Einselns

foto

vara bungas: Pārdomājot iemeslus kādēļ EE aizsardzības modelis ir tik atšķirīgs no pārējām 3B māsām, nevar apiet personas, laika un vietas faktoru.  EE gadījumā tas iespējams bija US SF pulkveža Aleksandra Einselna iecelšana komandiera amatā  EE armijas atdzimšanas  brīdī.

Atvaļināts EE ģenerālis Aleksandrs Einselns (1931.- 2017.) bija EE Aizsardzības spēku komandieris laikā no 1993.-1995. gadam.  2.PK kara rezultātā Einselns ar māti (tēvs represēts) pameta EE un pārcēlās uz US. US armijā viņš  uzdienējis līdz  pulkveža pakāpei (SF ODA, rangers) un bijis pieredzējis Korejas un Vjetnamas kara veterāns. Jau būdams rezervē kopš 1985.gada, 1993.gadā pēc EE prezidenta Lennarta Meri uzaicinājuma (trešā pēc kārtas) Einselns atgriezās EE, lai palīdzētu atjaunot un būvēt EE bruņotos spēkus. Tieši viņš bija tas, kurš ielika pamatus mūsdienu EE armijai, veicinājis valsts sagatavošanu iestāšanai NATO, kā arī viņam bija  svarīga loma BALTBAT dibināšanā. Tomēr US pulkveža uzdevums dzimtenē nebija  nedz viegls, nedz patīkams.

Pirmais  pret Einselna iestāšanos EE dienestā iebilda US valsts departaments, kas sākumā draudēja atņemt pulkvedim pensiju (50 000 usd gadā), tad nodot viņu kara tiesai un visbeidzot atņemt US pilsonību. Tomēr pateicoties Einselna atpazīstamībai, nevainojamai reputācijai augsta ranga US karavīru aprindās, kā arī dažu senatoru atbalstam atļauja ieņemt amatu tomēr tika saņemta un viņš kļuva par EE BS komandieri (atalgojums 500 usd mēnesī). Atcerēsimies, ka par 3B nākotni 1993. gadā vēl nekas nebijā akmenī iecirsts. “ We have to take into account the sensitivities of other countries in region ” šādi apsvērumi tolaik bija populāri.  Arī toreiz pat vienam EE karavīram ar US pasi kabatā, bija nozīme kremļa aprēķinos, ja nāktos pret viņu karot. Kā teica EE AM (1991. līdz 1993.gadam) Hain Rebas : “ Einselna atpazīstamībai bija milzīgs pozitīvs efekts.  Katrs, kurš skatījās uz mums (EE)  no Rietumiem  redzēja US pulkvedi,  cilvēku, kuram var uzticēties postpadomju atlūzu džungļos, kādi mēs toreiz bijām”.

Kā jau US SF pulkvedim pienākas Einselnam bija stingrs raksturs un visas līdera dotības. Galvenā ideja, kas pavadīja Einselna darbību komandiera amatā, bija EE bruņoto spēku de-sovetizācija, kas izrādījās arī galvenā problēma.  Disciplīna, kādu to vēlējās panākt “amerikānis”, bija nepierasta un daudziem nesaprotama.  Starpība starp PSRS armijas  norieta perioda  valdošo izpratni par dienestu un rietumniecisko pieeju bija krasa un kardināla un ne par labu PSRS. 3B akūti trūka  “rietumu skolas” speciālistu, jo tolaik jebkuras 3B valsts virsnieku korpusu pamatā veidoja amatieri-komisāri, kurus pacēla augšā atmodas sociālie “lifti” (“zvaigžņu lietus”) vai ex-PSRS virsnieki ar ļoti dažādu motivāciju dienestam (daži izmantoja Baltijas izcelsmi, lai priekšlaicīgi “pa tīro” atvaļinātos no RU armijas, kurā 90-s dienēt  neviens īpaši nekāroja un 3B armijās stājās tikai, lai noorientētos jaunajos apstākļos un aizietu).

Einselna aktīvā darbība viedojot kompaktu un kaujasspējīgu demokrātiskas valsts  karaspēku,  daudziem renegātiem nebija nedz saprotama, nedz pieņemama.  Einselns sastapās  ar ex-padomju virsnieku  obstrukciju kā jau nesenais “potenciālais pretinieks”, kas tagad kļuvis par komandieri.  No otrās puses, PSRS karaskolas absolvējušie “kadru virsnieki” atklāti ņirgājās par “komisāru”  nemākulīgo komandēšanu, kas arī ir saprotami, jo daži jauno laiku “majori” bija pa taisno  iekāpuši zābakos, ko cits  nonēsā  20 militārās   karjeras gados. Tādi bija laiki, tāda bija  realitāte. Savu majoru un pulvežu 3B nebija.

