Eksperiments ar pilsonisko sabiedrību. Meklēsim atbildes (papildināts 08.10.)


Labvakar,

Atgriezos no zemāk pieteiktā pasākuma, rakstu uz karstām pēdām.  Kopumā  diskusija bija diezgan atklāta, bet arī  mazliet nervoza,  visām pusēm trūkst pieredzes tieši komunicējot par nekomplimetārām tēmām. Kara muzeja zāle bija aizpildīta, bet ne pārpildīta, pāris kameras filmēja, kas un kāda tv vajadzībām nezinu, varbūt redzēsim, ja šie bija no tv 😉

Tēvijas sargi iedalīja VB 2 vietas nosacītā “prezidijā” un iespējas izteikties mums bija. AM un ZS pārstāveja ZS komandieris, ministra padomnieks ZS jautājumos un AM departamenta direktors.  Nezinu vai viņus pārsteidza mūsu argumenti, bet personīgi mani nepārsteidza viņu atbildes, kā vienmēr – viss notiek, bet, ja šķiet, ka kaut kas nenotiek tā kā vajadzētu , tad vai nu mēs esam slikti informēti vai arī risinājumam trūkst naudas, bet drīz viss būs kārtība, plāns jau ir gatavs.

VB centās koncentrēties uz divām tēzēm:

1. Problēmu ZS un NBS  ir daudz, bet diskusijas sabiedrībā nav, tādēļ AM būtu šādas tikšanās jārīko biežāk, piemēram tikšanās ar ministru formātā, ko daži iepriekšējie ministri arī praktizēja.  Tikšanās organizējamas stingri pēc grafika nevis atsaucoties uz izmisumu vai atklātām vēstulēm.  Kaut kas nav kārtībā ar veidu, kā AM skaidro savu pozīciju. Varbūt jāunizveidotais COE varēs palīdzēt.

2.  Jābeidz vērtēt ZS vai NBS varēšanu un spējas  pēc karavīru/zemessargu skaita, no svara ir tikai kaujas spējīgu un kaujas gatavu apakšvienību skaits.

AM atzina, ka sabiedrības atbalsts ir nepieciešamas, jo “sliktā” Finanšu ministrija atsaka finansējumu, kā arī tika solīts, ka tiks sakārtota rezerves karavīru uzskaite. Bet arī tas notiks, ja FM iedos naudu. Tāpat biežāk notiks ZS apakšvienību gatavības pārbaudes, kas arī tagad notiek, bet sabiedrībai par to ziņots netiek. Un tā tālāk…

Manuprāt diskusija izdevusies, ja vismaz kādam no zālē esošajiem civilistiem, ne zemessargiem vai ex-karavīriem, palika  skaidrāks priekšstats par to līdz kādam finansiālam kliņķim novesta ZS uz kuru, pagaidām pilnīgi nepamatoti, tiek liktas lielas, ja ne visas, cerības aizsargāt valsti 2, 14, 24, 48 vai 480 stundas.

Katrs varēja klātienē izvērtēt argumentu līmeni, piekrist vai nepiekrist izteiktajām tēzēm, pavērot diskusijas dalībnieku ķermeņu valodu, uztvert intonāciju, kas īstenībā ir daudz. Cerēsim uz turpinājumu.

Par to vai Tēvijas  Sargi ir apmierināti ar atbildēm nezinu. Labprāt izlasīšu viņu atskaiti par pasākumu.

Kuluāros pēc tikšanās Kara muzeja direktore cieši skatoties acīs aizrādīja VB, ka rakstīt blogus nav vīru cienīga nodarbošanās un ietu labāk strādāt. Ehh, laikam pat pastmarkas lieluma vieta Kara muzeja stendos VB “nespīd”, nu nekas, paliksim digitāli, jo Matrix atceras visu 🙂

UPD1  Kolēģis “Hmm” visu daudz labāk aprakstījis, tādēļ izceļu viņa novērojumus no komentiem:

[…] Personīgie novērojumi no brīvā mikrofona pēcpusdienas – pasākumā pārrunātie jautājumi aktuāli, trāpīgi, priecēja arī sastādītā programma un Vinetas Poriņas palikšana pie programmas un konkrētu atbilžu pieprasīšana no galda diskusijas dalībniekiem, šad tad kungi pa labi(NBS+AM pārstāvji) atrunājās ar standarta frāzēm, bet kopumā pozitīvi, ka vispār atnāca un dažs labs tomēr atļāvās arī skaļi šo to atzīt par tām reālajām kaujas spējām, lai arī ne tiešā tekstā, bet tomēr pateica, ka jā, ir tā kā ir un kamēr naudas nebūs, tikmēr arī taustāmas pārmaiņas nav ko gaidīt.

Mani novērojumi par dažām lietām:

Žēl, ka AM pārstāvis devās prom pirms pārējiem diskusijas dalībniekiem, labprāt būtu uzdevis pāris jautājumus, bet tā kā varu gana labi un plaši izteikties šeit, tad neiespringu uzdot viņam tos steidzamā kārtā, bija gribētāju arī bez manis:
1)Daudz tika runāts par Eiropu un NATO un ka mēs esam visā tajā iekšā un tā tālāk. Tad kā būtu ar nelielu bezkaunību no mūsu puses un lobiju attiecībā uz bruņojuma iegādi un robežas novērošanas sistēmu iegādi kopējās ES un NATO drošības labad? Ja jo īpaši Eiropa grib arī turpmāk būt drošībā, tad lai ir gatava par to arī maksāt, nevis tikai gudri vāvuļot(Merkele un Co). Šo tiešām uzskatu par vienīgo jautājumu, kuru tā reāli izlaidu, pārējos, kurus tulīt minēšu, mēģināšu uzdrukāt Vējonim un nosūtīt e-pastā aizsardzības ministram. Kā jau Kažociņš rosināja, ja ir kādi jautājumi un sasāpējušas lietas, droši pie ministra! Nu ko, man būt klausīt augsto kungu aicinājumam!

2)Derkusovs, Pabrika valdīšanas laikā, 2013.gada sākumā apbraukāja bataljonus un tikās ar zemessargiem, mēs varējām brīvi izteikties un vismaz daļa no mūsu sacītā nonāca līdz ministra ausīm vai vismaz ministrs guva apstiprinājumu tam, ka MUI/DUI kompensācijas ir jānodrošina, kaut vai tas tika paveikts. Pēc tās reizes nekas tāds vairs nav bijis, bet vajadzētu, ļoti vajadzētu, stabili 2x gadā, pirmo reizi gada sākumā, pirms mācību sezonas sākšanās izklāstot AM un NBS plānus un uzklausot zemessargu viedokļus par to, ko sagaida no jaunā gada un otro reizi jau pēc mācību sezonas noslēguma, lai savilktu rezumē un uzklausītu zemessargu viedokli par to, kas labs un kas ne tik labs paveikts.

3)Tika pieminēts arī tas, ka mums, zemessargiem nav nekādas bruņu tehnikas un ka reāli, uz doto brīdi, mēs esam nekas vairāk kā lielgabala gaļa, gatava skaisti mirt, nevis nesmuki izdzīvot(karā nekā smuka neesot), to dzirdējām kā no Tēvijas sargu/VB puses, tā Kažociņa! Tad nu lūk, jautājums AM/Vējonim – kas tad īsti notiek ar CVRT iepirkumu, ko tieši un kādā stāvoklī, ar kādām bruņām mēs saņemsim? Vai tiešām CVRT nāks ar papildus bruņām pa virsu jau komplektācijā(nezinu vai kompzīta plāksnes vai slat-armor vai arī abi kopā)? Un kas ar modernizācijas izmaksām? Sarunas laikā AM minēja, ka šiem tiek teikt, ka jaunu tehniku nevar pirkt, jo tā maksā, piemēram, 5x dārgāk, taču paskatoties CVRT+to modernizācijas potenciālās izmaksas, nākas secināt, ka to cena jau tuvosies jaunas tehnikas cenai, vēl jo vairāk ņemot vērā potenciālo CVRT ekspluatācijas ilgumu(kāds AM ierēdnis ieminējās, ka CVRT nebūs problēmas kalpot 10 gadus pateicoties darījumā iekļautajām apmācībām un rezerves daļām, tātad aptuvens šīs tehnikas izmantošanas vai uz to paļaušanās mūžs ir zināms), tad kādēļ ne kaut ko, kas spēs kalpot 20 gadus ar zināmām modernizācijām pēc x gadiem?

4)Šis laikam vairāk pie ZS komandiera – kā ar ziemas apmācībām? Es tādas neesmu redzējis pēdējos gados savā batiņā – neesot naudas! Un tas bija tikai ziemas idzīvošanas īsais 2 diennieks vai cik tur, paguli zem klajas debess, ielec āliņģī, izlien ārā. Bet karošana+izdzīvošana karošanas laikā pa ziemu, šādas nav un nebūs?

