vara bungas: reta kombinācija – Feigins tirda O.A.
Var piekrist, ka RU uzbrukuma militāro indikatoru šobrīd joprojām trūkst, savukārt paziņojumu, versiju, noplūžu, viedokļu haoss liecina drīzāk par refleksīvās kontroles operāciju, pie kuras visi jau ir adaptējušies.
BY-RU mācību BY dienvidos laiks nav paziņots, bet jebkurā gadījumā potenciāli tas būs bīstamākais moments šajā situācijā (ziemā,vasarā, nav nozīmes). No BY parocīgi uzbrukt Rovno AES.
Verā ņemams skaidrojums par RU spēku neizskaidrojamo pārpilnību Krimā – izejas lidlauks izpletņu desantiem, aeromobilām operācijām pret Dnepras slūžām un Zaporožjas AES.
Labs pamudinājums ES sākt rīkoties noteiktāk, jo UA okupācijas gadījumā vairums UA armijas “vienas naksts laikā” kļūs par RU armiju. Nākamie tad būsim mēs un PL.
CN operācijas pret Taivānu un RU operācijas pret UA sinhronizācija laikā – US var nepavilkt abas krīzes, skaidrs, ka UA būs ES atbildības zonā, kamēr US būs aizņemta ar Taivānas aizsardzību. Un tas nav labi UA.
Beigu daļa sanāca tāda motivējoša.
UPD1 Viedoklis par kara iespējamību un lietderību no RU ietekmīgākās domīcas – Valdaja kluba
[..] издержки возможной войны значительно перевешивают выгоды. Война чревата значительными рисками для экономики, политической стабильности и внешней политики России. Она не решает ключевых проблем безопасности, при этом создавая множество новых.[..] Однако история знает много примеров того, как рациональные калькуляции не останавливали эскалацию. Остаётся надеяться, что это не наш случай.[..]
“UA okupācijas gadījumā vairums UA armijas “vienas nakts laikā” kļūs par RU armiju”
Ko tik pesimistiski?
Krimu atceries?
Krimā bija vietējie. Donbasā arī (kaut gan tur armijas gandrīz nebija). Šobrīd kas gribēja aizskriet pie Krievijas – aizskrēja. 2014. gadā bija tāda iespēja. Pārējie ar Krieviju puslīdz karojuši. Cita lieta, ka liela daļa tur ir par algu un aizskries, kad būs reālas briesmas. Bet aizskriet un pāriet otrā pusē tomēr ir dažādas lietas.
Krimā UA karaspēka vienības komplektēja ne tikai no vietējiem. Kad viss ir beidzies, RU nepieļaus US kļūdu ar Sadama virsniekiem, kas tika atstādināti no amatiem un izmesti civilajā dzīvē, viņi apvainojās un izveidojā Daesh. Tā kā piedāvās pāriet. Eiropai labāk pamosties un nepieļaut situāciju kad ukraiņiem jāizvēlās.
Pagaidām rīkojas tikai US
Washington has also floated the possibility of an in-person summit between Biden and Putin in the first half of 2022, according to people familiar with the matter, a move that might buy time to build unity among allies or revitalize a moribund political process to resolve the military conflict in Ukraine’s east.
avots
Eiropas nav – nav, kam pamosties. ES ir (apzināti) būvēta vāja, pamosties/mainīt kursu var valstis. Vācija piemēram deepthroat-o otro NorthStream un koalīcijas līgumā esot iekļauts punkts par bezvīzu režīmu ar krieviju. Francija tālu, UK sen kā pamodušies bet brexit dod tādu ekonomikas uzrāvienu, ka nezin kur likties
Nekas tik labi nekonsolidē kā kopīga apdraudējuma pārvarēšana. Pieņemsim, ka UA kara rezultātā ir pilnībā baltkrievizēta, cik tālu no Eiropas galvaspilsētām atradīsies RU un bijušās UA tanki?
Aukstajā karā saliedēja ne tik daudz apdraudējums, bet onkulis sems, kam tagad citas – ķīniskas rūpes
Bet piedāvāja tak jau 2014. gadā. Ar ko šī reize būs savādāka?
