Panthers and other Beasts — Corporal Frisk


Eurosatory saw some interesting developments when it comes to western tank designs – a field which honestly hasn’t seen an overly impressive pace for the last few decades. Are we finally moving into a stage of more than incremental developments? Possibly, although I believe it is fair to say we are not there quite yet. […]

Panthers and other Beasts — Corporal Frisk

37 domas par “Panthers and other Beasts — Corporal Frisk

  1. Tendence turpinās. Rodas mazskaitlīgi superMBT ar monstruoziem superlielgabaliem tikpat mazskaitlīgo pretinieka superMBT teorētiskai satriekšanai, kāmēr apakšā aug daudz maz daudzskaitlīgu bruņumašīnu paaudze ar 35-57 mm stroķiem normālu tanka funkciju veikšanai visur, kur tas reāli vajadzīgs.

  2. Tas tomēr arī business. Visi baidās no Armata, tad jāpiedāvā, kas vēl lielāks, lai bagātās R-valstis sapērkas tehniku ar ko savu mauriņu sargāt. Mums kā reāli NATO robežvalstij jācer uz 1. paaudzes Leopard, kā kādu brīnumu.
    Kā te nesen bija rakstīs dronu UA neatbrīvos, bet tanki gan. Nevaram bez tiem iztikt. Kaut gan tie drini kas pašlaik ir, ir dronu attīstības sākums, kā pirmā Vācu prettanku raķete WW2 laikā.

    • Savulaik krieviem bija raidījums par mil. rūpniecības jaunākajiem prototipiem. Kas tik tur nebija! Bet! Ražošanā-čiks.
      Par Armatu, tas pats. Dzelzis pašu, pribambasi-ārzemju, saliek kopā – problēmas.
      Verķis nopietns-bet nedabeigts.
      Šāda tāda infa no uzticama avota.
      Un protams, es nenovērtēju par zemu pretinieku! 😊

      • Man tā armata maz uztauc. Mani uztrauc tie kosmiskie BMP-1 un T-62 apjomi konservācijā, kas tīri labi šancē, nomainīs gumijas, saeļļos, sapakos gaļu un mauks tā, ka putēs. Tās kastes pret visādiem viedkarotājiem ir pietiekami efektīvas.

        • Par konserviem Ždanovs stāstīja-tanki vien 28k(dažādu modeļu, modifikāciju). Protams, arī kādā kvalitātē saglabājušies. Sapratu, ka uz ātru roku jau ir vilkuši ārā(cēluši), kuriem mazāk kas jāatjauno.
          Kā bijušais SA viens no pēdējiem, varu 100% piekrist tiem, kas runā par milzīgajiem krājumiem. Šobrīd varbūt arī tam nav laika, bet ar tās pašas Ķīnas palīdzību, tur ir no kā smelties.

          • Parasti jau min oponenti, ka tie tanki sapuvuši, veci utjp. Bet es domāju, ka krievi jau kā pāris mēnešus taisa revīziju, sortē pēc stāvokļiem, labo. Paies gads un būs normāla armāda gatava. Un tam T-62 nav ne vainas, nu brauks 3 tādi pa ceļu kaut kur, nu pirmo uzbliezīs, otrais un trešais jau sapratīs to, no kurienes kontakts un sāks strādāt, manevrēt, tālāk jau kājinieki, netiešais atbalsts, nospiedīs aizstāvjus, apies pa flangu, salasīs kritušos, nostums vrakus no ceļa un turpinās. Aizstāvji paplucināti atkāpsies. Un viss turpinās. Dabūs uzbrucēji ar artilēriju, iebremzēs, citi turpinās. Tehnika ir domāta, lai dedzinātu. Vinnē nevis tas, kas nošauj vairāk fragus un tehniku sašauj, bet tas, kam ir ko likt vietā, kas nezaudē kustību uz priekšu un var turpināt.

            • To ZINTNIEKS
              Ja tie KF krājumi tankistu un tanku ziņā tik neizsmeļami – 28k, pieņemsim, ka 1/2 tomēr tēmekļi nodoti lūžņos, tad 14000 gab. dodas ierindā, kādi tad priekšlikumi mūsu aizsardzībai? Ar tiem 100 milj. Spike iegādei, varbūt sanāks 10 % ko satiekt.

