kā tev iet Albānija? (c)

Mūsu korespondents EE “Prastskoks” lasa EE presi:

Noslēgts līgums ar EE uzņēmumu Terramil OU, kurš par 6 miljoniem EUR piecu gadu laikā piegādās EE BS virziena mīnas PK-14. Pirmā partija tiks piegādāta jau š.g. decembrī.  Mīnas esot mazas un kompaktas, vienlaicīgi arī gana spēcīgas. Jaunās paaudzes virzienmīna satur pusotru kilogramu sprāgstvielu, kas to padarot par mazāko spridzekli savā klasē. Paredzēta pretinieka tehnikas iznīcināšanai – varot caururbt 50mm tērauda 50m attālumā (detonējot mērķa virzienā raida izkausēta metāla strūklu). Uzņēmums ir tas pats, kurš ražo mobilās cauruļveida patvertnes. Šobrīd tiek runāts ar Saūda Arābiju par 40 tādu pārdošanu. Pirmais uzskates komplekts jau nosūtīts klientiem testēšanai. Nākamajā gadā plānojot nākt klajā ar vēl dažiem jauniem produktiem, viens no kuriem būs ar rotējošiem kupoliem aprīkotas strēlnieku ligzdas, kuras līdz pusei ierokamas zemē.

Vēl no EE militārās  industrijas ziņām…

video

vara bungas: Par igauņu prettanku slazda mīnām VB jau rakstīja šovasar, pa to laiku kamēr mēs te spriežam vajag vai nevajag stacionārus aizsardzības pozīciju moduļus, EE plāno ražošanu. Nebrīnīšos, ja galu galā pirksim no EE gan vienu gan otru.

5 thoughts on “kā tev iet Albānija? (c)

  1. Nu, ja jau tirgus pārsātināts un EE saka, ka jēga ražot ir tikai tad, ja meklē noeietu ārpus EE, proti, EE BS nav nepieciešams tik daudz mīnu, lai uzņēmumam būtu rentabli tās ražot tikai EE BS, tad jau mums arī vai nu kaut kas no nišas produktiem pašiem arī jāuzražo un jāpērk vai arī jāpērk no EE un jāizdomā kaut kas tāds, ko varētu pārdot uz EE, lai neesam ar garu degunu 😀 !

  2. es tomēr teiktu ka atpalicība tehnoloģijās ir milzīga 😉

    https://www.youtube.com/watch?v=0PPUuTB-0yk lidmašīnīte ar ātrumu līdz 450 km/h kilogramu sprāgstvielu un darbības rādiusu ap 2 km. jebkuru tanku izkapās no jumta/muguras. ar frekvenču lēkātājiem un infrasarkano kameru. Pie reizes padomātu kā diversijas dziļumu panākt līdz 20 km.

    un būtu vēl īpaši cinisks- piemontētu klāt skaņas ierīci ar Štuka skaņu https://www.youtube.com/watch?v=nZZ504TGDpE kuru uzbrukuma laikā palaistu, lai taisa biksēs tāpat kā vectēvi. ar šo signālu laistu mašīnītes arī nakts patruļās – redzētu, kurš pagulētu 😉

