Dienas grauds

[..] Pārrunājot visaptverošās valsts aizsardzības modeļa darbību Somijā un nākotnes ieceres Latvijā, Somijas puse uzsvēra, ka kādreizējais valsts totālās aizsardzības modelis ir transformējies visaptverošā valsts aizsardzībā, kas ir daudz plašāka, vispusīgāka un mūsdienu izaicinājumiem atbilstošāka pieeja, jo šajā modelī tiek ietvertas ne tikai valsts militārās spējas, bet arī cieša sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām, biznesa jomu, kritiskās infrastruktūras objektiem un visu sabiedrību, sagatavojoties jebkādiem izaicinājumiem un apdraudējumiem, ne tikai militāram uzbrukumam. Latvijas aizsardzības ministrs R.Bergmanis atzina, ka Somija Latvijai ir labs paraugs šādas pieejas ieviešanai valsts aizsardzībā, ko Latvija arī centīsies īstenot soli pa solim, jau no nākamā mācību gada vidusskolās ieviešot Valsts aizsardzības mācību. [..]

avots

vara bungas: Patīkami dzirdēt, ka  FI ar tās vispārējo karaklausību ir “labs paraugs” LV ar tās “mazo, bet profesionālo”(c). Kaut kas ir manījies?   Diez vai FI puse LV iespaidā aizstās savu OMD ar mūsu “aizsardzības mācību vidusskolās“, ar to OMD var tikai papildināt, bet tad ko LV AM pārņems no FI? Jaunāko terminoloģiju? Sauksim tagad to, kas mums izveidojies  ar aizsardzību par “vispatverošo aizsardzību”, jo “totālas aizsardzības”  jēdzienam ir konkrēta un grūti izpildāma definīcija?

“Totālā aizsardzība nozīmē visu valsts institūciju,  struktūrvienību, pašvaldību, aizsardzības spēku, kā arī garīgā, fiziskā, ekonomiskā un cita  tautas potenciāla pastāvīgo gatavību krīžu noregulēšanai un saskaņotai kopdarbībai novēršot  apdraudējumu vai atvairot uzbrukumu”

avots

Interesanti būtu saskaitīt cik soļi šķir mūs no FI parauga totālās aizsardzības, nerunājot par visaptverošo 😉 , tad parēķināt cik katrs solis tuvina vai attālina mūs no mērķa un cik laika mums ir atlicis, lai to sasniegtu.

Visaptveroša (comprehensive) aizsardzība/drošība (security) pēc “Japan’s Quest for Comprehensive Security: Defence – Diplomacy – DependenceBy J. W. M Chapman, Reinhard Drifte, I. T. M. Gow

tātad glvenā atšķirība no totālās aizsardzības, ka visaptverošā  aizsardzība paredz veikt preventīvus pasākumus saknē novēršot apdraudējumu.  Ja skatāmies RU virzienā, tad tas ir ļoti ambiciozs plāns. Lai tanki vairs nebūtu vajadzīgi jāsāk  finansēt Sobčaku (piemēram), bet pagaidām finansēsim Šadurski, kā pie mums jāpāņiem pieņemts.

 

53 thoughts on “Dienas grauds

  1. Vēsmas par to, ka mums nu ir “vispatveroša aizsardzība” jau jūtamas kādu laiku.

    – Sasaucām vienu sanāksmi ar NVO – re, stiprinām neformālos pretošanās centrus
    – Pacēlām jebkuras citas nozares budžētu aizsardzības vietā – stiprinām iekļaujošo sabiedrību
    – Iedevām Brasai līgumu šūt sūdīgus guļammaisus – sadarbojamies ar biznesa vidi
    – Par aizsardzības budžetu izbūvējām ceļus un peldvietas – sadarbojamies ar pašvaldību
    – Nofinansējām sporta klubu (atkal) – ceļam patriotisko noskaņojumu un tādējādi tautas gribu pretoties

    Ja jebkas ir aizsardzība un aizsardzība ir viss, tad viss, kas vien tiek darīts, ir aizsardzība un šie tēriņi ir pamatoti. Nē, poētiski vispār.

