vara bungas: perfekta ilustrācija “draudu nav” domāšanas sekām. Bet manā ķiverē nelien doma, ka pulkvežu kungi nopietni apspriež argumentu “varbūt labāk nopirksim vairāk PGA, nevis noteiksim prasību pēc bumbu patvertņu ieprojektēšanas noteikta tipa jaunbūvēs, jo tas sadārdzina kv.metra izmaksas.” Tiem, kuri pagrabā – neviena PGA sistēma nenodrošina 100% aizsardzību un PGA nav līdzeklis pret artilērijas apšaudēm. Patvertnes un PGA tā tas strādā. Labi, pagaidīsim IeM informatīvo ziņojumu.
-
Sekojiet
Sekojiet
Already have a WordPress.com account? Log in now.
vara bungas 
Turklāt pagrabi ir divejada pielietojuma prece. Miera laukā var likt ģeneratoru velosipēdu, zapti utt.
Kas visi var noderēt turklāt arī skarbāks laikos.
patvertne nav gluži vienkārš pagrabs, bet pielāgots – rezerves izeja, strprināti pārsegumi, ventilācija, kaut primitīva, bet autonoma apkures sistēma (dumvads), ūdens spica ar rokas pumpi utml uzlabojumi.
Tas tiesa, bet kas liedz privatmaja to visu apvienot?
Viendzīvokļa mājās manis pēc katrs īpašnieks var darīt kā grib, bet daudzdzīvokļu mājās attīstītājam jauzliek par pienākumu ieprojektēt un izbūvēt patvertni, jo topošie dzīvokļu īpašnieki vai īrnieki to nevar ietekmēt.
Skaisdrs, ka būtu jāmācās no Izraēlas “čaulu” izvietojuma dzīvokļos, bet mums jau pat normālu skaitu auto stāvlaukumus nevar piespiest “attīstītājiem” paredzēt, kur nu vēl ko tādu kosmisku, kā par drošību domāt. Paši jau šeit konstatējam ka viss tiek pakārtots būvnieku interesēm un vajadzībām.
Pirmais solis ir apjaust problēmu un tās risinājumus. Tālākais atkarīgs no politiskās gribas. Kopš 2014.gada dzirdam runas par “visaptverošu aizsardzību”TM, nu ir laiks politiķiem kaut ko rādīt dabā.
Es ticu ka šo publiski apspriežot mēs paši paplašinam redzes loku un daļa lasītāju arī ko paši veiks savas drošības stiprināšanā.
drošā telpa dzīvoklī nav specifiski IL apdraudējumam = terorisms + DIY raķetes? Blokmājas pagrabs būtu salīdzinoši viegli pielāgojams – iztīrīt + ierīkot izejas katrā galā, smalkākām iekārtām kā ūdens pumpis vai krāsniņa varētu gribēt pieaugt kājas; tas pieņemot, ka pagraba pārsegums nav jānostiprina.
jauno projektu pazemes stāvvietas būs bēdīgāk, jo auto vārti ir tikpat izturīgi kā aizkari.
Ūdens pumpi un krāsniņas var salikt atsevišķā slēdzamā telpā pagrabā. Ja vajadzēs, tad pumpi uzskrūvēs uz urbuma un krāsni ieliks vajadzīgā vietā.
Kāpēc ugunsdzēsējs filosofē par PGA, tā vietā lai pildītu uzdevumu par patvertņu risinājuma atrašanu?
Vadītājs sākumā jauc patvertnes un patversmes. Labi, ka ar satversmi nesajauca.
Tāpēc, ka viņam nav pieredzes sniedzot publiskās intervijas. Jamais nejauši atklāja diskusiju patieso līmeni.
1) Ilūzijas, gadiem dzīve ilūzijās … visiem ļoti izdevīgās ilūzijās. Trīs sivēntiņi un vilks.
2) Būvnieku lobijs… šoreiz domāju, ka ne gluži vietā. Būvniekiem un materiālu ražotājiem tieši pretēji – patiktu būvēt dārgāk, vairāk betona un armatūras, inženiertīklu un visa kā tāda. Tikai nav bijusi – a) “politiskā griba” ; un no tā izrietoši- b) likumi un normatīvi ; c) nauda /finanses ….
Visticamāk ja tas viss būtu bijis, tad- būtu diezgan populārs viedoklis, ka bezjēdzīgā patvertņu sistēma ir pilnīgs būvnieku lobija rezultāts, būvēt dārgāk , jo LV principā neviens neapdraud un reāli tiek šķērdēta valsts un iedzīvotāju privātā nauda. Visticamāk šī iemesla dēļ arī neviens (kuram varēja būt tāda iespēja un griba) neko šajā jomā nevarēja iesākt, jo principā tiktu uzskatīts vai nu par pamuļķīti vai vēl sliktāk- korumpētu būvnieku pārstāvi . Kāds būs gatavs uzbrukt NATO kaut kad tuvākajā nākotnē? Mums nav citas vajadzības kur naudu ieguldīt?