Jau pirmajos mēnešos  amatā Einselns nekavējoties izmeta no armijas vairākus desmitus virsnieku un instruktoru, kas neatbilda viņa augstajiem standartiem. Skarbi, bet rezultāts bija jūtams. Tik pat skarbu attieksmi izpelnījās  nekvalitatīvs bruņojums, ko iepirka EE AM (ārī tolaik  populāra shēma). Vecie lūžņi 50 milj. USD vērtībā tika atgriezti starpniekiem.

“I didn’t come back here to adjust to the Soviet-influenced culture. I came to change it”

ģenerālis Einselns

Sekojot notikumiem Čečenijā 1995.gadā Einselns izdeva preventīvu (!) pavēli, ar ko tieši un nepārprotami pavēlēja armijai cīnīties ar  iebrucējiem, tik ilgi kamēr no valsts prezidenta netiks saņemta cita satura  pavēle. Interesanti, ka šī Einselna pavēle bija spēkā vēl 2014. gadā.

“Someone here in Estonia had to show confidence that some resistance would take place. The Estonian army had never fought when the Soviets walked in in 1939. I didn’t want anyone to think that would happen again.”

ģenerālis Einselns

Kaut ko līdzīgu mūsu politiķi tagad bieži atkārto, bet 1994.gadā to varēja atļauties retais (amerikāņu pulkvedis).  Einselns politiķiem nebija ērts. Viņš bieži, atklāti un pamatoti iebilda  gan tā laika EE aizsardzības ministram, gan premjerministram Martam Laaram. Jo īpaši par iepirkumiem, kas izraisīja politiskus skandālus. Amerikāņu pulkveži tolaik varēja runāt par visu ko, tikai ne par augsta ranga korupciju. Einselnu paaugstināja līdz ģenerālmajoram un ieteica atvaļināties.  1995. gadā viņš iesniedza demisiju.

Pret Einselnu tulīt pat tika  safabricēta ierosināta  krimināllieta par viņa padoto pārkāpumiem (nepietiekama kontrole), 1997.gadā  sākās tiesvedība, kas vilkās līdz 2003.gadam un beidzās ar to, ka tiesa viņu pilnībā attaisnoja. Tomēr politikā viņš vairs nevēlējās darboties, kas ir visnotaļ saprotami.

Aleksandru Einselnu EE armijā atceras, ka celmlauzi un sturakmeņu  ielicēju, kura iespaidā EE  armija šodien ir tāda kādu to redzam – pašpārliecināta, integrēta  un daudzskaitlīga. Lieki atgādināt, ka LV tolaik nebija sava “Einselna” un nebija neviena “Lennarta Meri”, kas vēlētos sameklēt, uzaicināt latviešu izcelsmes Rietumu vecākos virsniekus un tad rēķināties ar šādu speciālistu  darba stilu un principiem.

PS  Einselns apglabāts  Arlingtonas kapos Vašingtonā (DC)

 

 

 

https://www.washingtontimes.com/news/2003/jul/5/20030705-111513-3315r/

 

43 thoughts on “Einselns

  1. Bet vai tolaik bija kāds tikpat augsta ranga latviešu virsnieks kādā Rietumvalstu armijā? Es zinu tikai Kažociņu, kas laikam bija pat ģenerālis britu armijā, bet cik dzirdēts ne īsti kaujas vienībās.

  2. Igaunijas tauta vēl okupācijas laikā lielā mērā nobalsoja par igauņu LNNK analogu un apstiprināja to arī demokrātiskajās vēlēšanās. Reālu pārēju uz neatkarību Igaunija veica viņu Pilsoņu kongress nevis Augstākā padome. Tā bija būtiska atšķirība no Latvijas un Lietuvas. Lietuvas būtiska atšķirība bija kompartijas un sabiedrības lietuviskums. Latvijā vispār kompartijā latvieši nekad nav bijuši vairāk par 45%, pašā augšā esošie latvieši bieži bija latvieši tikai pēc ieraksta pasē, bet dzimuši bija PSRS, bieži nerunāja latviski. Visa LPSR spice, partijas institūti un citas partijas centrālās struktūras runāja krieviski. Būtībā Latvijā bija koloniālā administrācija. Latvieši tika augšā bieži tāpēc, ka mācēja zābakus labi laizīt un pielīst. Kaut cik latviska partija bija rajonu līmenī, kur latviešu bija daudz. Piem. Saldū, kur galvenais bija Brigmanis vai Valmieras grupējums. Bija izņēmumi ar Jansleini Liepājā un Lembergu Ventspilī.