    Reversais totālais karš.

    • Simti pieteiksies, desmiti nonāks līdz galam (kompensācijai), tomer visi neatgriezeniski kļūs rezerves karavīri (pagaidām pieņēmums 🙂 ) un vedīs kaujā vidusskolniekus un jaunsargus. Neskatoties uz to attiecībā uz studentiem apsveicama iniciatīva, eksakto zinātņu diploms + militārais background tas ir ko vērts.

      • Iespējams, ka desmiti līdz galam, tomēr nenoliedzami, ka pendeļu ietekmē kaut kādas kustības rezerves veidošanā tiek veiktas. Nav baigi radikāli, tomēr kurš gan no politiķiem (neskaitot “arī zemessargs”) būs gatavs kāpt tribīnē ar skaļiem un radikāliem paziņojumiem? Gaidām nākamās pendeles…

        • Par studentiem (izņemot teoloģiju, politoloģiju un konservatoriju) ar virsnieku pakāpēm var tikai priecāties, bet pirmie rezultāti būs redzami tikai pēc trim+ gadiem. Būtu svarīgi atrast veidu kā viņus nepazaudēt un attīstīt pēc kompensācijas ieskaitīšanas. Lai gan apetīte rodas ēdot, daudziem tā iepatiksies, ka būs pa taisno iekšā PD.

          • Kas vainas politologiem un sociālajām zinātnēm kā tādām? Šī ziņa tika uztverta ar sajūsmu lielā daļā LU Politoloģijas studentu, tā būtu iespēja jēzīgi savienot studijas ar apmācību. Daļa labprāt dotos uz Aizsardzības akadēmiju pēc tam jebkurā gadījumā. P.S. Tikai pārdomas, bet šis formāts teorētiski dod iespēju arī iepriekš sodītiem indivīdiem studēt Akadēmijā, kas pirms tam bija ar likumu liegts. Mācību laikā student-kadeti skaitās zemīši, kuriem atkal sodāmība ir pieļaujama.

            • Vainas nekādas, bet arī labums nosacīts, jo armijai kā ēst vajadzīgi inženieri. Kā tu pareizi norādi vispirms zs un tad projekta beigās būs rezerves karavīrs (virsnieks) vai paliks zs. Ja gribēs turpināt PD, tad sodāmība būs šķērslis. Lai gan es personīgi uzskatu, ka prasība būt pilnīgi nekad ne par ko nesodītam ir pārspīlēta un traucējoša.

              • šis ļoti diskutabls jautājums. Ne visur vajag inženierus. Un ne visi formālie ienženieri ir cienīgi par tiem saukties. Galvenais šeit tomēr ir vai cilvēks ir domājošs vai nē. Studijas (jebkuras), protams, nav panaceja, bet selekcijas sieta funkciju tomēr pilda.
                Mums ir skaists piemērs. Ozoliņš un Kalniņš arbi ir inženieru kārtas. Diez, kā ar tām pārējām kvalitātēm koe ? 🙂

                • Valsts nosaka šo kompensāciju tieši tādēļ ka armijai trūkst personu ar augstāko civilo izglītību un skaidrs, ka līdz ar tehnikas ienākšanu vajadzīgi arī tie kas to kvalificēti apkalpos vai vadīs. Ir diploms – ir inženieris, a kā citādi tu tos likumā nošķirsi? Interesantāks jautājums, kas notiks ja persona iziet NAA apmācību bet par inženieri nekļūst, nu bet tas ir līguma jautājums. Domāju politologi (nekā personīga) nav NBS vajadzību prioritāšu augšdaļā. Es nepašaubītu tevis minēto ģenerāļu šauri profesionālās spējas, jo tam nav nekāda pamata.