5)Paldies ZS komandierim par to, ka ieradās un cik nu viņa iekšējais politiķis ļāva viņam atbildēt godīgi/neizvairīgi, tik ļāva, bet apsveicami, ka atnāca. Redzēju, ka dažā labā jautājumā ir vai nu nekompetents/nezinošs vai arī klaji melus sludinošs.
Kaut vai frāze par ieroču turēšanu mājās un pēc tam no publikas saņemtais viedoklis par to, kas viss ir meli, jo pieredze ir citāda, ieročus nedod vai arī nekādīgi nesekmē to izsniegšanu(manā batiņā vienkārši šādu runu laikā vai nu nekādīgi neatbalsta vai arī sāk runāt par to, cik lieli papīru kalni tam jānokārto)!

6)Nākamreiz gribu redzēt arī Graubi, bet vienu, bez ZS komandiera, lai nebūtu tā, ka NBS komandieris savas atbildības jautājumus par ZS cenšas uzvelt uz ZS komandieri un likt tam atbildēt klātesošajiem.
Gribētos Graubem atklāti pajautāt par viņa ilgo laiku NBS komandiera amatā un NBS izaugsmes trūkumu visā šai laikā. Labi, nebija naudas, labi, politiķi glumi izvairīg sliņķi, tad ko pats tur darīja – turējās pie krēsla naudas un izdienas pensijas pēc vai arī tomēr kā tāds neatlaidīgs patriots centās saturēt to, kas vēl saturams, saglābt to, kas izpostīts?

Vēl pārdomas, secība nav prioritāra:

1)Ievas Brantes emocionālais pārmetums VB/Tēvijas sargu nometnei, ka viņi lūk, neskatās viņai sejā un līdz ar to lūk neklausoties viņā un tikai smaidot ir, manuprāt, tukšas, nepamatotas emocijas.
Vīri sēž, atklausījušies NBS/AM atbildes, prāto iekšēji par dzirdēto, par to, ko saka publika, tai skaitās Brantes kundze un domā, kā to visu salikt kopā, bet nē, kundzei šķiet, ka viņu ignorē un neņem par pilnu, lai gan šis viņas teksts bija arī vienīgais šai diskusijā, ko viņa izteca, līdz ar to nevar saprast, no kurienes tāda pēkšņa negāciju vētra, jo no manas sēdvietas bija redzams, ka viņa kā reiz raugās uz VB/TS pusi, ne uz NBS/AM pusi!

2)Muzeja direktore vispār neiztur kritiku, bija jautri paklausīties viņas apvainojumos par to, ka teju neviens neko nedara, tika aprunā citus un ka tēmu apspriešana, tai skaitā Varabungās, nav nekāda cienīgā nodarbe.
Laikam sagaida, kad ikkatrs, kam rūp valsts nākotne, iepirks pa tankam, iznīcinātājam un mīnu tralerim, tad tikai būsiet viņas cieņas un apbrīnas vērti.
Acīmredzami, lai gan neloģiski un neveikli, brīžiem pat šķietami histēriski, tomēr kundzei tika dota pavēle uzbrukt VB/TS, vienīgi nesanāca tik efektīvi, kā būtu gribējies, jo ir tikai tukša parunāšana(kura viņai pašai taču makten nepatīk, tad ko šī pati cepās :D?) un bakstīšana ar pirkstu uz tiem, kuri patiesībā cilā NBS un AM neērtus jautājumus, kurus, iespējams, tur ne viens vien ierēdnītis labprāt noliktu kādā tumšākā, tālākā kaktā un par tiem aizmirstu.
Protams, viņas frāze par to, ka vajag apvienoties valsts labā un paveikt lielus darbus, tur viņai piekrītu, bet viss pārējais gan tāda angažēta pabļaustīšanās.

3)Kāds sirms kungs auditorijā ieminējās, ka Rēzeknē(Audriņos) esošais radars kā reiz ir pret Ostrovas helīšiem, šo info viņš paziņoja kādam citam auditorijā, kad tas ieminējās par PGA neesamību Latvijā. Tā lūk, cilvēki domā, ka Audriņu radars tam der, bet reāli neder, jo ķer augsti lidojošus objektus, nevis zemu lidojošos helikopterus.

Pus pa jokam – kapteinim Vērdiņam vajag savu sarunu šovu vai pat solo šovu, jo teikt ir daudz ko. Un te nu joki beidzas, jo neba viņš vienīgais no NBS nākušais, kuram ir tik daudz ideju un novērojumu, ierosinājumu sakrājies, bet no kura NBS/AM atkratījušies pie katras izdevības neņemot to visu par pilnu. Veiko Spolīša komentāri Twitterī par to, ka mēs te VB, esam atpalikuši XX gs kara eksperti, kamēr pats Spolītis jūtas baigais profiņš modernā kara vešanās mākslā.

Tā lūk mēģina apklusināt tos, kuriem rūp šī valsts, šī zeme un tās bruņoto spēku stāvoklis un visas tautas liktenis, ar meliem, puspatiesībām un emocionālu apsaukāšanos gan internetā, gan reālajā dzīvē!

Ū, aizmirsu par AM pārstāvja pieminēto BV206 remonta/modernizācijas projektu, par to leģendas klīst jau vismaz 2 gadus, gribētos arī par to ko vairāk uzzināt.
Tas, ka ir plānots dabūt pie dzīvības visus NBS rīcībā esošos BV206 priecē, bet kādā veidā? Vai vienkārši remontēs, vai tomēr saliks dīzeļdzinējus, kā solīts jau pirms dažiem gadiem?
Un vai tas nozīmē, ka zemessargiem neredzēt bruņu tehniku kā savas ausis? Jo būs taču visurgājējtehnika, ar kuru izbraukt var visur, kas ir ļoti labi, apsveicami, BET šai tehnikai NAV NEKĀDAS AIZSARDZĪBAS pret lodēm, šķembām, kur nu vēl pret lielkalibra snaiperšautenēm/ložmetējiem vai RPG veidīgajiem ieročiem!!!
Tātad, arī šo gribās noskaidrot! Jautājums par bruņām priekš zemessargiem tā arī palika atvērts!
Atliek vien kārtējo reizi izteikt cerību, ka vismaz ātrās reaģēšanas vadi/rotas tiks apgādāti ar bruņutehniku, savādāk, tāpat kā ar ieroču glabāšanas neesamību mājās, nekāda augsti gatava un ātri reaģēt spējīga vienība nesanāks!
Par ieroču glabāšanu mājās – tā nevar būt brīvprātīga, tai jābūt sistēmai, obligātai visiem AGR/RKG zemessargiem! Valstij seifus iepirkt vairumā, tādus, kurā ielien gan AK4 vai G36 un pilns kaujas komplekts un kuru nevar aizstiept vai atlauzt/pārzāģet tik viegli kā mednieku seifus, izmaksātu stipri, stipri lētāk, kā zemessargiem pērkot pašiem!
Galu galā, pie tāda daudzuma, kad apgādāt varētu visus zemessargus ar seifiem, to pašizmaksas būtu stipri zemākas! Un ko tur ņemties, šo lietu VAJAG un bez tās NEVAR izikt!

Tagad gan izteicos!

Paldies!

Vai Zemessardze spētu stāties pretī ienaidnieka agresijai?

Otrdien, 7.oktobrī plkst. 16:00 Kara muzejā notiks diskusija “Vai Zemessardze spētu stāties pretī ienaidnieka agresijai?”, ko organizē EDSO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Vineta Poriņa sadarbībā ar organizāciju “Tēvijas sargi”.

Vai Latvijas Zemessardzei ir pietiekoši moderns bruņojums, ekipējums, transports, sakaru līdzekļi? Vai tā ir apmācīta karot jaunā hibrīdkara apstākļos? Uz šiem un citiem ar Zemessardzi saistītiem jautājumiem (skat. pielikumā vēstuli Valsts prezidentam,aizsardzības ministram) meklēsim atbildes diskusijā, kurā piedalīsies ģenerālis Leonīds Kalniņš un AM atbildīgās amatpersonas. Diskusijā jo īpaši tiek aicināti zemessargi.

Sagatavoja: Tēvijas sargi

75 domas par “Eksperiments ar pilsonisko sabiedrību. Meklēsim atbildes (papildināts 08.10.)

  1. Apsveicama iniciatīva. Bet vai pēc tam tos zemessargus, kuri kaut ko iedomāsies kritizēt, atklāt savas domas ”nenoraks”?

  2. Apsveru iespēju aiziet, paklausīties un ja vajadzēs, ar savu balsi skaļi atbalstīt Zemessardzi!
    Man kā ārrindas zemessargam nekas nedraud, pat ja mēģinās noēst, nesanāks, patriotismu pāris ofisa krēsla deldētāji nespēj tā vienkārši noēst :)!
    Man, godīgi sakot, nebūtu kauns visiem lielajiem komandieriem tur pilnā balsī pajautāt, kādā vērtē ir kilograms zemessargu gaļas, ja jau nav ne ieroču, ne stabilas apmācības, ne saliedētu-kaujas spējīgu vienību, ne reālas apgādes, ne ekipējums, ne bruņu tehnika!

    • Es domāju, ka no vienas tikšanās nekādas jēgas nebūs – pārāk daudz problēmu, pārāk maz laika. Jāpanāk, lai šādas tikšanās kļūtu regulāras un lietišķas.

      • Ļoti labs priekšlikums!
        Par to varētu pacīnīties, lai mazākais reizi gadā būtu ZS komandiera tikšanās ar tautu, ne tikai zemessargiem, bet visiem interesentiem.