    • LV arī tagad nav neviena Lenarts Meri un Aleksandra Einselna. Un kamēr sūdi nesitīs pa rotējošu ventilatoru, arī neparādīsies. Vismaz tāda, kurš a) būtu spējīgs vest vīrus kaujā, b) kurš būtu “willing” vest vīrus kaujā, c) kuram vīri būtu gatavi sekot kaujā. …un -d) cik daudz/ maz būtu tādu vīru, kuri esošajos apstākļos vispār spētu un gribētu kādam sekot…kaujā.

  3. Grāmatā IELAUZTIES NATO Kristovskis apgalvo, ka tikai viņš esot bijis tāds kā miniMeri, jo esot braucis uz Ameriku pakaļ i Krastam, i Mežmalim, i VēlKautKam. Tikai visi tie labie cilvēki nāca vēlu, nāca maziem soļiem un saļima bezspēkā. Pat miniEinselns nesanāca. Einselnu nav nācies satikt, bet leišu Kronkaiti gan – tas bija labais, vadījās no principa – Lithuania first, can and will!

    • Man atkal sanāca būt klāt sanāksmē ar Einselnu. Kaut kas īsts viņā noteikti bija, harismātisks, gudrs, bet tiešs. Mums tajā laikā topā bija Eihmanis, Graube, Dalbiņš. Cita kategorija.

    • Kristovskis ir “dzejnieks”. Atceros viņa vizīti vienā no ZS batiņiem, ja nekļūdos, 93. vai 94.gadā ( atvainojiet,sen tas bija, precīzi neatceros). Politisko audzināšanu “izveda”. To gan neaizmirsīšu.
      Konjuktūrists. Maigi sakot.

  4. Mūsu briņotos spēkus (aizsardzības spēkus) tajā laikā komandēja ne mazāk iespaidīga personība – leģendārais pulkvedis Dainis Turlais (Afganistānas kara varonis).

    Einselnam līdzvērtīga personība

    • Nekā iespaidīg tur no Turlā nebija. Mūsu armijā valdija viņa laikā visatļautība u ģedovšķina. Savu piederību pie Krievijas vērtībām viņš nodemonstrēja ar savu politisko izvēli.

  5. Katrā ziņā interesants temats : kāpēc Igaunijai armija tāda, bet mums šāda……pat skatoties Igauņu armijas treniņus, dažkārt liekas ka skatos uz Somijas armiju (ekipējums un ieroči un formas ļoti līdzīgas). Pilnīgi nav līdzības ar mūsu NBS, tā kā mēs būtu no citas Eiropas daļas vispār

    Igauņiem ir nosprausts saprotams un redzams mēŗkis uz ko viņi cītīgi iet (gan iepirkumos, gan nākotnes vienību izveidē) , kamēr mums NBS ir tāds nesaprotams haos : karavīru formas te tuksneša, te pus-tukneša (vidē kur viss bļed zaļš), nopirktā tehnika kaut kāda neloģiska un nav saprotams kādam mērķim īsti viņa derēs, nav īsti pārliecības ko dara Zemessardze un kāds viņai mērķis vai kādam tam mērķim vispār jābūt (vai ZS ir tikai palīgspēks, vai arī galvenais spēks?). Tāds vispārīgs bardaks 20 gadu garumā.

    No sākuma man likās, ka tas viss tāpēc, ka mums mūžigi nav naudas, tāpēc jāpērk tas ko var dabūt un jāveido vienības kādas sanāk. Bet tagad sāk likties, ka tā ir vienkārši nekompetence.

