Pofigisma sakne

  vara bungas: Politologiem, soc.zinātņu studentiem  obligāta lasāmviela. Tiem, kuri grib saprast kādēļ esam tur kur esam arī būs nodrīgi iepazīties ar vienu no mūsdienu izcilākajiem militāro konfliktu teorētiķiem. Martin Van Kreveld (Izraēla) uzskata, ka birokrātiskās valsts iekārta  kādu mēs pazīstam ir savu nokalpojusi un diez vai ilgi turpināsies. Kas  nāks vietā vēl nav zināms (iespējami dažādi scenāriji), bet pāreja var notikt jau relatīvi drīz,  vienas paaudzes ietvaros.




Martin van Kreveld “Valsts uzplaukums un pagrimums”

avots

16 thoughts on “Pofigisma sakne

  1. pieļauju, ka Tev pašam nebūtu lielāka dzīves laime, kā soļot kaut kādā ierindā uz nekurieni, cīņā ar nez ko. vai, ja esi pietiekamā vecumā/karjerismā, komandierēt tādu padarīšanu. militāristi vispār ir ķerti.
    bet saproti, ka lielākā daļa to vairs nedarīs. nožēlojami, ka man ir jāuztur profesionāļi, kas to darīs, labāk būtu bez.

    • 😀 Nu, bet tak loģiski – nebūtu karavīru, neviens nevienam neuzbruktu, Nebūtu policistu – nebūtu neviena noziedznieka. Nebūtu mediķu – neviens nesli.. Oh, wait..

    • Nestrīdēšos soļot patīk, bet tas nav pašmērķis. Pacifistiem vienmēr iesaku panākt vairākumu Saeimā un noslēgt divpusēju aizsardzības garantiju līgumu ar US, tad NBS tiešām var atlaist, būsim kā Islande. Bet pagaidām šāda līguma nav tā kā nāksies maksāt par savu armiju.

    • Tu šos profesionāļus atcerēsies ar labu vārdu, kad Givi (prokrieviskais AUkrainas kaujinieks) Tevi spārdīs laikā kad Motorolla (prokrieviskais AUkrainas kaujinieks) Tavu sievu izvaros. Un domāsi kāds biji muļķis, ka negribēji uzturēt.
      Īsāk sakot, civilizāciju, kuras pārstāvji nav gatavi par savām vērtībām mirt, drīz nomainīs tāda, kuras pārstāvji būs gatavi. Visu dižo civilizāciju vēsture tam ir pierādījums.

  2. Diezgan interesanta teorija, bet šaubos, vai tai var piekrist. Ja paskatāmies Latvijas valsts veidošanos, tad cīņas par to sākās tad, kad jau 4 gadus bija bijis I pasaules karš, kurš visiem pilnīgi noteikti jau bija līdz brošai. Latviešu sabiedrība redzēja iespēju logu, un to izmantoja.
    Tad arī noteikti bija pietiekoši svaigā atmiņā tie pāridarījumi, ko latvieši bija saņēmuši no cariskās Krievijas un vāciešiem, lai būtu skaidrs, kāpēc tā valsts ir vajadzīga.
    Protams, kad pelīte paēdusi, miltumiņš rūgts, un tā nu arī rodas tās domas, ka es jau par valsti karot neietu utt. Jo liekas pašsaprotami, ka sistēma, kurā tu dzīvo, ir cilvēcīga, un redzi tikai trūkumus.

  3. Tēzei piekrītu daļēji.. Protams, valstis cilvēku uztverē ir noreducētas no idealizētiem nacprojektiem līdz lābako pakalpojuma sniedzējam par samaksātajiem nodokļiem, kas ar dažādām metodēm cīnās par nodokļu maksātājiem – uzņēmumiem un kvalitatīvākajiem iedzīvotājiem..
    Pēdējai rindkopā gan cēloņu-seku sakarība kājam gaisā – ne jau valstis nevēlas uzņemties saistības, Iedzīvotāji nevēlas par šiem pakalpojumiem maksāt nepieciešamo cenu, līdz ar ko politiķi, sekojot elektorāta vēlmēm, bīda “maksimāli lētu” valsts pārvaldi. Sekas ir tādas, kāda tās ir.

    • Es to saproti tā, ka “nepieciešamajā cenā” jāietilpst (kā maksimums) pilsoņa dzīvībai, ko var nākties maksāt. Viss, kas mazāk noved pie tirgus attiecībām starp sabiedrību – korporācijas strādniekiem un valsti – korporācijas vadību. Korporācijas “strādnieku” lojalitāte valstij-korporācijai un “top menedžeriem” ir svārstīga un atkarīga no tā ko var piedāvāt cita korporācija. Ja visa motivācija aizstāvēt valsti aprobežojas ar to, ka svešā “korporācijā” būs ekonomiski vēl sliktāk kā esošajā, tad mums ir problēmas.