  3. Un atbilde virsrakstā paustajam jautājumam ir – šodien nespēj, jo gadiem ilgi ir vājināta kā finansējuma, tā bruņojuma un ekipējuma, transporta un apmācību kvalitātes ziņā!
    Rītā spēs, bet ar nosacījumu, ka manis pieminētie punkti tiek ņemti vērā un laboti!

  4. Biju, patika, prieks satikt Tevi, VB, dzīvajā un, tā sakot, iepazīties aci pret aci.

    Personīgie novērojumi no brīvā mikrofona pēcpusdienas – pasākumā pārrunātie jautājumi aktuāli, trāpīgi, priecēja arī sastādītā programma un Vinetas Poriņas palikšana pie programmas un konkrētu atbilžu pieprasīšana no galda diskusijas dalībniekiem, šad tad kungi pa labi(NBS+AM pārstāvji) atrunājās ar standarta frāzēm, bet kopumā pozitīvi, ka vispār atnāca un dažs labs tomēr atļāvās arī skaļi šo to atzīt par tām reālajām kaujas spējām, lai arī ne tiešā tekstā, bet tomēr pateica, ka jā, ir tā kā ir un kamēr naudas nebūs, tikmēr arī taustāmas pārmaiņas nav ko gaidīt.

    Mani novērojumi par dažām lietām:

    Žēl, ka AM pārstāvis devās prom pirms pārējiem diskusijas dalībniekiem, labprāt būtu uzdevis pāris jautājumus, bet tā kā varu gana labi un plaši izteikties šeit, tad neiespringu uzdot viņam tos steidzamā kārtā, bija gribētāju arī bez manis:
    1)Daudz tika runāts par Eiropu un NATO un ka mēs esam visā tajā iekšā un tā tālāk. Tad kā būtu ar nelielu bezkaunību no mūsu puses un lobiju attiecībā uz bruņojuma iegādi un robežas novērošanas sistēmu iegādi kopējās ES un NATO drošības labad? Ja jo īpaši Eiropa grib arī turpmāk būt drošībā, tad lai ir gatava par to arī maksāt, nevis tikai gudri vāvuļot(Merkele un Co). Šo tiešām uzskatu par vienīgo jautājumu, kuru tā reāli izlaidu, pārējos, kurus tulīt minēšu, mēģināšu uzdrukāt Vējonim un nosūtīt e-pastā aizsardzības ministram. Kā jau Kažociņš rosināja, ja ir kādi jautājumi un sasāpējušas lietas, droši pie ministra! Nu ko, man būt klausīt augsto kungu aicinājumam!

    2)Derkusovs, Pabrika valdīšanas laikā, 2013.gada sākumā apbraukāja bataljonus un tikās ar zemessargiem, mēs varējām brīvi izteikties un vismaz daļa no mūsu sacītā nonāca līdz ministra ausīm vai vismaz ministrs guva apstiprinājumu tam, ka MUI/DUI kompensācijas ir jānodrošina, kaut vai tas tika paveikts. Pēc tās reizes nekas tāds vairs nav bijis, bet vajadzētu, ļoti vajadzētu, stabili 2x gadā, pirmo reizi gada sākumā, pirms mācību sezonas sākšanās izklāstot AM un NBS plānus un uzklausot zemessargu viedokļus par to, ko sagaida no jaunā gada un otro reizi jau pēc mācību sezonas noslēguma, lai savilktu rezumē un uzklausītu zemessargu viedokli par to, kas labs un kas ne tik labs paveikts.

    3)Tika pieminēts arī tas, ka mums, zemessargiem nav nekādas bruņu tehnikas un ka reāli, uz doto brīdi, mēs esam nekas vairāk kā lielgabala gaļa, gatava skaisti mirt, nevis nesmuki izdzīvot(karā nekā smuka neesot), to dzirdējām kā no Tēvijas sargu/VB puses, tā Kažociņa! Tad nu lūk, jautājums AM/Vējonim – kas tad īsti notiek ar CVRT iepirkumu, ko tieši un kādā stāvoklī, ar kādām bruņām mēs saņemsim? Vai tiešām CVRT nāks ar papildus bruņām pa virsu jau komplektācijā(nezinu vai kompzīta plāksnes vai slat-armor vai arī abi kopā)? Un kas ar modernizācijas izmaksām? Sarunas laikā AM minēja, ka šiem tiek teikt, ka jaunu tehniku nevar pirkt, jo tā maksā, piemēram, 5x dārgāk, taču paskatoties CVRT+to modernizācijas potenciālās izmaksas, nākas secināt, ka to cena jau tuvosies jaunas tehnikas cenai, vēl jo vairāk ņemot vērā potenciālo CVRT ekspluatācijas ilgumu(kāds AM ierēdnis ieminējās, ka CVRT nebūs problēmas kalpot 10 gadus pateicoties darījumā iekļautajām apmācībām un rezerves daļām, tātad aptuvens šīs tehnikas izmantošanas vai uz to paļaušanās mūžs ir zināms), tad kādēļ ne kaut ko, kas spēs kalpot 20 gadus ar zināmām modernizācijām pēc x gadiem?

    4)Šis laikam vairāk pie ZS komandiera – kā ar ziemas apmācībām? Es tādas neesmu redzējis pēdējos gados savā batiņā – neesot naudas! Un tas bija tikai ziemas idzīvošanas īsais 2 diennieks vai cik tur, paguli zem klajas debess, ielec āliņģī, izlien ārā. Bet karošana+izdzīvošana karošanas laikā pa ziemu, šādas nav un nebūs?

    5)Paldies ZS komandierim par to, ka ieradās un cik nu viņa iekšējais politiķis ļāva viņam atbildēt godīgi/neizvairīgi, tik ļāva, bet apsveicami, ka atnāca. Redzēju, ka dažā labā jautājumā ir vai nu nekompetents/nezinošs vai arī klaji melus sludinošs.
    Kaut vai frāze par ieroču turēšanu mājās un pēc tam no publikas saņemtais viedoklis par to, kas viss ir meli, jo pieredze ir citāda, ieročus nedod vai arī nekādīgi nesekmē to izsniegšanu(manā batiņā vienkārši šādu runu laikā vai nu nekādīgi neatbalsta vai arī sāk runāt par to, cik lieli papīru kalni tam jānokārto)!

    6)Nākamreiz gribu redzēt arī Graubi, bet vienu, bez ZS komandiera, lai nebūtu tā, ka NBS komandieris savas atbildības jautājumus par ZS cenšas uzvelt uz ZS komandieri un likt tam atbildēt klātesošajiem.
    Gribētos Graubem atklāti pajautāt par viņa ilgo laiku NBS komandiera amatā un NBS izaugsmes trūkumu visā šai laikā. Labi, nebija naudas, labi, politiķi glumi izvairīg sliņķi, tad ko pats tur darīja – turējās pie krēsla naudas un izdienas pensijas pēc vai arī tomēr kā tāds neatlaidīgs patriots centās saturēt to, kas vēl saturams, saglābt to, kas izpostīts?

    Vēl pārdomas, secība nav prioritāra:

    1)Ievas Brantes emocionālais pārmetums VB/Tēvijas sargu nometnei, ka viņi lūk, neskatās viņai sejā un līdz ar to lūk neklausoties viņā un tikai smaidot ir, manuprāt, tukšas, nepamatotas emocijas.
    Vīri sēž, atklausījušies NBS/AM atbildes, prāto iekšēji par dzirdēto, par to, ko saka publika, tai skaitās Brantes kundze un domā, kā to visu salikt kopā, bet nē, kundzei šķiet, ka viņu ignorē un neņem par pilnu, lai gan šis viņas teksts bija arī vienīgais šai diskusijā, ko viņa izteca, līdz ar to nevar saprast, no kurienes tāda pēkšņa negāciju vētra, jo no manas sēdvietas bija redzams, ka viņa kā reiz raugās uz VB/TS pusi, ne uz NBS/AM pusi!

    2)Muzeja direktore vispār neiztur kritiku, bija jautri paklausīties viņas apvainojumos par to, ka teju neviens neko nedara, tika aprunā citus un ka tēmu apspriešana, tai skaitā Varabungās, nav nekāda cienīgā nodarbe.
    Laikam sagaida, kad ikkatrs, kam rūp valsts nākotne, iepirks pa tankam, iznīcinātājam un mīnu tralerim, tad tikai būsiet viņas cieņas un apbrīnas vērti.
    Acīmredzami, lai gan neloģiski un neveikli, brīžiem pat šķietami histēriski, tomēr kundzei tika dota pavēle uzbrukt VB/TS, vienīgi nesanāca tik efektīvi, kā būtu gribējies, jo ir tikai tukša parunāšana(kura viņai pašai taču makten nepatīk, tad ko šī pati cepās :D?) un bakstīšana ar pirkstu uz tiem, kuri patiesībā cilā NBS un AM neērtus jautājumus, kurus, iespējams, tur ne viens vien ierēdnītis labprāt noliktu kādā tumšākā, tālākā kaktā un par tiem aizmirstu.
    Protams, viņas frāze par to, ka vajag apvienoties valsts labā un paveikt lielus darbus, tur viņai piekrītu, bet viss pārējais gan tāda angažēta pabļaustīšanās.