        • Tas jāprasa mūsu politiskajām partijām (vai pašiem jātaisa savas 😀 ), jo tās kas šobrīd ir stūrējušas NBS acīmredzami neredz problēmu nekur

          • Priekš kam partijām redzēt problēmu tur, kur tauta to neredz un nejūt. Lai ievēlētu vajag runāt par tām problēmām ko tauta jūt un kad ievēlēja, tam jānovirza resursi. Ja sāksi tērēties pretmeteorītu un pretzombiju aizsardzības sistēmai (aizsardzība no ienaidnieka ir lielas daļas apziņā ir kaut kur turpat), tad ilgi nenosēdēsi. Pastāv variants problēmu padarīt aktuālu tautas acīs, bet tam vajadzīga liela nauda. Ja esi nesavtīgs oligarhs, tad vari to darīt.

          • šogad Arkādijas parkā atskatoties uz aizvadītajiem 30 gadiem secināju, ka mana paaudze dabūja/ieguva/atguva visu par ko 1988. gadā varēja sapņot – nacionālo neakarību un dalību NATO. Salīdzinājumā ar to bedri no kuras izlīdām visas nianses ir mazsvarīgas. Tagadējiem 20-30 gv pilsoņiem būtu tagad jāsaka savs vārds kā šo neatkarību attīstīt un nepadirst, kas ir smags izaicinājums, bet ne smagāks kā izdzīvot 80-90-s vienlaikus saglabājot aktīvu sabiedrisko pozīciju. Mēs bijām negaršīgi paēduši,pipējām visādu herņu, dzērām spirtu Royal, ģērbāmies kā lohi, dzīvojām pie mammas, nezinājām kas ir overdrafts un ka to būs jāatdod, bet kaut kā pamazām izķēpurojāmies. Tagadējiem galvenais ir pārvarēt kārdinājumu neaizbraukt tur kur demokrātija jau ir attīstīta, kas arī ir brīvība kuras agrāk nebija. Ja jau paliki LV – sities, lai vismaz nezaudētu pozīcijas, vismaz ej uz vēlēšanām un nebalso par klauniem. Par daudz prasīts?

            • Nu es esmu viens no tiem retajiem 20 gadīgajiem latviešiem kas interesējas par politiku (ir arī zināmi daži paziņas kuri paši darbojas šādās , tādās partijās) . Bet galvenais novērojums ir tāds, ka militārā sfēra pa lielam visiem pie vienas vietas , un liekas ka tas ir visām paritijām (pat jaunajām).

              • Iespējams informācijas trūkums, iespējams strausa politika (vai psihologu valodā izstumšana), iespējams veiksmīga AM infopolitika “viss čotka”. iespējams viedokļa nav , jo nav neviena savējā, kas var izskaidrot situāciju. Iespējams infantilisms, bet tas pāries.

    • katra mazā valsts domā, ka ir ļoti īpaši un 3B nav izņēmumi. viena no labajām lietām kaimiņiem ir rezerves karavīru sagatavošana, pārējais nekas ārkārtējs.
      karavīru formas- kkad jau diskutējām, ka tumšās vairs nav modē, jo tālumā vairāk demaskējošas. arī urbānā vidē tumši zaļās ir demaskējošas. LV ir univesālas, šķiet, leiši iet uz kko līdzīgu.
      tehnika- hit&run, aizkavēšanas kaujas- cvrt, kvadracikli, bagiji ļoti piemēroti, vajadzētu gan vēl kādus 30 tālšāvējlielgabalus vai Hārpijas. nedomāju, ka jebkura 3B valsts spētu ar savu armiju pretstāvēt konvencionālā karā ar ru. līdz ar ko vājinam pretinieku līdz sabiedroto ienākšanai. arī pie agrīnās brīdināšanas LV strādā sparīgāk.
      tai pašā laikā, LV un LT aktīvi domā par vidējā rādiusa PGA, kamēr no EE nekas nav dzirdēts. arī ieroču unificēšanā EE ir visīpašākie (vēljoprojām)- LV un LT ir līdzīgāki, izņemot transportu.
      secinājums: nevajag sev bārstīt pelnus uz galvas, bet pendeļot Tēvocim Semam vajag visas 3B!!!

      • LV domā par vidējā rādiusa PGA? Kaut kā neesmu dzirdējis.
        Pendeļot vajag LV, jo mums joprojām nav pat vienas normālas brigādes un mēs vienīgie negatavojām rezervi ārpus PD.

