Sūdu blīvums


vara bungas: Infografika, ko vakar Ždanovs demonstrēja pie Feigina. Ja pieņemam, ka tā ir puslīdz precīza, tad ir skaidri redzamas RU likmes šajā kara etapā. Karaspēka blīvums Kramatorskas un Bahmutas virzienos sasniedz 1 BTG uz 5km frontes līnijas, kas ir tuvu standartam, lai uzbruktu “kā pēc grāmatas”. Savukārt pārējos virzienos RU spēki knapi pietiekami (“nav pēc grāmatas”), lai veiktu aizsardzību: 1 BTG uz 14-15 km. Ja UA būtu pietiekams smagais bruņojums, lai veiktu pretuzbrukumu citur, RU nāktos vai nu iesaistīt rezerves vai pārvietot daļu karaspēka prom no Donbasas uz apdraudēto aizsardzības posmu. Tas savukārt pavērtu UA vēl citas kombināciju iespējas. UA virzība uz Hersonu šādu pieņemumu apstiprina, tāpat kā tas, ka RU aktīvi piesviež informāciju par drīzu BY iesaistīšanos karā un izdara kustības, kas it kā apdraud Harkovu, sasaistot ukraiņu spēkus ziemeļaustrumos un ziemeļos.

vēl

45 domas par “Sūdu blīvums

  1. Droši vien, ja Vācija nebūtu tik ļoti aizrāvusies ar, piemēram, programmatūras rakstīšanu līdz gada beigām priekš saviem MLRS, lai ar vācu iekārtām varētu šaut UK raķetes (bet visādi citādi iekārtas viņi esot gatavo nosūtīt kauč’tūlīt), tad ukraiņiem būtu visas iespējas citos frontes iecirkņos krievus sabradāt.

    • Man gan te vairāk interesē cik mēs BTG(nekorekta mērvienība, bet populāra) varam saģenerēt un tad paņemam navigācijas cirkuli un pamēram kāda kilometrāža ir jāsedz pie dažādiem scenārijiem un atkāpšanās dziļumiem. Nu man tā nosedzamā kilometrāža(nerēķinot zaudējumus 00+3dienas uc realos efektus) sanāk diezgan emocijas rosinoša.

      • ņemot tikai austrumu robežu (BY un RU) 450km uz 22 ZS +3 PD kājnieku bataljoniem = 450:25 = 18 km uz batiņu , bet tas teorijā. Praksē būs kaut kur blīvāk, kaut kur vēl plānāk. un ZS Bn ne tuvu nav BTG, rezervju nav un vēl visa kurzemes piekraste un iekšiene nenosegta. Jādzied “Latvju zeme vaļā staaav”

        • Tur jau tā problēma, ka BTG var būt gan nopakots ar visu + vāgneriešiem smagumpunktā, vai arī izļurkāta rota brīvsolī. Piekam pāris dienu laikā pirmais piermērs var pārtapt par otro. Mjā 22 ZS batiņi, te atliek cerēt, ka oponents savus BTG formēs kā fulkšturmu no štābņikiem ar veciem ziliem un komandieriem dzērājiem sakariem piekomandējot ziņnešus.

        • Gan jau ka krievi nebūs džentelmeņi un izmantos arī GDK kaut kur aizmugurē. Ja diversantus varbūt vēl policija varētu mēģināt ar manevru ierobežot, tad tādus gostromeļas gastroļus kaut kur aizmugurē vajadzēs mēģināt ierobežot ZS veterāniem ar to, kas ir mugursomā. Te kāreiz tādu IeM militarizēto spēku pielietojums parādās.

          • policija ierobežot nevarēs tieši neko.
            Kaut cik darītāji ir tikai polcijas specvienība. Viņi nepietiks nekam. Nebūs takš lokāls incidents vienā vietā..
            Mācībās, kā reiz notiek otrādi un ZS sitprina policiju, atstājot policijas inspektoram juridisko pasākuma pusi.

        • kungi aizmirst, ka pat karstā fāzē vienības ir regulāri jārotē, jāpapildina utt.
          Tā kā pat šķidrai matemātikai jābūt vismaz 3x lielākai. Un vēl netiek runāts par vareno ZS bataljonu štābu piepildījumu ar virsniekiem, kuriem šī spartiešu kauja būs jāmenedžē. Pagaidām redzu, ka ZS batiņs mēdz aizrīties pat lielāka mēroga mācībās.

