[..] Сколько нужно патронов для подготовки стрелка? В целом, минимальный расход составляет 150 патронов. Стрельба по подвижной цели требует расхода 500 патронов, а навык стрельбы в движении – 1500 патронов. Итого, средний уровень стрелковой подготовки каждого стрелка потребовал бы 650 патронов. С учетом практики ведения огня очередями эту цифру можно увеличить до 1000 патронов. Цинк на солдата (1080 патронов 5,45 мм) – вот необходимый расход патронов на обучение, предусматривающее хорошие навыки.[..]
vara bungas: Kamēr “Gvardes leitnants” domā vai tas ir daudz vai maz, vai samelots, parēķināsim, ka 10 000 karavīru lielai armijai treniņiem vajadzētu tikai 10 miljonus patronu, kas ir noteikti zem 10 milj. naudiņās.
UPD1 šeit apkopoti “Gvardes leitnanta” komentāri, lai nav jārokas..
[..] Vai 150 patronas ( un tie pārējie cipari) ir daudz vai maz strēlnieka ( šāvēja) pamatamācībai?…
Uzskatu, ka munīcijas daudzums ir atkarīgs no tā, kāda veida un līmeņa šaušana karavīram ir jāapgūst.
Ņemot vērā personisko pieredzi šajā lietā, uzskatu, ka kaut kādu vienu un universālu munīcijas daudzumu karavīra sagatavošanai noteikt nav iespējams- šeit augstāk minētā iemesla dēļ.
Dažādos dzīves un dienesta posmos ir nācies saskarties ar dažādu pieeju šaušanas apmācībā dažādās valstīs un politiski- ekonomiskajās sistēmās. Protams, ka tā rezultātā gan kā šaušanas sporta entuziastam, gan kā šaušanas instruktoram, man laika gaitā ir izveidojies savs priekšstats par minimāli nepieciešamo munīcijas daudzumu vidējā kājnieka kaujas šaušanas apmācībai un civilpersonu sagatavošanai šaujamieroča pielietošanai pašaizsardzības nolūkos ( šeit gan nav tik svarīgs izšauto patronu skaits, cik šaujamieroča pielietošanas noteikumu zināšana, kā arī pilnīga izpratne par tādiem juridiskajiem jēdzieniem kā nepieciešamā aizstāvēšanās un galējā nepieciešamība).
Tāpēc nākošajā komentārā piedāvāšu nevissavu viedokli, bet pieredzi šaušanas apmācībā, ko esmu saņēmis pats- paši izvērtēsiet katras sistēmas/valsts nodrošinātos šaušanas apmācības principus.
1. PSRS/Latvijas PSR.
Pamatskolā piedalījos militāri patriotiskajās spēlēs “Kāvi” un “Ērglēns”, kā rezuktātā AK triecienšauteni izjaukt un salikt mācījos no 10 gadu vecuma. Plus šaušanas apmācības uzsākšana ar pneimatisko šauteni.
Vidusskolas gados bija iespēja brīvprātīgi trennēties šaušanā ar mazkalibra šauteni un DOSAAF ietvaros- tas bija brīvprātīgs pasākums tiem, kam bija intetese un talants uz šaušana sportu.
Sasniedzot 17 gadu pirms- iesaukšanas vecumu, Kara komisarāti vasarā pie karaspēka daļām puikām organizēja 2 nedēļu militāro nometni ar dzīvošanu teltīs un armijas lietu apguvi. Pirms vidusskolas absolvēšanas izšāvu 3 obligātās patronas ar AKMu.
2. PSRS beigas- Latvijas neatkarības pirmssākumi: Dienests IeM struktūrās.
Šeit šāvām ar AKS-74U ( patronu skaitu neatceros), un reizi gadā 3 patronas ieskaitei ar Makarova pistoli ( ar vienas rokas satvērienu, 25 m distancē), kā arī apguvām TTX un apiešanos ar tādiem aparātiem kā PKM un SVD- tas viss augstākajā mācību iestādē.
Tālāk, kā vada komandieris IeM īpašajā vienībā un mācību rotas komandiera vietnieks- daudz šāvām ar AKS-74U un AK74, RPK74. Apguvām arī AGS-17 “Plamja”.
