Gribēju rakstīt par Agrā brīdinājuma sistēmu, bet nolēmu pagaidām pievērsties citai saistītai tēmai, proti, „iespēju logam” (window of opportunity). Ja jūs būtu komandieris, kuram jāizvēlas optimālāko diennakts laiku negaidītam uzbrukumam, kāds laiks jums liktos piemērotākais? Karavīri zina, ka labākais laiks uzbrukumam ir „dog shift” no 4-5 rītā, kad snauž pat vismodrākā sardze. Tātad katrai darbībai ir savs „iespēju logs” laikā (no – līdz), kad šīs darbības rezultāts tiek sasniegts ar maksimālu efektu un vismazāko piepūli.
Pēdējā laikā netrūkst teoriju par vēstures ciklisko attīstību, katrs var izvēlēties jebkuru pēc patikas, bet mani saista Nikolaja Kondratjeva teorija, kas pamato vēstures atkārtošanās vidējo cikla ilgumu ar 50-60 gadiem (sastāv no četrām fāzēm). Katru uzplaukuma fāzi ievada kardināli atklājumi, pārkārtojumi, zinātniski tehniskās revolūcijas. Kritums sākas, kad izsmeltas attīstības potences, kā rezultātā izceļas finanšu krīzes un kari. Saskaņā ar Kondratjeva teoriju pirmais cikls 1784-1844 bija saistīts ar industriālās (rūpnieciskās) revolūcijas vilni, kas veicināja ekonomikas ātru attīstību; Otrais cikls 1845-1896 saistīts ar dzelzceļa tīkla ātro ekspansiju un tvaika enerģijas izmantošanu plašos apmēros; Trešais cikls 1897-1949 saistīts ar elektroenerģijas un automašīnu parādīšanos; Ceturtais cikls 1950-…. saistīts ar aviācijas un IT attīstību. Patreiz pasaule atrodas kārtējā cikla beigu fāzes izskaņā un atbilstoši prognozētajam piedzīvojam finanšu krīzi, kura var beigties ar kārtējo Pasaules karu. Arī vairāki tehnoloģiskie atklājumi jau „mīņājas” uz starta līnijas.
Tagad palūkosimies uz NATO valstu izvietojuma karti Krievijas acīm. Acīmredzami, ka Kaļiņingradas (Kenigsbergas) eksklāva faktors pārvērstu Baltijas jūru par Krievijas „iekšējo ezeru” (un dabisko šķērsli, kas mūsu reģionā ir retums), ja realizētos divi nosacījumi:
a) Zviedrija un Somija nebūtu NATO un neplānotu tajā iestāties. Nosacījums izpildās ar piezīmi, ka diskusijas par iestāšanos notiek. Tomēr „finlandizācijas” politika ir dziļi iesakņojusies un nekas neliecina par izmaiņām abu valstu ārpolitikā.
b) Baltijas valstis vairs nebūtu NATO. Nosacījums neizpildās, par „nožēlu” iespēja bloķēt Baltijas valstu iestāšanos NATO palaista garām.
Attēlā: NATO valstis Eiropā (tumži zilā kr.)
Kopš gadsimta sākuma, kad tika pieņemti politiskie lēmumi par Baltijas valstu dalību Ziemeļatlantijas aliansē, Krievija ir mainījusies. Tā vairs nav uz Rietumiem orientēta „Jeļcina Krievija”, tā ir pavisam cita valsts, kas realizē konfrontācijas politiku ar Rietumiem (NATO valstīm) un saskaņā ar 2010.gadā modernizēto KF militāro doktrīnu un nevairās no bruņotiem konfliktiem ar kaimiņvalstīm (Gruzija 08.08. 2008.), lai apturētu to virzību uz NATO.
Vēlreiz palūkosimies uz karti. Pašreizēja NATO valstu konfigurācija ap Baltijas jūru ir ļoti neizdevīga Krievijai, faktiski Krievijai būtu vieglāk pieļaut, ka Zviedrija ir NATO valsts, bet Baltijas valstis nebūtu. Gaidot III Pasaules karu kremlieši jau iztēlojas jeņķu iznīcinātājus un bumbvedējus tikai 100 km nevis 1000 km attālumā no savas robežas. Tādēļ šobrīd un arī turpmāk Krievija darīs visu iespējamo, lai nepieļautu Somijas un Zviedrijas iestāšanos NATO, kā arī vājinātu Baltijas valstu saikni ar šo organizāciju. Ļoti iespējams, ka nesenie incidenti Zviedrijas gaisa telpas tuvumā tika veikti, lai papildus „motivētu” zviedrus turpināt neitralitātes politiku. Nākamais „svētīgais” solis, Krievijas ieskatā, būtu „izķeksēt” Baltijas valstis no NATO kā rozīnes no smalkmaizītes, bet skaidrs, ka atklāta agresija diez vai būtu efektīvākais risinājums salīdzinot ar vienkāršu „režīmu maiņu”, ko ar nelielu ārējo palīdzību varētu paveikt paši aborigēni.