        • Vajag jau arī no otras puses paskatīties – pēc grāmatas viņiem vajadzētu uz Latviju vismaz 80 BTG priekš Blitzkriega. Pēc BTG mērogiem patreiz Ukrainā tas būtu kautkādi 40-50 tūkstoši. Un jārēkiņa ,ka vēl līdzīgu skaitu vajadzētu uz Lietuvu, Igauniju un iespējams Poliju. Tas būtu vairāk kā sākotnējais BTG skaits uz Ukrainu. Tas pie nosacījuma, ja netiek pieļauta situācija ka piemēram notiek uzbrukums Lietuvai noslēdzot sauszemes pieeju no Eiropas un mēs ar igauņiem stāvam un skatāmies un filozofējam. Cik ātri pēc tā kā viņus ukraiņi ir demilitarizējuši viņi tādu spēku un cik kvalitatīvu spētu dabūt? Salīdzinoši 1940 gada Baltijas okupācijai bija savākts 450 000 karaspēks un Latvijas robežu šķērsoja 90 000 pie tiem jau kas atradās Lv pēc 1939 gada ultimāta. Domāju ja mēs šeit dabūtu Nato brigādi, tad jau ar pliku roku nebūtu ņemami, kā arī gribētos ticēt, ka pat ja Nato nespētu uzreiz atsūtīt sauzemes karaspēku, tad gaisa kontroli spētu nodrošināt ātri. Tākā domāju laiks vēl ir, kurš protams jāizmanto lietderīgi!

            • Tie paši eksperti atzīst ka vienā BTG var būt 1000+ citā knapi 500. Tā kā ņemam ka vidēji 700 un neiedziļināmies detaļās, jo tur velns kāju aplauzīs.

            • Vēl piebildīšu, Ilarionovs vienā no pēdējiem raidījumiem runāja, ka pirms iebrukuma attiecība arī esot bijusi pareiza 1:3-ukraiņiem apm. 120k(gatavi piļītāji), krieviem attiecīgi visi iesaistītie veidi kopā 300-400k(viņa teiktais). Un puķins to zinājis, savādāk nebūtu tik pārliecinoši sācis.

              • Karojot pļavās un tīrumos 1:3 ir Ok attiecība, pie tam ok abām pusēm. Bet kad jāieņem/jāaizstāv pilsētas 10:1 (un vairāk) no uzbrucēja nebūs par daudz prasīts. Turklāt Donbasā ir daudz pilsētu. Veicot normālu, neietekmētu militāro plānošanu, šim iebrukumam nevajadzētu notikt tādēļ, ka mission imposible.

                • Piekrītu,protams!
                  To pašu visādi eksperti runāja no paša sākuma. Man, diemžēl vai par laimi, bija iespēja sekot visām no rīta līdz vakaram, vismaz pirmo mēnesi tā arī darīju(gan tv, gan internetā). Nu tad arī atklausījos. Tā kā atļaušos pieticīgi teikt, ka esmu informēts drusciņ virs vidējā. 😊
                  Protams, daru to joprojām gan šeit(ar patiku), gan citur.

                • Lēnāk pār tiltu, draugi. Minētās proporcijas strādā, ja ir paritāte. Ja vienā pusē ir pilnvērtīgs BTG ar tankiem, KKM, artilēriju, izlūkiem, kas nopakoti ar BPLA, sastrādājušos personālu, bet pretī ir … tāds BTG kāds nu ir, tad tie cipari nav īsti izmantojami.

                  Jebkurā gadījumā pilnvērtīga karošana nav pēc plāna “sēžam krūmos, pielaižam tuvāk, atšaujamies ar to, kas uz muguras, izsaucam netiešo uguni, pierakstam naidnieka zaudējaumus, salasam savus kritušos un ievainotos, atkāpjamies”, tādai shēmai naidnieks ātri pielāgosies, bet vajadzīgi arī asi pretuzbrukumi, kuriem vajag minimums KKM, normāli – tankus, kā arī tādu sīkumu – degvielas piegādi. Ar kaut kādiem battle taxi + 50cal uz jumta nekādus pretuzbrukumus neuztaisīsi pret naudnieku, kam krūmos tanki sēž. Par taktisko aviāciju es vispār klusēju kā faktoru. Tā kā tas 1:1 mūsu gadienā var sanākt “ok” sēžot ierakumos kā vieglajiem kājiniekiem. Ārpus tiem var sanākt, ka kaklus mums vajadzēs vairāk kā krieviem.

