Vīri sniegā


vara bungas: Mūsējie ārzemēs

nu, tad pie reizes gatavniekiem, kā izgatavot odu atbaidīšanas līdzekli no iztukšotas šprotu kārbas. Tāpat kā iepriekšējā video, viss saprotams bez tulkojuma. Izvēlies Latvijas preci!

57 domas par “Vīri sniegā

  1. Dīvaini skatīties uz kombināciju kur ir 40+ gadīgs sarūsējis Volvo, un pilnīgi jauns svaigs kvadraciklis….vismaz Volvo ir pečka, tas laikam pozitīvi.

      • Volvo protams izskātās pabriesmīgi, bet caurejamība tiem ļoti laba, navara var tikt tikai nedaudz tālāk kā vieglais auto, tāpēc nevar salīdzināt…

        Laikam tāpēc tos joprojām izmanto arī paši zviedri 🙂

          • Jā, tik ilgi neesmu 😀
            Tātad atceramies, kur paredzēts lietot sixvīlerus un kāds ir attālums, ko var nobraukt ar vienu bāku. Ja esi saņēmis ziemas cimdus un cepuri, neredzu problēmu, lai dažas stundas pavadītu uz sixvīlera. Motors silda labi un arī rokturi apsildāmi. Nu, pasažierim tik bik pašvakāk…

            • Ļoti slikti 😀
              Nu, tad pārvietojaties mazās grupās ar ložmetēju tornī, lai iespējamo pretinieku varat nospiest ar uguni 😉

              • Ja tavu pašu mašīnu var cauršaut pat ar 9mm pistoļetu un tā pietam ir diezgan liela izmēros, domāt par ”nospiešanas uguni” no viņas reālā karā ir diezgan liela fantastika…..džeks ar kalašu vai PKM nogūlies krūmos tam Volvo trapīs stipri labāk un precīzāk, nekā Volvo ložmetējs trāpīs viņam atpakaļ. Cik var redzēt no Ukrainas un citiem konfliktiem kas notiks būs : kontaktā visi (ieskaitot šoferi un ložmetēju) fiksi leks no Volvo ārā un skries paši uz krūmiem, palikt iekšā tajā brezenta kastē ceļa vidū un mēģināt šaut no viņas nebūs nekāds prāta darbs (ja vien negribam lai tas ložmetējnieks un šoferis uzreiz nesaņem Lāčplēša ordeni par varonību nāvē jau pirmajā kontaktā)

                • Limpene, kad TU pēdējo reizi biji mācībās?
                  nez vai man šeit Tev mācīt par pārvietošanās veidiem un dažādu situāciju SOP’iem. arī džeks krūmos visdrīzāk būs samīzies līdz nāvei, kad viņa virzienā vālēs no pāris browningiem vai pūtīs ārā viņu no pozīcijām kājnieku nodaļa/vads. katrai pārapgādei jābūt izplānotai. to, ko pavasarī darīja ru armija, bija totāls ārprāts un debīlisms, un vismaz manā vienībā tas būtu kkas neiedomājams.

                  • Esmu bijis mācībās, ir gan pagājis nedaudz laiciņš bet vēl labi atceros ka tieši tā arī braucām ar Volvo un Skanijām…….esmu dzirdējis agrāk to pašu, ka redz ”pretinieks nomīzīs”, bet man kā tādām nedaudz reālistam neliekas ka 7 cilvēku krievu nodaļa kas guļ izretojusies pie ceļa maļas ar gataviem automātiem tur uzreiz nomīzīs redzot Zemmsargu no Volvo bliežot ar KSP uz viņu pusi. Novērtēt pretinieku par zemu un domāt kā viņi pilnīgi lohi un nešaus ir tāds interesants domu gājiens. Vairākās ZS mācībās tieši pamanīju, ka pēc mūsu ”leģendas” visi brezenta Volvo kaut kā tiek cauri sveikā bez neviena cauruma. Ukrainas tikmēr video redzu citas bildes……..pa Volvo es ierunājos tieši tāpēc, ka visdrīzāk pa viņu trāpīs (vai nu ar automātu, vai ložmetēju, bet ar kaut ko noteikti), tapēc arī personālam tur tupēt pilnīgi neaizsargāta brezenta kastē ir tikai miera laika opcija. Šāda taktika strādātu, ja mums būtu Volvo vietā bruņota Patria vai bruņots Landlovers/Pinzauers da jeb kas, tad cita runa. Bet ja vēl nav, vai tas ir prāta darbs tupēt brezentā un izlikties/atspēlēt mācībās ka pa viņu netraipīs?

