Skaņu var izslēgt

vara bungas: 01:10 izskatās skaisti, bet pret karakuģa pretraķēšu aizsardzības  sistēmu,  PT-VRK var nebūt pietiekami efektīvs. Pretkuģu (PK)vadāmām raķetēm jābūt ar masīvāku kaujas daļu (no trāpījuma vienā nodalījumā virs varerlīnijas kara kuģis uzreizi negrimst), ātrākām (virsskaņas ātrumi), lai apsteigtu kuģa PGA/PRA sistēmu un spējīgām lidot pa kombinētām trajektorijām (manevrēt), sākumā lielā augstumā (degvielas taupīšanai) beidzamajā etapā 3-4 m virs ūdens līmeņa. Neko tamlīdzīgu PT-VRK pret kuģi nenodrošina, bet ir Ok, kad pie rokas  nav PK-VRK vai kuģim nav savas pretraķešu aizsardzības sistēmas. Somiem, protams, ir   arī  PK-VRK (RBS-15, Gabriel), kas īpaši pielāgoti FI prasībām, jo , kā somi paši saka,  from a Finnish standpoint, the Baltic Sea as the design environment of choice is interesting.  Grūti nepiekrist.

PS Mani nenormāli kaitina  pompozie saundtraki 🙂

 

26 thoughts on “Skaņu var izslēgt

  1. gan jau pretkuģu raķetes prioritāšu sarakstā ir priekšpēdējā vietā pirms OMD 😀
    bet pie pretkuģu programmas jāstrādā 3B reizē/kopā. tas vien ir liels izaicinājums un bez vecākā brāļa disciplinēšanas te neiztikt.
    turklāt ir opcija pretkuģu raķetes šaut no helikopteriem, kas ļautu operatīvāk reaģēt uz situācijām.

    • Pilnīgi pareizi, kopā ar PL un 3B tāpat kā vidējās darbības rādiusa PGA un agrās brīdīnāšanas jomā. Tikai kur ir kāds taustāms rezultāts, ja runājam par reģionāliem projektiem?

        • Par EU armiju pirmo reizi ierakstīju VB 2013.gadā, kopš tā laika runas, runas, runas. Merkele ir sēdoša pīle, Makrons tādā ziņā ir noteicošāks orientieris. EU armijai manuprāt var būt divi iznākumi:
          1. Pilnīga nacionālo BS integrācija un vienota komandvadība
          2. ES līmeņa “baltbats” – pusvirtuāls multinacionāls korpuss no delegētām vienībām

          Pirmais mazticams, bet vēlams, otrs kopromiss ar nekā nedarīšanu, bet vairāk iespējams. Vēl vairāk iespējams, ka tālāk par runām netiks.

          • ES vajadzētu sākt no kaut kā līdzīga ASV homeland security: FIB, FEMA, medicīnas dienests, civilā aizsardzību utml.
            BS jomā vajadzētu sākt ar kopējās komandvadības izveides Eiropas valstīm, kuras ir NATO. Piemēram: ir NATO Eiropas spēku štābs, zemāk varētu sekot kara apgabali, kas var ietvert gan vairākas valstis, gan vienas valsts teritorijā varētu ietilpt vai būt sadalīta vairākos apgabalos (pēdējais gan tīri teorētiski). Apgabali varētu būt sekojoši (tas ir uz sitiena, var diskutēt): 1) Ziemeļi: Norvēģija, Lielbritānija. 2) Baltija: Dānija, Polija, 3B.
            3) Austrumi: Rumānija, Bulgārija, 4) Dienvidi: Grieķija, Itālija, Spānija, Portugāle, Francija 5) Centrs: Beniluksa, Vācija, Čehija, Slovākija, Slovēnija. Katrā apgabalā ir centrālais štābs, kas spēj vadīt visu pakļauto valstu bruņotos spēkus un kam jāreaģē uz draudiem automātiski, bez politiskā lēmuma uz iepriekš izstrādāta plāna pamata. Flotei var būt savādāks izkārtojums un to var dalīt pa jūrām: Baltijas, Ziemeļu, Vidusjūras ar atbilstošām pavēlniecībām. Atbilstoši apdraudējumam un plānam viena apgabala spēki var tikt pastiprināti ar cita apgabala vienībām. Piem. Lielbritānija skaidri zina, ka agresijas gadījumā pret Norvēģiju, viņi rīkojas uzreiz, atbilstoši arī trenējas. Vajadzības gadījumā viņu rīcībā varētu tikt nodota arī lielākā daļa citu NATO valstu flotes. Baltijas gadījumā ir galvenais štābs Varšavā un priekšējais Rīgā. Sastāv no Baltijas-Dānijas divīzijas un poļu korpusa. Tā kā Centra un Dienvidu apgabalam acīmredzamā apdraudējuma nav, tad vienības 3 smago un 4 vieglo brigāžu sastāvā (RAND pētījums) tiek dislocētas Baltijā. Vēl piecu brigāžu smagais aprīkojums atrodas uz vietas, lai nepieciešamības gadījumā varētu ātri pārsviest papildus spēkus. Tātad Baltijā varēs izvērst atsevišķu korpusu. Attiecīgi Baltijas apgabala štābs tiek veidots tā, lai spētu vadīt korpusu.