                  • Protams, arī rusņai nebūs visi BTG kā pec grāmatas, bet … tie tanki, tanki. Tas ir traktors, kas var ātri pārvietoties un sakrāmēt kaut kādā mūsu apsēdetā objektā vai krūmu pudurī lēti, precīzi un ātri lielu TNT daudzumu. Piekam komandieris parāda ar pirkstu tankistiem mērķi un nekas nav jāizsauc kā netiešajā atbalstā. Un domāt, ka būs katrā viņu apdarudētajā nostūrī pa raķešu operatoram, kam roka nedreb, ir naivi.

                    Savukārt mēģināt uzbrukt pretiniekam, kam ir tie paši tanki, pašam tādus neizmantojot, lai arī cik tas oponents ir paplucināts, ir reāla avantūra. Domas par to, ka tankus atradīs ar BPLA, izsauks uguni un tad tik šturmēs ar PATRIA ir diezgan naivas. 1 izdzīvojušais tanks pārvērtīs mettāllūžņos visus battle taxi.

                    Tas par paritātēm ciparos.

                  • Domāts, ka regulārie spēki abās pusēs ir puslīdz vienādi, ar ZS nevar salīdzināt, jo taktikas grāmatas ar šo attiecību ir rakstītas regulārajiem. ZS var salīdzināt ar RU kazakiem vai nacgvardi, bet ie protams nebūs pirmajā ešelonā..

                    • Arī mūsu PD nav neko labāk. Nav ne KKM, ne tanku. Vieskaravīrus es neskaitu, tāpat kā krievu taktisko aviāciju, kā vieni, tā otri var gan būt, gan nebūt. Efektīva taktiskā aviācija var tādu postu nodarīt, ka maz neliksies, tāpatām arī vieskaravīriem tomēr ir tehnika, kas kaut kādu paritāti ar krieviem uztaisa. Normālas tehnikas trūkumu kompensēt var tikai iemainot teritoriju bez jebkādiem pretuzbrukumiem.

                    • Kurš mums uz vēlēšanām piesolīs karstos pīrādziņus? Domāju kādi gadi trīs ir laiks – AM budžets -> 4% no IKP, Izdīcam lendlīzi no US vai Eiropas. Ekips kautkāda 1/3 no Somijas armijas spējām. Jauna PD brigāde, kas daļēji komplektējas un apmāca BOMD. Problēma atrisināta

                    • To ZINTNIEKS
                      Par mūsu bruņu tehnikas skeptisko novērtējumu lielās līnijās nākas piekrist. Tomēr labāk tāda, nekā nekāda. KF BTR-80 bruņu jau gan arī nav tik “krepka”, kā viņi plātās.

                    • BTR jaunākajām modifikācijām ir diezgan nopietns(salīdzinoši) un vadāmais tornis, kuru var izbāzt no aizsega neatklājot dzīvu miesu ugunslīnijā, kas šauj kartām un ar nopietnu kalibru. Attiecīgi pret mūsu vieglo tanku ir priekšrocības + viņam ir kājinieki “vēderā”. Lai šautu ar RARDEN pa BTR, nāksies ugunslīnijā nolikt visu torni ar dzīvu miesu, es nemaz te nekomentēšu šaušanas ātrumu un kājiniekus, kas arī nesēdēs ieročus klēpī salikuši. BTR arī peld. Var izpeldēt kaut kur no aizmugures.

                    • Krievu Tigrs – 5 mm, MTLB borts – 6 mm, BTR-80 – 9 mm. Aizsardzība no izdzīvojuša pretinieku kājnieka ar triecienšauteni virs 300 m. Un nekas, velk visu tā kara ļamku no krievu puses.