Ja ir šāda nostāja, tad es pat vēlētos, lai piedāvā. Tad beidzot redzēs kurš kurā pusē.
Izelpo. Iedomājies,ka karš notika, UA cieņpilni cīnījās, bet zaudēja, tās teritorija okupēta. Pirmais gads, otrais… Kārtību satelītvalstī jāuztur? Marionešu valdību jābalsta? Kas var būt labāks par vietējiem šai lomai. Vietējiem savukārt vajadzīgs darbs jomā, ko viņi pieprot. Tas arī notika Krimā no 13K+ karaspēka (visi PD) uz UA pārcēlās 3K+

SBU 1,6K bija, 200+ pārcēlās.

Hmm….bet mums arī PD ir par algu? Nez..ir paredzēta kāda piemaksa par piedalīšanos konvencialā karā? Vai vismaz aizliegums paņemt slimības lapu vai atvaļinājumu tajā laikā 🙂
Par to masveida UA armijas konvertāciju par RU…
Krimas un Donbasa piemērs nav īsti vietā, jo tajā laikā bija praktiski bezvaldība. Komandieri Krimā vienkārši nesaņēma pavēles. Pašplūsma, komplektā ar masīvu info skalošanu no RU puses.
Tagad situācija ir pilnīgi cita.
Pasaules vēsturē nav bijis, kad iekarotais atsakās sadarboties pilnīgi un galīgi, ar dibenu dauza grīdu un saka – ne! Vienmer ir bijuši kolaboranti un pragmatisko cilvēku apjoms ir vairākums. Karogs vai ne karogs, bet kaut kadas pasaulīgās lietas tomēr prevalē. Iztīri musinātājus un izmanto jauniekaroto teritoriju.
Protams, ar laiku ir neapmierinātība, tiklīdz groži atslabst, sākas okupanta nomešana, ja vēl ir kaut kādas atmiņas par laikiem, kad bija citādāk. Ja atslābst. Bet jau izsenis algoritms ir šāds: 1) iekaro teritoriju; 2) kaut kadu daļu musinātāju pakar ābelēs; 3) nomierini lielāko daļu tautas ar šūpuļdziesmiņu(var izlaist šo posmu); 4) loģistikas attīstība iekarotajā teritorijā, lai to izmantotu; 5) iesauc jaunus karotājus no okupētā apgabala. Atkarto šo scenariju uz nākošo teritoriju. Pilnīgi nekādu problēmu.
” Tagad situācija ir pilnīgi cita.” Nu tas ir kā apdalīta dzīvē sieva sev katru dienu iestāsta, ka “es jau atradīšu citu”. Da nekas nav cits. Ir biš savādāk.
Piemēram, Rīgā, 1945.gadā garnizonā salika sarkanas armijas daļas, kurās bija izteikti daudz latviešu, atļāva pat izmantot latviešu valodu. Protams, pēc kāda laiciņa to visu smuki likvidēja. Šitas viss strādā, ir atstrādāts utt. Nomierināja publiku, iesauca jaunatni, pēctam arī izveda musinātājus utt.
Šeit viss reducējās uz to, vai rietumu onkuļi nāks vai nenāks palīgā. Bet visvairāk – vai sāks beidzot runāt un piekapties diplomātiski. Klope tikai tad, ja nesanāks.
Tak ne jau par klasisko okupāciju un kolaborantiem bija ieraksts. Bet par Krimas piemēru, kuru 1:1 varētu atkārtot UA mērogā. Man domāt, nesanāks.
O.A. min kā vienu no (!) iespējamiem scenārijiem- strauja RU virzība līdz Dņepras upei, 2-3 lieli katli, gaisa/artilērijas triecieni pa infrastruktūru un izlīguma piedāvājums uz RU noteikumiem ar tekstiem par brālību.
Kāds iz.is dibenā un piekrist brālībai??! Kādam sadomazohistam jābūt, lai tam piekristu?
Juridiski un ģenētiski brāliba pastāv, bet naids starp radiem nav retums
Es nesaku ka % būtu tas pats, bet būtu. Vēl var skatīties uz 24. Teritoriālā korpusa izveidošanas vēsturi. Vecākie un augstākie virsnieki ir īpaša kategorija, kurai nekāda pāriešana nav attaisnojama. Un cerams arī nenotiks.