Skaidrs, ka šādas „kustības” svešā telpā ir visnotaļ riskants pasākums , tādēļ valstij, kas vēlētos, ko līdzīgu uzsākt vajadzētu vispirms modernizēt savu bruņojumu un pārkārtot spēkus. Kā par brīnumu šobrīd Krievijā tas arī notiek. Kā zinādami līdz 2020.gadam krievi plāno aizstāt ar jaunu tehniku 70% no saviem arsenāliem. Tomēr pārbaudīt praksē Vašingtonas līguma 5.paragrāfa saturu Kremlī pagaidām nevēlas (var nākties pielietot taktiskos kodolieročus), tādēļ var samērā droši prognozēt, ka atklātas agresijas (ultimātu, kara pieteikuma) pret Baltijas valstīm nebūs. Izpaliks arī tanku kolonnas uz Pleskavas šosejas un prezidenta pils bombardēšana. Tā vietā var tikt likti lietā jaunizveidotie Speciālo operāciju spēki un aizkulišu diplomātija qui pro quo. Visi atceras kā tas notiek? Ēģipte. Lībija. Tunisija. Sīrija. Režīmi tur bija stipri un bruņoti ne pa jokam, bet agri vai vēlu krita.
Atgriežoties pie t.s. „iespēju loga” , kas iezīmē optimālo, bet gaistošo LAIKA sprīdi, kad Krievijai būtu visiespējamāk censties paplašināt savas aizsardzības drošības zonu uz Baltijas valstu rēķina, jāsaka, ka šāda „loga” iestāšanās ir atkarīga vēl no dažiem blakus apstākļiem.
Vispirms jākļūst vājai Eiropas Savienībai, otrkārt jākļūst vājiem ASV, treškārt pie varas Krievijā jānonāk tādam politiskam spēkam, kuram Rietumu pasaulē nav ko zaudēt. Ņemot vērā, ka arī 2018.gadā brīvas vēlēšanas Krievijā diez vai iespējamas, neko pozitīvu no Krievijas prezidenta un armijas virspavēlnieka „ievēlēšanas” sagaidīt nevar. Turklāt Krievijas iešanu uz „visu banku” var sekmēt tās iekšējās problēmas, kuru cēlonis būs gadsimta daudzsološākā tehnoloģija – slānekļa gāzes ieguve. Pasaule sāks pārdalīt ogļūdeņražu tirgu, kas nav pa prātam Krievijai (ap 30% budžeta ieņēmumu veido naftas un gāzes sektors).
No augstākminētā izriet šādas Krievijas „iespēju loga” aprises :
1.Vēsturnieki pareģo Pasaules karu ap 2015-2020.gadu. III Pasaules karš var nesākties Baltijā un dēļ Baltijas, tas var sākties jebkur uz plānētas, bet konsekvences, kas saistītas ar globālo ietekmes zonu pārdali, var negatīvi ietekmēt mūsu drošības „lietussargu”.
2.Krievija lielā mērā (vismaz par 50%) pabeigs pārapbruņošanās programmu ap 2020.gadu.
3. Varas maiņa Krievijā var notikt 2018.gadā.
4. Ekonomiskā krīze Eiropas Savienībā padziļinās (prognozēs dažādas, bet galu vēl neredz). Ap 2015.gadu var sasniegt zemāko punktu.
5. Ekonomiskā krīze ASV tiek prognozēta un var sākties ap 2015.gadu (liels konvencionāls karš būtu glābiņš).
Rietumu pasaulei arvien dziļāk slīgstot ekonomiskajās problēmās, laika periods no 2015. līdz 2020.gadam var kļūt par „iespēju logu” Krievijai panākt sev izdevīgas ģeopolitiskās izmaiņas ap Baltijas jūru, nepielietojot klasisko militāro spēku, bet izmantojot speciālo operāciju spēkus un to taktiku vienā kompleksā ar citiem 4GW elementiem. Katalizators („trigger”) šim procesam var kļūt Zviedrijas un/vai Somijas valdību vēlme iestāties NATO. Rezultātā cīņa par status quo saglabāšanu reģionā var būt ļoti intensīva un tā notiks mūsu teritorijā. Par to ka situācija „briest” liecina kaut vai mūsu SAB ex-direktora izteikumi.