            • Tas viss ir jauki, bet kas te ir tik īpašs ko nevar izdarīt NATO ietvaros? Domāju tas ir galvenais jautājums un problēma. NATO kļūst lieka, ja ES armija efektīvi to aizvietos. Manuprāt RU un Tramps tieši to vēlas panākt , aizstāt “NATO” ar “ES NATO”, bet dažus ārpusē palikušos (US, UK, IR, NO uc) iesaistīt uz divpusēju līgumu pamata. Rezultātā sanāks politiski sadrumstalota birokratizēta mašinērija bes US, UK un TR, kas pievienosies kad un kā gribēs.

              • Tāpēc arī saku, ka jāsāk no cita gala. Proti, ES ietvaros veidot kaut ko līdzīgu iekšlietu spēkiem un krīžu pārvaldības institūciju, kas domāta konfliktiem “other than war” vai lielajām katastrofām (zemestrīce Grieķijā, plūdi Vācijā un Polijā). Šie spēki varētu pildīt aizmugures un civilās palīdzības funkciju militārā konflikta gadījumā. Tas ārpus NATO, bet jārīko kopīgas mācības.
                No otras puses jāveic ciešāka integrācija Eiropas NATO valstu vidū.

                  • Es nezinu kā tas izvēršas, bet izskatās, ka tie varētu būt ātrās reaģēšanas spēki, kas ir tiešā Eiropas NATO spēku virspavēlnieka pakļautībā.

                    • ņemot vērā to, ka šīs 18 kaujas grupas neparedz having a single standing force on standby, but scattered forces which could be rapidly assembled, praksē tas nozīmē, ka `dažās valstīs, kas grib visur piedalīties, bet resursu trūkst, viens nosacītais karavīrs var būt iekļauts vairākās BG, jo dabā darbojas tikai šo virtuālo BG štābi un varbūtība ka aktivizēsies visas BG vienlaicīgi ir pietiekami zema 🙂 Kā saka nedod dievs pārbaudīt.

            • Tev ir skaists plāns…
              tikai šobrīd (NATO sistēmā) tie reālie atturošie korpusi un pavēlniecības nav Baltijā, bet kaut kur uz papīra. Reālus darbus aizstāj papīra garantijas.
              ES armijas sistēmā būs tikai papīrs, jo bez ASV nebūs tos korpusus kur ņemt.

              • Skaitliskie korpusi ir, ir tikai jābūt politiskam lēmumam tos pārvietot un iekļaut kopīgā komandķēdē. Ja situācija turpinās saasināties, tad līdz tam tāpat nonāks. No otras puses, ja tas tiks darīts jau šobrīd, tad situācija deeskalēsies, jo Krievija sapratīs, ka viņiem pie robežas ir ievērojami spēki un vajadzības gadījumā spēki ātri tiks kāpināti līdz nospiedošam pārspēkam. Jā, es uzskatu, ka būtu jāsarīko arī plašāki NATO manevri ar vairāku simtu tūkstošu dalību, kur tiktu atstrādāts iebrukums Krievijā un Maskavas ieņemšana. Tā teikt, agresīvam ēzelim pātaga ir jāparāda.

          • +100
            Tāpēc jāsāk ar iekšlietu spēkiem. Par to, ka jāsniedz palīdzība nelaimju gadījumos, visi piekrīt. Arī Eiropols jāstiprina, jo vienotās ekonomiskās telpas un brīvas cilvēku kustības attīstās pārrobežu noziedzība, kuru pagrūti apkarot vienas valsts ietvaros.

