu? Tas ir kad viens (!) gaitenis sadalīts uz pusēm.

    • Piekrītu – gan ar atkāpi, ka šajā krīzē (un tas ir attiecināms uz jebkuru krīzi, arī militāro (tpu tpu tpu)) viss koalīcijas sastāvs demokrātiskā vienprātībā ir nodemonstrējis savus putnus, problēmas un to, ka politikā (pie mums laikam niecīgās sabiedrības iesaistes dēļ vairāk nekā citur) nonāk egocentriski sociopātu.

      Ar to domājot visas partijas ir smuki parādījušas dažādas āža kājas, kas stāv pāri ideoloģiskām atšķirībām:

      A/Par ar Viņķeli, mediķu algām, visu vakcinēšanu un uiguru vergu darba respiratoriem, kas iepirkti [iespējams] caur savējo firmām. Nu, un Pabriks kas ar putām uz lūpam dīkstāves pabalstu sakarā aizstāv Feņkas kā “nodokļu maksātājus”.

      JV ar to, ka mēs gandrīz vienīgie kā idioti simtgades krīzē ES ķērcam par atgriešanos pie taupības – un primāri jo vienkārši institucionālā līmenī neticam savai valstij. “Nepirksim mašīnu, tāpat iebrauksim stabā” kā Reira politikas stūrakmens. Un budžetu rēķina faking exceļa formula (šis nav joks).

      JKP ar bezsakarīgo luncināšanos ap baznīcām brīdī kad nu kovida sakarā tas galīgi nebija vietā – un vēl vairāk ar vispārīgu populistisku ļurināšanu fonā (t.sk. arī par vakcīnām). Nu, no sērijas pusaudzis kas visu ceļu mašīnā mētā sarkastiskas piezīmes, bet tāpat brauc uz zooloģisko dārzu.

      NA ar piespēlēšanu savai trampistu bāzei tieši obligātās vakcinācijas sakarā – ķipa paliek iespaids, ka uztver savu vēlētāju par dolbajobu antivaxeri un baidās aizvainot, tāpēc kaut kā jānomierina. Ko tālāk – laikam plančika nav, kad tie sāks mirt nost. Ā, Gerhards ar pabalstu cūkkopjiem Leoniem arī labs.

      Nu, un fundamentāli un pāri visam un attiecināmi uz visiem – narcisi tiktāl ka paši regulāri demonstrē personisko pohuju par visu ar kovidu saistīto, kas izriet no pārākuma apziņas un narcisma. Pabriks, Bondars, Eglītis, Feldmanis, Viņķele – virkne turpinās. Savu ģīmi kaut kur iebāzt (jo tavs ģīmis ir gudrs, skaists, un tava vizītkarte kā politiķim), pohuj, ka būtu jāvalkā maskas – tev nav jāvalkā, tu esi īpašs. Un tad brīnāmies par to, ka populuss netic.

      Katras ministrijas deķīša vilkšanu uz savu pusi es vēl kaut cik saprotu – tas viņiem arī ir jādara, nevis teiksim klusējot jāpieņem ka atņem 1/3 aizsardzības budžeta “jo vajag”.

      Vai Gobis ir labāks? Protams, ka ne – bet te mēs redzam kā tiks vadītas citas krīzes (redzam arī uz robežas). 1) Apjukums un noliegums 2) Labi domāti, nekompetenti un novēloti centieni rīkoties 3) Relaksācija un donoru uzvārīšanās kad situācija ir kaut cik stabilizējusies 4) Piesegšanās ar ideoloģiju un partijas cieto atbalstu – “NEKRITIZĒJIET MŪS, MĒS VIENĪGIE PRET/PAR/BEZ/AR LGBT/KRIEVIEM/BAZNĪCU/TRADICIONĀLĀM ĢIMENĒM”.

      • Visam piekrītu (varbūt izņemot JV kritikai par taupību) Taču visā pasaulē – vismaz R – Eiropā noteikti – ir redzams, ka, lai darbotos politikā, ir jābūt ar nedaudz atsaldētu empātijas spēju/viegli narcistisku pasaules skatījumu. Pretējā gadījumā nav saskatāmi vispār nekādi iemesli (izņemot varbūt tīru ideālismu) pahāt par viduvēju aldziņu un smaidot uzklausīt, kā lumpenu bari soctīklos un svētulīgie žurnālisti tevi nemitīgi noliek. Pati vide aicināt aicina šāda tipa personāžus. Līdz ar to pieminētie Viņķele, Bondars u.c., manuprāt, nav nekāds LV raksturīgs izņēmums. Cita lieta, protams, ka šie personāži konceptuāli nevar uz sevi palūkoties no malas. Iespējams, Bondars tiešām uzskata sevi par lielu politiķi, lietu kārtotāju un pāri laikiem stāvošu figūru.
        Gobzems jau ir cits līmenis – sociopātisks Hitlerveidīgs tips ar, paldies Dievam, ierobežotām iespējām un citādu sabiedrības fonu. Mirdzums ačelēs liecina jau par nopietnām novirzēm. Normālā un relatīvi stabilā vidē tālu netiks (lai gan aizraus daudzus problēmās Covid dēļ), juku laikos ļoti bīstams.

        • Man kā reiz liekas, ka R-eiropā augstākā līmeņa politiķi ir pieklājīgi atalgoti, bet pie mums pieņemta lumpenelektorāta doktrīna, ka politiķiem maksāt nevajag – tāpat visu nozags. Tad attiecīgi visādas koruptīvas shēmas ar cirkulāru padomniecību viens otram, padomes, valdes utt. Attiecīgi jābūt ļoti lielai vēlmei un personīgajiem līdzekļiem, lai gribētu iesaistīties nesasmērējoties

        • Mirdzums ačelēs kā reiz var norādīt uz ideālismu/fanātismu.
          Empātija politiķiem parasti laba, tie pēc acīm prot noteikt ko cilvēks vēlās dzirdēt un tieši to arī pateikt.