3. LR ZS.
Te bija vairākas lietas, bet visvairāk prātā palicis Poligona Vadības un Kaujas Šaušanas kvalifikācijas kurss mēneša garumā britu instruktoru vadībā, kura gaitā no sava AKMa izšāvu aptuveni 5000 salūtpatronu un ne mazāk kā 3000 (trīs tūkstoši) kaujas patronu. Aptuveni tika pat vai varbūt nedaudz vairāk izšāvu no tā paša AKMa 3- mēnešu Vada Seržanta kaujas kursa- arī britu vadībā.
Turpinājums sekos…
Apsolītais turpinājums.
[..] Fast forward uz 2000- gadu vidu: 10 dienu intensīvais instruktora asistenta kurss izraēliešu instinktīvās šaušanas mākslā- uzsvars uz tēmētu uguni ar 3-5 ātru un precīzu šāvienu sērijās distancēs no 2 līdz 25 metri ar mērķi iznīcināt ķīlnieku sagrābēju, turklāt tas viss pēc fiziskas slodzes un sparringa. Šāvām katru dienu, ne mazāk kā 300 (trīs simti) patronas- tātad vismaz 3000 patronas uz “seju” kursā. Un tas pie nosacījuma, ka dienā strādājām 9-10 stundas, un 2/3 laika katru dienu tika veltītas sausajiem vingrinājumiem. Atgādinu- tas skaitījās instruktoru kurss, ne operatoru.
Maritime security- šaušanas kvalifikācijas pārbaudījums: šaušana ar Saiga pusautomātu ( 5.45×39), ar atklāto parasto tēmekli, distance 45 metri, telpās- sākumā šaušana no statiskām pozīcijām ( guļus, no ceļa, stāvus), mērķis -A4 formāta lapa. Tad sekoja taktiskā šaušana ar pārvietošanos, šaušanu no aizsega, caur logu, ar aptveru maiņu un šaušanas stāvokļa un virzienu maiņu. Patronu skaits uz visu- 30 (ja pareizi atceros). Atkārtoju- tā nebija apmācība, bet esošā līmeņa pārbaude.
PMC- weapons qualification test (pagājušā vasara)- 40 patronas ar M4 25 m distancē pa A4 lapu ar dažāda izmēra vairākiem samazinātiem krūšu siluetiem, kuri simulē mērķu atrašanos distancēs 50-300m. Plus 40 patronas ar Glock17 25 m distancē no dažādiem šaušanas stāvokļiem pa zaļo krūšu figūras mērķi- viss bruņuvestē ( plate carrier ar IV klases platēm) ar aptveru somām un dump pouču, plus kevlāra ķivere un ballistiskās aizsargbrilles. Un šis arī bija tikai tests- ne šaušanas apmācība.
Pagājušais gads: praktiskās šaušanas IEVAD-nodarbība “Pistole Tuvcīņā” ( pirms.tās ziemā bija sausie un airsofta trenniņi telpās, lai sagatavotos pienācīgi šai nodarbībai). Uzsvars uz aiziešanu no pretinieka ugunslīnijas un tā neitralizēšana ar tēmētu pistoles uguni distancēs no 5 līdz 50 ( jā – piecdesmit) metriem, ar šaušanas stāvokļu maiņu, ar mērķiem priekšā, sānos, aizmugurē. Patronu skaits uz vienu cilvēku- 195.
Tagad priekšā stāv praktiskās šaušanas nodarbība “Pistole ziemā”: pistoles sagatavošana šaušanai no slēptas nēsāšanas stāvokļa ( zem ziemas jakas), ar/ bez cimdiem (attiecīgi sagatavoti slēpošanas pirkstaiņi vai dūraiņi), aptveru maiņa un kļūmju novēršana. Patronu skaits-apm.160 uz cilvēku. Nebūs lieki piebilst, ka pirms kāda laika šo nodarbību sausajā un ar airsoftiem veicām telpās.
Par šaušanu pa kustīgiem mērķiem un/ vai pašam esot kustībā- neuzskatu, ka būtu būtiski jāpalielina patronu skaits attiecībā pret ” parasto” šaušanu pa statiskiem mērķiem- ja nelieto šaušanu kārtām automātiskajā režīmā.
