Dienas grauds (papildināts 26.06.)

[..] Latvija ir tik maza, ka vairāk par 50 aģentiem izlūkošanai nav vajadzīgi – katrā ziņā tie vairs nav pieci tūkstoši, kas darbojās LPSR laikos, lai uzturētu sistēmu. Svarīgākais – kur tie 30–50 aģenti darbojas. Viņi varēja nokļūt drošības dienestos, policijā, armijā, kļūt leitnanti ar labām karjeras iespējām iegūt vadošos amatos. Nevar būt tā, ka Igaunijā un Lietuvā, un citur NATO valstīs regulāri arestē Krievijas spiegus, bet pie mums nav neviena. Tas, manuprāt, ir smieklīgi…[..]

L.Muciņš

vara bungas:” koku pazīst no viņa augļiem”(c). Nu ir laiks pievērst uzmanību minēto personāžu darbībai – tagad viņiem jāsāk līst ārā no zemes kā sliekām pēs lietus. Arī viņiem ir aktuāls sauklis “tagad vai nekad”.

UPD1 “aģentūrai nav jābūt daudzskaitlīgai, nav jāpilda piecgades plāns. Aģentūrai jābūt mazai, efektīvai, lai tā darbotos un izpildītu prioritāros uzdevumus

18 thoughts on “Dienas grauds (papildināts 26.06.)

  1. Jautājums kādi aģenti? Tie var būt daudz un dažādi. Ir kadru SVR, FSB un GRU cilvēki. Tie tiešām varētu būt ap 50. Bet, viņiem ir virkne savervēto aģentu (kadru darbinieki pēc PSRS/Krievijas terminoloģijas netiek dēvēti par aģentiem). Robežu tuvums dod iespēju mūsu cilvēkus vervēt arī tīmeklī, ciemošanās laikā Krievijā utt. bez vietējo kadru darbinieku iesaistes. Es domāju, ka šis cipars jau ir simtos. Tad ir vesela virkne ietekmes aģentu, daļai no kuriem tā īsti netiek pateikts, kādi ir viņu rīcības patiesie mērķi. Tādu jau ir tūkstoši.
    Nākošais ir nepieciešamība pēc šādiem cilvēkiem. Priekš kam vervēt sekretāres, virsniekus un politiķus, ja caur ietekmes personām, partiju sponsoriem un kompromātiem var sarunāt un iegūt jebkādus noslēpumus? Pilnīgs outsource. Pat aģenti nav jāiesaista. Ja kāda partija/persona atteiksies, tad tā skaidri zina, ka to pašu pārdos kolēģi/politiskie konkurenti un iegūs. Tu par muļķi paliksi. Bez naudas, toties uz Tevi kompromāts izpeldēs. Īsts vai izdomāts, nav svarīgi, šmuce būs jebkurā gadījumā.

    • Nu tādēļ jau ir liela iespēja, ka pēc šīm vēlēšanām ZZS saies kopā ar Saskaņu, jo par vecakiem ZZs čekistu kadriem notiekti stāv pilnas mapes ar kompromātiem par vecajiem laikiem.

      • Kompromāti par vecajiem laikiem pa ZZS nesitīs. Viņu vēlētājs to akceptēs, jo viņu vēlētājs ir tāds, kurš akceptē kolaborāciju, pielāgošanos un zagšanu. Pie tam tie kompromāti būs tādi, kurus vienmēr varēs apšaubīt. Vienīgais uz ko viņus var paņemt ir neapšaubāmi pierādījumi par viņu pārkāpumiem jaunajos laikos, lai tiesa nevar izgrozīties un vēlams, lai arī sabiedrotie ir iesaistīti, lai zelta pendeļus dod. Un es domāju, ka kremlim šie pierādījumi ir savākti: par visiem hūtes ofšoriem, par visiem ļimončika īpašumiem utt.

    • Liepnieks jau dažus gadus apokaliptiskajā žanrā izpaužas 🙂 http://puaro.lv/category/kars/ Modeļa nepilnības:
      1. Ēbola tik ātri un viegli neizplatās. Ja tas būtu kāds cits vīruss, kas ir tikpat lipīgs kā aprakstītajā scenārijā, tad ES un NATO iesaistītos ātrāk, jo slimība var viegli pārsviesties tur.
      2. Diez vai Latgalē dīvainā kārtā izvairītos no epidēmijas, pārāk tuvu un pārāk liela cilvēku aprite. Pati Krievija tiktu apdraudēta.
      3. Pati ideja par to, ka bioloģiskais ierocis varētu tiks izmantots pret Latviju, lai izraisītu haosu ir ticama. Piem. ielaid kaut ko Rīgas ūdensapgādes sistēmā un…

      • Ebolu, viņš iespējams, lietojis kā ilustratīvu piemēru. Tikpat labi tas varētu būt dzeltenais drudzis, Buboņu mēris vai tīfa epidēmija.

