vara bungas: Ko mēs dzirdam? Visuvarenie anglosakšu reptiloīde masoni nespēja caursist Graubes-Kalniņa “viss čotka-draudu nav”aizsardzību! Sūnu ciema notūrība vnk apbrīnojama. Uz ko mēs cerējām pirms 14 gadiem pukstēdami VB blodziņā? Īstenībā tā bija atašeja priekšnieku tā laika politika – turēt LV katram gadījumam vaļā. Kad koncepts mainījās (tā ap 2018.gadu) fiksi un veiksmīgi iependeļoja mūs divos procentos, OMD, PK mīnās un citos common sense risinājumos. Problēma nav masonos, bet pašu bāleliņu fleksibilitātē, kas tagad tiek atbilstoši novērtēta.
Glens Grants, bijušais UK atašejs Latvijā un drošības jautājumu eksperts, pasniedzējs, runājot ar žurnālistu Rihardu Plūmi, atzīst, ka Latvijas valdības krišana bijusi pamatota: [..] “Valdība ir bijusi ļoti lēna, lai faktiski aktivizētos. Un nolaidīga, faktiski ne tikai kaut ko darot Latvijas sistēmas ietvaros, bet patiesībā nolaidīga, neņemot vērā padomus tad, kad daudzi cilvēki padomus piedāvāja, lai saprastu, kā attīstīt sistēmu, [..]
Latvijā ir daudzslāņu problēma. Tas būtībā ir nolaidības simptoms, būtībā jau vairāk nekā desmit gadus kopš kara sākuma Krimā,” kritiku pauž Glens Grants un piebilst par zemessardzes līmeni. “Ja mēs būtu nopietni, tad zemessardze pienācīgi trenētos. Bet tā nav. Mēs sagaidītu, ka viņi ierodas vismaz vienu vakaru nedēļā, vienu nedēļas nogali mēnesī. Mēs palielinātu zemessardzes treniņu dienu skaitu līdz 50 dienām gadā, varbūt pat 60. Bet mēs to neesam izdarījuši. Tāpēc mēs joprojām to neuztveram nopietni.”[..]
Intervējamais, šķiet, sirgst ar “Garisona – Pabrika sindromu” – proti, runā gudras un pareizas lietas tikai tad, kad ir jau atstājis amatu.
Tāda ir politiķu realitāte…..kamēr esi pie varas, tevi tur grožos paša partija vai koalīcija vai vēl šis tas, tā kā pat ja konkrētā personā tiešām gribētu labu tavas personīgas velmes un plāni tiek regulāri ierobežoti jo kādam citam ir citi plāni ar kuriem visu laika jātaisa kompromisi un ”deali” lai vispār kas kas notiktu. Tas pats par sevi nav ”slikti”, jo demokrātijā tas ir normāli.
Slikti ir tas ka mums liekas valsts vīri kopumā joprojām spītīgi mēģina izliekties ka visa tā armijas padarīšana nav īsti navajdzīga un nav īsti jēņem nopietni. Visu laiku mēģina izšmaukt cauri pa lētu un pa vienkāršo, visu laiku atliek lielos nepatīkamos militaros lēmumus uz pēdejo ka tik nav jādara. Tā kā slinks skolēns kas domā ka varēs mūžigi atlikt to nepatikāmo matemātikas mājasdarbu un nākamo vakaru.