                  • piemēru atnesu ar domu, ka cilvēkam sevi jāizglīto visu mūžu. Es arī neapšaubu ģenerāļu k-gu inženieru zināšanas, bet viņu postenī, politoloģijas grāds (viens no) noderētu, šķiet, vairāk 🙂 Jo CVRT sāga LV vidē liecina par sūdīgu parketa cīņu, ko formulās neviens nemāca.
                    Ja pagriežam otrādi, kas liedz politoloģijas (piemēram) BA, piemācīties klāt vajadzīgos mehānikas kursus? Nevajag lai apgūtu haubices vadīšanu, mērķēšanu, komandēšanu obligāti prast haubices konstruēt.

                    • Tiešām strīdīgs jautājums, bet šeit runa ir par zemākā līmeņa tehniskiem komandieriem, kur zināšanas par piekares uzbūvi kotējas augstāk par zināšanām par neoreālismu starptautiskajās attiecībās. Tiks tālāk par haubicies komandēšanu – piemācīsies.

                    • šodien jā. Nedomāju, ka šī likumdošanā ierakstītā jaunā sistēm ir tik fleksibla, ka spēs piemēroties pietiekoši ātri jaunajiem mainīgiem apstākļiem. Šodien vajag haubiču apkalpes – pārkrāsojam inženierus par ofiņiem, rīt vajadzēs daudz loģistiķus, mediķus, psihologus, tulkus stop.. inženierus vairs nevajag.
                      Kopumā projekts labs. bet šī inženierija par katru cenu, man domāt, ir resursu šķērdēšana. Cik nav dzirdētas gaudas no NAA kadetu puses, ka viņi nevelk līdzi RTU. Proti šim inženieru zināšanu blokam diez vai ir jābūt 1=1 ar to, ko sagaida no jaunā inženiera konstruktoru birojs. Haubičdraiverim pietiek ar nosacītu 1 līmeņa (koledža) zināšanu apjomu.
                      Vinnējam laikā un naudā = 2x vairāk apkalpes.

                    • šeit ir vēl viens aspekts. Notiek konkurence par inženieri starp nozarēm. Inženieri skaudri trūkst arī ražotājiem. piesaistot jauno speciālistu armijai, mēs iezāģējam zarā, kas nosacīti armiju baro..
                      Tiešām domāju, ka apkalpes līmenī BA inženierus nafig nevajag. Tas ir tas pats fenomens, kur vēl nesen uz ātrajiem strādāja diplomēts ārsts, kur ārzemēs to pašu dara “ārsta palīgs”, kurš no resursu viedokļa ir lētāks, taču savā līmenī visu izdara labi un kvalificēti.

                    • nēzāģējam, jo pār varu studkadetam nav jāstājas PD. Viņu sagatavo kā rezerves virsnieku un ieskaita rezervē. Viss. Vēl vīnš var būt vai nebūt zs. Tanka mehaniķim- vadītājam nav jābūt virsniekam ar augstāko tehnisko izglītību, bet tanka komandierim – jaunākajam virsniekam pat ļoti vēlams.

                    • Ja es varētu izvēlēties tanka komandieri, kur:
                      a) BA inženieris un saspiestā veidā militārais zināšanu bloks (taktikas utt)
                      b) BA līmenī militārais zināšanu bloks (taktikas utt) saspiestā veidā inženierija
                      noteikti izvēlētos B.
                      Ja kakls pāraug “tanka kmandieri”, lai piemācās pilnvērtīgu inženiera grādu un skatās katalogos, kādus tankus armijai vajag vairāk.

                    • Vajadzētu papētīt citu valstu praksi apkalpju sagatavošanā.

                    • nedomāju, ka citur tik izšķērdīgi mētājās ar inženieriem.. vēl, protams, ir versija, ka inženieris ir tikai “nosaukums diplomā”. Zinu neklātienes juristu (policists), kurš pēc BA nemāk sastādīt līgumu. Profanācija notiek arī augstākajā izglitībā.