Laba piebilde par 24.teritoriālo korpusu. Nez, bija vismaz viens Latvijas armijas ģenerālis, kas pēc okupācijas nepieteicās dienēt Sarkanās armijas 24.korpusā…..es neesmu drošs, ka bija
800+ vnk nošāva
Aizej uz Brāļu kapiem!!! Tur netrūkst ģenerāļu uz kuru plāksnītes uzrakstīts “kapa vieta nezināma”.
Brāļu kapos Mošķis ir bijis savas 30 reizes.
Neaizmirsīsim hronoloģiju. Tad,kad tika izveidots 24.korpuss, neviens virsnieks nebija nedz nošauts, nedz aizvests. Vairumu uz nošaušanu vai nosalšanu ziemeļos paņēma tieši no 24.korpusa (Litenē un Ostrovā). Ar to es negribu pateikt, ka tie, kas iestājās 24.korpusā bija kolaboracionisti. Nebūt ne, daļa no viņiem ar visām vienībām aizgāja mežā, karam sākoties, daļai nebija kur likties utt. Tomēr fakts par virsniecības pāreju masveidā no savas armijas okupantu armijā tomēr ir daudznozīmīgs, kas liek domāt, ka Somijas variants 1939.LV visticamāk nebija iespējams, kā mums to patiktos domāt.
Dzīve ir kompleksa, jāņem vērā, ka “es palikšu savā vietā, jūs savā”, kaut kāda demokrātiska pārejas ilūzija tika uzburta, karavīrs jau tiek iemācīts sekot savam priekšniekam, nevis paša pārdomām. Toreiz jau cilvēkam nebija iespējas “aizmaukt, ja vajadzēs pie radiem Īrijā”(nu arī tagad tā ir iluzora, bet toriez vispār nebija), jebkurš manevrs pret sistēmu bija galējs, to visi saprata. Lielākā daļa cilvēku tomēr domā: “gan jau viss nokārtosies”. Ar tādiem pozitīvajiem domātājiem žīdiem aizpildīja krematorijas. Apjēdza jau kas nāca, slaktēšana nesākas pēkšņi. Lielākā daļa vienmēr ies pa straumi.
Līdz ar to arī tos, kas pārgāja automatiski nodefinēt nevar. Lielākā daļa pavilkās līdzi, nevis apzināti izdarīja izvēli. Tas tagad viegli spriest, jo turpinājums mums uzvedumam ir zināms.
Es teiktu, ka Krimā un Donbasā vietējās drošības struktūras bija prokrieviskās jau no PSRS sabrukuma laikiem. 2014. gadā tik pienāca brīdis, kad vajadzēja izšķirties un viņi izšķiras.
Ilgtermiņā, protams, kolaborantus vienmēr var savākt.
vietējās SBU struktūras mb, bet regulārajais karaspēks nebija komplektēts no lokālpatriotiem. Cita lieta dienesta dzīvokļi…
Man vēl gribas kaut kā optimistiski cerēt, ka pārbēdzējiem trūkst kādas militāri svarīgas komponentes, ko pazīst katrs latviešu karavīrs – patriotisma. Īsāk sakot, ja viņi notinas no UA armijas, viņi ar tādu pašu entuziasmu notīsies arī no RU armijas, ja tur sāks kļūt bīstami. Kamēr, īstenie banderovieši cīnīsies līdz uzvarai.
Labs punkts par paralēla CN uzbrukuma Taivānai iespējamību. Gan RU, gan CN var iegūt no šāda gambīta. Tad tiešām var sanāk ziepes un Eiropai var nākties demonstrēt savas spējas UA kontekstā vienai pašai.
