[..]Normatīvā akta projekts izstrādāts, lai noteiktu kārtību, kādā aizsardzības ministra izveidota komisija (turpmāk – komisija) var atļaut vai atteikt Latvijas pilsoņa, kas ir atvaļināts no militārā vai cita valsts dienesta par disciplīnas pārkāpumiem, pieņemšanu militārajā dienestā.[..]
vara bungas: Personāla trūkums, kāds tas ir. Lai izpelnītos maksimālo disciplināro sodu – atvaļināšanu no dienesta pirms noteikta laika – ir krietni jāpacenšas. Interesanti, ka komisija varēs vērtēt ne tikai no NBS pirms termiņa atvaļinātos kandidātus, bet arī caurkritušos policistus un robežsargus.
Kaut kā jau līdz jaunajai latiņai – 6500 PD – jātiek! Ar rekordu uzstādīšanu rekrutēšanā (640 cilvēki gadā) nepietiek.
http://www.sargs.lv/lv/Zinas/Dienesta_gaita/2018/12/27-01.aspx#lastcomment
Dikti jācenšas nebija, lai izlidotu no NBS- visi karavīri/dzērājšoferi.
Tālāk nākotnē – ieslodzīto apžēlošana par līguma parakstīšanu ar NBS 😀
vēl tālākā, pirksim atpakaļ uz Vāciju pārdotos..
Ne gluži tā, bet daudz kur līdzīga prakse pastāv, kad par vieglajiem nodarījumiem apsūdzētos jauniešus piedod, ja tie piekrīt iet armijā. Latvietim, kurš dienēja ASV armijā, bija tāds dienesta biedrs. Latinoss no Losandželosas. Iekrita par auto nozagšanu. Nospēra ar draugiem auto, vizinājās ar to, pēc tam pameta. Viņam prokurors piedāvāja – vai nu viņš iet armijā, vai nu dabūs kriminālatbildību ar vismaz nosacīto cietumsodu. Viņš piekrita. Tā dien jau 20 gadus.
Jēceļ profesijas latiņa, neko nepadarīsi. Es uzskatu, ka:
1. Jānodrošina dzīvojamā platība pie dzīvesvietas. Garantēti. Karavīram par to vispār nav jādomā. Pārceļ viņu no Ādažiem uz Liepāju, tad parāda jauno mājokli, pārved mantas attiecīgā profila uzņēmums. Mājoklim jābūt atbilstošam ģimenes lielumam. Ja ģimenē ir 10 bērni, tad arī mājoklis jādod attiecīgs. Sākot no virsseržanta/majora pakēpes – dienesta māja. Attiecīgi galā jābūt arī bērnudārzam/skolai bērniem.
2. Atsevišķas piemaksas par bērnu skaitu. Piem. 200 Eiro par katru.
3. Jābūt apmaksātai pārkvalifikācijai pēc dienesta beigām. Virsniekiem jādod tāda izglītība (t.sk. tālākizglītība), lai pēc dienesta beigām viņi būtu uz izķeršanu arī privātajā sektorā.
Domāju, ka pārkvalifikācija jāpiedāvā tiem, kas nodien vairāk par vienu termiņu+gados vecākiem, jaunie vēl var paspēt izstudēt ko jaunu, bet vecākiem ir tā kā ir, ne kāds grib īsti darbā bez blata ņemt, ne arī līdz ar to ir liela jēga ko mācīties no savas kabatas.
18 gadīgam pēc pirmajiem pieciem gadiem nekādu pārkvalifikāciju nevajag.
Diskutējami. Mums ir interese, lai mums ir arī sagatavotā rezerve. Proti, ir daudz tādu civilā sektora darbinieku, kuri pirms tam nodienējuši 3-5 gadus.
Te būtu jāskatās personāla politika kopumā. Cik cilvēku ar kādu dienesta ilgumu mēs vēlamies turēt? Kādu % personāla rotāciju vēlamies? Cik ilgi jādien kareivja amatā, cik instruktorā amatā, cik leitnanti dabūs kapteiņa pakāpes?
Deja vu 1967 g.
un turpmāk ārstiem vairs neļaus izbrāķēt bezzobainos 😉
Laikam ritot vispirms sāka pieņemt dienestā rekordlielu dāmu skaitu, tad samazināja izglītības latiņu līdz pamatskolas diplomam, tad pazemināja fizo prasības, tagad ņems atpakaļ disciplīnas pārkāpējus (kā būs pielaidēm? “fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu”?). Domāju stomatoloģija te neajadzētu būt šķērslim. Principā nekas neliedz atvaļināt no dienesta un ar nākamo mēnesi pieņemt atpakaļ. Pat lācīti nodot nepaspēs 🙂