  3. Atkal šajā sakarā var uzdot jautājumu par Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas darbību, jo par Igaunijas Aizsardzības Industrijas asociācijas aktivitātēm var spriest no šī raksta. Gadu atpakaļ mēģināju analizēt 3B aizsardzības industriju un nonācu pie šādiem secinājumiem: „Ņemot vērā NATO dalībvalstu pieprasījuma struktūru, kura tika noteikta NSPA noslēgto līgumu analīzes rezultātā, autors sīkāk izvērtēja šādas Baltijas valstu nozares: iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana; datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana; apģērbu ražošana; pārtikas produktu ražošana; būvniecība; ēdināšanas pakalpojumi; datorprogrammēšana, konsultēšana un saistītas darbības; kā arī transports un uzglabāšana, izmantojot šādus uzņēmējdarbības rādītājus, kā uzņēmumu skaits nozarē; apgrozījums un nodarbināto skaits. Kopumā, izejot no izvērtētām tautsaimniecības nozarēm, Baltijas valstu specializāciju var raksturot šādi:
    1. Latvija – uz pakalpojumu sniegšanu tendētā tautsaimniecība;
    2. Lietuva – uz pakalpojumu sniegšanu tendētā tautsaimniecība ar ievērojamu rūpnieciskās ražošanas sektora īpatsvaru;
    3. Igaunija – uz pakalpojumu sniegšanu tendētā tautsaimniecība ar ievērojamo IT sektora īpatsvaru.”
    Laikam ir laiks atjaunot analīzes datus it īpaši attiecībā uz ziemeļu kaimiņiem. Runājot par aizsardzības industriālā kompleksa veidošanos, mūsu gadījumā būtu vēlams izmantot zinātniskā potenciāla (it īpaši izpētes un attīstības (research & development – R&D) jomā) atbalsta iespējas. Var izmantot ASV pieredzi (protams samazināta Baltic User Friendly variantā, kaut gan uzskatu, ka 850 000 vai pat 2 000 000 USD nav nekas īpašs aizsardzības vai divējādā lietojuma R&D gadījumā): ASV Aizsardzības departaments vada šādas mazo uzņēmumu R&D atbalsta programmas:
    1) Small Business Innovation Research (SBIR)
    Congress established the Small Business Innovation Research (SBIR) program in 1982 to fund research and development (R&D) by U.S. owned and operated businesses of less than 500 employees. SBIR, the nation’s largest source of early-stage technology financing, is administered by the Small Business Administration through 11 federal agencies and is funded at more than $2 billion annually. The Department of Defense (DoD) accounts for more than half of the federal government’s total SBIR/STTR program.
    The DoD SBIR program is made up of 13 participating Components: Army, Navy, Air Force, Missile Defense Agency, Defense Advanced Research Projects Agency, Joint Science and Technology Office for Chemical and Biological Defense, US Special Operations Command, Defense Threat Reduction Agency, National Geospatial-Intelligence Agency, Defense Logistics Agency, Defense Microelectronics Activity, the Office of Secretary of Defense, and the Defense Health Program.
    The three-phase SBIR Program directly funds up to $1.15 million in early-stage R&D by small companies. Eligible projects must fulfill an R&D need identified by the DoD and have the potential to be developed into a product or service for commercial or defense markets.

    2) Small Business Technology Transfer (STTR)
    Congress established the Small Business Technology Transfer (STTR) program in 1992. Similar in structure to SBIR, STTR provides up to $850,000 in early-stage R&D funding directly to small companies working cooperatively with researchers at universities and other research institutions.
    The DoD STTR program is also a three-phased program. Funded at over $100 million annually, STTR is made up of six participating components: Army, Navy, Air Force, Missile Defense Agency, Defense Advanced Research Projects Agency and the Office of Secretary of Defense.

    Pilnā informācija pieejama: http://www.acq.osd.mil/osbp/sbir/sb/program-descriptions.shtml

    Un noslēgumam neliels stāsts „iz dzīves”: Bārdainajā 2003. vai 2004. gada (atvainojiet, bet neatceros) NBS NP sadarbībā ar AM nolēma iesaistīt vietējos uzņēmumus savā piegādes ķēdē. Šo aktivitāšu ietvaros bija doma ražot vietējos maskēšanas krēma zīmuļus karavīriem. Mūsu parfimērijas nozares uzņēmumiem tika dots ASV tipa paraugs (divkrāsu maskēšanas zīmulis) un termiņš savu paraugu iesūtīšanai testam. Jau pēc nedēļas (krietni pirms termiņa) no viena liela uzņēmuma tika saņemts iepakojums, kuram virsu bija rakstīts: „Maskēšanas zīmulis”, atverot iepakojumu, iekšā bija ….SURPRISE, SURPRISE – Brūna lupu krāsa, kurai apakšā bija piestiprināta etiķete „Maskēšanas zīmulis”.

    Pēc šī stāsta var izdarīt secinājumu, ka lielajiem uzņēmumiem ir grūtāk pārorientēt savu ierasto, peļņu nesošo ražošanu uz kaut ko jauno, kas prasa izdevumus jaunas ražošanas līnijas ierīkošanai vai vecas pārbūvēšanai, turklāt, ja jaunā projekta ienesīgums nav skaidrs. Savukārt mazajām R&D uzņēmumam, it īpaši ja tas ir izveidots augstākās izglītības iestādes paspārnē, ir visas iespējas attīstīt jaunus aizsardzības vai divējādā lietojuma produktus, izmantojot valsts atbalsta programmas (ja tādas pastāv).

    • “mēģināju analizēt 3B aizsardzības industriju un nonācu pie šādiem secinājumiem
      a kur tu to analizēji? Referāts? Maģsistrs? RTU nesen izveidots aizsardzības pētījumu centrs iekš 1 cilvēks pagaidām, varbūt tavam darbam atrastos pielietojums.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.