Jūras kājnieka kaujas gudrības


 

By Lieutenant General Paul K. Van Riper, USMC (ret):

  1.   Skaiti lūgšanas/Pray before every battle, pray during the battle, and pray after the battle. I never prayed harder or more earnestly than I did in combat nor did I find anything more comforting.
  1. Bail būs vienmēr/ Fear is the same every time you come under enemy fire. You may become accustomed to the responses you make, but not the gut-wrenching feeling. You can conquer fear in the sense that you are able to function effectively, however, it will always be with you.
  1. Vienības pirmajā kaujā karavīriem ir raksturīgas divas galējības: šaudīšanās bez jēgas un pārlieka piesardzība/There are two extremes in a unit’s first fight—“trigger happiness” and over caution. If the first fight is at night the problem is even greater. This is something you simply need to be aware of and to educate your Marines about to reduce the negative impact. Generally, the problem is self-correcting in subsequent engagements.
  1. Virsniek, kontrolē savu instinktu  pieprasīt ziņojumus no vienības, kas atrodas  uguns kontaktā/Control the impulse to ask for reports from units under fire. At the start of every engagement the leaders are simply trying to sort things out and radio calls from higher headquarters only interfere. My rule of thumb as a company commander in Vietnam was to wait for a minimum of five minutes before even considering picking up a handset. The first communication should ask if the unit needs assistance; it should not request information. Well-trained leaders in cohesive units will routinely forward details on what is happening as soon as they are on top of the situation.
  1. Māciet komandierus  kā pareizi  tuvoties kaujas vietai/ Train leaders to move to the sound of gunfire. They should not advance in a reckless or foolhardy fashion, but in a deliberate and alert manner. The idea is to get close enough to assess accurately the situation while not becoming pinned down.
  1. Esiet  piesardzīgi un informēti par vienībām, kas atrodas flangos un aizmugurē, jo īpaši, ja tās ir no cita spēku veida vai sabiedrotie/ Maintain awareness of adjacent units especially other service and coalition forces. These units are most likely to mistake your unit for the enemy and vice versa. There were many narrow escapes during Operation Desert Storm in this type of situation. Officers moving with lead units are particularly important at night (the most likely time for fratricide) because it places them in a position to shut off incoming friendly fire quickly.
  1. Lietojiet pārinieku taktiku/Use the “buddy” system. Most units forget to employ this simple technique when they go to war. It is extremely important after a firefight when you are trying to account for all-hands. In Vietnam, I found that in the tense minutes when the unit was evacuating casualties it was easy to lose track of which Marines we were sending out. Marines can easily misplace weapons and important items of equipment during these times. Set up a procedure to prevent these problems well before the action starts. An adjunct to the buddy system is the pairing of vehicles—lone vehicles moving about are seldom a good idea in a combat zone.
  1. Labāk nodrošināt modru sardzi, nekā tradicionāli turēt nomodā pusi vienības/Better to have those on watch wide-awake than to insist on the traditional 50 percent alert. As a company commander in Vietnam, I varied between a 20 and 25 percent alert status (one out of five or one out of four). A fifty-percent alert night after night will quickly tire out a unit’s Marines. Moreover, there is a tendency with so many Marines on watch for some to believe that if they close their eyes for a few minutes it will not make much difference because surely most of the rest are awake. I have checked lines at night under these conditions and found nearly everyone dozing or half-awake.
  1. Tava rokasgranāta ir otrs bīstamākais  ierocis pēc pretinieka uguns/Hand-grenades (our own) are the most dangerous weapon in combat outside of enemy fire. In every single action that US forces have been involved in since at least as far back as World War II, unintentional detonations of friendly grenades has been a major problem. The most frequent cause is when Marines attach grenades to web gear and the pin catches on something that pulls it out. Often this happens in tight spaces such as a vehicle. It also occurs when Marines are taking off or picking up their gear. Keep grenades in pockets whenever possible. Never bend the ends of pins inward to make them easier to pull out.
  1. Izturies pret gūstekņiem un civilajiem kā cilvēks/Treat all enemy prisoners and any civilians with basic decency. This does not mean lowering your guard, but simply to avoid any unnecessary roughness or demeaning behavior. This is obviously the right thing to do as well as being a legal requirement. More than one nation has regretted allowing or ignoring actions by its soldiers that embittered prisoners or turned a civilian population’s outlook from neutral or friendly to hostile

avots

3 domas par “Jūras kājnieka kaujas gudrības

  1. Ļoti, ļoti noderīgas atziņas. Tiesa, ne priekš parketa “kaujas” virsniekiem.