              • Labs jautājums. Labi, ka ir nonākts no stadijas “lasam glancētus vīriešu žurnālus ar top 10 labākajām prettanku raķetēm” līdz praktiskām pārdomām. Visi jau nebrauks pie mums. Bet te ir arī iemesls, kāpēc UA vēljoprojām skrūvē kopā un eļļo prettanku lielgabalus, komplektē jaunas vienības ar tiem. Javelīnu un citu jauku mantu nepietiks. Ja pretiniekam ir daudz tehnikas, un mums Javelīnu nav uz katru nodaļu, tad ir pārdomāta aizsardzība izmantojot inženiertehniskus līdzekļus “kanalizējot” tehniku vietās, kuras mēs varam nosegt ar kakliem un prettanku ieročiem. Tā jau ir klasika. Mums jau reljefs nav kā irākā, ka amerikaņi ar GPS var braukalēt jebkur pa tuksnesi, ir gudri jābūvē prettanku grāvji apvienojot ar meliorāciju, jāveido šķēršļi izmantojot akmeņus, betonu, samazinot vietas, kur viņi brauks cauri. Šādi arī samazinam nepieciešamo ieroču apjomu, tie nav tik ļoti “jāizmētā”. Un arī artilērijai ir piešauti mērķi jau laicīgi tabulās, kuras mums nav daudz.

                • To ZINTNIEKS
                  1. Par vīriešu žurnālu top 10 paturēšu prātā.
                  2. Latvija nav tuksnesis, bet iebrukums joprojām iespējams no visām pusēm arī EE un LT, kuriem esot labāks aizsardzības potenciāls, bet tas neierobežo KF izvērsties caur mūsu sabiedroto teritoriju. 14 000 ir padaudz un ja arī 4000 atstāj rezervē, 10000 var lietot. KF, kā to pierāda Čūsku sala var “bezgalīgi” un bezatbildīgi sūtīt savu karavīru vienības pa vienu un tiem pašiem ceļiem, kas tomēr būs palikuši ārpus grāvjiem. Spike visiem nesanāks, bet ar grāvjiem arī cauri netiksim.
                  3. Vecie prettanku lielgabali ir mazkustīgi un kā jūs pats ar VB norādāt mūsdienu karš ir manervu karš, tā ka betona dzoti ar tiem prettanku lielgabaliem īsti arī nav risinājums.
                  4. Vai nesanāk tā, ka vajadzīgs piesātinājums ar prettanku ieročiem, bet lētākiem, kā Spike, lai ir masveidā? Tad mūs varētu uzskatīt par širmovikiem, no kuriem var dabūt iekšās un tāpēc labāk šurp nenākt?

                  • 2. Kontekstā ar suvalku koridoru RU propagandoni sāk runāt, ka ne jau no BY ir jāstartē ar gaiteni uz Karaļaučiem, bet no SPb, nešķersojot BY.
                    3. viena uberrisinājuma nav. Bet var būt kompleksie taktiskie risinājumi, kas ietver gan stacionārās pozīcijas, gan mobilo aizsardzību..
                    4. Protams. Bet vēl labāk piesātināt ar Spike.

              • ja 14k tanku ar 2 miljonu armiju uzbrūk Latvijai, tad diezvai mums palīdzēs arī atombumba. 28k uz papīra un 14k ierindā ir kkas īsti krievu sapnim nepiepildāms, jo tam apakšā ir loģistikas, remontspēju un rezerves daļu problēmas. pēc gada labākajā gadījumā varēs nostādīt tikai pāris k no konservācijas noņemto tanku, jo paralēli jāremontē arī pārējā tehnika.
                mums pretī būtu jāliek karošana mazās grupās, jo esam skaitliski maz, un mega daudz visa veida artilērijas.