Labs piemērs- mednieku kvalifikācijas eksāmens šaušanā ar bisi 35 m distancē pa skrejošo mežacūku ar lodi- patronu skaitu neatceros, bet maksimālais punktu skaits bija 40 (varbūt 4). Tas pats ar garo vītņu stobru pa skrejošo alni 100m distancē ar optiku.
Jebkurā gadījumā sāls ir “sausajos” trenniņos ar inerto mācību munīciju: uz katriem 5-6 “sausajiem” šāvieniem 1 “dzīvais” šāviens.
Un, atkarībā no rocības, lai samazinātu trenniņu izmaksas, šaušanai (manuprāt) jānotiek pēc shēmas”airsoft/ pneimatiskais- mazkalibrs- kaujas kalibrs”.
Mēs sākām ar 1 airsoft pistoli. Tagad paši ir iegādājušies 3-4 airsfot pistoles. Nu jau var sākt “force on force” scenārijus. Bet komandieri vēl domā, kad un ko un kā iegādāt. Bet pluss ir tas, ka sadarbībā ar šaušanas sporta entuziastiem sāks dzīt marksmaship principus ar mazkalibra pistolēm un šautenēm- kas ir ievērojams progress. Tā, lūk. “
vara bungas 
ZS tad nekas spīdošs nesanāk, pat ar visiem StBn Sharpe’iem:
https://en.wikipedia.org/wiki/Sharpe_(TV_series)
Koroļevskij strelok 😀
Cik pieticīgi tad kopumā ZS ar kaujas šaušanu? Pats varētu galvot, ka virs kādām 750 kaujinecēm ir izšauts, nemaz ne daudz gados.
750 vai pat 1000 tas ir sākums , basic. normāli tev jau būtu jātuvojas 2k.
Draugi!
Beidzot atradu filmu par somu Tali – Ihantilas kauju 1944.gadā (kas izglāba somus no mūsu likteņa) saprotamā valodā (domāts ne somu valodā).
Patīkamu skatīšanos!
Tātad ja rēķinam pēc Afganistānas normatīviem, ka karā viens karavīrs izlieto vidēji 100 patronas dienā (ieskaitot pavārus un sakarnieces štābos), tātad 3000 mēnesī vai 36000 gadā. Ja pieņemam, ka mēs savāksim visu NBS (PMD+ZS) ap 10 tūkst. tad dienā tie tērēs 1 milj. patronu, mēnesī 30 milj., gadā 360 milj.
Internetā patrona maksā vidēji 30 centus, tad dienas deva karavīram maksās 30 Eiro, mēnesī 900, gadā 10800 Euro. Attiecīgi 10 tūkst. tērēs 300 tūks. Eiro, 9 milj. un 108 milj. Ja mobilizējam 50 tūkst. tad tie būs 5 milj., 150 milj. un 1,8 miljrd. patronu, naudā 1,5 milj. 45 milj. un 540 milj. Euro.
Vēlreiz atgādinu, ka uzskatu, ka munīcijas ražotnei mums jābūt savai ar nozīmīgām iekonservētām jaudām, lai krīzes situācijā ražošanu palielināt, kā arī jābūt krājumiem 5 gadu karadarbībai (Zviedrijā un Somijā 90-to sākumā tā bija, ja nekļūdos Šveicē tā joprojām ir).
Ja apmācībai nepieciešami 2000 patronu (domāju visi jāapmāca šaušanai kustībā), tad tas maksās 600 Eiro uz karavīru. No otras puses šobrīd ir pieejami kvalitatīvi simulatori, kas dod iespēju trenēties krietni lētāk un kvalitatīvāk, jo mācību ieroča sensori uzreiz parāda kas tiek darīts nepareizi (nepareizi fokusēts skats, raustīšana pēdējā brīdī, nepareizā mēlītes nospiešana utt.), dod iespēju interaktīvai situācijas modelēšanai utt.
Ja pieejam nedaudz no citas puses: cik mums vajadzēs patronu noteikta ienaidnieku skaita nogalināšanai. Irākas karā uz vienu nogalināto irākieti ASV armija iztērēja 50 tūkst. patronu (ieskaitot lielkalibra), tātad ja mēs vēlamies nodarīt ienaidniekam 20 tūkst. zaudējumus, mums būs jāiztērē 1 miljrd. patronu.