    3)Kāds sirms kungs auditorijā ieminējās, ka Rēzeknē(Audriņos) esošais radars kā reiz ir pret Ostrovas helīšiem, šo info viņš paziņoja kādam citam auditorijā, kad tas ieminējās par PGA neesamību Latvijā. Tā lūk, cilvēki domā, ka Audriņu radars tam der, bet reāli neder, jo ķer augsti lidojošus objektus, nevis zemu lidojošos helikopterus.

    Pus pa jokam – kapteinim Vērdiņam vajag savu sarunu šovu vai pat solo šovu, jo teikt ir daudz ko. Un te nu joki beidzas, jo neba viņš vienīgais no NBS nākušais, kuram ir tik daudz ideju un novērojumu, ierosinājumu sakrājies, bet no kura NBS/AM atkratījušies pie katras izdevības neņemot to visu par pilnu. Veiko Spolīša komentāri Twitterī par to, ka mēs te VB, esam atpalikuši XX gs kara eksperti, kamēr pats Spolītis jūtas baigais profiņš modernā kara vešanās mākslā.

    Tā lūk mēģina apklusināt tos, kuriem rūp šī valsts, šī zeme un tās bruņoto spēku stāvoklis un visas tautas liktenis, ar meliem, puspatiesībām un emocionālu apsaukāšanos gan internetā, gan reālajā dzīvē!

    Tas tad laikam viss, ko uzskatīju par vajadzīgu vēl izrunāt.

    • Ū, aizmirsu par AM pārstāvja pieminēto BV206 remonta/modernizācijas projektu, par to leģendas klīst jau vismaz 2 gadus, gribētos arī par to ko vairāk uzzināt.
      Tas, ka ir plānots dabūt pie dzīvības visus NBS rīcībā esošos BV206 priecē, bet kādā veidā? Vai vienkārši remontēs, vai tomēr saliks dīzeļdzinējus, kā solīts jau pirms dažiem gadiem?
      Un vai tas nozīmē, ka zemessargiem neredzēt bruņu tehniku kā savas ausis? Jo būs taču visurgājējtehnika, ar kuru izbraukt var visur, kas ir ļoti labi, apsveicami, BET šai tehnikai NAV NEKĀDAS AIZSARDZĪBAS pret lodēm, šķembām, kur nu vēl pret lielkalibra snaiperšautenēm/ložmetējiem vai RPG veidīgajiem ieročiem!!!
      Tātad, arī šo gribās noskaidrot! Jautājums par bruņām priekš zemessargiem tā arī palika atvērts!
      Atliek vien kārtējo reizi izteikt cerību, ka vismaz ātrās reaģēšanas vadi/rotas tiks apgādāti ar bruņutehniku, savādāk, tāpat kā ar ieroču glabāšanas neesamību mājās, nekāda augsti gatava un ātri reaģēt spējīga vienība nesanāks!
      Par ieroču glabāšanu mājās – tā nevar būt brīvprātīga, tai jābūt sistēmai, obligātai visiem AGR/RKG zemessargiem! Valstij seifus iepirkt vairumā, tādus, kurā ielien gan AK4 vai G36 un pilns kaujas komplekts un kuru nevar aizstiept vai atlauzt/pārzāģet tik viegli kā mednieku seifus, izmaksātu stipri, stipri lētāk, kā zemessargiem pērkot pašiem!
      Galu galā, pie tāda daudzuma, kad apgādāt varētu visus zemessargus ar seifiem, to pašizmaksas būtu stipri zemākas! Un ko tur ņemties, šo lietu VAJAG un bez tās NEVAR izikt!

      Tagad gan izteicos!

      Paldies!

    • “Tad kā būtu ar nelielu bezkaunību no mūsu puses un lobiju attiecībā uz bruņojuma iegādi un robežas novērošanas sistēmu iegādi kopējās ES un NATO drošības labad? Ja jo īpaši Eiropa grib arī turpmāk būt drošībā, tad lai ir gatava par to arī maksāt, nevis tikai gudri vāvuļot(Merkele un Co). ”

      +100 – to esmu nx reizes sacījis.

      bet problēma tur, ka EU sūtīs mūs NATO kopbudžeta virzienā, bet priekš NATO RU robeža nav vienīgais caurums..

      viss EU ir nolaidis savu armiju līdz kliņķim, jo karot bija paredzējuši ar ekonomiku un ideoloģiju. RU paskatījās, ka ar ekonomiku un ideoloģiju viņiem iet ne pārāk labi un ievirzīja diskusiju militārā plāksnē.

    • “Tad kā būtu ar nelielu bezkaunību no mūsu puses un lobiju attiecībā uz bruņojuma iegādi un robežas novērošanas sistēmu iegādi kopējās ES un NATO drošības labad? Ja jo īpaši Eiropa grib arī turpmāk būt drošībā, tad lai ir gatava par to arī maksāt, nevis tikai gudri vāvuļot(Merkele un Co).”

      Piedod draugs, bet esi sarunājis aplamības. Iesaku paskatīties uz Baltijas māsam no ASCOPE viedokļa, tad tu saprastu, ka Latvija ir appimpojusies nekaunības ziņā. Mūsu uzņēmšana NATO jau bija, kā bonuss. Rietumi tomēr ir vairāk tendēti pieturēties dotajiem solījumiem nekā mēs. 2004. solījām, ka 2% tūlīt, tūlīt būs. Tā vietā piešņāpiens uz pilnu klapi. Tad, kad pirkām laivas, ar kurām mīnas medīt, pie mums braukāja džeki no organizācijas un vaicāja kāda vella pēc to darām. Viņi ar pirkstu bakstīja SZS kaujas spēju tukšumā un vaicāja vai mēs ar kuģiem pa mežiem sisties taisāmies. Tagad man igauņu komerādi atklāti saka, ka Latvijas dēļ viņiem flangs vaļā. Pabriks uz šādu repliku no igauņu puses nekaunīgi atbildēja, ka esti var gulēt mierīgi. Bet vai patiesi? Vai LVA politiķi ir pildījuši uzņemtās sasitības ne tikai NBS finansēšanas jomā, bet arī veidojuši LVA kā uzticamu partneri?
      Ja Eiropa būtu tikai un vienīgi merkantīlu instinktu vadīta, tad viņai pilnīgi pietiktu ar Poliju, Čehiju, Ungāriju un Rumāniju, kā buferzonu. Pie tam no militārā viedokļa, apvidus kā reizi ir pateicīgs aizsardzības cīņām, dziļums pietiekams, ražotnes pietiekami tālu, flangi nav jāatsedz. Mūsu gadījumā, lai tiktu līdz mums faktiski jālien cilpā, abi flangi pa sauszemi ir vaļā, pluss koridors ir tikai 100 km plats. Pasākums varētu atgādināt UKR mēģinājumu nobloķēt robežu pie Saur Mogilas.
      Tāpēc mums vienreiz ir jābeidz jāt uz citu kamiešiem, bet jāsāk pašiem būvēt savas aizsardzības spējas. Mums un tikai mums ir pienākums savu senču un bērnu priekšā saglabāt latvietībai pateicīgu vidi. Tās nav tikai pensijas, kultūra, žūksnis kabatā, bet arī zeme un valsts. Pēdējās lietas vienmēr ir pirktas ar asinīm.

      Mans zelts ir mana tauta,
      Mans gods ir viņas gods.

      • visam nepiekritīšu – nesasniegtie 2% ir mūsu laža, sauszemes spēku gatavība ar. robeža, radari utt. ir EU/NATO finansējams pasākums no kopbudžeta.

        arī pa tiem 2% – faktiski neviens EU tos netērēja. sacentās ar citiem un politiskās problēmas risināja ar ekonomiku un ideloģiju (kura balstīta uz to, ka labi dzīvot ir ekonomiski pievilcīgā valstī). arī mēs soļojām ierindā (to mēs protam!) un tēlojām baltijas tīģerus – visām ex-PSRS valstīm bija jāredz, ka EU ir veiksmes stāsts, RU un āzijas savienības – ne tik ļoti.. tā EU “karoja” līdz Krimai. kaut gan pēc Gruzijas bija jāsaprot jaunās reālijas.

        atšķirībā no lielajām EU valstīm mēs nevaram investēt militāristos un palielināt IKP – mums nav militārās industrijas.

        • Pārlasi vēlreiz to, ko pats uzrakstīji. Ja runājam alegorijās, tu mēģini attaisnot slīcēju, kas nevēlas cīnīties, bet lamā un gāna glābējus. Vai nešķiet dīvaini? Tas, ka mums nav militārās industrijas arī ir mūsu nopelns. Kāpēc netiek domāts valstiski? Vismaz munīciju mēs varētu štancēt uz nebēdu, aptveres un citas līdzīgas low tech lietas, bet to krājumi ir būtiski, lai nevajadzētu palikt savās vietās. Kāpēc mēs nevaram investēm militāristos? Piemēram UAS mums būtu laba investīcija, papildus daudzas tehnaloģijas ir duālas izmantošanas, rada papildus darba vietas un attīsta zinātni.