Offtopics, protams, bet, šodien varētu pretendēt pat uz dienas citātu:
“Latvijas ārlietu ministrs izteica pateicību ASV par atbalstu Latvijas finanšu sektora sakārtošanā” 🙂 🙂
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-valsts-sekretars-par-krievijas-provokacijam-jebkada-agresija-izraisis-nopietnas-sekas.a432452/
Ņemot vērā, ka dolārs ir pasaules finansu sistēmas asinis, tad reveranss tiem, kas lemj, vai būsit pietiekami labi šī resursa izmantošanai, ir pozitīvi, jo bankas skatās, finansisti skatās, investori skatās. Kapec nenopelnīt bonusu, ja ir iespēja to izdarīt pa velti. Bet nu šī kontrole šobaldien mums ir tik cieša, ka ciešāk nevar, banku un finansu uzraugu paranoja ir overdraivā, tas gan.
iepriekš uzraudzība bija tik vāja, ka bijām ziemeļu Kipra. no viena grāvja otrā – latviskā dzīvesziņa
Par 2% aizsardzībai arī varētu pateikties.
Ukrainā arī iekšpolitiski iet karsti. Tas pats OA, kas parasti izsakās diplomātiski, vakar tā stipri atklāti par iekšpolitiku parunāja – https://youtu.be/Z2WCReTbVCA
—–
Vakar arī Ukrainska Pravda jūtūbē ielika sižetu par lielākā Zeļenska pretinieka lielākā UKR oligarha Ahmetova tikšanos Viļņā 21. novembrī ar Avakovu, Kļičko, citiem pie mums mazāk zināmiem personāžiem un pārīti, kas arī šeit reizēm tiek citēti – Gordonu un Illarionovu. Illarionovs sižetā nav pieminēts, bet video 13:52 viņu labi var redzēt. Tā kā nākotnē skatoties šos personāžus varēs zināt kontekstu – ka Gordons un Illarionovs spēlē Ahmetova nometnē pret Zeļenski – https://youtu.be/jci47lqpMJU
—–
Tā kā šobrīd Ukrainā ir arī iekšējās destabilizācijas operācija.
Vakar vēl viens labs ukraiņu video parādījās jūtūbē – par starptautisko attiecību sistēmas izveidošanos, par vēsturiskajiem modeļiem, par esošā modeļa izjukšanu, kas ir iemesls esošajai situācijai pasaulē, t.sk. notikumiem ar Ukrainu un Krieviju, un par to, ka daudzi Ukrainas politiķi šo sistēmas maiņu vēl nav sapratuši. Es gribētu piebilst, ka mūsu politiķi arī to izskatās vēl nav sapratuši. Ļoti labs izglītojošs video. Tas lektors – starptautisko attiecību speciālists – Iļija Kusa – ir stipri sakarīgs džeks, pēdējā laikā sekoju viņam līdz.
https://youtu.be/3bxdCXttzA4
Labs. Tiesa, jāsaprot, ka priekšnosacījums darboties starptautiski subjektam ir tas, lai subjekts vispār pastāv. RU mēģuna izbeigt UA kā subjektu.
Lai Krievija sāktu pilnmaštāba uzbrukumu Ukrainai pietrūkst viens faktors – Casus belli. Vienīgais reālais variants varētu būt gadījumā, ja Ukraina sāktu atbrīvot Donbasu, tad Krievija varētu atkal taisīt propogandas ziņas par Doņeckas bombardēšanu un tūkstošiem bojā gājušo Krievijas pilsoņu, tas pats scenārijas kas Gruzijā, tas pats scenārijs kas uzsākot otro Čečenijas karu.
RU ir eksperti kāzusu radīšanai. Saņems komandu būs kāzus.
Tagad interesanti lasīt visādus krievu domnīcu iemītniekus, kas parasti tur par multipolārajām pasaulēm dziesmas dziedāja, tagad apjukuši caur puķēm mēģina teikt, ka “eu, eu, eu, varbūt nevajag sperties karot ar UA?!?!” Izskatās, ka nobijušies. Parasti tā nav izpaudušies, jāņem vērā, ka algu maksā tiem valsts. Kremļa blice pārkrāsojot pedējās desmitgadēs kremļa grīdas beidzot ir veiksmīgi sevi iekrāsojusi stūrī. Visi, kas saprātīgi vēro situāciju, saprot, ka nav labi. Karš jau nav neizbēgams, bet diezgan ticams paliek tuvākajos mēnešos, ja nesakritīs diplomātija.