    Daži papildus “pointeri” no savas pieredzes- par bailēm.

    1. Bailes pārvarēt nevar, kontrolēt tās ir ārkārtīgi grūti, bet mēģināt savaldīt vai pārvaldīt (menedžēt, tā teikt)- tas ir darāms.
    2. Kā bailes savaldīt? Zinot to rašanās “mehānismu” un stabilizējot psihi.
    3. Stabila psihe dod iespēju ekstremālās situācijās notiekošo uztvert adekvāti (reālajā laikā/ ātrumā/ distancē) un pieņemt atbilstošu lēmumu (piemēram, reaģējot uz apšaudi ar strēlnieku ieroci, samazināt siluetu, sameklēt aizsegu ( vai ātri mainīt savu atrašanās vietu atklātā apvidū), un nevis sākt haotiski mētāties vai “sastingt”) un šo lēmumu izpildīt dzīvē, tādējādi izdzīvojot. Psihes stabilitāti ( cilvēka emocionālo, psiholoģisko un fizisko reakciju uz ārēju kairinājumu/ iedarbību) raksturo cilvēka uzvedība ekstremālās situācijās- mierīga, nosvērta mērķtiecīga vai haotiska, neracionāla un emocionāla.
    4. Ko konkrēti darīt, ja cilvēks nokļūst dzīvībai bīstamā siuācijā pirmoreiz (apšaudē, nazis pie kakla, pistole.pielādēta pie deniņiem vai kautiņš vienam pret vairākiem)?
    Vispirms, sāciet bieži ielpot caur degunu un izelpot caur muti- ieelpa/ izelpa sekla un strauja ( tā,lai ieelpotais gaiss pārsvarā nonāk galvas smadzeņu tuvumā, un nevis plaušās un diafragmā). Tas palīdzēs samazināt organisma psihofizioloģisko reakciju uz stresu- pašsaglabāšanās instinkta radīto katra individuālo rekaciju ( atkarībā no psihotipa jeb temperamenta veida) uz briesmām dzīvībai- bēgt ( haotiski rīkoties), “sastingt” uz vietas vai
    Pārspīlēti agresīvi darboties (cīnīties nekontrolējot savas emocijas- arī haotiska rīcība). Šāda elpošana piegādās skābekli vispirms smadzenēm ( pēc tam pārejam.ķermenim.un organismam), tādējādi samazinot psiholoģisko ( un sekojoši arī fizisko) sasprindzinājumu, ka savukārt atjauno spēju notiekošo uztvert reālajā laikā un telpā ( tātad- uztvert adekvāti), tātad sekojoši analizēt notiekošo atbilstoši un pieņemt atbilstošu lēmumu. Pakāpniski no straujas un seklas elpošanas organisms un psihe nomierināsies, un tad pakāpeniski var atgriezties pie normālas dziļākas un mierīgākas elpošanas- organisms atkal.ir gatavs normāli funkcionēt.
    5. Iepriekš minēto līdzekli absolūti nepieciešams papildināt ar SAVLAICĪGU UN IEPRIEKŠĒJU sagatavošanu gaidāmajām stresa situācijām- atbilstošu apmācību.
    Ja sagaidāma būšana apšaudē- ta savējie ir ” jāapšauda” pirms došanās uz misiju. Nekādas citas ” kaujas apstākļiem pietuvinātas” imitācijas nelīdzēs. Ja pastāv liela iespēja, ka tev pieliks pielādētu pistoli pie deniņiem, tad sagatavošanas procesa ( kuram jābūt pakāpeniskam, lai nesgrautu psihi) nobeigumā cilvēkam “jāstrādā” pret cilvēku,kurš reāli ir pielicis reāli ar kaujas patronu pielādētu pistoli tev pie dieniņiem. Reāli. Un nekāds cits, “diētiskāks” apmācības vingrinājums nestrādās. Atļaujos par to izteikties, jo uz savas ādas esmu to pārbaudījis dažādās situācijās ( kā apmācāmais, reālā situācijā un kā apmācītājs). Un viegli man negāja:)

    Par šo tematu ( baiļu savaldīšna) materiāls ir daudz plašāks nekā te būtu lietderīgi aizņemt komentāra telpu/ vietu, bet viena 2 stundu praktiskā nodarbība ( bez nažiem un pielādētām pistolēm) dotu daudz vielas ne tikai pārdomām , bet jo īpaši turpmākajam patstāvīgajam darbam ar sevi un savām bailēm.
    Visiem baudāmu svētdienu.

