Argumenti

vara bungas: …kādēļ 2005.gadā Latvijas NBS  atņēma pretkājnieku (PK) mīnu izmantošanas spējas. Likumprojekta anotācijā “bērnu apdraudējuma” arguments ne reizi nav pieminēts, bet ir pieminēta “tēla veidošana” un kādas lobistu grupas aktivitātes. Nebrīnīšos, ja uzzināšu, ka  šo grupu aktīvi finansē mūsu varenā kaimiņvalsts, kas pati Otavas līgumam nav pievienojusies. Par šo “tēla spodrināšanu” samaksās NBS, jo PK mīnas būtiski aizkavē pretinieka virzības ātrumu un ļautu efektīvāk organizēt objektu aizsardzību, ja  PK mīnas mums būtu…

Priekšvēsture šeit  – bez sorosītiem, kas lobēja LV iestāšanos neiztika (SADARBIBA MIERAM, BALTIJAS STARPTAUTISKAIS IZGLITIBAS CENTRS), tomēr I.Bisenieks: “we must first seek suitable and cost-effective alternatives” un G.Aizporietis: “the use of antitank mines together with APMs can be an efficient tool in case of a massive land invasion” – malači. Bet tas bija 1998.gads, tad pienāca citi laiki.

Likumprojekta  Par Konvenciju par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un to iznīcināšanu (Otavas konvencija) anotācija

 …

I. Kādēļ likums ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums

1997.gada 18.septembra Otavas konvencija stājās spēkā 1999.gadā. Tā paredz kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas uz ražošanas aizliegšanu, kā arī krājumā esošo kājnieku mīnu iznīcināšanu, izņemot tās, kas paredzētas mācību nolūkiem.

Pašlaik nav militāru, stratēģisku vai drošības argumentu pret Latvijas formālu pievienošanos Otavas konvencijai. Ilgstošā laika periodā Latvija jau pilda konvencijas prasības. Latvijā mīnas netiek ne ražotas, ne importētas, eksportētas vai transportētas caur Latvijas teritoriju. Latvijā nav aktīvu mīnu lauku. Esošais nelielais mīnu krājums tiek glabāts noliktavās un Nacionālajiem Bruņotajiem spēkiem nav nekādu citu plānu par to izmantošanu kā vienīgi mācību nolūkiem. Latvija jau 2 gadus brīvprātīgi iesniedz Otavas Konvencijas 7.panta ziņojumu, ir pievienojusies visiem svarīgākajiem parasto ieroču konvencijas (CCW) protokoliem.

Savukārt no politiskā viedokļa Latvijas pievienošanās būtu ļoti vēlama. Par Otavas konvencijas dalībvalstīm kopš 1999.gada ir kļuvušas 142 valstis. Pēc pievienošanās lēmuma ratifikācijas Igaunijas parlamentā Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kas to vēl nav izdarījusi. No visām ES valstīm bez Latvijas tikai Somija nav pievienojusies Otavas konvencijai, bet no NATO valstīm vienīgā bez Latvijas, kas to nav izdarījusi, ir ASV. Latvijai ir iespējas gūt starptautisku ievērību, ja lēmums par pievienošanos tiks pieņemts līdz Otavas konvencijas pirmajai pārskata konferencei, kura notiks Nairobi š.g. decembrī. Līdzdalība Otavas konvencijā dotu Latvijai plašākas morālās tiesības akcentēt humanitāro dimensiju Latvijas ārpolitikā, līdz ar to būtu uzskatāma par ieguldījumu pozitīva Latvijas tēla veidošanā.

2. Likuma projekta būtība

 Likuma projekts paredz pievienošanos Konvencijai par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un to iznīcināšanu. Tas paredz nelietot, neražot, nenodot tālāk un neuzglabāt kājnieku mīnas, Konvencija arī aizliedz jebkādā veidā palīdzēt citiem veikt darbības, kas aizliegtas šajā konvencijā. Noliktavās esošās mīnas jāiznīcina 4 gadu laikā. Konvencija neaizliedz no distances vadāmās mīnas.
3. Cita informācija
Saskaņā ar Konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un to iznīcināšanu 16.pantu, konvencijas pievienošanās dokumenti jāiesniedz depozitārijam- ANO ģenerālsekretāram.