                    • Mācībās tak kravas mašīnas mēdz arī pārvērsties par KKM vai BTR 🙂

                    • Tev tak noteikti mācībās mācīja arī pretslēpņu taktiku?!
                      Un karā bez zaudējumiem grūti iztikt… abām pusēm.

                    • Es nenoliedzu, ka es priecātos par jebkuru bruņutehniku, bet tas neatceļ pārējo plānošanu, sagatavošanos un treniņus, jo pa bruņutehniku var uzbliezt arī ar granātmetēju un ptvrk.
                      Slēpnis nav vienīgais apdraudējums, vēl ir mīnas/ied, netiešais uguns, snaiperi, gaiss. Un SOP’s atkarīgs vai trāpa kolonnai priekšā, pa vidu vai aizmugurē…

                    • Tieši tā, uz jumta ar KSP ir nēerti un neko labāku kā ”pīļī aptuvenā virzienā” nevar prasīt, it īpaši vēl kustībā.

                      Piparam bruņu nevajag, viņu pasargās ērgļa acs, kaķa refleksi un svētais gars. Redziet, ja tavs prastais KSP nav pietiekami efektīvs pretinieka nospiešanai, tad jāizvelk no maisa Brownings un jākabina virsū Volvim, tas tāds mazais knowhow Ziemassvētkiem. Ja visi ir lohi un tu esi vienīgais gudrais, tad man tev ir sliktas ziņas.

                    • Student, tu .irs kko ne pa tēmu! Parādi kaut vienu manu tekstu, kur es apgalvoju, ka man bruņu nevajag.
                      Ja nav bruņa, tad atliek vien ātri kustēties vai spiest pretinieku ar uguni. Lai to izdarītu, vajag šo drillēt. Un kalibram ir nozīme. Tavu versiju, ka tajā brīdī atliek tikai piņņāt, uzskatu par neracionālu. Varbūt vari piedāvāt vēl kko?
                      P.s. neesmu lozmetējnieks, bet tu varētu mani apgaismot, vai ložmetējnieks hammerā, patriā utt “nepiļī aptuvenā virzienā”? Un nafig ložmetējniekam ikdienā ir palīgs, kurš koriģē uguni pa labi, pa kreisi utt? Vai ta viņš pats nemērķē tieši pretinieka galvā?

                    • Nē, protams, ka man nemācīja pretslēpņa taktiku, es tikai tur nedēļas nogalēs mežā lasu zarus, lai iekurinātu ugunskuru uz kura uzcept gaļu.- nav tak Pipara līmenis- kuram vienmēr viedoklis par visu.

                    • Zāģer, es Tev neko pat nejautāju…
                      Bet man noteikti ir viedoklis par to, ka dažiem zemessargiem ir vairāk vajadzību nekā varēšanas.
                      Ja VB mērķis ir “cīņa” par pilnvērtīgu (B)OMD ieiešanu, tad manējais būtu jēgpilnas apmācības ieviešana visā NBS’ā, īpaši tai skaitā ZS.

                    • Diemžēl ZS nav iespējams organizēt vienādu un kvalitatīvu apmācību ZS konstrukcijas dēļ. Jo vienkopus visu vienību miera laikā nesavāksi un vecuma/fizisko spēju background visiem dažāds.

                    • Zāģer, mainīt var izrādot iniciatīvu un prasot savam rotas komandierim jēgpilnas mācības. 😉
                      Mēs savā rotā to izveidojām un tādēļ uzskatu, ka tā ir iespējams arī citur. Ja ir normāls rotņiks (mūsu gadījums), tad viņš pat var piesaistīt instruktorus/virsniekus no citām vienībām, lai veiktu vienības apmācību. Nākošais līmenis ir batkoms- mums nomainījās un daudz kas mainījās uz labo pusi. Es te varētu daudz stāstīt par labo un slikto, ko esam paveikuši, bet šo nevajadzētu plānot un veidot tikai rotas instruktoru līmenī. Šiem apmācību plāniem vajadzētu tikt kaldinātiem s-3kā un ZS štābos un būt kā standarts visās vienībās, ievērojot specialitātes specifiku. Un tāpēc man jautājumi, kāpēc tā nav? Zemessargu brīvais apmeklējums nav arguments. Cik dzirdēts, “studentiem” ir viss diezgan nopietni…

                    • Beidz sapņot. Jēgpilnas apmācības ieviešanā visā NBS… Tu esi instruktors, lai vispār varētu mēģināt panākt kaut ko apmācību sistēmas izmainīšanā? Interesanti kā to taisies panākt esot tikai zemessargs?