                    • Policists ? Līgumu? Sastādīt? Līķa apskates protokolu viņam jāprot sastādīt! 🙂
                      Man gan ir zināmi arī LPA koledžas+(komandējošā sastāva kursa) absolventi, kuri samērā veiksmīgi konkurē ar LU produkciju 🙂

                    • Tam līķu policistam ir jurista diploms nosēdēts.. ir viņam tas IR jāmāk, jeb es vairs neko nesaprotu :):)
                      Starp citu tanka komandierim nafig nav jāzin inženierijas smalkumi. Viņam, tāpat kā policistam ar protokolu, ir perfekti jāpārzin konkrētā dzelža īpašības un varēšana.

                    • Kāpēc lai labākais LPA absolventu gals nekonkurētu ar LU produktu, ja gandrīz visi mācībspēki bija tie paši ? Man sieva arī no LPA. Valsts notāra amatam pietika 🙂 Kursabiedri – tiesneši, prokurori, advokāti. Viss no kakla atkarīgs.

                    • Par inženieriem un citu valstu praksi.
                      Čehijā Brno Aizsardzības universitātē ir programma “Kaujas un specializētā tehnika”. Brno universitātē tikai 10,6% no visiem priekšmetiem ir saistīti ar militāro jomu (Latvijas NAA – 16,3%).
                      Slovākijā Bruņoto spēku akadēmijā ir programma “Transporta līdzekļi un to uzbūve”. Militāro kursu īpatsvars – 0%. Te var palasīt sākot no apmēram 15lpp: http://www.aiknc.lv/zinojumi/lv/LNAASauszemesSpekuMilitVadPBSP_11lv.pdf
                      Šajās ārzemju augstskolās māca galvenokārt par to tehniku, kas ir konkrētās valsts bruņojumā. Latvijā NAA kadetiem vajadzētu mācīt par CVRT, Volvo, Scanijām, mersedesiem, bandvāgeniem, haubicēm un citu tehniku, kas ir mūsu īpašumā+loģistika+apgāde.
                      Kā nesen izteicās pulkvedis Lejiņš: “Amatieris studē taktiku, bet profesionālis – apgādi”.
                      Mašīnu projektēšanu patiešām nav vērts mācīt, jo nebūs kur pielietot zināšanas – kā maza valsts neesam spējīgi konstruēt un ieviest ražošanā militāras nozīmes mašīnas.
                      Par radiosakaru inženieriem vai vismaz jēdzīgiem speciālistiem. Kādreiz kadeti sakarus mācījās iekš RTU, bet atsauksmes par viņu tehnisko intelektu dzirdētas ne tās labākās. Pieredze no vairākām mācībām – sakari slikti un nekas neuzlabojas. Ir NBS Sakaru skola, bet kaut kā šīs skolas absolventus darbībā neredzu. Prieks par Daugavpils artilēristiem, jo uguns koriģētāji, nebūdami inženieri, ātri un radoši risina problēmas.
                      Tiek prognozēts, ka karš no mežiem pārcelsies un blīvi apdzīvotām vietām. Ja tā, tad vismaz spridzinātājiem vajadzētu nelielas zināšanas par ēkām, inženierbūvēm, būvmateriāliem.
                      Mehatroniķi jau 2,, 3.kursā taisa un laiž augšā dronus. Aizsardzībai noderētu mehatroniķi speciālisti, kuri bez droniem var arī uztaisīt un sakārt vajadzīgajās vietās sensorus, kas brīdina par pretinieka kustību. Visur nevar nolikt izlūkus, tāpēc vajadzīgajās vietās jāsaliek “apgreidotas” un uz sakariem esošas videoierīces, kas parāda vizuālo informāciju par pretinieku. Nakts un termo redzamības iekārtas dārgas, bet mehatroniķim kopā ar elktrotehniķi vajadzētu spēt uztaisīt primitīvu iekārtu, kas radītu kaut vai 50-100m attālumā.
                      Ja sāksies partizānu karš, tad kā iztiksim bez ķīmiķiem?
                      Bet pašos pamatos laikam katram virsniekam, karavīram un zemessargam jābūt kā Makgaiveram (bija tāds seriāls) un obligāti līdzi jāstaipa smadzenes, līmlenti un Šveices armijas nazi.

