This is a war universe. War all the time. That is its nature. There may be other universes based on all sorts of other principles, but ours seems to be based on war and games. All games are basically hostile. Winners and losers. We see them all around us: the winners and the losers. The losers can oftentimes become winners, and the winners can very easily become losers.
William S. Burroughs
Nepiekrītu tam, ka dzīvojam kara un spēļu apsēstā visumā, kurā vienmēr būs zaudētāji un kurš ir orientēts uz sacensību.
…to padzirdot Darvins kapā griežas kā propellers.
mēs dzīvojam pasaulē, kurā par izdzīvošanu jācīnās, tas nu ir tiesa. izdzīvo tie, kas, kas spēj pielāgoties (t.sk. tehnoloģiskās attīstības tempiem) un efektīvi sadarboties grupas (populācijas) ietvaros savu interešu panākšanā (t.sk. aizsardzībā)
Šādu pasaules uztveres un dzīves modeli mūsos ieaudzina no bērna kājas.
Nenoliedzami ir lietas un vietas, kur tas darbojas, tomēr pārnest to kā universālu pasaules eksistēšanas modeli bez citām alternatīvām nav objektīvi un pamatoti.
Sadarbībai būtu jābūt galvenajam vadmotīvam, nevis savstarpējai cīņai par varu un mantu.
Līdz resursu pārdalei laikam vēl tāls ceļš ejams, laikam no sākuma cilvēcei ir pilnībā jābankrotē gan morāli, gan pieejamo resursu ziņā un tikai tad kaut kas varētu pa lielam mainīties uz labo pusi.
Ļoti tāls ceļš. Tomazo Kampanella to uzsāka 1602.gadā.
Viss ir atkarīgs no katra paša, nevis onkuļa Sašas.
Katra maziņa zivtiņa grib kļūt par haizivi, kaut vai kļūstot par tās maltīti.
Tā ir harmonija vai lūzerisms?
Es negribu būt haizivs, tāpēc jācīnās, lai nekļūtu par maltīti. Vai tādēļ es kļūšu par uzvarētāju?
Vispārējs fakts ir tas, ka jāskrien arvien ātrāk, lai paliktu uz vietas, bet varbūt šī doma mums tiek uzspiesta no ārienes?
Pastāvēs kas pārmainīsies… teica Rainis.
Varbūt ir pienācis laiks mainīties visumam, bet visums sākas ar mani. Tātad izmainot sevi es mainu visumu.
Bet kā lai es sevi mainu pasaulē kur ir nojaukti visi orientieri? Vai mainoties es visu sev apkārt nepadarīšu vēl ļaunāku?
Redzi, tieši tāpēc mums ir vajadzīgs fīrers, kas pateiks kā mainīt sevi un pasauli.
Fīreris (līderis, vadonis, barvedis, alfa) ir vajadzīgs sabiedriskām būtnēm. Ir vēl variants, ja piekrītīsi, ka, citēju: 1) dzīve ir ciešanas, 2) ciešanām ir cēlonis, 3) no ciešanām var atbrīvoties, 4) ir ceļš, kā izbeigt ciešanas. No ciešanām var atbrīvoties, iznīdējot cilvēkā pasaulīgās tieksmes un alkas. Tiek sasniegts augstākais mērķis – nirvāna – valodnieciski neizzināma realitāte, kas nepieder pie lietu kategorijas. Nirvāna nav paradīze Rietumu izpratnē, bet gan individualitātes pārvarēšana.
Vienmēr pastāv izvēle, kļūt par dārzeni.
…laimīgu dārzeni!
Negribēju citēt Buddu varabungās, VB to izdarīja manā vietā :)!
Tādas un līdzīgas atziņas ir daudzās reliģijās, ticībās, pasaules uzskatos un tautu ticējumos.
Atliek vien pašiem pie tā piedomāt, sākt ar sevi un tad arī pasaule mainīsies līdzi!