        • Ir daudz un dažādi iemesli kāpēc iet politikā. Kāds, lai panāktu kādu konkrēto mazo lietu, piem. pierunāja kandidēt, lai skolai salabo jumtu, lai invalīdiem pabalstus paceltu utt. Kādam tas ir sports, t.i. cilvēks gūst baudu no paša procesa.

          • Augšā labie cilvēki-skolas jumta licēji nav, tur biedrs biedram vilks, jo niknākais konkurents ir tavs partijas biedrs.

            Es domāju – kāpēc lai augstas raudzes profesionālis(vadītājs, jurists utt) tur dotos iekšā

            • Varianti:
              1. Ideālisms.
              2. Vēlme sakārtot kādu konkrētu lietu, tai skaitā savā nozarē/apkaimē. Piem. pieņemt likumu par jaunuzņēmumiem. Var būt vēlme lokāla. Piem. ja kandidēs, tad partija solīja dzimtajā pagastā salabot tiltu vai Rīgas apkaimē veloceļu ierīkot. Vai arī tieši lai kaut ko nepieļautu. Piem. viendzimuma laulības, skolās slēgšanu konkrētā pagastā.
              3. Sportiska interese. Vēlme sevi parādīt. Bauda no procesa.
              4. Savtīgi nolūki.
              5. Nezina kā tas sanāca. Vienkārši peldēja pa straumi. Draugi/radi palūdza.
              Ierindas deputātu līmenī 2. un 5. diezgan izplatīti. Augstāk parasti tiek 3. un 4.

              • Reālitātē maksimums puse no 2. punkta pieder pie pirmā, puse no 5. ir pie trešā. Visas atlikušās daļas nāk pie 3. un 4.

                Nu nevar peldot pa straumi kandidēt, te ir vai nu savtīgas intereses (kaut vai neko nedarīt un saņemt algu), vai nu velme parādīt sevi. Un es teiktu ka ierindas deputātu vidū, cik nu es tos zinu (gan pašvaldību līmenī, gan Saeimas) tieši 3. un 4. ir visizplātītākie.

                • Var. Klasisks piemērs – Raimonds Pauls. Viņam naudu nevajadzēja, viņam tās pietiek. Parādīt sevi politikā nerāvās. Pierunāja, viņš piekrita. Var būt bija kombinācija ar 2. punktu – apsolīja kaut ko kultūrai Latvijā, ja viņš piekritīs kandidēt.

                    • Es teiktu ideālisms, ja viņš apzināti ietu intensīvi strādāt. Aiziet atsēdēt, lai kaut ko atmet kultūrai (skolas jumtam, invalīdiem) ir pārāk šauri priekš ideālisma. Pie tam zinot, ka tie paši partijas biedri citur darīs nebūt ne tās labākās lietas.

                    • No otras puses konkrētā persona var arī neko personīgi sev neiegūt no tā. Piem. par to, ka konkrēta persona piekrita kandidēt sarakstā, lai tiek salabots šī pagasta skolas jumts. Konkrēta persona var būt nekā ar šo skolu nav saistīta, izņemot to, ka kādreiz tajā mācījās.
                      Es šādus gadījumus izdalītu atsevišķi no ideālisma vai savtīgiem nolūkiem.

                    • Te pilnīgi gribās jautāt, kas tavā izpratne ir ideālisms, ja ne aiziet politikā pozitīvu pārmaiņu sasniegšanai? kaut vai priekš kādas konkrētas skolas. Kas vēl ir intensīva darba mērķis?
                      Jo priekš manis – cīnīties lai pie normāliem jumtiem un visa pārēja nepieciešamā tiek visas skolas (kas ir svarīgas valstij vai konkrētai pašvaldībai) ir ideālisms, pat ja ne vienmēr sanāk (jo reālos apstākļos politiķu darbs ir tieši definēt kuras skolas ir svarīgas). Savukārt ja tev ir vienalga par visām pārējām, bet tu gribi sataisīt to jumtu tikai vienai konkrētai skolai (pat ja vienīgais ir ka tur kādreiz mācījās) ir jau savtīgie nolūki. Ko tur vēl atsevišķi izdalīt?

                    • Tas arī raksturo banānu republikas līmeni – skolas jumta tecēšana atkarīga no konkrētu kandidātu elektorālās veiksmes.

                      Deputāti, kas atklāj lielveikalangāru, protams, arī

                    • Skolas jumta remontam bieži pietiek ar to, ka konkrēta persona vispār kandidē. Pat ja netiek ievēlēts konkrētais pagasts par viņu balso, jo viņš normāls džeks un jumtu sola salabot. Partija iegūst papildus balsis, skola – jumtu.

  4. Jaunam skolotājam bez veselības problēmām covid risks ir salīdzināms ar gripas risku. Neviens neliek staigāt pa brauktuvi, nevis ietvi, ja nepotējies pret gripu.
    Eksperimentālas vakcīnas risks ir hvz kāds, turpinās pētījumi.
    Tā vietā, lai sapotētu visus vecos u.c. riska grupas, te taisa cirku.

    Kopš pavasara vakcīnu pārpilnības būs 200 dienas jau, 1 cilvēks dienā izbraukājot pie 10 pacientiem, izrunāties, pārliecināt un padzert tēju, varētu savakcinēt 2k pax, 100 potētāji 200k.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.