vara bungas: Ieskats NATO mācībās ar UA piedalīšanos. Pret šadu OPFOR visu jādara ātrāk. Ātrāk jānomaskē sevi, ātrāk jāatrod ENY UAS komandas pozīciju (ātrāk nekā ENY atrod BLUFOR UAS tīmus), ātrāk jāliek viņiem mainīt dislokāciju (piem. ar mīnmetēju uguni), tad mednieki kļūs par medījumu. OPFOR darīs visu to pašu, tādēļ jāapgrūtina viņiem uzdevumu- BLUFOR jābūt pārākiem veicot visa veida maskēšanos un C-UAS procedūras, kuru efektivitātes kritērijs ir ātrums. UA droņītāju pārākums nav viņos ģenētiski ieprogrammēts, vnk viņi rīkojas ātrāk un efektīvāk, jo citādi neizdzīvotu.
PS Gribētos pateikt, ka izlūkpatruļas varētu medīt UAS komandas, bet nepateikšu. Droni ar termālo redzi atklās LRRP momentā. Izlūkpatruļu pusē ir nelidojamie laika apstākļi, bet tad ir jābūt perfektai laika prognozei pa stundām un ideālai plānošanai. Kura vai nu ir vai nu nav.
Droniem, protams, ir nākotne, bet izkliedēšu mītu, ka no drona redz visu. Ir jābūt lielai veiksmei, lai no drona biezā mežā (ne gluži Pierīgas priežu silos) atrastu kājnieku vienību. Tur jābūt veiksmei. Pat karājoties tieši virs galvas ar visam optikām grūti kko saskatīt. Toties ar droniem var kontrolēt visus ceļus un klajumus, un autokolonnas kļūst par vieglu mērķi. Vieglajiem kājniekiem tā ir liela priekšrocība, bet liels izaicinājums kļūst viņu pārapgāde. Risinājums varētu būt droni- gan gaisa, gan zemes. Tāpat to var risināt ar ļoti mobiliem t/l-iem, piem., tiem pašiem sixvīleriem un cvrt. Sliktā ziņa, ka mēs gribam ieslīgt galējībās- vai nu karot kā vecā skola ar tankiem, kkm un artilēriju, vai arī visu likt uz droniem. Veiksmīgākais variants būtu tas, ja komandieris spētu kombinēt šīs abas taktikas. Transportam būtu jāpārvietojas ātri, mazās grupās un aši jāmaskējas.
Mēs negribam karot kā vecā skola, bet nevaram aizmirst, ka “droni/artilērija iekaro – kājnieks ieņem”. Viens bez otra nenodrošina rezultātu. Droni var uzturēt pelēko zonu, kamēr pretiniekam droņītāji nebeidzas (vai nesamazinās līdz menedžējamam līmenim) un tad ir kājnieku uznāciens ar tankiem un KKM. Šobrīd stāvoklis tāds, ka nav ne ar ko iekarot, ne ar ko ieņemt.