          • es jau neesmu sajūsmā par esošo situāciju – es cenšos saprast kapēc tā tāda – patiesība parasti ir kaukur pa vidu :-).

            visi tak, cerams, atceras, ka EU runāja, ka RU neko nedarīs pret rietumiem, jo tur viņu nauda, ģimenes un kājās viņi sev nešaus – bet krievi ne tikai iešāva sev kājās, bet vēl zvaigzni uz krūtīm ar nazi izgrieza (pretsankcijas). tiesa uz pakaļas viņi neko griezt vairs negribēja (otrās pretsankcijas izpalika un paši SWIFT nost neslēdza).

            protams – mazu munīcijas fabriciņu varam uzcept – mums tādas ir, bet tās konkurē šaurā nišā ar specifisku munīciju. es domāju, ka normāla lieluma rūpnīcas nav, jo, lai tas būtu rentabli, ir jāražo vismaz tik cik visai Baltijai vajag. un, ja tenderī par gada patronu apjomu nodempingo kāds rheinmethal, tad rūpnīcas īpašnieks var ņemt šauteni un iet uz upi kārties.

            mums ir ļoti spēcīga IT industrija. varam noprogrammēt kaut pašu vellu:-). varu pat noziedot kādu čupiņu cilvēkdienu kāda bezpilota aparāta noprogrammēšanai atbilstoši specifikai, bet noinvestēt dzelžos, apzinoties, ka reālie pircēji uz sitiena man varētu būt kādi bārdainie un bonusā rūtotas debesis, man līdzekļu nav. neesmu redzējis (varbūt slikti meklēju?) atvērtus standartus, kā rakstīt kodu, lai mans potenciālais brīnums būtu savietojams ar NATO informācijas sistēmām. lai nav kā krieviem, kur vienas sistēmas doto infu ar roku pārvada otrā. incanti, kā iet tenderis jūras spēkiem ar tiem krasta radariem – telekoms atrada citus apakšnieku apakšniekus, kas to darbu darīs? ;-). par to pašu rezerves karavīru reģistru.. – tur tāds pasākums uz gadiem 3 un pāris mio. objektīvi tur darbs uz gadu, bet tenderi, specene, saskaņošana utt. arī prasa laiku. gan jau AM ir kāds excelis, kas pilda šī reģistra lomu, bet tas tak neatbilst nekādiem standartiem :-).

            reāli, ja te atvestu divīziju tanku, tad arī sāktos vietējais mil. biznesiņš ar tanku servisu, noliktavu apkalpošanu, pārtikas veikaliņu utt. to lētāk dot vietējiem.

            pirms brēc “kapēc nav tas vai šitas”, pamēģini pats iedomāties sevi uzņēmēja lomā.

            • tāpēc jāsūta nah visi tenderi aizsardzībā. Tā vietā jābūt profiem ar lielu algu un milzīgu personīgo atbildību (ja kas, pauti nost). Sistēmu sakārtot nav problēma. Problēma ir atrst politisko gribu to sākt darīt (sk. amīšu pulkveža teikto par latvju dolbajobiem, kas 10min stāstīs, kāpēc nevar izdarīt 5min darbu, utt.)

      • Par visu piekrītu, bet tik un tā uzskatu, ka ārējā robeža ir KOPĒJĀ robeža, par kuru jāpiķo VISIEM!

  5. Diskusija bija…interesanta. Varbūt ne pašu tēmu ziņā, bet redzamās attieksmes un izpratnes ziņā, kā arī spēju vai gribas ne vien dzirdēt, bet arī ieklausīties otras puses viedoklī. Šajā gadījumā ļoti nepatika ģen. Kalniņa izpratne un teiktais. Palika iespaids, ka viņš pats īsti nezina, kas notiek, vai izliekas, ka nezin. Ticot tomēr veselajam saprātam un zināmajai praksei, gribas tomēr domāt ka tā tikai daļēji ir viņa vaina. Iespējams visa info līdz viņam nemaz nenonāk, ka info bloks veidojas kaut kur novadu vai viņa štāba līmenī. Tikai vai tas ir neapzināts, vai apzināts? Pakazuhās viss jau izskatās jauki, jo tur ir sakoncentrēti visi līdzekļi, bet ikdienā nākas saskarties ar gūzmu problēmu. Un to pamatā bieži vien mēdz būt ne tik daudz MTL trūkums, bet diemžēl PD un ZS attieksmes trūkums un, šajā gadījumā ne BTL, bet jau augstākos līmeņos. Tas ir mūžīgais stāsts par iešanu “pret sistēmu”. Lai gan sistēmai, vai atsevisķām atbildīgajām personām brīžiem vajadzētru tribunālu. Vienai lietai gan var piekrist: aizsardzība nav armijas vai zemessardzes problēma. Tā ir visas tautas atbildība. Bet viņa atbildība ir runāt par reālo situāciju un nevis samiernieciski klusēt un piesegties, bet cīnīties par finansējumu ne vien mutiski, bet arī rakstiski – ar iesniegumiem.
    Ministrijas pārstāvji neko īpaši nepārsteidza. Tā nu tas demokrātijā ir iekārtots, ka ministrija būtībā ir administratīvais instruments piešķirto līdzekļu izlietošanai. Cik nu tos piešķir, tik piešķir un ja FM pieprasījumus atmet atpakaļ, tad tur var izstiepties vai sarauties – par skaistām acīm bruņojumu nenopirksi. Bet arī ministrijai vajag lielāku uzmanību pievērst ZS. Un varbūt ne tik daudz, cik ļoti pareizi aizpildīti papīri (jo to mēs protam) un kas ir izdarīts, bet tieši tajā, kas nav izdarīts. Turklāt ministrijā lielāka nozīme būtu jāpiešķir cilvēkiem, kas nāk no armijas vidus. Jeb vismaz ja grib strādāt ministrijā, kāds laiks jānodien kā PD vai vismaz ZS kopā ar ļaudīm no tautas, citādi brīžiem nerodas pārliecība par daža laba referenta kompetenci un izpratni par jebko, kas saistīts ar militāro jomu.
    Un te nu mēs nonākam pie “ieroči mājās” aizstāvjiem… Nu nav jēgas stroķi dot mājās cilvēkam, kas neapmeklē mācības. Tas vltn. kurš esot prasījis Stbn. komandierim turēt ieroci mājās un šo atļauju nav saņēmis – btl. komandieris pareizi darīja. Lai gan apmeklēju mācības regulāri to vīru praktiski neatceros redzējis, lai gan mācībās virsnieku trūkst…
    Nu un protams pieminētais zviedru kosmoss mūsu mentalitātē arī ir utopija. Ieroču jautājums varētu būt svarīgs tiešām nomaļos lauku nostūros, bet ir viens būtisks BET. Jebkura vienība ir spēks kā vienība, nevis kā individuāls kaujinieks, Viens vīrs ar stroķi ir nekas, Tāpēc ir nepieciešama kolektīvā apmācība, bet ja uz tām nav iesopējams savākt pietiekošu skaitu cilvēku? Tāpēc man pilnīgi neatbilstoši likās Kalniņa izteikumi par mentalitāti – “ka latvieši savācas, kad vajag – nestundā” . Tad jau būs par vēlu,
    Savukārt Fleijas kundzes izteikumi metoties aizstāvēt ministriju bija vispār kaut kāds sviests, sevišķi zinot viņas radniecību ar AM sekretāru.
    Tas īsumā un juceklīgi viss, bet varētu vēl turpināt daudz jo daudz…

    • Par (ex)karavīriem AM reiz jautāju Kleinam. Atbilde bija a) ir kādi pāris duču piekomandēto b) rīkojot konkursu AM nav tiesību izvirzīt diskriminējošas prasības kandidātiem, ja nav pieteicies neviens ex- darbā tiks pieņemts nākamais “želējpuika”(c) vai hipstermeitene.

      No diskusijas par ZS kolektīvo apmācību viņi vienmēr kratīsies nost, jo šāda apmācība ir dārga, komandiereim grūta un pilna ar feileriem, bet tikai tā padara bruņotu baru par vienību. “Ieroči mājās” varētu būt aktulās attiecībā uz snaiperu ieročiem un munīciju snaiperiem un viņu asistentiem. Tiem jābūt gataviem darboties pilnīgi autonomi.
      Ja izdalīsi 1000 stroķus tīri matemātiski agri vai vēlu, kādam nospers, vai nošausies vai kādu nošaus. Mūsu sabiedrība tad to ZS un NBS vadību sakošļās un izspļaus. līdz ar to šajā jautājumā militārā birokrātija pretosies līdz pēdējam.

      • Šveicē arī notiek visādi incidenti, bet tāpec neviens tur pat apspriest nesāk, ka vajadzētu rezerves karavīriem ieročus glabāt štābā. Par kazas teikto. Kur problēma noteikt, ka ieroču glabāšana iet kopā ar obligātu stundu skaitu mācībās? Galvenie mērķi ieroču glabāšanai mājās ir: a) izslēgt iespējamību, ka tiek pieņemts augstākā līmeņa politiskais lēmums “palikt savās vietās”, b) saglabāt kaujasspējīgas vienības arī gadījumā, ja negaidīts uzbrukums sākas vai nu ar štābu iznīcināšanu raķešu triecienā vai ieņemšanu ar desanta spēkiem. Plus vēl arī c) morālais un motivācija mācīties/piedalīties mācībās karavīram vai aizsargam ar ieroci skapī neapšaubāmi ir augstāka nekā bez.