Tie 50 000 uz 1 fragu irākā ir ieskaitot treniņos iztērēto munīciju.
Diemžēl, lielā un varenā NA, V un ZZS valdība, kas nemirkšķinot aci samaksāja no LR pilsoņu nodokļiem 70 miljonus par dažu savu sponsoru interesēs sashēmoto Liepājas metalurga parādu un maksās par to vēl, nav gatava izdot ne centa par pašmāju patronu fabriku… Un NA kā panfiloviešu brigāde ir gatava krist uz redutēm par šīs valdības saglabāšanu…
Valtera kungs!
Jūs trolļojat! Mošķis rūc Jūsu virzienā!
Es jau vairākas reizes Tev esmu atkārtojis, ka, ja NA tas nepatiktu, tad par atbilstošu otkatu to atbalstītu jebkura cita opozīcijas partija, kaut vai SC. Toties NA pēc dažām šādām reizēm nonāktu opozīcijā. Un tas ilgtermiņā situāciju tikai pasliktinātu, jo NA atšķirībā no ZZS un SC nav naudas, ar ko arī sēžot opozīcijā varētu skaļi kritizēt valdību un likt par sevi runāt. Par NA vienkārši pārstātu runāt, tāpat kā piem. par Sudrabas partiju.
Ja no pašmāju patronu fabrikas būtu tāds pats otkats, tad atbalstītu. Diemžēl politikas meinstrīms ir tāds, ka politikai jātaisa nauda un naudai jātaisa popularitāte. Ja nepiedalies šādā shēmā – būsi mazs nišas produkts. Sava niša kā NA būs, bet cerēt uz ko būtiski lielāku ātri nevar. Tāda ir vairākuma vēlētāju griba (kaut vai neapzināta).
Baumu līmenī:
– SAS 1 kareivis iemaņu atjaunināšanas vingrinājumos 4 nedēļās izšaujot 25 tūkstošus;
– Navy Seals kopā izlietojot vairāk patronu kā viss Jūras kājnieku korpuss.
iespējams ne tādēļ ka vajag, bet tādēļ, ka var.
SAS izšauj 833 patronas dienā? Ukrainā intensīvās pilsētu cīņās tik daudz izlieto apmēram 4 stundās (ērtības labad tiek rēķināts 20 magazīnas jeb 600 patronas uz 3 stundām ar vienu pārlādi pa vidu). Veselu mēnesi pusdienu pilsētu cīņas imitē? Te gan jāņem vērā, ka 80% uguns pilsētu cīņās Ukrainā ir nospiedoša uguns, nevis uguns pa konkrētu mērķi.
Īsti neredzu jēgu tik lielam patēriņam, jo 20-30 tūkst. ir viens stobra resurss. Var būt loģiski ir pāriet uz lauka apstākļos maināmiem stobriem kājniekiem? Pie mūsdienu tehnoloģijām, manuprāt, loģiskāk izmantot trenažierus.
Ja ir tāda iespēja, kapēc, lai nenoslīpētu savas saušanas prasmes līdz superubermega levelim? 🙂
pirmais video ir krasā pretrunā ar LV normatīvajiem aktiem, jo LV šaujamieročus, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, kā arī aukstos ieročus (lokus, kuru bultām ir medību uzgaļi, un arbaletus) atļauts izmantot treniņšaušanā un šaušanas sporta sacensībās tikai atbilstošas kategorijas šautuvēs (šaušanas stendos).
Cita valsts, citi likumi.
…citas problemas 🙂
Arī.
Bet galvenais ko es vēlejos pateikt ar šiem video, ka ja kadam tas tiešam patīk, kāpēc, lai neapgūtu savu “darbarīku”, lai kas tas būtu tādā līmenī? Tas ir ka šķīvjus šaujot, pēc n simta patronu pa dienu, viss strādā jau refleksos – bam bam īpaši netēmejot un “jūtot” kā un kur viss aizlidos. Grūti aprakstīt, jāsajūt pašam 🙂
Vai kāds zina kāpēc tas tā ir izveidojies?
Vecas un jaunās pasaules iedzīvotaju attieksme pret ieročiem?
Vai 150 patronas ( un tie pārējie cipari) ir daudz vai maz strēlnieka ( šāvēja) pamatamācībai?…
Uzskatu, ka munīcijas daudzums ir atkarīgs no tā, kāda veida un līmeņa šaušana karavīram ir jāapgūst.