                    • To ZINTNIEKS
                      Novērtēt par zemu pretinieku nav labi!
                      Ko arī nedaram. Tomēr, ja tas BTR peld, tad bruņa tam nebūs pārāk bieza, jo citādi noies pa burduli peldot. Tāpat kā mūsu Patria. Ložmetējs tam nopietns, bet kā ar precizitāti? Bija info, ka varētu vēlēties labāku.
                      Par pārējo viennozīmīgi diemžel jums jāpiekrīt. Ja mums Patria ar 12,7 mm Browning, kuru karavīrs šauj faktiski vispār bez bruņas pieseguma (tam CVRT vismaz kāds bruņas piesegums), bet pretī tanki kaut vai T-55 vai pat T-34, tad rezultāts ir skaidrs.
                      Man tāda sajūta, jūs varbūt nokomentēsit, ka tās Patria un CVRT tādai kā partizānu taktikai izvēlētas, lai nodemontrētu, ka mēs kaut kā cīnamies, nav tikai “simboliskā zalve” pret pretinieku, bet vairākas strauji manervējot. Tikai trūkt kaut kādas stratēģiskās loģikas, ja bija uzstādījums “maza profesionāla armija”, tad jābūt kaut vai tiem 1500 karavīriem, bet ar leopardiem, nasams un CV-90. A tā mums gan maza armija, gan bruņojuma nav. Tā kā izskatās pat ne pēc vadības nolaidības, bet kā cita.
                      Ja mēs fantazējam par “viedo aizsardzību”, tad vismaz izrādīšanās līmenī, būtu jābūt vienībām ar izlūkdroniem, droniem – kamikadzēm, 10000000 sensoriem pa visu Latviju, Bairaktar, visur 5G, utt. tad varētu vismaz argumentēt, ka mums tāds baigais “nākotnes modelis”, līdz kuram par ASV vēl ko iet. Citādi viedā muldēšana ne aizsardzība.

                    • PATRIA ir 9 balles no 10. Par šito cepums Pabrikam. Kārtīgs, moderns battle-taxi, paši vēl kaut ko mēģinam ražot. Super manta. Absolūtais vairums cietušo abās pusēs ir nevis no tankiem, javelīniem vai lodem, bet no šķembām, tikai un vienīgi šķembām. Mums kā ēst vajag kaut ko, kas var aizvizināt resursus kā cilvēku, tā munīciju no punkta A un punktu B piefrontes zonā un pasargās no šķembām. Skāņus sacaurumos lupatās ar visiem pasažieriem. PATRIA ar minimālu upes krastu inženiertehnisku sagatavošanu var kursēt šurpu un turpu ar munīciju un cilvēkiem. Ideāli.

                      Alumīnija perversija ir 2 balles no 10. Čaļi no rīta aizgāja uz MAXIMU pēc kārtīgas paikas dienas sākumam, ieraudzīja baigi labās atlaides plūmju sidram un ROKOKO vafeļu tortēm, beigās pie kases saprata, ka nav maksimas kartes, un nopirka, sanāk, atšālējušos plūmju sidru ar 5 vafeļu tortēm. Pa dārgo. Tām tarataikām ir collīgās skrūves, vecas nogurušas bundžas un sanāk uz ka uz to vieglo tanku, kas ir 30mm parasts lielgabals, mūsdienās skrūvējams uz jebkā ar automātiku, ir jāziedo 3 PD karavīri. Un unikālu munīciju, kura ir muzejā. Tos vieglos tankus jāizjauc uz detaļām, tie pseido mazie battle-taxi varianti ir jāpārtaisa pa ambulancēm un speciālistu vizināmajiem un liekie jāizmanto kā donori. Cilvēki saka – nu jā, labāk tā, nekā nekā, bet mēs aizmirstam, cik PD kaklus apēd tie mēsli apkalpei un kāda ir atdeve.

                      Ir jāiegādājas normāli KKM, lai var pretuzbrukumus taisīt aiz normālas bruņas. Un nevajag raudāt pa naudu. Igauņi ir spējuši nopirkt kaut kā brīnumaini CV90, kas, lai arī ir veca manta, ir KKM, nevis kaut kāda perversija, krievu 30mm lielgabals tos CV90 frontāli nesašaus kā sietus, bet ar 40mm var jau arī tankam ģīmī ielikt sauju šāviņu, kas var sačakarēt optiku, bez kuras tanks ir parasts buldozers. Lietuviešiem ir vispār pilnīgi moderni GTK Boxer. Armed with Israeli made Rafael Samson RCWS featuring a Mk44 Bushmaster II 30mm autocannon, coaxial 7.62mm machine gun and Spike-LR anti-tank missiles. Pasaka! Ar tiem var reāli iet uzbrukumā un sašaut gan tankus, gan pārejo. Un kāds kaimiņiem CV90 un Boxeru skaits!!!!