        • Piekrītu Išiasam!
          Par tiem ieročiem, kaza, ir tā, ka tos obligāti jātur mājās Augstas Gatavības Rotas/Vada un Rotas Kaujas Grupas zemessargiem, patīk tas kādam vai nē, bet šie ir tie zemessargi, kuri uz mācībām dodas ar apskaužamu regularitāti un šīs vienības tiek veidotas, kā jau Kalniņš izteicās, krīzes reaģēšanas spēki.
          Kas tie par ātrās reaģēšanas/augstas gatavības krīzes spēki, ja tiem ieroču nav mājās vai arī ir tikai daļai? Te pat runa būtu jārunā nevis vienkārši par AK4/G36, bet pat AT4/CG turēšanu mājās speciālā seifā!
          Par ieroču turēšanu KATRA zemessarga mājās – tur būtu jāskatās uz mācību apmeklētības biežumu un konkrētā zemessarga attieksmi, ja ar to viss ir kārtībā, tad lai tur, ja izsaka tādu vēlmi, bet līdz obligātai šādas prasības izvirzīšana NBS un ZS būtu jāiziet pamatīgu reformu, kura, labākajā gadījumā, ja sabiedrība neiemigs viltus miera miegā un netiks atmodināta no katras iesnaušanās, varētu notikt labi ja pēc gadiem 5-10, jo darāmā ir daudz, tāds ir tas laika termiņš, kurā, manuprāt, varētu tikt atrisināt teju pilnībā ieroču mājās turēšanas jautājums visā zemessardzē kopumā.

          • Un ne vienu vien reizi esmu teicis – ierocis mājās dod papildus atbildību kā pret dienesta uzdevumu pildīšanu, tā arī pret valsti un līdzcilvēkiem kopumā, jo TU vairs nevari atļauties būt vieglprātīgs, bezatbildīgs pat vājuma brīžos, TEV IR UZTICĒTS LIELS GODS UN LIELA ATBILDĪBA!
            Tad turi un nes to GODAM!
            Kā gan lai zemessargus un tautus pieradina pie tā, ka ieroči ir droši un problēma ir sabiedrībā un katrā indivīdā, zemessargā, kareivī un kaimiņu Annas tantē, nevis kaut kādos mistiskajos militāristos, ja ne dodot tiem atbildību un pieradinot pie valsts reālā apdraudējuma situācijas, nevis pie saldām politiķu puspatiesībām un pseido pacifistu gaušanos par mūžam asinskārajiem armijniekiem(kā kremļa lakstīgalas mīl dziedāt, ar ko tad mēs karosim un Krievija mūs var 2h ieņemt 🙂 )!

            • Un ne tikai mājās. Jāveido arī slēptuves ar ieročiem arī ārpus dzīves vietām: mežos, rūpnieciskās un darījumu kvartālos. Zviedrijā piem. viena slēptuve bija pamestajā šahtā.

  6. Šveicē ir nedaudz cita sabiedrība. Līdz ierocim ir jāizaug. Brīžiem šķiet, ka daļai “ierocis mājās” pārstāvjiem tas ir nevis darbarīks, bet pašapziņas cēlājs. Ierocim nav jābūt pašmērķim lai stātos ZS. Pašmērķim ir jābūt vēlmei mācīties un piedalīties. Lai to darītu, ierocim nav jākalpo par motivāciju. Par motivāciju ir jākalpo gribai apgūt zināšanas un iegūt spējas lai ar to rīkotos. Šis diemžēl ir vesels problēmu kopums, kurā “ierocis mājās” ir tikai neliela sadaļa.
    a) Šaubos vai mūsdienās to kāds pieļaus. Sevišķi tāpēc, ka ir precedents. Un tur šautenes nelīdzēs.
    b) Par kādām kaujasspējīga vienībām var būt runa. Bars apbruņotu veču bez vadības vēl nav vienība.
    c) šķiet jau izteicu savas domas.

    • cik, cilvēku, tik patiesību. es gan domāju, ka valstī, kurā jebkura Lindermaņa vārdā nosauktā medību kolektīva biedri var iegādāties vītņstobra pusautomātisko karabīni ar nakts optisko tēmekli, būtu jābeidz runāt muļķibas, ka ZS līdz ierocim ir jāizaug.

      • Ja mednieks kādu nejauši nolaidīs no kātiem sabiedrību tas satrauks ne vīrāk kā 101. slīkonis vasarā. Secinājumi, ko darīt ir diezgan viennozīmīgi…

        • Redz, te jau tā problēma, nolaidīga rīcība vai apzināts noziegums, nav svarīgi kas un kādos apstākļos to paveicis, vai tikko no zonas iznākušais Pavļiks vai arī Caune vai arī ārrindieks, pantam visiem jābūt vienlīdz stingram un miers!
          Audzinošais, profilaktiskais darbs ar zemessargiem jāveic ikdienā kā instruktoriem šaušanas nodarbībās, tā vadu un rotu, bataljonu komandieriem mācību laikā.
          Tam meldiņam par to, ka drošība pirmajā vietā ir jābūt iekaltam smadzeņu rievās, tas pats arī par atbildību!

    • Nezinu, kāda ir Tava iesaiste NBS/ZS un vai esi tur visā iekšā, bet par to Tavu punktu B jau te ir izķidāts nedaudz – šādas vienības tiek veidotas un tām ieroči mājās pēc būtības būtu jātur OBLIGĀTI!
      Par pārējiem – kas grib un apmeklē regulāri mācības un rotas komandieris tam uzticas kā godīgam zemessargam, tad lai dod arī tam.
      X stundā jebkura plinte noderēs un kā jau VB ne vienu reiz vien minēts – neba jau visi zemessargi būs bliezēji un maucēji, būs arī šoferi, sanitāri, pavāri, mehāniķi un daudzi citi aiz-frontes speciālisti, kuri tieši nepiedalīsies kara darbībā, bet kuriem būs nepieciešams pašaizsardzības līdzeklis – automāts. Un arī tad, X stundā jau saliedētām, kaujas spējīgām vienībām tik un tā piekomandēs pa kādam zemessargam no malas, kaut vai tā paša skumjā iemesla pēc, ka būs kā kritušie, tā ievainotie, diemžēl…

      Un Šveicē NAV cita mentalitāte, tur vienkārši sabiedrība IR PIERADINĀTA, ka ir JĀMAKSĀ par savu BRĪVĪBU un NEATKARĪBU! Šveicieši nav no Marsa un ir tādi paši cilvēki, kā mēs, pie tam tur ir vēl lielāks tautību un kultūru sajaukums, kāds Latvijā ir, jelkad ir bijis un tuvākos gadus nebūs, līdz ar to runāt par šveiciešiem kā par kaut kādu bezmaz vai unikālu tautu NEVAR!
      Izdarīt to, ko ir izdarījusi Šveice, mums neviens neliedz un rezultātus būtu jāsagaida arī ne sliktākus!

      Par lielo ieroču skaitu mājās un nenoliedzami pieaugošo pārkāpumu skaits, kas saistās ar šiem ieročiem – šī nu ir statistika, kuru katrs var bīdīt kā vien tīk, savijot puspatiesības ar noklusētiem faktiem kā pseido-pacifisti var traktēt to kā ieroču nevēlamo blakusparādību(vīrs niknuma lēkmē ar dienesta ieroci nošauj sievu), tā arī valsts suverenitātes aizstāvji to var traktēt sev par labu(vīrs ar dienesta ieroci neitralizē viņa īpašumā ielauzušos bīstamu noziedzinieku, kurš ar nazi uzbruka viņa sievai).

      Tā lūk.

      • Interesanti kāpēc šie ieroču pretinieki nevēlās aizliegt nažus, automašīnas u.c. lietas ar kuriem cilvēki tiek galināti un savainoti krietni vairāk nekā ar ieročiem. Pie tam ar reģistrētajiem ieročiem pastrādāto noziegumu skaits ir 0,…% no kopējā noziegumu skaita un arī tad pārsvarā bez jebkāda nodoma (parasti dzērumā vai afekta stāvoklī).
        Man nebūtu iebildumu par šādu noteikumu: kam mājās ierocis – tam sausais likums.