Ņemot vērā personisko pieredzi šajā lietā, uzskatu, ka kaut kādu vienu un universālu munīcijas daudzumu karavīra sagatavošanai noteikt nav iespējams- šeit augstāk minētā iemesla dēļ.
Dažādos dzīves un dienesta posmos ir nācies saskarties ar dažādu pieeju šaušanas apmācībā dažādās valstīs un politiski- ekonomiskajās sistēmās. Protams, ka tā rezultātā gan kā šaušanas sporta entuziastam, gan kā šaušanas instruktoram, man laika gaitā ir izveidojies savs priekšstats par minimāli nepieciešamo munīcijas daudzumu vidējā kājnieka kaujas šaušanas apmācībai un civilpersonu sagatavošanai šaujamieroča pielietošanai pašaizsardzības nolūkos ( šeit gan nav tik svarīgs izšauto patronu skaits, cik šaujamieroča pielietošanas noteikumu zināšana, kā arī pilnīga izpratne par tādiem juridiskajiem jēdzieniem kā nepieciešamā aizstāvēšanās un galējā nepieciešamība).
Tāpēc nākošajā komentārā piedāvāšu nevissavu viedokli, bet pieredzi šaušanas apmācībā, ko esmu saņēmis pats- paši izvērtēsiet katras sistēmas/valsts nodrošinātos šaušanas apmācības principus.
1. PSRS/Latvijas PSR.
Pamatskolā piedalījos militāri patriotiskajās spēlēs “Kāvi” un “Ērglēns”, kā rezuktātā AK triecienšauteni izjaukt un salikt mācījos no 10 gadu vecuma. Plus šaušanas apmācības uzsākšana ar pneimatisko šauteni.
Vidusskolas gados bija iespēja brīvprātīgi trennēties šaušanā ar mazkalibra šauteni un DOSAAF ietvaros- tas bija brīvprātīgs pasākums tiem, kam bija intetese un talants uz šaušana sportu.
Sasniedzot 17 gadu pirms- iesaukšanas vecumu, Kara komisarāti vasarā pie karaspēka daļām puikām organizēja 2 nedēļu militāro nometni ar dzīvošanu teltīs un armijas lietu apguvi. Pirms vidusskolas absolvēšanas izšāvu 3 obligātās patronas ar AKMu.
2. PSRS beigas- Latvijas neatkarības pirmssākumi: Dienests IeM struktūrās.
Šeit šāvām ar AKS-74U ( patronu skaitu neatceros), un reizi gadā 3 patronas ieskaitei ar Makarova pistoli ( ar vienas rokas satvērienu, 25 m distancē), kā arī apguvām TTX un apiešanos ar tādiem aparātiem kā PKM un SVD- tas viss augstākajā mācību iestādē.
Tālāk, kā vada komandieris IeM īpašajā vienībā un mācību rotas komandiera vietnieks- daudz šāvām ar AKS-74U un AK74, RPK74. Apguvām arī AGS-17 “Plamja”.
3. LR ZS.
Te bija vairākas lietas, bet visvairāk prātā palicis Poligona Vadības un Kaujas Šaušanas kvalifikācijas kurss mēneša garumā britu instruktoru vadībā, kura gaitā no sava AKMa izšāvu aptuveni 5000 salūtpatronu un ne mazāk kā 3000 (trīs tūkstoši) kaujas patronu. Aptuveni tika pat vai varbūt nedaudz vairāk izšāvu no tā paša AKMa 3- mēnešu Vada Seržanta kaujas kursa- arī britu vadībā.
Turpinājums sekos…
Apsolītais turpinājums.
Fast forward uz 2000- gadu vidu: 10 dienu intensīvais instruktora asistenta kurss izraēliešu instinktīvās šaušanas mākslā- uzsvars uz tēmētu uguni ar 3-5 ātru un precīzu šāvienu sērijās distancēs no 2 līdz 25 metri ar mērķi iznīcināt ķīlnieku sagrābēju, turklāt tas viss pēc fiziskas slodzes un sparringa. Šāvām katru dienu, ne mazāk kā 300 (trīs simti) patronas- tātad vismaz 3000 patronas uz “seju” kursā. Un tas pie nosacījuma, ka dienā strādājām 9-10 stundas, un 2/3 laika katru dienu tika veltītas sausajiem vingrinājumiem. Atgādinu- tas skaitījās instruktoru kurss, ne operatoru.