                    • VB.
                      Jā, ZS specifika ir tā, ka visai vienībai grūti nodrošināt visiem 100% vienādu apmācības līmeni, bet vismaz 40-50% var uzkačāt diezgan solīdu līmeni. Pārējiem tāpat atrastos vieta kkur statikā ap toc’u, objektos, kposteņos utt. Risinājums ir šķirošana pa līmeņiem. Bet… katram pašam jāapzinās, ka mācību neapmeklēšana samazina viņa izredzes izdzīvot!

                    • Pipar, ko es varu piebilst? Lai veicas arī turpmāk. Viss Tevis minētais īsti nebūs realizējams pašreiz (iespējams dēļ tā ka atšķirībā no studentiem trūkst cilvēku- no viņiem dzirdēju cik viņiem aptuveni ir), tieši tālab es personīgi īsti vairs neesmu motivēts – ja pat netiek pārbaudīts vai personālsastāvs ir spējīgs nokārtot fiziskos normatīvus, mainīgais personālsastāvs mācībās, specifika, ka daļa aizmirst to kas viņiem mācīts laiku atpakaļ un jau zinot iepriekš kāda būs tēma- pat nav mēģinājuši kaut vai atkārtot mājās daļu tēmas- līdz ar to viss jāsāk gandrīz no nulles. Esmu pārliecinājies tikai par to, ka tie zs kuri izrāda iniciatīvu- beigās tiek apkrauti ar papildu pienākumiem mācībās, pārējie iet līdzi plūsmai. Es pats līdz ar to domāju mest mieru- negribās “izdegt”. Priecīgus svētkus visiem!

                    • Haha, jā es viegli paņirgājos par tevi Pipar, it īpaši tajā vietā kad tu pēkšņi sāki filozofēt par Browningiem, lai tomēr atsistu argumentu, ka tev ir taisnība. Un vēl postulēšana par pārvietošanos mazās grupās u.t.t.

                      Tas viss pēc grāmatas jau skan labi, bet dabā, ja tu iekriti slēpnī (kas ir diezgan neizbēgami, jo iespējas ir katru dienu), tad pārvietošanās mazās grupās nozīmē to, ka tavi kamerādi neiebrauks kill zonā. Bet Tu jau esi iekš slēpņa, atkauties no Volvo jumta – aizmirsti. Labāk lec grāvī ar šoferi, ja nu vienīgi pēc 10 metriem nav pakalns, kur var lauzt kontaktu.

                      Būtu brīve, pārvietotos tikai ar kājām. Jā, mazas distances, bet toties pārvietošanās brīvība/drošība kāda.

                      Ložmetējnieks Hammerā vai Patriā noteikti efektīvāks nekā Volvī. Atkal šie ”truism-i”. Ar laiku radies iespaids, ka tu esi ZS. Gaidu specreportāžu no brīža, kad tu pats personīgi pārvietosies ar ZS Patriu vai ZS Hammeru.

                      Nākamajās mācībās liec slēpni no labās puses, jo ložmetējnieki uz jumta nevar norm atbalstīt ieroci uz to pusi (kucēniem laikam lūka bija pa vidu, tā ka tur nav tik traki).
                      Bet kuram gan tas interesē, ja kolonna tiek cauri bez zaudējumiem pēc mācību leģendas, kas ir vispār atsevišķa problēm-tematika.

                      Bet pa lielam vienkārši gribas, lai tu nolaidies uz zemes. Aizmirsti browningus, aizmirsti javelinus, aizmirsti savas fantāzijas kā vajadzētu būt ”ideālā gadījumā” un fokusējies uz to kā faktiski ir. Pirms katram iedot pa javelīnam, nodrošini tos ar individuālo bruņu un NVG, sāksim ar mazumiņu.