        Latgale kā atšķeļamais reģions ir pateicīgs subjekts šādos rakstos- valsts attieksmes ziņā novārtā atstāts reģions ( tas nebūt nenozīmē, ka tur nenotiek un iespēju robežās neattīstās saimnieciskā darbība).

        Viss pārējais scenārijs ir ņemts no citiem informācijas avotiem par jau notikušām humānajām katastrofām (Argentīna, Bosnija) un ticami “modificēts”, ņemot talkā “vietējās nacionālās īpatnības”, kā arī ES/NATO cumbersome decision making procedures un to potenciālo “impaktu”
        attiecībāuz palīdzības organizēšanu vai tās vilcināšanu 3B…

        • Nu, Latgale jau vienkārši ir neskartais reģions, lai Liepnieks jautri pārstāstītu Donbasa notikumus – ne vairāk un ne mazāk.

        • Latgale nekur nav atstāta novārtā! Latgale ir dotējams reģions. Latgale no visiem vairāk saņem dotācijas!

          • Dotējams reģions un dotāciju saņemšana vēl nenozīmē pilnvērtīgu novārtā neatstāšanu un jēgpilnas rūpes par reģionu- dotācijas drīzāk ir apstākļu/ situācijas “spiesta lieta”. Cita lieta- investīcijas, privātās vai/un valsts. Cik reģions ir stabils (ekonomiski, sociāli un politiski), to nosaka vairāki faktori, tostarp arī dotāciju un investīciju attiecība dotajā reģionā kā ekonomiskās situācijas viens no rādītājiem, kurš ietekmē arī reģiona iedzīvotāju sociālo labklājību un sekojoši -arī viņu apmierinātību vai neapmierinātību ar savu dzīvi un pastāvošo varu.

            Vēl viens reģiona (valsts) stabilitātes rādītājs ir iedzīvotāju vidusslāņa (viduššķiras) daudzums- jo lielāks kvantitatīvi vidusslānis (to iedzīvotāju skaits, kuru ienākumi ļauj tērēt līdzekļus ne tikai pamatvajadzību nosegšanai- ēdiens, veselības aprūpe, mājokļa izdevumi utt., bet arī noteiktām vēlmēm). Ja vidusslānis ir procentuāli krietni zem 50% no kopējā iedzīvotāju daidzuma reģipnā, tad tas jau izvēršas par sociālās nestabilitātes
            faktoru ar potenciālu pāraugt politiskajā nestabilitātē- tas no valst un tiesību teorijas pamatiem.

            Manā rīcībā nav statistikas datu par Latgales reģionu šajā sakarā, tikai tā informācija, kura nonāk el. plašsaziņas līdzekļos/ medijos. Bet, esot Latgalē, redzu, ka lietas tur notiek un reģions tomēr attīstās, par spīti tā specifikai un pateicoties droši vien arī dotācijām un arī kaut kādām investīcijām- tas gan ir mans minējums, jo noteiktas infas šajā sakarā man nav un tāpēc neesmu kompetents par to izteikties sīkāk. Domāju, ka VB bundzinieki no Latgales šeit varētu sniegt detalizētāku informāciju.

            P.S. Varētu ņemt šo tēmu nedaudz vieglāk- ar ne tik daudzām izsaukuma zīmēm;)
            P.S.S. Ja Tavā rīcībā ir detalizētāka infa par dotā reģiona dotēšanu un investēšanu tajā in tā visa ietekminuz sociāli- ekonomisko unmpolitisko situāciju, būšu pateicīgs, ja padalīsies ar to.
            P.S.S. veiksmīgu dienu!