Maritime security- šaušanas kvalifikācijas pārbaudījums: šaušana ar Saiga pusautomātu ( 5.45×39), ar atklāto parasto tēmekli, distance 45 metri, telpās- sākumā šaušana no statiskām pozīcijām ( guļus, no ceļa, stāvus), mērķis -A4 formāta lapa. Tad sekoja taktiskā šaušana ar pārvietošanos, šaušanu no aizsega, caur logu, ar aptveru maiņu un šaušanas stāvokļa un virzienu maiņu. Patronu skaits uz visu- 30 (ja pareizi atceros). Atkārtoju- tā nebija apmācība, bet esošā līmeņa pārbaude.
PMC- weapons qualification test (pagājušā vasara)- 40 patronas ar M4 25 m distancē pa A4 lapu ar dažāda izmēra vairākiem samazinātiem krūšu siluetiem, kuri simulē mērķu atrašanos distancēs 50-300m. Plus 40 patronas ar Glock17 25 m distancē no dažādiem šaušanas stāvokļiem pa zaļo krūšu figūras mērķi- viss bruņuvestē ( plate carrier ar IV klases platēm) ar aptveru somām un dump pouču, plus kevlāra ķivere un ballistiskās aizsargbrilles. Un šis arī bija tikai tests- ne šaušanas apmācība.
Pagājušais gads: IV praktiskās šaušanas IEVAD-nodarbība “Pistole Tuvcīņā” ( pirms.tās ziemā bija sausie un airsofta trenniņi telpās, lai sagatavotos pienācīgi šai nodarbībai). Uzsvars uz aiziešanu no pretinieka ugunslīnijas un tā neitralizēšana ar tēmētu pistoles uguni distancēs no 5 līdz 50 ( jā – piecdesmit) metriem, ar šaušanas stāvokļu maiņu, ar mērķiem priekšā, sānos, aizmugurē. Patronu skaits uz vienu cilvēku- 195.
Tagad oriekšā stāv praktiskās šaušanas nodarbība “Pistole ziemā”: pistoles sagatavošana šaušanai no slēptas nēsāšanas stāvokļa ( zem ziemas jakas), ar/ bez cimdiem (attiecīgi sagatavoti slēpošanas pirkstaiņi vai dūraiņi), aptveru maiņa un kļūmju novēršana. Patronu skaits-apm.160 uz cilvēku. Nebūs lieki piebilst, ka pirms kāda laika šo nodarbību sausajā un ar airsoftiem veicām telpās.
Par šaušanu pa kustīgiem mērķiem un/ vai pašam esot kustībā- neuzskatu, ka būtu būtiski jāpalielina patronu skaits attiecībā pret ” parasto” šaušanu pa statiskiem mērķiem- ja nelieto šaušanu kārtām automātiskajā režīmā.
Labs piemērs- mednieku kvalifikācijas eksāmens šaušanā ar bisi 35 m distancē pa skrejošo mežacūku ar lodi- patronu skaitu neatceros, be maksimālais punktu skaits bija 40 (varbūt 4). Tas pats ar garo vītņu stobru pa skrejošo alni 100m distancē ar optiku.
Jebkurā gadījumā sāls ir “sausajos” trenniņos ar inerto mācību munīciju: uz katriem 5-6 “sausajiem” šāvieniem 1 “dzīvais” šāviens.
Un, atkarībā no rocības, lai samazinātu trenniņu izmaksas, šaušanai (manuprāt) jānotiek pēc shēmas”airsoft/ pneimatiskais- mazkalibrs- kaujas kalibrs”.
Mēs at IV sākām ar 1 airsoft pistoli. Tagad paši ir iegādājušies3-4 airsfot pistoles. Nu jau var sākt “force on force” scenārijus. Bet komandieri vēl domā, kad un ko un kā iegādāt. Bet pluss ir tas, ka sadarbībā ar ZS šaušanas sporta entuziastiem sāks dzīt marksmaship principus ar mazkalibra pistolēm un šautenēm- kas ir ievērojams progress. Tā, lūk.