                    • Student, man ar pašapziņu viss ir kārtībā! 😉
                      Es nesaprotu tavu problēmu ar brovningiem- kur ir problēma? Esmu braucis ar šādu ložmetējnieku tornī un viņam nebija abas rokas kreisās 🤷
                      “Grāvī lec” tikai tajā brīdī, kad transports nav vairs kustināms, jo kustīgam mērķim ir zināmas priekšrocības atšķirībā no statiska.
                      “Kā pēc grāmatas” arī visiem jāmācās, lai sūdu brīdī nerastos pārākais haoss. Ko tad tu piedāvā?- rīkoties instinktu dzītam?
                      Man grūti komentēt, ja kādam nav individuālā bruņa (bruņuplāksnes)- moš lai beidzot aiziet pakaļ?! 🙄
                      student, es tiešām nesapratu tava vēstījuma jēgu… Skaidrs, jo labāks ir karavīra/zs ekipējums, bruņa un bruņojums, jo lielākas ir viņa iespējas izdzīvot. Bet, lai izdzīvotu, jāmācās arī kā to darīt. Tupa sēdēt aiz bruņas vai tupa lekt grāvī nav risinājums. Ja tevi nevar sašaut ar kalašu, tad tevi noteikti varēs sašaut ar rpg vai kornetu. Ja sašauj tevi, ko darīs pārējie?- tupa brīnīsies?

                    • Man vēstījuma jēga, ir censties tev ieskaidrot, ka: ”Sēdēt neapbruņotas mašīnas lūkā tas nav ok, tā ir galējā stadija.” Nejauc te nav Hammera torņus vai Patrias, tas ir kā salīdzināt ābolus ar apelsīniem.

                      Taktika, browningi, nospiedošā uguns. Tās lietas netiek apšaubītas nemaz, tu tos cilā kā argumentus, bet par tiem nav runa, jo tur es tev piekrītu. Problēma tik tā, ka browningi batā uz rokas pirkstiem saskaitāmi, taktiku es nevaru izvēlēties, jo esmu ložmetēja lūkā, un nospiedošo uguni es tev varu iedot krietni zemākā kvalitātē, nekā tie Pipari, kas ir slēpnī ierīkojuši pozīcijas un gatavi.

                      Nevis karo ”pēc grāmatas”, bet kreatīvi.
                      Un atceries, ka brašuļi kas ”nemīž” noklājas pirmie.

                    • Student, lielākā zemessarga kreativitāte ir pielāgoties n-tajiem katru reizi brīvi saformētajiem biedriem vienībā un dažādiem transporta līdzekļiem 😀
                      Omd priekšrocība tomēr ir “apmācība kā pēc grāmatas” standarta, kad katrs saprot, ko no viņa grib, ja viņam dod rīkojumus “x5″…”x1”, “5-25” utt.
                      Diemžēl karošanu mēs nevarēsim atlikt līdz brīdim, kad ienāksies bruņa. Un visi mēs apzinamies, ka to visu maksāsim ar savām asinīm…

                  • Tas, kur nākas piekrist studentam – pietiekoši daudz redzēts gadījumu, kad ekspektācijas ir stipri paaugstinātas.
                    Transports viennozīmīgi ir labāk, nekā kājām – pat Volvo vai Scania. Var noņemt viņam brezenta sānus, tad jā, būs plika kravas kaste, bet arī visi iekšā sēdošie varēs šaut pretī kontakta gadījumā. Ložmetējnieks tornī ir kā uz delnas – tur var piekrist, bet viņa misija ir regulēt šoferi. Viņa paša evakuācijas iespējas no mašīnas gan ir nekādas, tā ka skaidrs, ka nodaļa visticamāk drīz vien paliks bez ložmetēja.
                    Protams, ka arī bruņām var izšaut cauri, gan ar lielkalibra ložmetēju, gan granātmetēju. Tomēr, tas jau ir grūtāk pieejams resurss – viņu vajag atnest, viņam vajag munīciju, viņam vajag būt labā pozīcijā. Pa neaizsargātu ložmetējnieku tornī var uzbliezt katrs no pretnieka nodaļas.
                    Runājot par realitāti, mani vienmēr ir fascinējuši scenāriji, kuros vienība izmēģina hit & run taktiku pret pretinieka bruņutehniku, kur run pēc tam ir jādara ar kājām. Varbūt es kaut kā nepareizi domāju, bet manuprāt, jebkurš transporta līdzeklis – ja nav scania, tad privāts auto, kaut vai velosipēds, ir reālistiskāks, nekā mēģināt aizbēgt ar kājām. Ja pretinieks zina, ka mēs esam ar kājām, mūsu atrašanās vietu ir ļoti viegli noteikt, jo manevra iespējas ir gandrīz nekādas. Ja vien mēs neesam daļa no lielākas slēpņu sistēmas, tad pretiniekam nav nekādu grūtību ar savu transportu mums nogriezt atkāpšanās ceļus.
                    Ja nebūtu tā, kā es saku, tad kāpēc uz Ukrainu tiek vests tik daudz mašīnu? Un, ja mēs to saprotam, tad kāpēc mēs tā netrenējamies?