          • un vienots budžets utt.
            Neredzu jēgu šo jautājumu apspriest ārpus EU federalizācijas.
            Pārāk būtiski jautājumi, lai varētu vienoties.

            • Lai reāli kaut kas tur sanāktu ir jāveido vienots buģets un sistēma, kurā dienošie karavīri vairs nav Latvijas/Polijas/Vācijas karavīri, bet gan kļūst par ES karavīriem (ar visām tā izrietošajām sekām). Savādāk var rasties situācijas , kur potenciālā konfliktā šo ES armijas karavīru ES komandieru pavēles var iet pretstatā ar to karavīru pašmāju vālstu pavēlēm. Kam tad viņiem ir jāklausa, Briseles komandierim vai Rīgas komandierim? Šobrīd abiem diviem ir atļauts rīkoties autonomi vienam no otra (ES dalībvalsts var izvēlēties, vai sūti karavīrus uz to pašu Mali missijā, vai nē) , un ja netiek sarunāts kompromis visas šīs ES militārās vienības apstājas.

              Ja ir vienība , kurā dien gan somi, gan latvieši, gan vācieši, tur var normāls bardaks sanākt tieši šī iemesla pēc. Puse no vienības atsakās karot, jo Helsinki izdomā ka viņiem tā konkrētā situācija nepatīk un savus karavīrus tur sūtīt negrib.

              • Tas viss ir pareizi, tomēr tā ir ārstējama kaite. To jau šobrīd risina ar Status of force agreement un Rules of engagement līgumiem/noteikumiem, ko viegli uzrakstīt piskipingam un pisenfosmentam, savukārt konvencionālam karam par tiem vienoties būs grūti, bet tomēr var. Faktiski nacvalstīm nāktos atdalīt vienības un atteikties no jebkādas savu karavīru vadīšanas. Tas ir grūti bet izdarāmi kamēr runa ir par kārtējo “izdalīto” multinacionālo kaujas grupu kaut vai divīzijas, korpusa, armiju grupas lielumā. Bet pat šāds grupējums neko neatrisina, jo EU armijas mērogam ir jābūt adekvātai apdraudējumam (konvencionālam). Tas nozīmē, ka jāorientējas uz RU spējām. Ja šobrīd RU armijas standing force ir ap 2 miljoniem, tad pēc mobilizācijas RU armija viegli uzbriest līdz 5-7 miljoniem. Salīdzināma lieluma profesionāļu (!) armiju tad būtu jāuztur arī EU. Tas nozīmē ar kārtējo virtuālo battle group izlīdzēties nevarēs (tas nenozīmē ka šāda izlīdzēšanās nenotiks). Ja visu dāra kā vajag, tad EU armijai ir jābūt visu dalībvalstu armiju summai ar vienotu attīstības plānošanu, vienotu vadību, iepirkumus, vienotu… jebko. LV tas nāktu tikai par labu. Viss pārējais kā jūs rakstāt, šāds projekts šobrīd krietni apsteidz EU integrācijas tempu un pakāpi. Tādēļ ticamāk, ka būs kārtējā Kriegstruppe par ziedojumiem.

  2. 5 km no krasta jau kuģi “ar pretraķešu aizsardzibu” nenāks. Peldošā tehnika vai desanta kuteri (kā “Serna”). Prettanku raķete arī ir tas, kas var trāpīt tik zemam mērķim, kas periodiski pazūd viļņos vai teiksim kutera stūres mājā.

    • Arī taisnība. Tomēr viļņi un vispār laika apstākļi var traucet PT raķeti lidojumā, jo tā nav domāta šādai videi. Visiem lielajiem desanta kuģiem ir sava PGA un tiem ir jātuvojas krastam, savukārt jaunākie PTVRK šauj gan uz 5, gan 8, gan 20+ km.

      • PT raķetes (un variantus) jau visai plaši lieto flotēs “asimetrisko draudu” novēršanai – Hellfire uz LCS, Sea Griffin, Sea Spear. Hellfire jau sen zviedri izmanto krasta aizsardzībā.
        Iespaidīgi no LCS: https://www.youtube.com/watch?v=3Zry-DDwggg
        Jūras desantiem taču arī ir savi laika apstākļu ierobežojumi. Savukārt PT raķetes ar termogrāfiskām vai milimetru galvām labi redz praktiski jebkuros laika apstākļos

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.