Taču – individuālais patriotisms šeit manā skatījuma diemžēl nav gluži tas kas risina problēmu. Valstij bija jābūt gudrākai, bija jābūt normatīviem un to praktiskai realizācijai, kas attiecas gan uz privātmājām, gan daudzdzīvokļu mājām , gan publisko patvertņu sistēmu kā tādu. Taču- mēs esam tuvu Krievijai, mums nekas nedraud… atšķirībā no tās pašas Šveices (krietni , krietni tālāk no Krievijas, bet nav NATO…) , kur šī sistēma ir gadu desmitiem rūpīgi veidota, sistemātiska- arī pēdējā desmitgadē laikam mazliet zaudēja aktualitāti, bet- viegli atjaunojama , jo- ir krietns pamats. LV laikam tas viss bija kompensēts ar sabiedrotajiem un NATO…nav slikti, bet diemžēl vajadzēja jau laikam arī domāt par otru, praktisko pusi … it īpaši pēc 2014.g. Taču par to visu ir viegli runāt un rakstīt “pēc fakta”, bet nežēlīgi grūti realizēt…tad kad vajag un kad 98% sabiedrības šķiet, ka tā ir bezjēdzīga rīcība… un valdošais politiskais viedoklis ir tieši tāds pats.
Es domāju, ka būvnieku lobijs tiešā veidā tā lielos vilcienos būtu neitrāls. Viņiem jau vienalga ko būvēt. Trīs māju vietā būvēs divas par to pašu naudu tikai ar patvertni pagrabā. Drīzāk pretestība ir pārmaiņām, jo vajadzēs apgūt jaunās prasmes, ko darīt negrib.
Politiski ne tikai bezjēdzīga, bet pat bīstama. Līdz šim gadam bija ļoti bail, ka, ja sāks kaut ko darīt, tad tauta šūmēsies (būvnieku lobijs + stulbā valdība tagad taisīs karu).
Par būvnieku pretestību domāju kontekstā kurš par to maksās – https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/katra-jauna-daudzdzivoklu-maja-pa-patvertnei.d?id=55051990
Ja valsts, tad protams būvniekiem tas tieši gards kumoss. Bet ja jāfinansē pašiem un jāietirgo patērētājam, kuram pat stāvvietu negribas no savas puses cenā iekļaut, tad diezvai tas būvnieka interesēs.
mūs skolā mācija, no visiem atkarību veidiem, nodzert smadzenes ir visgrūtāk, atšķirībā no narkošanās u.c.
Līdzīgi ar patvertnēm, TĀS IR, tikai jābūt poļītiskai gribai PIESPIEST TAJĀS VEIKT SAIMNIECISKO DARBĪBU tādējādi tās savedot kārtībā. Tādu saimniecisko darbību kas ļauj tās turēt ar FUNKCIONĒJOŠU VENTILĀCIJAS SISTĒMU (atceries pirmo no izdzīvošanas 333), brīvas no neatbilstoša aprīkojuma vai ātri atbrīvojamas no tā t.i.
treniņu telpas (brīvā cīņa,
sabo-džudo-karatē –
matači mums netraucē),
diskotēkas vai tml, jo atb.likumd.piespiež turēt brīvas ABAS EVAKUĀCIJAS IZEJAS.
semināru telpas u.c.
Feld,
Cik ir manā rīcībā minimālā informācija, tās patvertnes kas ir, ir nosacīti “PSRS laika” , paredzētas tikai mazam % iedzīvotāju , tā nav visaptveroša sistēma, kur – a) katrs jaunas privātmājas pasūtītājs ierīko patvertni privātmājā saskaņā ar normatīvu prasībām vai maksā nodevu par vietu publiskā patvertnē – kuras tad būvē par nodevu naudu un valsts budžeta līdzekļiem ; b) normatīvi noteiktas prasības daudzdzīvokļu ēku pazemes stāviem (ja tādi ir ) kā patvertnēm ; c) publiski pieejamo patvertņu sistēma – tādā mērā lai nodrošinātu kādu konkrētu iedzīvotāju skaitu, %- kuriem tās būs pieejamas.
Nu tā lai noteikts mērķa % no iedzīvotājiem, civilajiem, ir noteiktā veidā pasargāti – vismaz šajā aspektā.