                    • Priekš MG-42. Lai saprastu, ko mācīt kadetiem vajag saprast, ko mums vajag! Tātad specialitātes, kuras trūkst. Tagad Tevis pieminētie 16,3% militāro priekšmetu ir mazliet vēl par maz, lai sagatavotu pilnvērtīgu kaujas virsnieku sauszemes spēkiem. Pastāsti priekš kam vada komandierim kurš vada piemēram CVRT vadu jāmācās NAA par šo vehicle? Viņš būs kaujas vada komandieris nevis mehs…tās ir divas dažādas lietas.
                      Un LV nav tāda militārā novirziena apgādes virsniekam…Sāksim ar to!
                      Tevis pieminētie Makgaiveri arī ir visi kadeti, kas pabeidz NAA, jo var tikt jebkurā amatā NBS. BET apmācīti visi tiek VIENĀDI, nevis pa specialitātēm.

                    • >MG42
                      Var apskatīt Čehiju un Slovākiju, bet mums vajadzētu apskatīt sekojošās valstis: Somija, Izraēla, ASV, Krievija, Baltkrievija, Ukraina.

                    • Salīdzinājumam – gan RTU, gan LLU būvinženieriem māca par n-to veidu ceļamkrāniem, buldozeriem, ekskavatoriem, iekrāvējiem, betonvedējiem un maisītājiem, strāvas ģeneratoriem, metināšanas aparātiem, dažādiem motoriem un citām būvmašīnām… tad jau arī varētu teikt, ka būvdarbu vadītājam jābūvē mājas un nevis jābūt meham, kas rūpējas par būvlaukuma tehniku! Bet praksē šis būvdarbu vadītājs dara arī šādas tādas meha lietas, kas galvenokārt saistītas ar tehnisko nodrošinājumu un starpdisciplināro APGĀDI.
                      Ja leitnants komandē CVRT vadu, tad viņam pamatlīmenī jāzina gan CVRT uzbūve, gan tehniskie parametri, gan tas, kā šo mašīnu uzturēt kārtībā un vismaz jāzina, kur un kā šo mašīnu var salabot vai kā to var sasiet ar trosi un aizvilkt uz bāzi. Tagad, kopš armijā var tikt ar 9 klašu izglītību, vadā tomēr uz vietas ir jābūt gan amata un zināšanu autoritātei, gan arī cilvēkam ar “zelta rokām”. Skaidrs, ka no 18gadīga karavīra tikai ar 9.klašu izglītību nevaram prasīt CVRT vai kāda stobra, vai kāda tilta pār upi salabošanu vai savešanu kārtībā, un šaubos, ka šādam karavīram palīdzēs 2-3 nedēļu kursi. Šāds karavīrs skries pie leitnanta un prasīs ko un kā darīt; un leitnants, ja būs ar zināšanām un pieredzi, atradīs risinājumu.
                      Runājot par kredītpunktiem un militāro disciplīnu % sadalījumu citu valstu militārajās augstskolās. Latvija pati “atklāj kārtis” un spiegiem brīvprātīgi pastāsta ko un cik daudz māca topošajiem virsniekiem. Citas valstis neatklāj tik detalizētu informāciju par jauno virsnieku apmācību. Kaut kad sen biju atradis nelielu aprakstu par to, ko māca Krievijā Rjazaņā desantniekiem. Taktikai apmēram 1000 stundas (daudz vairāk nekā Latvijā). Kaujai pilsētās – 300 stundas (Latvijā laikam tikai dažas lekcijas). Krievi neraksta, ka augstskolā piem. 20% no visiem priekšmetiem tiek veltīti militārajām zināšanām. Latvija skaidri uzraksta gan cik daudz, gan kādi priekšmeti – Latvijas gadījumā 24KP, kas veltīti militārajām zināšanām atbilst 24×40=960stundām; šajās 960 stundās ietilpst arī darbs ar literatūru un lekciju apmeklējums. Hm, kā tur bija Čiekura rakstā par kareivju kursu Alūksnē kājnieku skolā…atradu – pamatapmācība 608 stundas un speciālista 455,7 stundas.
                      ASV topošie virsnieki Vestpointā var apgūt kādu no 40 inženierzinātņu specialitātēm. Amerikāņi arī nestāsta, ko māca un cik daudz māca tieši militārajās disciplīnās. Attiecībā uz inženierzinātņu priekšmetiem un civilo akadēmisko programmu noslēpumu šiem nav:
                      https://www.usma.edu/curriculum/SiteAssets/SitePages/Course%20Catalog/RedBook_GY2018_20160608.pdf