            • Man pie rokas nav, bet varu pateikt, ka algas kopumā Latgalē un attiecīgie nodokļi ir vismazākie. Nodokļu kopumā tiek savākts manāmi mazāk. Tai pat laikā valsts iestāžu algas ir tikpat lielas kā pārējā Latvijā, ieguldījumi ceļos tādi paši utt. T.i. no Latgales ienāk maz nodokļu, bet centrālo varas iestāžu izdevumi uz vienu cilvēku ir tādi paši kā pārējā Latvijā. Situācija ļoti līdzīga kā stāstā ar Ziemeļ un Dienviditāliju.
              Nākošais punkts ir pašvaldību izlīdzināšanas fonds, kur Latgales pašvaldības saņem vairāk nekā citi reģioni. Te jau ir cipari.
              Novadi pēc ieņēmumiem uz iedzīvotāju (nabadzīgākais gals)
              Zilupes novads 314
              Aglonas novads 326
              Dagdas novads 359
              Vārkavas novads 360
              Daugavpils novads 367
              Rēzeknes novads 369
              Riebiņu novads 379
              Krāslavas novads 386
              Ciblas novads 386
              Rugāju novads 389
              Kārsavas novads 394
              Viļānu novads 400
              Viļakas novads 402
              Baltinavas novads 413
              Ludzas novads 413
              Varakļānu novads 416
              Skrundas novads 424
              Ilūkstes novads 430
              Līvānu novads 437
              Balvu novads 442
              Kā redzams pirmās 16 pašvaldības ir no Latgales un tikai 17. vietā ir Skrundas novads, tad atkal 3 Latgales pašvaldības. Jo nabadzīgāka pašvaldība, jo vairāk dotāciju tā saņem.
              http://www.vraa.gov.lv/lv/publikacijas/pbkr/

              • Paldies par informāciju. Skaidrs, ka ja ja varu “turošie” negrib “piedzīvojumus uz savas pakaļa s” ar ekonomiski ne tik attīstītu reģionu (objektīvu un subjektīvu iemeslu dēļ), tad lai mazinātu sociāl@s nestabilitātes un politisk@s neapmierinātības riskus un izpausmes, nākas atmest “kaulu” dotāciju formātā- vienkāršākais jn taupīg@kais veids, kā nomierināt sabiedrību vismaz tik daudz ( atvainojiet- pietiekoši maz) ,lai dotajā reģionā nesāktos “Kauguru nemieri”. Ja runājam par jēgpilnu iexeri reģionu pacelt, ir vajadzīgas investīcijas. To piesaistei savukārt ir jāpieliek pūliņi- smadzenes, nauda un cilvēki. Ja viena no šiem elementiemnav, tad viss lido miskastē.

                Pūliņu pielikšna savukārt nozīmē zināma intelekta un resursu klātbūtni, kā arī motivāciju darboties- morālās un intelektuālās kapacitātes esamība

                Tas viss jāņem vērā , ja domājam par valsts
                attīstību ( ne tikai status quo uzturēšanu) ilgtermiņā.

                Bet, ja valsts attīstība nav padomā, tad protams,var iztikt ar dotācijām. Kādu laiku…

      • Es Liepnieka rakstu vērtēju pozitīvi ar vienu atrunu. Iemeslu un scenāriju, kas ved uz SHTF vai TEOWAWKI var būt 100, bez iznākums civilai sabiedrībai no tā būs 1 – informācijas laikmeta nodrošināto labumu un ērtību (vismaz) pārtraukums. Līdz ar to fantazēt rakstniekam vajadzēja nevis tik daudz par to KĀ var nonākt līdz krīzei, bet par to KO katra ģimene darīs vai var darīt, lai mazinātu negatīvās sekas un to ietekmi. Tas būtu tiešais ceļš uz gatavniecību kā domāšanas veidu, ko Liepnieks biedējot apzināti vai neapzināti nepiedāvā apsvērt. Proti rāda tuneli bet nerāda gaismu tā galā. Manuprāt nevajag nekādas Ebolas vai Latgales, lai izslēgtu mums gaismu uz kādu pusgadu un tad skatītos, kas sanāca.

        • Tieši tā- jautājums par to,ar kādu nolūku Mr. Liepnieks kultivē šos rakstus: pievērst sabiedrības uzmanību gatavnieku problēmām, kuras var nākties šaj sabiedrībai izbaudīt uz savas ādas?; sagatavot sabiedrību izdzīvošanai vai arī popularizēt un pozicionēt sevi kā ekspertu arī šajā jomā?

          • Ir saprotams, kāds NAV Liepnieka nolūks. Un tas nav impulss, lai sabiedrība aizdomātos par to, kā spert soli tuvāk “gatavniekam”. Jo ja pieņemtu, ka sabiedrības vairākums būtu gatavnieki, šādas katastrofas izraisītu krietni mazāku efektu nekā šobrīd tas vārētu būt.
            Notiek baidīšana ar sūdiem (kāpēc) un nav iedota recepte, kā sūdus ierobežot (mazāks efekts)

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.