                • Mēs neesam skaitliski maz. Mums atsevišķi sumpurņi mākslīgi, plānveidīgi un ilgā laika posmā ir uztaisījuši, ka NBS ir skaitliski mazs. Krieviem ir daudz ienaignieku un ar visu, kas ir, mums vieniem viņi neuzbruks. Tāpat paranoja spiedīs gatavoties aizsardzībai pa perimetru, jo viņi visu vēro ar savām acīm – ja ir iespēja, ir jāuzbrūk, un to arī attiecīna uz visiem oponentiem.

                  • Par šiem 28k un 2 milijonu armiju. Un kur Tu viņu sadzīsi? Latvijā krievi var koncentrēt savu karaspēku 2-3 virzienos no Krievijas puses. Lielākai daļai Krievijas armijas, koncentrējot lielāko daļu savas armijas aizņēma mēnesi ieņemt vienu pilsētu.

                    Laicīga aizsardzības līniju izveide ( te politiski negulēt un nedzīvot sapņu pasaulē ) + NATO gaisa atbalsts no pirmās dienas un Daugavpils, Alūksne un Rēzekne būs Severodonetska V2.

                    • Ja 2 miljonu armija tupa sāktu savu gājienu no Zilupes pāri visai Latvijai, tad, neiesaistoties mūsu sabiedrotajiem, daļai no viņiem būtu iespēja finišēt pie Baltijas jūras kā uzvarētājiem.
                      Jā, es arī neticu šādam scenārijam, tāpēc izteicu savu viedokli par hipotētisku varbūtību.

                  • Mēs esam skaitliski mazi arī pieskaitot sievietes un bērnus. Mūsu vienīgā iespēja izdzīvot ir iesaistīties aliansēs.

                    • “Mūsu vienīgā iespēja izdzīvot ir iesaistīties aliansēs.”

                      Mūsu vadoņi gan to saprot kā – “na haļavu” iekāpt aliansē un patērēt tās resursus, katram, acīmredzot, ir sava izpratne par iesaisti. Man tā ir OMD, kura ietvaros ir kakli un sabiedrības integrācija drošības jautājumos, kas dod kaut kādu pamatu salasīt karapulku, ko X stundā apbruņot un iesaistīt valsts aizstāvēšanā. Neviena alianse nepalīdzēs tautai, kurai ir pofig uz savu drošību. Un brīvprātības princips valsts aizsardzībā ir netikai vienaldzība kā tāda, bet arī tās kultivēšana sabiedrībā pašā kā tādā, sak, samaksājām algotņiem, a ko ta mēs. Bez OMD un sabiedrības iesaistes caur to politiskajos procesos un ticības izveidošanā sev kā militāram spēkam, es šeit prognozēju, ja būs nopietns SHTF, Afganistāna 2. Un nevis modžehedi vs krievi, bet Taleban pret viedkarotājiem, kam tikai rūpēja smuks skats no ārpuses.

                    • Vadoņus mēs paši ievēlam!
                      Un diemžēl mēs paši
                      arī negribam dienēt omd… Pat nepilnu mēnesi Alūksnē… 🤷

                    • Mūsu vadoņi, tāpat kā viņu vēlētāji, pārsvarā ir pielāgotāji. Vieglāka ceļa meklētāji. OMD par smagu? Nu OK, iztiksim. NATO mūs negrib sargāt? Nu OK, sarunāsim ar Krieviju. Tur būs vēl sliktāk? OK, var taču aizbēgt.

    • Arī bagātās ASV nu pieņems mūsdienu mērogos “vieglo” MPF. Ir līdzīgs turku Kaplan. Reanimējas 105 mm lielgabali, jo monstru vairs nevar būt daudz, toties ar bruņām apaug KKM, bet mašīnu ugunskaujā lielgabals ir pārāks par raķeti. Ne visai dārgais Kaplan arī Baltijai būtu interesants variants.

      • To TRUECOUNTER
        Vai ASV izvēle nav cieši saistīta ar viņu grobālo darbību, nepieciešamību vadāt tos tankus pa visu pasauli un tāpēc vajag lai tie vieglāki?
        Ja mēs plānojam pamatā tikai sargāt Latviju mums tas “vieglums” nebūs tik nozīmīgs. Kaut kur dominēja princips, ka vieglie tanki ar spēju nobraukt lielus gabalus vajadzīgi uzbrukuma karam (T-72 lai tiktu līdz Lamanšam u.c.), savukārt aizsardzībai biezāka bruņa ir priekšrocība?