    • Labas ziņas, saprotams, ka dažs labs slīmests-haļavščiks tagad berzē rociņas un cer izcelt lielo piķi pa vieglo, bet ataisīsies jau pēc pirmajām mācībām 😀 !
      Gribētos redzēt programmu, kā ZS dienošos atbalstīt un motivēt studēt/piestudēt civ/mil specialitātēs un nodrošināt arī ar darbu vai atbalstīt papildus NĪ iegādei!

    • Man šī iniciatīva kā tāda liekas laba, tomēr, vai un kādos apmēros tā izdosies, patlaban vēl nevar paredzēt. Jāņem vērā, ka daudzi (un sevišķi pieprasīto eksakto zinātņu) studenti paralēli mācībām strādā, un apvienot studijas + darbu + militārās mācības vairs nav reālistiski, sevišķi tādēļ, ka tā vairs nav vienkārša dalība Zemessardzē.
      Nestrādājošiem studentiem gan šī ir ļoti laba opcija.

    • Kā alternatīva studentiem izklaisās laba. Bet vienalga labāk būtu jau ieviesoši BMD/OMD. Tos 10 000 rezervētu kā studiju maksu, ja cilvēks pēc BMD/OMD aiziet studēt.
      Parasti 1. – 3. kursā studenti dodas apmaiņas programmas vai jādodas praksēs un viņu apmeklētība var būt kā “vidējam Latvijas zemessargam”.
      Jautājums.
      Vai šāda potenciālā studentu invāzija nesagraus PMD? Kur ņems instruktorus?
      Un vispār kāpēc Latvijā elementāras lietas ir jasarežģī un janoved līdz absurdam?

      • Tur no teksta var nolasīt, ka sākumā šie studkadeti būs zemessarga statusā. Tātad attiecīgie ZS batiņi ( pārrakstījos “ZS bariņi” 😉 ) iegūs ļoti atsaucīgus zemessargus, kuriem būs noteikti jāsavāc noteiktu kontaktstundu skaitu. B/OMD tas ir paralēls process, jo šeit ir runa par jaunāko virsnieku, virsnieku-speciālistu sagatavošanu. B/OMD varētu gatavot viņiem padotos.

        • Atsaucīgu, vai arī tādu, kuri netic, ka visu izvilks. Es teiktu, ka motivējošāk būtu 1-2 k kompensēt jau pēc kaprāļa pakāpes iegūšanas.

    • o, šitais jau kaut kas normāls……tik žēl ka es jau augstskolu vasarā beigšu 😀 . Varēja vēl pielikt klāt kaut kādas kompensācijas studentiem, kas dien zemmesardzē, tad būtu pilns komplekts.