        • https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/baltijas-valstis-kopigi-apnemas-stiprinat-pretgaisa-aizsardzibu.a273856/ 21.gads. tagad dzirdi, ko nu?! 😀
          nav jau īstas pārliecības, ka arī leišiem un igauņiem ir viena normāla brigāde, gan jau tāpat abas nokomplektētas pa procentiem.
          bet .irst ir viena lieta- tagad ZS cilvēkus uz 20 dienām nevar dabūt nometnē, uz gadu brīvprātīgi vispār būs problēmas. bet būtu labi, ja par šo tēmu izteiktos tikai tie, kuri omd ir izgājuši, jo pirst dīvānā ir bik savādāk nekā veselu gadu no savas jaunības ziedot savai valstij. ideja atbalstāma, bet būs grūti…
          p.s. visi brīvprātīgie noteikti var sarunāt iziet PD ietvaros uz gadu- līguma laušana būs 1000 eiro, bet algā saņems 7800= 6800. es par gadu kopā saņēmu ~180 latus. esiet drosmīgi un aiziet! a tā- dirst mēs visi mākam…

          • https://www.flickr.com/photos/latvijas_armija/sets/72157696368997652 vēlviena iespēja brīvprātīgajiem kļūt par rezerves karavīru. kaut pieteikumu bija vairāk, vakances aizpildītas 42 no 50. bet pozitīvā ziņa, ka lielākā daļa ir zem 30 gadiem. varbūt tomēr kāds vērtēja, vai lietderīgi kandidātā ieguldīt līdzekļus?!…
            jauki būtu, ja pēc gadiem 4-iem viņi neatkārtotu to pašu, bet ietu jau nākamo apmācības līmeni.

            • Par nopietnas rezerves sagatavošanu varēs runāt, kad gatavos vismaz vienu bataljonu, trenēs vismaz gadu, visi kā viena vienība aiziet rezervē ar visiem ieročiem noliktavā vai mājās.

      • njā, ok , ”hit&run”, es saprotu to principu bet kaut kā nedomāju ka mums mazājā Latvijā būs baigi daudz vietas kur tie tavi CVRT varēs manevrēt. Tas vairāk ir domāts mazām SUV vai izlūku vienībām, kuras tiešām mazas un nepanāmas var kaut kur pielavīties un kaut ko uzlaist gaisā, nevis veselai kājnieku brigādei vai bataljonam……..kolonnu ar CVRT kustībā nebūs baigi grūtāk pamanīt, kā kolonnu ar Marderu vai CV90. Gribi teikt visi tie 120 gabali sēdēs krūmos un nekustēsies?

        Igauņi un lietuvieši acīmredzami uzksata, ka būs normāla plēšanās ar pretinieku tieši frontāli un atklāti, tapēc pērk diezgan smagus un labi apruņotus aparātus, visas domas par ”viegliem un mobliliem” metot malā. Mēs atkal pilnīgi otrādā pieejā ejam, nē nu ok varbūt AM un augtie komandieri zina kaut ko, ko citi nezin.

        Lietas vēl kas mums pamatīgi klibo : 1. artilērija (šobrīd, 2018. gadā, vēl nekā nav, M109 vēl īsti pilnībā ienācis, kamēr igauņiem jau ir normāls velkamās artas atbalsts sen nodrošināts, tā nav maza nianse).

        2. pret-tanku ieroči (Spike arī vēl nav ienācis, līdz ar to visi mūsu šobrīdamie šaujamie var maksimums aizvilkt līdz 800m pret nekustīgu mērķi, kamēr igauņiem jau ir Milan raķetes lielā daudzumā).

        3. loģistikas tehnika (gandrīz viss mums ir humpalas, kuras mācības mirst un plīst nost regulāri un komiski. Neesmu arī redzējis nekādus iepirkumus saistībā ar šo aspektu, kas ir nedaudz uztraucoši. Igauņiem un leišiem mašīnas ir redzami jaunākas)

        It kā jau visu šito var ”salabot”, bet tur aizies gadi. Un tie ir gadi, kur mūsu kaimiņi mums ir redzami priekšā. Stāsti ka ”drīz būs Spike” vai ”drīz būs M109” vai ”drīz būs bruņuvestes” baigi nevieš pārliecību , tas drīz var būt ilgi un pārāk ilgi, tāpec arī jautājums ”kāpēc drīz, kāpēc nav tagad? kāpēc igauņiem nav drīz, bet jau ir??”