        • Aizsardzība nav statiska un ir ne mazāk manevrējoša kā uzbrukums. Ja ir vēlme statiski kaut ko likt kādā punktā, tad lētāk un krietni izturīgāk būs betona konstrukcijas. Aizsardzībai priekšrocība ir lielākas iespējas novirzīt pretinieku sev tīkamā situācijā un inženiertehnisku risinājumu iespējas. Tanki aizsardzībā ļoti manevrē.

          • Statiska aizsardzība – garantēts zaudējums atlliktā laikā, neder uzvarai. Klāt pie fortifikācijām, jābūt vienībām, kas manevrē un pārsteidz pretinieku. Tanki, KKM kā jau tika teikts.

        • Jā, vieglais tanks ASV, tāpat kā krieviem Sprut ir agresijas rīks. Aizsardzības karā maz derīgs.
          Mums jālūdz amerikāņiem Pattoni no konservācijas.

      • Baltijai vajag mašīnas, kas var reāli iet un sisties purna ar krievu tanku vienībām 1 vs 1, jo tieši tā arī izskatīsies tās kaujas ja šeit iebruks regulārā Rus armija. ”Mazi, viegli” te neder jau principā , jo tev vajag ieroci kas var cauršaut krievu ”main” kaujas tankus (T-72B3, T-80BM, T-90) frontāli un biezākajās bruņu projekcijās. Plus mūsu pusei gandrīz garantēts būs jākaro mazākumā, līdz ar to tiem ”mūsu” tankiem ir jābūt ne tikai vienlīdzīgiem bet pat pārākiem uguns jaudā un bruņās salīdzinot ar pretinieku.

        • Krieviem ir nostādne “tanki ar tankiem nekaro”, kas nozīmē, ka ja tas tomēr notiek, vismaz viena puse ir kļūdījusies. Kā tas ari bija Kurskas loka dienvidu skaldnē. Tanka uzdevums ir tiešā tēmējumā piebeigt artilērijas sagatavošanu pārdzīvojušo aizsardzību un pabeigt tās pārraušanu, pretinieka tanku triecienu atvairīšanāi jātērē lētāki resursi, kā PTRK un kājnieki ar prettanku ieročiem. Tanks kā ugunspunkts aizsardzībā arī ir resursa šķiešana. Pustankus t-62 gan tieši tā nu izmanto, bet tas jau arī faktiski nav citādi izmantojams resurss.

          • pat ar sabojātiem sensoriem un ievainotu apkalpi, tanks var vēl karot un radīt draudus (sensorus var salabot/nomainīt, ekipāžu arī). Ja tankam bruņa tiek caursista un tanks sākt degt no iekšpuses, tikai tad tanks ir ”gatavs” un nespēj karot. Plus vienmēr tas ir jāmēģina izdarīt ar ”1 shot, 1 kill” principu, jo pat bojāts tanks ar 1 dzīvu apkalpes locekli var vēl uzšaut apkaļ atbildi.

            • Arī bez sensoriem lielā mērā var karot. Mehāniskais tēmēklis un divi kloķi kā T-34. Caurumu bruņā aizbāzīs ar lupatu.

  3. Es nedomāju kādu statisku biezas bruņas Abrams vai Leopard iemūrēšanu pie šosejas Rīga – Pleskava!
    Mēs tak redzam, ka KF taktika ir visu aizsardzību nolīdzināt ar 3 x artilērijas uguni. Un UA jāpaspēj pirms apšaudes pārcelt savus aizsardzības līniju. Nemaz nerunājot par to, ka mūsdienu karš ir manervēšana jau no WW2 laikiem.
    Mans komentārs bija, ka mums savai aizsardzībai tie mūsu “iespējamie tanki” nebūs ar lidmašinu jāved 1000 km. Un paši minējāt, ka pretuzgrukumiem vajadzēs tankus vai KKM.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.