Taisnības labad jāsaka, ka ir divi faktori, kas var līdzsvarot situāciju. Proti, pēc NATO aziešanas no Afganistānas tās valdība var nenoturēt varas grožus un „mūžīgais talebans” sāksies no jauna. Islamizācija pārņems Vidusāziju ar visām izrietošām negatīvām sekām Krievijai. Rupēs par savu iekšējo drošību Krievija būs spiesta atmest konfrontācijas (ar NATO) politiku. Tas pats sakāms par Krievijas un Ķīnas attiecībām, tikai šeit galveno lomu spēlēs dzīšanās pec piekļuves pie Sibīrijas dabas resursiem. Vieni kontrolē (?) milzīgu un dabas resursiem bagātu teritoriju, bet otriem ir jauda to apgūt. Ja nesadalīs peļņu konfrontācija ar Ķīnu prasīs no Krievijas milzu resursus un mieru rietumos.
Galvenais jautājums: kur mēs esam un kas mēs esam šajā spēlē? Kādam notikumu pavērsienam gatavojamies un vai gatavojamies vispār. Aiz loga 2013.gada pavasaris, līdz loga atvēršanai atliek tikai divi gadi.
vara bungas 
Pasaules galus solīt vienmēr ir populāri, es sliecos domāt, ka drīzāk gan Krievijai varētu pienākt agonija un kaut kāda kārtējā bļaustīšanās pa pasauli par krievu tiesību aizskaršanu LV un EE, tas arī viss, tai valstī nekad nekas nav strādājis kā nākas, šaubos, ka tur kāds karam sadūšosies, jo varētu būt, ka tur līdz 2018.gadam tautai piegriežas abu liliputu valdīšana un notiek kādas pro-rietumnieciskākas pārmaiņas, protams, no manas puses tukša spekulācija, bet ei nu tu sazini.
Jebkurā gadījumā, neticu, ka utainais lācis tuvāko 5-7 gadu laikā varētu mums gāzties virsū.
Lai nu kā tur ir vai būs, tas nenozīmē ka mums jāturpina ignorēt šīs valsts lielākos apdraudējumu – ārzemju finansu monstri, kurus interesē pasaules ekonomikas kontroles sviru totāla centralizācija un austrumu kaimiņš, kurš tomēr, kā jau minēts rakstā, ekstremāli labvēlīgos apstākļos nedomātu 2x un rīkotos Baltijas valstu atkārtotai okupācijai.
Ir jābūt mundriem un gataviem, jautājums vai politiskā impotent-elite ko darīs lietas labā vai tautai būs jāķerās pie dakšām :D?
Ierakstā runa bija nevis par “pasaules gala” pareģošanu, bet par iespējāmību laikā, kad vairāki “pazli” sakrīt: vēsturnieku pareģojumi+ KF bruņojuma modernizācijas programmas pabeigšana + KF varas maiņa+ Rietumu pasaules krīze. Krievijas prorietumnieciskā opozīcija ir marģinalizēta un knapi velk dzīvību, nākamie varu var paņemt nevis izsmalcinātie intrigāni – čekisti, bet nacionāli noskaņotie “siloviki”, tas prasīs no mums pavisam citas kvalitātes, lai izdzīvotu. Situācija eiropā šodien ir kā pirms I pasaules kara, ne es to pamanīju… jebkura HQ uzdevums ir nevis zīlēt kur ir un ko dara pretinieks, bet analizēt pretinieka indikatorus un informēt komandieri lēmuma pieņemšanai. To arī aicinu darīt – analizēt.
Šādas teorijas tiek balstītas uz dažādām manipulācijām ar statistiku, bet statistika, paši zināt ir …
Nenoliedzami ir tas, ka cikliskums sabiedriskos procesos tāpat kā visās dabiskās norisēs pastāv. Es gan kategoriski nepiekrītu tam, ka tiek noteikti konkrēti termiņi. Robežas šiem cikliem ir diezgan izplūdušas un notikumi, kuri uzsāk vienu vai otru cikla fāzi var būt tik sīki un nevainīgi, ka mēs no šīsdienas skatu punkta tos pat neievērojam.