      • Man kaut kā liekas, ka to visu tomēr var noreducēt uz ekonomisko pusi. Ja sistēma grib visu nesaprātīgi regulē (piemēram, tev nebūs dabūt ekonomiskos labumus, ja tu nebūsi pareizticīgs un nerunāsi krieviski), tad beigu beigās šis pats regulēšanas mehānisms iespiedīs tev asti durvīs arī tad, ja tu viņam pakļausies – visur darbojas ne tikai sistēma, bet arī cilvēcīgais faktors, vēlēšanās dabūt kukuli, kaimiņu štučīšana, utt. Protams, līdzi nāk emociju gamma kā pazemojums, dusmas, bailes, bezspēcība, utt. No šī viedokļa, ja mēs esam maziņi, un mums ir sava valsts, tad mums ir cerības šīs lietas saregulēt pareizi, pat ja viss nav ideāli tagad.

        Ja blakus būtu apskaidrota, taisnīga, attīstīta Krievija, tad kāpēc lai mēs nepievienotos tai. Nelaime tur, ka viņi pārāk krata savu mongoļu mantojumu, un no apskaidrotības tur nav ne smakas.

        • Vo! Te nu bija labākā ilustrācija manai tēzei 🙂 Lai gan vispirms būtu japrecizē, ko tu saproti ar “pievienošanos”, bet arī tad, ja tā ir tikai maiga savienība, galvenais jāvērtē vai tas nāktu par labu mūsu “cilts” (var arī bez pēdiņām) izdzīvošanai. Pat tad, ja RU visi spēlētu arfas, ievērotu kristīgos baušļus, būtu pārtikušāki par mums un visādi citādi jauki cilvēki, mūsu ciltij tur nav jāiet, jo tas beigtos ar asimilāciju. Cilvēciskais faktors ir ļoti subjektīvs, priekšstati par labumiem var būt maldīgi, cilvēkus viegli apvārdot un pierunāt. Tādēļ visu valstu konstitūcijas ļoti stingri raugās uz stāšanos savienībās it īpaši nevienlīdzīgās, proti, vispirms nācijas izdzīvošanas perspektīva, tikai tad pašreizējo vēlētāju labklājības intereses. Arī stāšanoās ES no šāda skata punkta var uzskatīt par apšaubāmu risinājumu, bet tomēr ES kurā mēs stājāmies bija vispirms ekonomiska un kopējo vērtību savienība ar lielām un labām iespējām īstenot savu nacionālo politiku.

          • Starp citu, Maķedonijas Aleksandra armijā bija daudz geju, ne tā?

            Oža mums ir tamdēļ, lai mēs atšķirtu labo ēdamo no sliktā. Estētiskās sajūtas ir pēc tam.

            Asimilēšanās ir interesants jautājums. Ir tak daudzas ciltis, kuras ir lielākas valsts sastāvdaļa, un ir +/- saglabājušas savu kultūru. Var piekrist tam, ka identitātes saglabāšana ir svarīga, bet te atkal ir jautājums par valsts saprātīgumu – vai tā salauž vai papildina šo identitāti.

            • Nesapratu kāds sakars te ar gejiem, kuri kā pierādījies var būt labi karotāji.Par ožu piekrītu, bet arī kāds sakars?

              Saplūst ar nacionālu lielvalsti plus/mīnuss saglabājot kultūru un uzlabojot labklājību, kad pirms tam tev bija suverēna valsts, neizskatās pēc saprātīgas rīcības, jo viss var mainīties uzslikto pusi ļoti (vēsturiski) ātri.

              • Geji – tur bija teikts, ka vīrieši iet karot sieviešu atzinības dēļ. Gejiem uz to uzšķaudīt.

                Oža – ēdiens – ekonomisks pamats. Bet smaržas mēs parasti uztveram no estētiskā viedokļa, lai gan sākotnēji tās ir dotas mums ekonomisku iemeslu dēļ.

                Jāatzīst, ka tieši šobrīd šis jautājums man nav prioritāte, tādēļ no tālākas diskusijas izstāšos, jo mani spriedumi par apgaismotu Krieviju ir pārāk tāli no realitātes, lai būtu vērts tos attīstīt.

                • hmm, nezinu kam pajautāt 🙂 bet pielāuju, ka lomu sadalījums šādos pāros kopē klasiskās attiecības. Formulu var izteikt partneris 1A kāro partnera 2A atzinbu 🙂 Oža un smarža informācijas saņemšanas kanāls un nesējs, Nekas vairāk. Par RU te vispār nav runas, ja nu vienīgi pieminētais etnogenēzes teorijas autors Ļevs Gumiļovs ir vairākas reizes arestēts PSRS kā disidents un nolauzis 15 gadus lēģeros.

  4. Būtībā jau tikai apakšvariants daudzajām civilizāciju uzplaukuma un vīšanas teorijām, no kurām uz “spēka” faktoru visakcentētākais ir Gumiļovs. Un kuru gauži ciena “krievu patrioti”, nez kāpēc uzskatīdami, ka vāvuļošana par “pasionārismu” to pasionārismu galvanizē. Ne obligāti tieši “valsts” – jebkurš kopējs, par tavu personisko eksistenci augstāk stādāms mērķis vai vērtība – Krusta karš, Džihāds, White Man’s Burden. Mokās galvanizējamā “krievu pasaule”. Gumiļovam tam gan ir ģeofizisks pamats.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.