Tas par ko jūs rakstiet, ir pamatā par c- taču ieskats ir bijis tāds, ka vietu tur tāpat ļoti, ļoti maz, jēgas tāpat nekādas … nav vērts uzturēt un daļa no tā kas ir bijis, ir- pārbūvēts vai demontēts utt., utjp.
Taisnības labad jāsaka, ka svensoniem un šokolādes karaļiem šveicē ir klintis, mums purvi un ģeoloģija “uz robežas”. Attiecīgi viņiem ir krietni lētāk būvēt CA būves. Tomēr neviens neliedz mums cilvēkus mācīties evakuēt, pārvietot un pabarot, izrakt WC bedres ar pašvaldības traktoriem utjp.
Zintniekam,
Jā, tehniski tā ir – Šveicē un Zviedrijā ir citi apstākļi. Taču investīcijas ko viņi ir ieguldījuši, tāpat ir milzīgas. LV pagrabus adekvātus būvēt neprasa nekādas milzīgās papildus investīcijas- cik daudz naudas visādam “sviestam” iztērē citur…
Līgatnē es neatceros cik tur stāvi pazemē ir iebūvēti (5 vai 6 , google noteikti var atrast) , pirms gadiem padsmit šķita ka kaut kas tāds mazliet sirreāls…esot klātienē (tūrisms…) , bet ja sovjetiem vajadzēja, pat to varēja LV , bez klintīm . Par milzīgu naudu , protams un tas ekstrēms piemērs, elitei domāts…
Rīgā daudzdzīvokļu mājām viens pazemes stāvs ir pilnīgi normāli, ekonomiski pamatoti, 2- ir sarežģītāk, papildus dārdzība. Kopumā nelielas ekstras , lai panāktu atbilstību patvertnes prasībām principā budžetā gandrīz neko nemaina. Arī celtniekiem tas nekādu būtisku pārkvalificēšanos neprasītu.
Vismaz cik saprotu Šveicē mērķis aukstā kara gados bija tāds, ka katram iedzīvotājam ir vieta patvertnē- vai nu privātmājā speciālā telpa, vai publiska utml. Sistēma investēti milzīgi zināšanu, apmācības un finanšu resursi. Lasīju, ka speciāli braukuši uz ASV par šo tēmu mācīties, kaut kad 50-60 tajos gados. Jā, klintis viņiem ir, bet -ja nebūtu politiskā griba, nebūtu līdzekļi un nebūtu visas sabiedrības izpratne ka to vajag, tad ar visām klintīm tāpat nekā nebūtu… skaldīt/urbt klintis arī nav nekāds lētais pasākums, varētu mierīgi iztērēt citām vajadzībām…
Teiksim tā – Zviedrijā un Šveicē lielos bunkurus urbt klintīs ir vieglāk. Taisīt patvertni mājas pagrabā, ja tā māja nestāv uz klints – apmēram tikpat. Latvijā gan akmens bluķi tālāk jāved.
Somijā bija mērķis katram iedzīvotājam. Šveicē bija mērķis arī katram tūristam. T.i. viesnīcās arī patvertnes tika veidotas. Šveicē daļā kantonu ir speciāls nodoklis tiem, kuriem mājās patvertnes nav un kas aiziet municipālo patvertņu uzturēšanai. Protams, te ir runa par kaut cik nozīmīgām apdzīvotām vietām. Laukos var dzīvot kā gribi.
PSRS laikā patvertnēs salīstu ap 5% iedzīvotāju. Šur tur PSRS bija līdz 10%, bet Latvijā – 5%.
LPSR patvertnes bija dažām staļina laika mājām, kuras bija paredzētas pietiekami svarīgo čiekuru dzīvošanai, dažām administratīvām ēkām un stratēģiskās nozīmes uzņēmumiem, piem. VEF.
Starp citu arī ASV aukstā kara gados kolektīvās patvertnes bija tikai ap 10% iedzīvotāju. Cita lieta, ka liela daļa amerikāņu dzīvoja privātmājās un ierīkojas patvertnes pie tām. Tādas nekur nav uzskaitītas.
Tik nenormāli nevienu nebombardē lai būtu baigā vajadzība slēpties pagrabā.
Un tur kur ir bīstami, no turienes vienkārši aizbrauc.
Pieņemsim ka sī apdrosinasanas polise ir pārāk dārga neparak iespējamam gadījumam.
Gribi kaut ko pieņemt noliec pretim izmaksas, lai saprastu to cik maksā tas ko gribas. Tad varbūt pāries.
Aizbrauc, ja ir kur aizbraukt. Skat. Mariupoli.
Tātad somi un šveicieši nepareizi darīja?