              • Piparam:
                vienmēr ir fascinējuši ložmetējnieki uz Volvo, katrās mācībās redzu kādu, kas cieš no “draudzīgajiem” koku zariem, kad auto dodas “uzbrukumā”, realitātē bezvērtīga opcija mežainā apvidū.

    • Kvadriciklus/heksaciklus humpalās nevarēja dabūt, kā volvo. Smagais ližberis uz sixvīlera cerams piestrapēts transportam, nevis darbībai

  2. Par konserbundžu – interesants risinājums. Bet sorry neticu, esmu izmēģinājis visādus rīkus, pat tādus ko reklamēja ka ASV armijai paredzētus super brīnumus. Nu rezultāti tā sev.
    Garais krekls, sejas tīkls, tas gan strādā.

    • karstā laikā labi strādā zem frenča pavilkts (nezinu pareizo nosaukumu) rupja pinuma tīkliņkrekls…. Nelīp frencis pie ādas, vēdinās un oda snuķis nesniedzās līdz paikai.

          • Ir, kas glābj no odiem – no RU pasūtīju 90-to beigās, “Splava” ražojums: tīkliņkrekls ar garajām rokām un tāds pat “Long John” komplektā. Tīkliņa pinumu/ vijumu “diega” resnums ir ap 1 cm diametrā. Velkas uz plikas miesas, OK, tagad varbūt virs kādas termoveļas sintētiskās, lietojams kā ziemā, tā vasarā. Ziemā pat labāk, jo rada gaisa starpslāni. Kā tam pa virsu ir BDU vai tam analogs, plus “panama”ar tīkliņu un kādi medijos cimdi, tad ir ļoti pat OK.
            90-to vidū vasarā vienā slapjā vietā mācībās tā biju saģērbies slēpnī- odi dīca apkārt tā, kā nevarēja dzirdēt tuvojošās a/m motora skaņu. Un koda visur, kur bija atklātā āda- tā kā man bija pirkstaiņi tipa taktiskie ar nogrieztiem pirkstiem, tad vienu brīdi plikos nagus nācās iebāzt sūnās, jo citur tie nevarēja tikt klāt. Pa lielo iztiku bez pretodu līdzekļa.

      • Par tradīcijām tā kā skaidrs,1918.
        Mana nelaime ir tā,ka neesmu iekš ZS(šobrīd).Sorry,tiešām pēc “krieviem” bija citi nākotnes plāni.Vienīgie no struktūrām,kas interesējās-vietējais milicijas iecirknis,piedāvāja nopietnu darbu(gan jau infa par “vojennuju kņižku” bija).
        Šobrīd,pēc zināmās informācijas,tāda sajūta rodas,ka starp PD un ZS,kā apsardzes firmās-aiziešu,ka nodežūrēšu otru maiņu.
        Skaidrs, trūkst “čiekuru”,tāpēc,jo vairāk krīt acīs “oficiāļu” vilcināšanās ar OMD,no kuru spējīgākajiem un visādā citādā nozīmē-labākajiem “krāniem”(locekļiem),rodas seržanti,instruktori,virsnieki.

      • Ha!Nu ja, man bračka ar tika reklāmas bildē,tik spļaudījās,ka “putekļu brilles” nav uz ķiveres!😄

  3. Ir, kas glābj no odiem – no RU pasūtīju 90-to beigās, “Splava” ražojums: tīkliņkrekls ar garajām rokām un tāds pat “Long John” komplektā. Tīkliņa pinumu/ vijumu “diega” resnums ir ap 1 cm diametrā. Velkas uz plikas miesas, OK, tagad varbūt virs kādas termoveļas sintētiskās, lietojams kā ziemā, tā vasarā. Ziemā pat labāk, jo rada gaisa starpslāni. Kā tam pa virsu ir BDU vai tam analogs, plus “panama”ar tīkliņu un kādi medijos cimdi, tad ir ļoti pat OK.
    90-to vidū vasarā vienā slapjā vietā mācībās tā biju saģērbies slēpnī- odi dīca apkārt tā, kā nevarēja dzirdēt tuvojošās a/m motora skaņu. Un koda visur, kur bija atklātā āda- tā kā man bija pirkstaiņi tipa taktiskie ar nogrieztiem pirkstiem, tad vienu brīdi plikos nagus nācās iebāzt sūnās, jo citur tie nevarēja tikt klāt. Pa lielo iztiku bez pretodu līdzekļa.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.