Lai to saprastu atliek tikai palasīt bībeli – Veco derību ar vēsturiskiem skaidrojumiem, lai saprastu, ka cilvēka daba nav ne cik mainījusies.
Viss jau kādreiz ir bijis un nav nekā jauna, šai pasaulē. Milzīgas armijas, asiņaini kari, nodevības, slepkavības, izcili vadoņi, drošsirdīgi varoņi un viedie gudrie.
Svarīgs ir cikla sākuma punkts laikā, bet to mēs nevaram precīzi noteikt, tāpat kā cikla garumu, kas ir mainīgs lielums. Tātad pastāv iespēja, ka kārtējā cikla fāze jau ir sākusies vai tā sāksies pirms vai pēc 3-5 gadiem.
Vienam es gan noteikti piekrītu tam, ka pasaulē briest pārmaiņas un tās var parādīties visnegaidītākajos veidos un vietās.
Ar šo ievadu es gribu pateikt to, ka nav mums laika ne līdz 2015, ne līdz 2020. gadam, gatavoties vajadzēja sākt jau vakar un tas ir jāturpina šodien un rīt utt. Diemžēl mēs to varam darīt tikai individuālā līmenī, jo Valsts vara šiem jautājumiem pieiet augstākā mērā bezatbildīgi! Un no tā es secinu, ka Latvijas, kā nacionālas neatkarīgas valsts, pastāvēšana tālākā nākotnē ir visai apšaubāma. Protams kartē pastāvēs tāda vieta un varbūt pat administratīva teritorija, bet…
Laika logs mums ir tikai šodien un tagad, bet rīt mums var būt tikai tas ko esam sastrādājuši šodien.
Nu ko visi piesējās Kondratjeva teorijai :), to noliegt ir viegli, bet es arī neuzstāju uz 100% patiesību šajā punktā. Lai gan varētu, jo autors ir XX gs 30 gados čekas nošautais klasiķis, kura darbi vairākkārt visiem visu pierādījuši.
Vēl ir KF BS modernizācijas programmas fināls, iespējamā varas maiņa Krievijā, Rietumu krīze. Apstrīdiet kko no tā.
Ne gribu apvainot vai noniecināt Kondratjevu, tāpat kā citu teoriju autorus visiem viņiem ir taisnība tiktāl, ka pastāv notikumu cikliskums – ciklu un to fāžu ilgums tā ir cita saruna.
Visas impērijas beigu, beigās sabrūk, tādēļ nav tādas mūžīgās Krievijas, gluži tāpat kā mūžīgās Amerikas. Pat Romas impērija sabruka un palika tikai drupas.
Vēstures pavērsieni var būt tik negaidīti, ka diez vai varam tos paredzēt vienas teorijas ietvaros.
Krievijai bez Baltijas ir arī problēmas Tālajos Austrumos – Ķīna, Japāna (starp citu, tur nav pat noslēgts miera līgums pēc 2. Pasaules kara), Tāpat ir vēl Kaukāzs, kur līdz stabilam mieram vēl ir tāls ceļš ejams.
Tas ko es gribēju pateikt ir tas, ka mums ir jāgatavojas sliktākajam scenārijam un jāgatavojas jau šodien. Mēs nedrīkstam paļauties uz to, ka līdz 2015. gadam nekas nevar notikt. Krievijai kā valstij ar lielu sauszemes robežu ir daudz ienaidnieku, bet uzbruks viņa tikai tiem, kurs tā ātri un ar maziem zaudējumiem varēs uzvarēt. Es vienkārši negribu, lai Latvija būtu šīs ķēdes vājākais posms un potenciālais agresijas mērķis.
Mēs, kā valsts, savu nākotni varam plānot tikai tad ja mēs, kā valsts arī aktīvi procesos piedalīsimies (protams savu iespēju robežās) nevis ļausim, lai mūsu vietā visu izlemj NATO un ES ierēdņi.
Neredzu es šobrīd aktīvu valsts rīcību, nu neredzu, sekojoši nevaru prognozēt, kā attīstīsies notikumi šeit. Nebūs jau pirmā reize kad mums nezinot mūs atkal var pārdot.
Tas 2015.gads ir pienācis un diez cik priecīgi neizskatās. 😦
Nolemtības nav, bet nepieciešamībua rēķināties ar RU prasībām Sīrijā, priekšvēlēšanu vājums ASV un Eiropas iekšējo domstarpību problēmas ir bīstama kombinācija.