Appear weak when you are strong, and strong when you are weak. Ja kremļa propogandoni tēlo nobijušos, tad drīzāk jādomā, ka plāns ir gatavs realizācijai
+100
Kāzus atrasts. No rīta būs (jau ir) visos RU medijos. Ukraiņi apšāvuši migrantus uz robežas, paši to uzfilmējuši IR diapazonā un nopludinājuši. Kā solījuši iepriekš. RU kāzusu meistaru pieķeršanās svešiem video un multenēm IR diapazonā fascinē.
Tomēr jāatzīst, bez pašu ukrainu palīdzības kāzus nebūtu tik iespaidīgs, Nopludināja video caur ukraini, paši ukraiņi solīja šaut. https://www.facebook.com/61opebr/?ref=page_internal
Pavājšs tas kāzuss sanācis.
Es saprotu, krievu puisēns pienaglots pie reklāmas staba vēl +- derētu.
Bet neies tak konvenciālu karu taisīt par nomīnusotiem dažiem viesiem. Pilna Maskava ar tādiem.
Tagad jūrnieka kreklu uz krūtīm jāplēš Backam. RU iejauktos vēlāk.
Vienalga :):)
atļaušos izteikt aizdomas, ka tumšākas ādas krāsas ļaudis brālīgajās republikās par augstas vērtības cilvēkiem tautā netur… (ceru bija politkorekti). Masām vajadzību šos aizstāvēt ar savu dēlu asinīm diži nepārdosi. vajag kaut ko reālāku.
Es tā īsti neredzu kur problēma uzbūvēt feiku robežas posmu un nofilmēt kā ukraiņu robežsargi pāriet robežu, nošauj bēgļus un baltkrievu robežsargus? Lielu naudu tam nevajag.
nu vo. beigti BY robiņi, jau velk uz reālu info ietekmi. Ja vel raudošas mātes pie kapiņiem, vispār košers.
Ja kaut kas neizdodas, vēl tak vienmēr paliek Masļenku/Mainilas pieredze “incidentu pie robežas” rīkošanā. Šādu mazu, jauku pasākumu vienmēr var uzrīkot, ja citi, radošāki un mūsdienīgāki paņēmieni, nerada nepieciešamo sašutuma līmeni tautas masās.
Rus armijas izvietošana pie Ukrainas viņiem ir win/win scenārijs. Vienā variantā attur Ukrainu atrisināt Donabasa jautājumu militāri, līdz ar to izslēdzot Ukrainas pievienošanos nākotnē NATO un ES, jo neviens negribēs ņemt Nato valsti ar piekabi – neatrisinātiem iesaldētiem konfliktiem. Ja tomēr Ukraina izškirtos par uzbrukumu Donbasam, tad Krievija var veikt strauju uzbrukumu no citiem virzieniem un nomainīt uz sev labvēlīgu valdību vai vismaz pievākt visus Ukrainas austrumus
Labāk par RU karsspēku UA no operācijas Donbasā attur UA pašreizējais prezidents. Donbass vispār RU neinteresē intetesē tikai visas UA ārpolitiskais kurss ārpus RU srakanajām līnijām. Līnijas svešā teritorijā viegli uzzīmēt bet grūti aizstāvēt.
Ukraina ir sprukās – ja grib būt NATO, ir jābūt atrisinātiem robežjautājumiem (Latvijā Abrene, Igaunija savukārt iestājās NATO bez robežlīguma ar Ļaunuma Impēriju).
Ja Ukraina grib būt NATO, ir jābūt sakārtotiem robežlīgumiem. Bet – kā man kādreiz, vēl pirms Latvijas iestāšanās NATO, kā man pauda pauda Didzis Šmits (kuru toreiz vēl publiski neviens nepazina) – ja politiski vajadzēs, valsts/is tiks pieņemtas NATO bez jebkādiem nosacījumiem!
Gaidām, kas būs ar Gruziju un Ukrainu!