        • jā, iespējams, ka letiņi ir domājuši karot ar mazām vienībām un nevis stāvēt ar pieri pret pieri ar ienaidnieku. un nav vēlams braukt lielās kolonnās- labs mērķis artai.
          leiši agrāk arī domāja par partizānu karu, bet viņiem ir daudz vairāk līdzenumu un mazāk mežu, tāpēc vajadzīga lielāka bruņa.
          1. leišiem arī vēl nav ne Boxeri, ne normālas artas, bet m113 ir kkas līdzīgs cvrt bruņu ziņā. igauņiem kkas jau ir, bet vienalga tas ir smieklīgs skaits pret ru spēkiem. un LV daži m109 jau ir- vismaz visvairāk pašgājējhaubiču no visām 3B 😀
          2. mums arī ir rbs-70, ko var izmantot pret tankiem. vēl ir prettanku mīnas, kas nav mazsvarīgi. un 12 spaiku palaišanas iekārtas jau arī ir. bet 800 cg nav slikti pret bruņutransportu, kaut mazliet pasmagi.
          3. scāņi kā loģistikas transports nav slikti. apskaties to spidometros un sapratīsi, ka viņi ir gandrīz kā no rūpnīcas, ja vien neskaita to, ka ir pamatīgi aprūsējuši stāvot zem klajas debess. bet tā īsti noklājies nav neviens no viņiem, ja vien neskaita sīkumus. piedevām, kara gadījumā ir paredzēts prihvatizēt civilo transportu, līdz ar ko uz loģistikas transportu vispār baigi nav jāiespringst.
          kaimiņiem arī bieži vien ir stāsti, ka būs pašgājējhaubices, pga, boxeri utt. mūsu stingeri un m109 tomēr ir tuvākā nākotnē. piekrītu, ka ar bruņutransportu dikti kavējam un pašreizējais 4×4 iepirkums ir tikai ugunsgrēka dzēšana, bet cerība, ka pēc šī jābūt kkam smagākam. bruņuvestes…- lab, prasat saviem komandieriem, bet priecājaties, kamēr tās jums nav izdotas, jo tās vajadzētu dot uz mājām trenēt savu organismu, lai varētu tajās paskraidīt… 🙂
          un nav igauņiem viss tagad- viņiem tāpat daudz kas vēl priekšā, turklāt ar ļoti atšķirīgu bruņojumu kā pārējām abām no 3B.

          • RBS-70 mums ir dikti maz. Lai bataljons sekmīgi karotu ar tankiem, tad uz rotu vajag vismaz 3 apkalpes ar Javelin/Spike ieročiem, kas dod iespēju šaut pa mērķiem no 2000m.
            Pateikšu Tev priekšā – civilā transporta prihvatizācija ir lieta par ko būs jāiespringst. Kamēr esat maza vienība un auto daudz ko ņemt katrā ciemā, tikmēr normāli. Tikko vienība paliek liela un vajadzīga sistemātiska pieeja, ta nošausies apgādnieks, mēģinot rezerves daļas dabūt un apkalpot katru individuālo auto. Vispirms būtu uzskaite jāsakārto, lai zinātu kur, kam kādi auto ir.
            Piekrītu, ka vispirms normāli auto, gan vieglie, gan smagie, tad KKM/BTR.

        • Lai arī joprojām uzskatu, ka 200+ miljonus(ja nemaldos tādas bija AM sludinātās izmaksas šīs tehnikas paredzētajam dzīves ciklam) 10 gadu posmā ielikt CVRT ieročs un uguns vadības sistēmās ir zemē nomesta nauda, tomēr kā reiz slēpnī labāk sēžu vai nu ar CG un sixwheeler’u(kuru gan pagaidām vēl nav) vai arī ar CVRT Scimitara 30mm lielgabalu, NEVIS ar BV206 un PVPJ1110.
          Un vispār, no vairākiem cilvēkiem vairākkārt esmu dzirdējis ka gan piegādātie CVRT neesot attiecīgi pēc kvalitatīva remonta, kā būtu bijis jābūt pēc kapitālā, gan arī bieži lūstot un, tamdēļ tos plānots turēt boksos, nevis vairs lietot ikdienā tik ļoti.
          Es, godīgi sakot, par to nebrīnītos, jo, kad tās bundžas iepirka, naudas nebija, tagad, savukārt, naudas ir gana un ir skaidrs, ka jāpērk jauna, moderna tehnika, nevis jāturpina knapināties ar 30-40 gadīgiem lūžņiem, kā tas notiekās visu laiku ar ZS tehniku, piemēram.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.