  2. savu “īsto pirmo” kauju te reti kurš piedzīvojis, tāpēc mēs tikai varam iztēloties kāda būtu mūsu izturēšanās un rīciba, un cik tā būtu adekvāta.
    varu tik padalīties par 8.punktu. visbiežāk mums (zs) mācības notiek nedēļas nogalēs, kad max tās ir 3 dienas, bet visbiežāk 2. vienmēr izvēršoties kādā apvidū, naktī ir obligāti posteņi ar sardzi. postenī vienmēr ir 2 karavīri. atkarībā no vienības lieluma un posteņu skaita, naktī nākas sargāt ~1-2h. protams, pirmie brīvprātīgie labprāt piesakās uz pirmo un pēdējo maiņu. “vidējiem” nakts gulēšana ir bik sapista, bet jebkurā gadījumā šo “slikti gulēto” nedēļas nogali var pārdzīvot bez lielām problēmām.
    bet šogad sanāca piedalīties mācībās 5 dienu garumā, kas ir pavisam kkas cits. nodrošinājām apsardzi 24h/dn, pārējo zs aktivitāte zema, “stantū” vakarā un rītā utt, kas rezultējās ar maximālo gulēšanu ne vairāk kā 1,5-3h diennaktī. ja 3-jā naktī aiz maza prāta aptumsuma postenī naktī ar kolēģi sākām sīki ķiķināt, lai neaizmigtu, tad 4-jā vakarā pie jaunās bāzes perimetra apsardzes, kur viss apsardzes personāls nodrošināja apsardzi, kamēr cēla jauno bāzi, auto riepa likās tik mīksts spilventiņš, kurai gribējās pieglausties un visus sūtīt na.uj!.. tālākā nakts pagāja sakārtojot-pārdzenot savu autotransportu un to maskējot, tad aši ierijot kalorijas , uzvelkot sausu apģērbu un tad jau atkal sardze un “stantū”. fināls tāds, ka reāli biju apvainojies uz visu pasauli un apsvēru domu evakuēties no zs rindām..
    protams, pēc tam paanalizēju gan savas, gan komandieru kļūdas. komandieru kļūdas mēs varam maz ietekmēt, tāpēc jāsāk ar savām:
    lielākā apjausma, ka nevajag lieki izniekot savu brīvo laiku- paēd, sakārto savu apģērbu un uzreiz gulēt vai snaust. parādi komandierim vai kolēģiem, kur atrodies un guli, kamēr kādam esi vajadzīgs. reāli tas pierādījās vienās no pēdējām mācībām, kad ik pa 1-2h komandieris tevi ņem un izmanto 10-20 minūtes un atkal gaidi turpmākās pavēles. nakts nav īsti gulēta, bet pasnausts bik ir!
    otrs, ja dienā, kad divatā esat postenī un pārredzamība ir labāka, es atļautu/ju vienam gulēt. galvenais, lai kolēģis ir kājas spēriena attālumā.
    ja mainās trīs maiņas, tad nav jēga dežūrēt stundu, bet vismaz divas, lai sanāktu pagulēt nesaraustītas 3h (vēl ~1h nomīnusojas uz guļas sagatavošanu-novākšanu un nokļušana dislokācijas vietā).
    vēl viena laba gudrība ir tāda, ka uz sīkiem incidentiem (apšaudēm) atpūtas maiņa nereaģē. reaģē tikai pēc komandiera rīkojuma. pretējā gadījumā viena nodaļa šādi var terorizēt bataljonu visu diennakti. divas dienas bataljons izturēs, bet trešajā tas būs tik noguris, ka pretiniekam būs iespēja bez problēmām gūt virsroku.

    • Vērtīga pieredze. Bet domāju ģenerālis domāja mazliet ko citu, proti atsevišķi nodalīta, izgulējusies, modra (saprot atbildību) un kontrolējama sardze ir labāka par to situāciju ko tu apraksti.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.