16 domas par “Ziemeļu virzienā

  1. Gribētu dzirdēt paplašinājumu, kāpēc mēs gribam būt kā Somi? Kas ir tie ieguvumi un kā mums pie tiem tikt?

    • https://www.sargs.lv/lv/nozares-politika/2022-08-22/somijas-pieredze-visaptverosas-aizsardzibas-ieviesana-driz-varetu-tikt

      AM visus pēdējā laika jauninājumus pamato ar Somijas pieredzi t.sk. VAD uc. Lai gan EE un LT OMD un armijas attīstības pieredze mums ir gan tuvāka, gan saprotamāka, gan aktuālāka. Acīmredzot ierēdņi saprot, ka piesaucot EE/LT kā paraugus nāktos atzīt, ka mūsu “viedās aizsardzības” modeli neviens nekāro kopēt, drīzāk mums pašiem pēc bogena divu gadu desmitu garumā ir jāatgriežas uz pareizā ceļa.

      • I mean, considering that we have also loaned a lot of things from the Finns, it is a fairly good starting place. We do have our own twist on things, but the Finns are generally also heading in similar directions. Interaction and co-operation can lead to a decently broad perspective on things (especially now that Finland is in NATO). Every country is different, so trying to emulate something exactly is rarely going to work.

        I hope you find your way quickly. 🙂

    • Vai ir vēl kāds labāks piemērs nelielai valstij ar līdzīgu klimatu blakus mums un Krievijai?

          • Tad mēs sekojam, vai laužam savu ceļu un viņiem jāseko mums? Ar ko mēs esam tik atšķirīgi, ka salīdzināmos apstākļos mums ir 3 dažādi risinājumi vienai problēmai “maksimāli efektīva valsts aizsardzība”?

            • Atšķirības un to cēloņus es jau vairākkārt biju uzskaitījis. Mums nav mērķis uztaisīt “maksimāli efektīvo valsts aizsardzību”. Tauta nesaprot kas jādara, bet politiķi cenšas uztaisīt to, kas tautai varētu patikt šeit un tagad, nevis gadījumā, ja karš tiešām sāksies. Un tieši par šādiem politiķiem pārsvarā tiek balsots. Visur jau ir kaut kāda delta starp tām īpašībām, kas nepieciešamas valsts vadītājam un tām īpašībām, kas nepieciešamas, lai tikt ievēlētam. Mums tās lietas vispār minimāli pārklājās. Mums pilnīgi mierīgi vairākumā var ievēlēt tādus, kuri galīgi šim pienākumam neder un viņus tas vispār garlaiko.

      • Vai tā līdzība nav ļoti virspusēja? Dziļums, ezeri un klints, pret purviem un klajumiem, monolītiska populācija pret 25% mugurā dūrēju u.c. Un pareizāk noteikti būtu salīdzināt 3B ar FIN. No kā pirmais secinājums būtu 3B jābūt vienotai struktūrai.

        • Ezeru un mežu arī mums pietiek, lielāka daļa kauju Somijā notika reljefā kurš ir diezgan līdzīgs mūsējam…….no Pleskavas apgabala robežas līdz Rīgai ir ap 200km, no krievu robežas līdz Helsinkiem arī apmēram 200km (militāri svarīgie dzelzceļa mezgli sanāk ļoti līdzīgi : no Vyborg pilsētas līdz Helsinkiem 245km, no Pleskavas pilsētas līdz Rīgai 285km). Līdz ar to nekāda dziļā ”aizmugure” Somijai arī nekad nav īsti bijusi (70% Somijas populācijas dzīvo tajos 200km no krievu robežas). Somi to labi saprata gan 1940. gadā, gan arī saprot šodien , ja pazaudēs galvaspilsētu pazaudēs visu valsti.

  2. Nez vai ee un lt gribētu vienotu struktūru ar kaimiņu, kas visu naudu notriec laimētavās un alko, un pārējos apsaukā par nejēgām.

    Ne jau uz klintīm vs purviem jāfokusējas, bet uz milzīgu, labi bruņotu armiju un kosmisku rezerves karavīru skaitu, visaptverošo aizsardzību utml.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.