      • Interesants jautājums. Ja students, piemēram topošais IKT speciālists, ZS tiek izmantots kā parasts kājnieks, tad piemaksai par izglītību nav pamata, ja tomer ZS viņu izmanto tur, kur viņa zināšanas ir neaizstājamas, tad protams ir jāmaksā. Tātad piemaksa ir nevis par to ka students, bet par amata pildīšanu, kuram vajadzīgas prasmes un zināšanas. Un te mēs nonākam jau pie ekzistenciāla jautājuma : ar ko tad ZS atšķiras no PD? Ar to, ka mazāk maksā? Tad jāatzīst, ka arī PD un ZS uzdevumiem ir stipri jāatšķiras. Genuine brīvprātīgajam vispār neko nebūtu jāsaņem no valsts izņemot ekipējumu un ieročus. Skat. Kaitseliit.

    • Nesen vienam rada gabalam piedāvāju iestāties ZS. Puisis saka, ka viņu tas neinteresējot. Protams, ka neinteresē – kā var interesēt, ja viņš par to nenieka nezina? Vai interesētu, ja varētu dabūt 10K? Ja vecāki turīgi, tad var jau arī nemocīties, viņi mācības apmaksās.

      Ja jau ne no kā nav jābaidās, tad nav jēgas tērēt laiku militārai apmācībai. Ir daudz foršāku lietu, ko darīt. Grozies kā gribi, bet, kamēr AM & NBS nesāks “baidīt tautu”, problēmas ar brīvprātību nemainīsies. Attiecīgi, par instruktoru trūkumu tuvākajā laikā varam nesatraukties.

      • Lūk šo Kraa jautājumu manuprāt AM plāno risināt ar skolnieku apmācību. Moškim liekas, ka tur tā sāls ir nevis rezkaravīru štancēšana, bet PD uz ZS rekrūšu vairošana. Būsim reāli. 99 % jauniešu PD karjera nav dzīvē 1.opcija. 10% varbūt aizniedz jaunsargi un kādas rekrutēšanas aktivitātes. Bet, ja kadrs vidusskolnieks dabūt paturēt rokā G-3, apmeklēt NBS, kā arī piedalīties saturīgā lauka nometnē, pieļauju, ka pilnīgi reāli, potenciālo rekrūšu skaits pēc gadiem 5-6 dubultosies.

  2. Mans atkal domā, kāpēc sola tikai jaunajiem labumus, lai viņi iestājas? Kāpēc jau esošajiem nevar arī ko piespēlēt, teiksim esi ZS, nedaudz kādas atlaides, kaut vai sabiedriskais par brīvu, pāris procenti deklarācijās vairāk atpakaļ.

    Vienīgais ko man par brīvu ir iemetuši – sačakarētus ceļus, sapistu ausi un foršu komandieri! 😀

    • Pirmais, kas nāk prātā to būtu grūti menedžēt, jo nodokļi ir FM nozare. Tad jau labāk DUIK palielināt tas būtu easy-pīzī un no viena maka. Kas attiecas uz locītavām un bungādiņam tā ir likumos nenoteikta patriota nodeva. Liecina par to ka kaujas apmācība tomēr notiek.

      • Tomēr viss sāpīgākais jau ir fakts, ka sieviete var aiziet “9 mēnešu dekrētā” un tādējādi izpildīt savu pilsonisko pienākumu pret tautu un valsti. Tikmēr vīriem šādas iespējas netiek dotas, ko īstenībā valstij vajadzēja noteikt kā obligātu un prioritāru valsts turpmākās attīstības vajadzībām.

  3. $100 million to help Baltic nations “deter Russian aggression”

    No ASV mums vajadzētu iegūt 33 milj.

        • Es domāju, ka tā palīdzība visdrīzāk izpaudīsies, ka ASV militārās rūpniecības atbalsts. ASV tā ierasts. Tātad mums visdrīzāk piedāvās kaut ko iegādāties no amerikāņu ražotājiem uz ASV rēķina. Es pirktu termovizorus un nakts redzamības ierīces, Džavelīnus, Tracking Point snaiperenes, 12,7 snaiperenes, 60mm mīnmetējus.

        • +vēl noteikti mūsu virsnieku apmācību ASV karaskolās, instruktoru un speciālistu apmācību.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.