        • būtu pavēle, glabātu to ieroci dzīves vietā.

          būs vēl juridiskas problēmas ar glabāšanu – kā piemēram īrēts dzīvoklis, kurā nevar nodeklarēties, kopmītnes (čau stBn:) ) utt. utml.

          kapēc sabiedrība nevēlas, lai ieroči tiktu glabāti mājās? – tapēc, ka papildus ieroči rada papildus risku – gan potenciālam iebrucējam gan mājiniekiem un apkārtējiem. iebrucējs sabiedrībai ir joprojām ir “potenciāls” un tāds būs līdz pirmajiem šāvieniem.

          ierocis mājās arī pilnībā nerisina situāciju – tāpat, lai saņemtu pavēles, cilvēkam šobrīd jādodas uz bataljonu, kurā, iespējams, jau iešauta raķete vai to aplenkušas tantiņas ar krievu karogiem aiz kurām stāv puiši bez pazīšanās zīmēm un ar ložmetējiem. jābūt noorganizētām autonomām struktūrām un jābūt SOPiem, kuri ieslēdzs bez prezidenta runas. un vēl jautājums kurp cilvēks dosies – ar ģimeni uz rietumiem vai uz batiņu.

          tīri šaušanas sagatavotība laikam ārpus tēmas te, bet ar 2x stenda šaušanu gadā var pārbaudīt vai tā 40 g.v. soļanka (tas nebūt nenozīmē, ka viņa ir slikta un nav lietojama!) nav nosprāgusi no sarkanās muņas un “saudzīgas apiešanās”, nevis iemācīties šaut pa kustīgu mērķi. te nu risinājums – ceļš uz medniekiem. kur arī ir problēma – laiks nav no gumijas (ZS+mednieku pasākumi – AGR nesanāks) un ko tā nabaga meža cūka noziegusies, ka jāšauj nost:-D?

          • es šonakt sapnī redzēju apkārtklejojošo krokodilu, čupakabras un pterodaktīļu šaušanas medību kolektīvu 🙂 resp.- varbūt kāds ir iebraucis likumdošanā un noskaidrojis kā var nodibināt mednieku kolektīvu un vai tam obligāti jāiznes no meža n tonnas gaļa.

          • btw – + vēl varbūt ar ģimeni uz batiņu – varētu būt aktuāls krieviskajos rajonos. un bataljons kļūs par bēgļu nometni. tiesa, bruņoti un ļoti motivētu.

            • šis jautājums (kur doties ar ģimeni) ir ļoti svarīgs, jo evakuācijas plānu un evakuējamo personu drošības garantijas (paredzēta apsardze, nodrošinājums ar ūdeni, med.pal., utt.) LR, kā zinām, nav.

  7. ‘Šeit arī iviens videosižets, tātad viens cilvēks ar videokameru bija no tv5. http://rus.tvnet.lv/novosti/obschjestvo/271273-mogut_li_latviyskije_zjemjessargi_zaschitit_stranu_ot_vraga Diskusija kā jau parasti tamlīdzīgi pasākumi. Kažociņš ik pa laikam klausoties jautājumus smējās un arī par dažu labu Poriņas repliku pasmējās.
    Ja muzeja direktore nebūtu stādijusies priekš es padomātu, ka tā ir kārtējā pustrakā pensionāre, kura apmeklē visas publiskās diskusijas un kura visu par visu zin.
    Ieroča esamība mājās neizslēdz iespēju “palikt savās vietās”, jo līdz 1940.gadam aizsargi pārsvarā glabāja ieročus mājās. Ieroči mājās nebūtu īpaša problēma un arī tas pats par sevi neko daudz neatrisinātu, pats galvenais pluss, ka navar uzreiz visiem atņemt ieročus vai arī tos vienā piegājienā iznīcināt. Par ieročiem kā tādiem, ir valsts kur izsniegšana un glabāšana ir ļoti liberāla piem. ASV un tur ik pa laikam kāds kuram aizbrauc jumts uztaisa šaudīšanas.Ik palaikam ir diskusijas, ka vajadzētu paradīt piekļuvi ieročiem stingrāku, bet pagaidām nesekmīgi jo amerikāņi to uzskata par vienu no savām pamatbrīvībām glabāt mājās ieroci, neskatoties uz tiem negatīvajiem piemēriem, kas ik pa laikam notiek.

    • Latvijā pirms kara bija ap 50 tūkst. aizsargu, 90% no kuriem mājās bija ieroči. Un? Visi šaudijās vai?
      60-tajos ASV armijas mantu izsolēs varēja lagēli nopirkt ložmetēju. Un neviens nešaudījās kur pagadās.
      Kad runā par kārtējo slaktiņu ar ieročiem ASV, aizmirst salīdzināt kāds ir šajos slaktiņos cietušo īpatsvars pret kopējo cietušo skaitu un cik daudz noziegumu palīdz novērst šaujamieroču esamība tautai.

      • ļoti bieži par ASV lasu, ka “bruņots noziedznieks izdarījis to un to”, bet reti “bruņots pilsonis nošāva noziedznieku”. vardarbības eskalācija – zinot, ka objekts var būt apsargāts ar šaujamieročiem, noziedznieku laikus gatavo atbilstošu ekipējumu un ir morāli gatavi to pielietot.

        esmu pret ASV variantu, bet par paplašinātu kontrolētu ieroču glabāšanu. un esmu gatavs samierināties ar papildus suicīdiem kādu nošautu kaimiņu vai video ar izjauktu AK-4 starp uzkodām un pudelēm.

        • Pie tam ar piebildi, ka “noziedzniekam bija nelegāls šaujamais” kas ir 99% gadījumu. Proti, noziedzniekus stingra ieroču kontrolē tāpat no ieroču iegūšanas neatturēs.

          • es gribēju teikt, ka noziedznieks nepirks stroķi, ja zinās, ka tā nav upurim. upuris, visticamāk, zaudēs mantu, bet ne dzīvību.

            bruņošanās sacensība, kur noziedznieks laikus plāno un iet pirmo gājienu šai partijā.

            nu rezultātā būs gopņiki ar pistolēm. Tev stāvēs mājās šautene.

            • On the other hand, Newsweek has reported that law-abiding American citizens using guns in self-defense during 2003 shot and killed two and one-half times as many criminals as police did, and with fewer than one-fifth as many incidents as police where an innocent person mistakenly identified as a criminal (2% versus 11%).

              Finally, on the subject of public safety, just how well have gun bans worked in other countries? Take the number of home break-ins while residents are present as an indication. In Canada and Britain, both with tough gun-control laws, nearly half of all burglaries occur when residents are present. But in the U.S. where many households are armed, only about 13% happen when someone is home.

              http://www.forbes.com/sites/larrybell/2012/02/21/disarming-the-myths-promoted-by-the-gun-control-lobby/

            • nu ja – this myth is promoted-by-the-gun-lobby 🙂

              cik Kanādā un Lielbritānijā ir skolu un darba vietu masveida apšaušanas? cik reizes ASV pilsoņi šajos gadījumos paši likvidēja uzbrucēju? nu negribu, lai narkomāns, pirms dodas nozagt kaimiņa auģikam spoguli, apbruņojas ar pistoli.

              esmu par kontrolētu ieroču izdalīšanu/iegādi. tie pāris K šauteņu, kurus izdalītu ZS, mūs līdz ASV situācijai neaizvestu. tādu bardaku kā tur te redzēt negribu.

              btw – pašaudīties man patīk 🙂 – ja ir par adekvātu ciparu (muņas cena + kaukas bikiņ instruktoram/ieroča īpašniekam) kur pabliezt – vienmēr esmu gatavs piebraukt:-)

            • Ja nemaldos, tad visi skaļākie pēdējā laika masu šaušanas gadījumi ir notikuši štatos ar stingrākiem ieroču iegādes/nēsāšanas ierobežojumiem… Tas viens, otrs – visos gadījumos ir liecības vai aizdomas par šāvēju saistību ar spēcīgām psihiatrijas zālēm, kuras ASV paraksta teju tāpat kā aspirīnu.

            • Kek, kāds sakars gopņikiem ar manu iespēju mājās glabāt AK4? Atbilde: nekāds! Tas vai man ir vai nav mājās stroķis, pie pastāvošās sistēmas, nepalielinās gopņiku bruņošanos.
              Un būsim reāli, pirms iet zagt, tas pats gopņiks, ja mums te būtu kaut kas līdzīgs ASV, padomātu 100x, pirms ietu laupīt, jo viņam būtu bail par savu dzīvību. Tie, kas ietu laupīt, nu piedod, tie ir širminieki un ietu vai nu ar savu pistoli pret manu pistoli laupīt manu dzīvokli vai arī ar cirvi/beizboleni/gāzeni pret manu virtuves nazi/krēslu!

  8. Kā jau minēju – ieroča esamība/neesamība mājās manuprāt NAV primārā problēma. Primārā problēma IR sabiedrības, tostarp zemessargu attieksme un iesaistīšanās, kā arī vadības attieksme un vēlme uzlabot ZS kaujasspējas, ne vien vārdiem, bet praktiski. Izvilkt no visa konteksta tikai ieročus ir bezjēdzīgi. Es gadus 7-8 esmu atklausījies gaudas par to kā atņēma ieročus, ZS vairs nav tā pati kas 90.tajos utt. un vispār, viss ir slikti. Jā, nav vairs tas kas bija agrāk. Vairs nevar pie ugunskura cept desas, dzert šņabi un tēlot krutos. Joprojām vismaz reizi mēnesī nākas stāstīt, ka zemessargi to vairs NEDARA. Laiks ir gājis uz priekšu, arī pretinieks mainījies. Bet mūsu domāšana palikusi labi ja 90., ne 40.gadu līmenī par partizānu kara metodēm. Tad lūk ejam pie saviem neaktīvajiem kolēģiem un pierunajam viņus vismaz apmeklēt mācības. Ar to jau būs sākumam daudz ja mācību apmeklējums būs 2-3x augstāks. Ja tie kas ir zemessardzē mācēs apieties kaut ar sakaru ekipējumu un pratīs orientēties savās piemājas trīs priedēs, nevis tikai “skaitīsies zemessardzē” un cerēs uz ieroci.
    Tad kad tas būs, būs arī ieroči mājās.