Par RU uzbrukuma iepējamību/niespējamību un pašreizējās kustības iespējamiem iemesliem šeit zemāk A.Illarionova viedoklis intervijā D.Gordonam (ja ingorē viņa uzbāzīgo pašreklāmu, tad diezgan informatīvs priekšnesums. Bet no kanāls ir |Gordona,tad nu viņš izpaužas, kā labpatīk), tajā skaitā arī par RU pavēļu/rīkojumu došanas termiņiem, kā arī diezgan virspusējs reāla uzbrukuma gatavošanas pazīmju apskats .Interesantāks ir viņa viedoklis par politiksi sociālajām turbulencēm aizokeānā un to ietekmi uz pašu ASV un pārējo pasauli.
Intervijas 1h 30 minūtē sākas interesants vēsturisko notikumu apskats 1. Pasaules kara beigās, izvērtējot 3 tālaika līderu-Dienvidkrievijas Vrangeļa, UA hetmaņa Skoropadska un Somijas Mannerheima rīcību un tās sekas. Tiek pieminēts somu 27. jēgeru bataljons,kurš ķeizariskās Vācijas BS sastāvā cīnijās pret Krievijas impērijas armiju Pierīgā. Šis bataljons vēlāk Mannerheima (kurš bija cariskās Krievijas augstākais virsnieks) kļuva par neatkarīgās Somijas izveidošanas pamatu. Šeit vēsturiskā mācība ne tikai mūsdienu UA iekšpolitiskajam bardakam, bet arī mums -ir par ko aizdomāties.
Tāpat, manuprāt, ievērības cienīgs fakts ir tas, ka A, Illarionovs kā savas autoritātes starptautiskajā politiskajā arēnā novērtēja augstāk kā tā brīža politiskos smagsvarus M.Saakašvilli un M. Lāru, ja nekļūdos.
Te nu būs:
https://www.youtube.com/watch?v=_B53kAbbfTg
Par Gordonu – nezinu, vai tas ir kremļa polittetalogu un rašas specdienestu veidota viltusziņa (feiks) – dezinformācija, vai tiešām Gordons ir viens no apvērsuma MĒĢINĀJUMA līdzdalībniekiem Ukrainā (tikšanās ar moskovijas kaganāta ietekmes aģentiem (Ukrainas specdienestu audioieraksti)).
Piebilde – Gordona tikšanās ar kremļa aģentiem Lietuvā.
A. Piontkovskis par Blinkina un Labrova sarunām un to iznākumu, kā arī notiekošajām un iespējamām to sekām:
Ukraiņi karos neatkarīgi no politiķiem Tāpat kā tas notika, kad viņi bez politiskās sistēmas atbalsta 2014.g. ar plikām rokām nepieļāva Ukrainas sabrukumu kad vēlās no Krimas un Donbasa Krievijas armijas zombiji.
Viņi decentralizēti turpinās kauju līdz galam.
Ģenerālleitnants R.Graube nāk klajā ar spēcīgu paziņojumu
https://www.apollo.lv/7401064/bijusais-nbs-komandieris-nato-generalsekretars-nosutijis-specigu-vestijumu-krievijai
Jautājums pašpārbaudei. Cik Stoltenbergam ir divīziju? Graubes sajūsma saproama viņam 40K nesolīja, kas arī ir diezgan zīmīgi. Šos 40K var interpretēt kā NATO 30-30-30-30 gatavības iniciatīvu izteiktu civilajiem saprotamos skaitļos
30 battalions;
30 air squadrons; and
30 naval combat vessels
Ready to use within 30 days.
Click to access 20180608_1806-NATO-Readiness-Initiative_en.pdf
Tik kādam šīs 30 dienas te ir jānoturās.
Stoltenberga minētie 40 tk vienkārši ir viss NATO ātrās reaģēšanās spēku apjoms, nevis kādi īpaši Baltijai (Latvijai) tagad pēkšni apsolīti spēki. RU,domājams, nav noslēpums, šo spēku eksistence.
Kāds noslēpums? Varbūt Graubem vienīgi. Tas ir oficiāli pieņemts NATO koncepts 2018.gadā, kas arī ja piepildīsies paredz mums pašiem te kaut kā 30 dienas pakarot. Vnk Stoltenbergs pārformulēja 30 bataljonus, kuģus un eskadriļas par 40K.