Saskaņā ar Konvencijas 17. pantu,  Latvijas Republikā tā stāsies spēkā sestā mēneša pirmajā dienā pēc datuma, kad Latvija būs iesniegusi savu pievienošanās dokumentu. Iespējama konvencijas noteikumu pagaidu piemērošana ratifikācijas procesa laikā.
II. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi
Likumprojekts šo jomu neskar
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu
Likumprojekts šo jomu neskar
3. Sociālo seku izvērtējums
Likumprojekts šo jomu neskar
4. Ietekme uz vidi
Likumprojekts šo jomu neskar
5.Cita informācija
Likumprojekts šo jomu neskar
IV. Kāda var būt likumprojekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1.Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.
Saskaņā ar konvenciju, Latvijai ir jāievieš juridiskie, administratīvie un citi pasākumi, to skaitā soda sankciju piemērošana, lai nepieļautu un novērstu jebkādas darbības, ko dalībvalstīm aizliedz šī konvencija un kuras veic personas, vai kuras notiek dalībvalsts jurisdikcijā vai kontrolē esošajā teritorijā.

 […]

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas
Starptautiskās kampaņas par kājnieku mīnu aizliegšanu ( International Campaign to Ban Landmines- ICBL) Latvijas pārstāvniecība
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)
Kopš 1998.gada ICBL pārstāvji ir aktīvi lobējuši Latvijas Republikas pievienošanos Konvencijai, gan tiekoties ar amatpersonām, gan rakstot vēstules, gan arī rīkojot vairākus informatīvus pasākumus. ICBL katru gadu publicē pārskatu par situāciju ar kājnieku mīnām visā pasaulē, un Latvijas pārstāvji, sadarbojoties ar Latvijas institūciju amatpersonām, ir aktīvi piedalījušies Latvijas sadaļas tapšanā.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis
Pasākumi nav veikti

 4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem
Likumprojekta sagatavošanas procesā nav veiktas konsultācijas ar starptautisko konsultantu kompānijām.

[…]

Ārlietu ministra vietā                                                     V.Muižniece

9 thoughts on “Argumenti

  1. Te nu ir redzams, ka tarai stulbībai ir vārds uzvārds un ieņemamais amats.
    Nu tad tagad jāprasa no V.Muižnieces pilna atbildība par šī lēmuma sekām, jo spriežot pēc anotācijas, sabiedrības informēšanas pasākumi nav notikuši, nav pat formālas piekrišanas no karavīru vai kādas citas Latvijas NVO, tātad lēmums pieņemts slepenībā, kāpēc? Kurš par to samaksāja?
    Vai notiesājošs spriedums par dokumentu viltošanu nav pamats pārskatīt arī citus šī cilvēka pieņemtos lēmumus ar neskaidru motivāciju?

  2. Ģenerālis P.Radziņš.
    “Ka katrai pastāvīgai valstij ir jārūpējas par savas pastāvības nodrošināšanu, to pierāda tie fakti, ka katra valsts izdod milzīgas naudas summas armijas uzturēšanai un citiem valsts apsardzības nolūkiem. Ja nu dažādās konferencēs slēdz līgumus par bruņotu spēku samazināšanu, tad še nebūt nav redzams cenšanās izvairīties no kara, bet gan cenšanās iegūt spēka pārsvaru pār varbūtējiem ienaidniekiem. “

    • Radziņam, ka vienmēr, taisnība. Problēma ka mūsējie (eiropieši) aukstā kara uzvaras eiforijā akli nokopēja Āfrikas valstu pieredzi un problēmas risinājumu. Tā vietā, lai radītu advancētu PK munīciju, izvēlējās to aizliegt. Bet, pat, ja pieņem ĀM argumentāciju, no militārā viedokļa tā neiztur kritiku it īpaši LV situācijā. “Tēls” pret “Spēju” kā “imidžs” pret “slāpēm”. “Tēlam nav nozīmes, visu izšķir slāpes” (c)

      • Kā savādāk var būt hipsteru sabiedrībā “Robežām vairs nav nozīmes, visu izšķir iedvesma”.
        Varbūt laiks militāristiem ieklausīties biznesa padomos, ja jau viņi mācās no tiem pašiem avotiem?

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.