    • Kaut kā Tu esi ieciklējies PRET ieroču turēšanu mājās.
      Slikti, jo apmācīts un disciplinēts zemessargs, tāds, kādu es aprakstīju komentārā pie atbildes par Šveici, sāds zs nav drauds ne sev, ne sabiedrībai!
      Un jā, NAV vairs 90.tie, līdz ar to te neviens par tiem laikiem nesapņo un netaisās atgriezt tā laika haosu un nekārtību, bija tādi laiki, tie laiki ir garām un pārejās posms ARĪ IR PAGĀJIS, kas nozīmē to, ka mums ir gan sakārtotāka likumdošana, gan reformēta zemessardze, gan arī atbildīgāki pilsoņi, kā tas bija 90.tajos!
      Neviens ar desām un degvīnu pie ugunskura nesēdās ar AK4, tās ir absolūtas muļķības, no pirksta izzīsta paranoja un citu vērtēšana pēc savu fobisko baiļu mērauklas! 90.tajos tas varēja iet cauri, varēja sarunāt, varēja notēlot Remobo, jo zemessargi pa daļai arī tādi bija – pašpasludināti kārtības ieviesējo un savā ziņā savs labums tajā bija – tais juku laikos neviens cits nebija spējīgs ar relatīvi atraisītām rokām ieviest kārtību tur, kur VISI spļāva virsū likumam un IEROCIM tik spēks bija! Mūsdienās tas neies cauri, citi laiki, cita attieksme no sabiedrības puses un CITA KRIMINOGĒNĀ SITUĀCIJA! Tagad par to(desas+degvīns+AK4 pie ugunskura) tiktu aiz restēm un n-tajiem gadiem!
      Cik var sēt histēriju un balstīt savu nostāju uz veciem, aizgājušiem stereotipiem no citas ēras?!

  9. No komentāriem NRA, viedoklis, kuram sliecos piekrist, jo apvienojot Aizsardzības Spēkus ar ZS neviens neko neieguva un vēl tagad notiek nesekmīgi centieni vilkt ZS līdz PD līmenim, vienlakus neattīstot PD.

    “re_marx »

    9.oktobris 2014 14:10
    | atbildēt

    “esmu komandējis abas – gan mazu apakšvienību, gan lielu vienību.

    Latvijā liekākā kļūda aizsardzība tika pieļauta 1994.gadā, kad izveidoja mistiskus NBS, apvienojot Aizsardzības spēkus ar puskolhozniecisku Zemessardzi, bet par labu pēdējām “spēkam”. Sākās “sarkano pulkvežu” medības. Zemessardzes virsnieki pārņēma NBS vadību, likvidējot praktiski visas Aizsardzības spēku vienības. Mēs runājam par brigādes attīstību, bet tad jau bija ielikti pamati kājnieku brigādei ne tika iar kājniekiem, bet arī inženieriem, ķīmiķiem, artilēriju. Pie kam tajā laikā šajās vienībās bija virsnieki speciālisti, kuri pārnāca no Krievijas BS uz Latvijas Aizsardzības spēkiem. Zemessardzes priekštāvji toreiz uzskatīja, ka pietiks ar viņu zemeņu brigādēm un “mazo vienību” taktiku. Rezultātu mēs redzam šodien – praktiski nav kaujas spējīgu regulāro vienību, nav speciālistu virsnieku šajās vienībās. Savukārt tie zemeņu sargi, kuri netika pie NBS šprices kauc joprojām, ka ZS ir likvidēta, jo to no mistiskās Gorbunova pakļautības atdeva AM/NBS pakļautībā, no brīvprātīga bandītiska formējuma sākot veidot daudz maz militāru formējumu. Viņiem vēl joprojām gribās būt “pirmajam vecim ciemā” ar stroķi zem gultas. Gribās padižoties ballītes apsardzē, lai gan to var darīt, nekropļojot tirgu, privātas apsardzes firmas. 1994.gada lēmumu ir noveduši pie tā, ka mēs savu valsti nevaram aizsargāt. Es, piemēram, netaisos vairs “smērēties” ar kaut kādām armijām, zemessardzēm vai vaukšķošiem rezervistu neformāliem formējumiem. Valsts nav pratusi paturēt, valsts nav pratusi izmantot savas un cilvēku iespējas.”

    • “bandītisks formējums”, “padižoties apsardzē”, “tirgus kropļošana”…. kaut kā izklausās ,ka šis “remarks” varētu būt no SC “pulkvežiem”, Graudiņa kolēga, citiem vārdiem…

      • Lai gan slēdzienam par apvienošanas nelietderīgumu piekrītu. Teritoriālai aizsardzībai uzdot armijas uzdevumus bija un ir stulbi.

      • Tam nav nozīmes, galvenais vai iebildums ir pēc būtības. Protams, visticamāk kāds no cietušajiem PSRS BS pulkvežiem vai komandkapteiņiem, visticamāk dienējis nodrošinājuma pavēlniecībā, jo izskatās informēts šajā jomā.

    • Remarks izskatās nedaudz “apbižojies” uz NSB un ZS.
      Var jau būt, ka faktu ziņā viņam taisnība un ZS un AS/NBS bija jābūt divām nodalītām iestādēm katrai ar savu budžetu, plānošanu, uzdevumiem un attīstību.
      Bet ir tā kā ir.
      Acīmredzot viņam kāds sirsniņā iespļāvis tais tālajos 90.tajos, jo kā gan citādi nosaukt klaju visu zemessargu apmelošanu, apsaukāšanu un tik spilgtu negatīvu epitetu veltīšanu :)?
      Nu neiet čalim dzīvē, atpalicis nedaudz savā attieksmē, jo laiki mainījušies, cilvēki un tikumi arī, bet šim, redz, sāpīte no 90.tajiem, kad kāds zemessargs viņam nodarījis pāri. Bet tagad, redz, viss NBS pie tā vainīgs, ka viņš JOPROJĀM pārdzīvo par 90.to gadu konfliktiem.

      • Diemžēl šāda attieksme pret ZS (arī ierindas) no PD t.sk. virsnieku puses bija manāma arī gadsimta sākumā. Kas tur par iemeslu nezinu, jo apmācību visi izgāja vienādu, psrs armijas nebija ne vieniem ne otriem… iespējams tas, ka pastāv divi klani “no zs nācēji” un nosacītie “suži” arī veicina šo sāncensību. Nav noslēpums, ka ZS savulaik “valdīja” ts. “Ogres mafija”, ne īsti valdīja ne īsti mafija, bet… piegarša palika. Un jā, grūstišanās starp AS un ZS vadību tiešām bija, ZS uzvarēja, jo nevarēja neuzvarēt, tādi bija laiki. Rezultātā ne armija, ne zs īsti neattīstījās, toties shēmas ar bataljonu desmitiem, t.sk. specializēto, izskatījās seksīgi. Ko nu tur, mums arī tagad formāli SZS = 18+3 bataljoni, neslikti… bet īstenībā?

  10. Timčuks par teritoriālās aizsardzības organizēšanu

    Минобороны Украины обсуждает с общественными организациями план совместных действий с целью создания системы территориальной обороны (ТО). Будет подписан меморандум совместных действий, текст которого уже направлен в Генштаб ВСУ. Сейчас создается база общественных организаций, которые в будущем образуют костяк ТО.
    Сама идея создания «полноценной» системы ТО, вместо ситуативно создаваемых территориальных батальонов, отправляемых тут же «на фронт» – совершенно правильна. Но возникают вопросы к ее нынешней реализации.
    Ведь вполне очевидно, что ТО должна создаваться в ходе реформы всей системы нацбезопасности и обороны державы, и являться неотделимой частью этой системы, дополняя армию и Нацгвардию как основные вооруженные формирования. Должен быть четко законодательно прописан механизм формирования подразделений ТО (с отбором и обеспечением льготами и денежным вознаграждением для бойцов-территориалов, подготавливаемых в виде т.н. активного резерва), система подготовки и обеспечения этих подразделений, их взаимодействия с вооруженными формированиями.
    Причем немалая часть ответственности за ТО должна ложиться на местные власти – на то оборона и называется территориальной. Все должны знать свои права, функции и нести свою часть ответственности. Только тогда мы уйдем от махновщины.
    Вместо этого Минобороны и Генштаб по сути предлагают продолжать нынешние вынужденные импровизации и заняться теробороной активистам (благо, в стране патриотов хватает), а государство где-то чем-то будет помогать. Люди добрые, у нас нынешнюю войну и так на своих плечах тянут волонтеры, может хватит наталкивать граждан на вопрос, зачем нам вообще нужно государство и для чего платятся налоги? Но государству так понравилось, что его работу делают патриоты, что оно пытается и дальше кататься на этой рабочей лошадке. И это странно – похоже, что война ничему не учит наших военных чиновников.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.