                      Ar to, kas ir šobrīd mēs esam izkāpuši no situācijas, kad ir kā līča karā, kad skāņi un līķi ir uz ceļiem, viss deg, visi bēg, ir čau, un nonākuši pie iespējas nu jau organizēti atkāpties un aizkavēt. Līdz kaimiņu līmenim, ka varam taisīt pretuzbrukumu – ir vēl tāls ceļš.

                      Par partizānēšanu aizmirstam kā kaut kādu meinstrīmu, jebkura karošana ir iespējama tikai ar normālu apgādi.

          • Tas viss ir pareizi, bet tas ir 2.scenārijs. 1. scenārijs ir pēkšņš iebrukums “lēciens no vietas” ar spēku koncentrāciju mācību aizsegā vai bez tās, tikai ar Pleskavā dislocētiem spēkiem + iespējams Vitebskas desantniekiem + kaujas helikopteru atbalsts no Ostrovas. šādam scenārijam mums ir vajadzīgs regulārais karspēks, kura reakcijas laiks ir stundas nevis dienas (zs un rezerves mobilizācija) vai nedēļas kā NATO QRF gadījumā. Regulārais karaspēks ir PD manevra vienības +OMD, kas dotajā brīdī atradīsies dienestā.

    • Vācija ir iedevusi ļoti daudz naudas (vairāk nekā ES valstis atsevišķi). pa lielam, Vācija, var vairs neiespringt ar tehniku.

  2. Vot, lasu šeit rakstīto gandrīz no paša 24.feb. iebrukuma sākumā, un domāju, nu tak, vai tad mūsu “ģenerālštābā” šitas nav jau septiņreiz nomērīts? (ak, jā, RU taču stratēģiskais partneris)
    Tad atcerējos, ka mums ir krutākie PD un ZS Baltijā(ZS vispār viskrutākie), un nav ko te mētāties(saistībā ar OMD), un igauņiem nemaz tik kruta viss nav, un leišiem arī(bijušais NDK priekšs. M. Kučinskis).
    Teikšu, kā ir, bļad un pišņiec! Atvainojiet! 😊

    • ZS ir krutākie pēc definīcijas, jo citiem ZS vispār nav. Un ja vajag, var citēt sabiedroto komentārus no mācībām, kur aizsūta PDZS un izlasītus aktīvistus

    • Mērīt var viss kaut ko, jautājums vai ir politisks pasūtījums mērīt un politisks lēmums griezt. Un, protams, nauda šķērēm.

      • Par politiskajiem pasūtījumiem tā kā būtu skaidrs.
        Doma par “ģenerālštābu” – vai pietiek profesionālisma(dažādos aspektos), t. i. “rubī fišku”. Tā pad. laiku bagāža traucē.
        Saprotu, ir NA Akadēmija, jaunie virsnieki utt., bet tā frāze “resnie pulkveži ņihuja nerubī” nav aizgājusi nebūtībā (Ukrainas piemērs, tā paša Butusova viģiki).

          • NAA noteikti nav muļķi un labi saprot kas ir kas. Bet NBS vadonis ir politisks amats, jo viņu ieceļ nevis NBS virsnieku kopsapulce(forša ideja), bet politiķi. Un tas ir cilvēks, kas ir pēc definīcijas slīdenis, kas skatās mutē ministram un ideālā gadījumā paspēj uzrakstīt ministram tīkamas pavēles pirms ministrs ir atvēris muti. Viņam alkas ir pēc tā, ka ministrs noglāsta tam galvu, nevis stiprināt aizsardzības kapaciāti. Tieši tā – civilā kontrole. Bet civilā kontrole nenozīmē to, ka NBS priekšniekam vispār nav mugurkaula un tas pēc savas iniciatīvas neko nevar.

            • Latvijas gadījumā tas nozīmē tieši to- beidzamo 30 gadu aktivitātes šajā jomā demonstrē tieši to.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.