Dieviņ tētiņ (papildināts 15.02.)

vara bungas: Ideja kancelēt NATO un  sargāt patiesos sabiedrotos Eiropā uz divpusējo līgumu bāzes turpina pārņemt prātus US .

Golly  = An expression of surprise, delight or shock

vēl

UPD1   MUNICH —  Senior U.S. lawmakers and military officials are pressing America’s allies in Europe to commit hundreds of troops to create a buffer zone on the Syrian side of that country’s border with Turkey as the bulk of U.S. troops there withdraw. If they agree, President Trump is open to keeping some U.S. troops there to help them, according to Sen. Lindsey O. Graham (R-S.C.).  [..]

avots

17 thoughts on “Dieviņ tētiņ (papildināts 15.02.)

    • Mums, ja tie ir divpusēji līgumi, tas nebūtu izdevīgāk, jo tad katrs no tiem līgumiem var jebkurā laikā izbeigties un tad ir grūti rēķināties ar to, kas būs kaimiņos un kurš kurā brīdī no kaimiņiem var “nolekt” no kopējās politikas. Labāk tomēr tad būtu vismaz kāds kolektīvs līgums ar visu Austrumeiropu. Protams, NATO arī negarantē, ka kāds iekšienē “nelec nost”, bet ASV var NATO iekšienē prevenciāli vieni paši arī darboties, nesagaidot kaut kādu itāļu vai grieķu atbalstu.

      Turklāt šeit kaut ko papildus veidot NATO sastāvā būtu vienkāršāk, jo NATO jau esam un ka šī ir NATO ietekmes zona, krievi ir vairāk vai mazāk pieņēmuši. Pabļautu krievi, ja kas te tiek darīts (papildus bāzes, karaspēks) un viss. Bet ja tiktu slēgti jauni divpusēji vai kopējs kolektīvais Austrumeiropas līgums ar ASV, un te tiktu izvietots nevis daudznacionāls NATO karaspēks, bet ASV bāzes un karaspēks, krievi to uztvertu kā ASV ekspansiju un stipri saasinātāk.

      Turklāt šādā situācijā varētu sanākt, ka NATO izbeidzas, bet jaunie līgumi krievu reakcijas dēļ noslēgti netiek. Faktiski, tas jau arī ir krievu interesēs – NATO likvidētos, bet vietā nekas līdzvērtīgs nerastos.

      Līdz ar to, kamēr paši neesam tādi kā somi – gan militārā ziņā, gan mentalitātes ziņā gatavi stāties pretim krieviem nepaļaujoties tikai uz palīdzību no ārpuses – tikmēr lai ar kādiem iekšējiem kašķiem un nesaskaņām tas pastāvētu, NATO šobrīd ir izdevīgāks un to labāk ārā nejaukt.

      Ja iekš NATO kaut kādas nobīdes dalībnieku attiecībās notiek, tad labāk tās divpusējās attiecības ar ASV vai daudzpusējās starp Austrumeiropu un ASV lai veidojas NATO iekšienē, labāk lai tie svaru kausi svārstās “pa NATO iekšpusi”, notiekot kaut kādām pārmaiņām pašā NATO, nevis tiek veidota kaut kāda pavisam jauna sistēma.

      • Jātaisa ciešāka aizsardzības integrācija Austrumeiropas valstu starpā kā rezerves variants NATO vājināšanas gadījumam.

      • Ja uz brīdi atmetam liriku par Rietumu kopējām vērtībām, tas kas paliek ir intereses. Iespējams kādai lielvalstij bez RU te tās ir. Šo faktu var nostiprināt ar līgumu. Iespējams tad, par prieku “draudu nav”, “lai karo profesionāļi”, “ko nu mēs”, “aizsardzības naudu pensionāriem” publikai NBS pārtaps par žandarmēriju, goda sardzi un 4-5 kara orķestriem. Ja nopietni, div-trīspusējie kopējās aizsardzības līgumi ir vajadzigi – ar tuvējiem kaimiņiem, tur varētu paredzēt savstarpēju izvērtējumu, standartus, sertifikāciju, lai kaimiņš nevarētu liet viaptverošu čugunu, jo viņa kaujas spējas būtu arī mūsu kaujas spējas. Un otrādi.

    • Gan jau ka esošais formats. Ja līgumi būs divpusēji, kas liks vāciešiem nepamest Lietuvu? Līgums tiem tak ir ar amerikāņiem… ja vispār noslēgs… Kas liks itāļiem, kaut nedaudz spiesti, bet palīdzēt mums? nevis kad pēkšņi kāda brigāde ievajadzēsies pie mums, uzsākt kādu lažu eiropas dienvidos, novēršot uzmanību (ceru ka visi atcerās par itāļu draudzību ar Ru?) Kā citādāk būs iespējams noturēt grieķus un turkus no kautiņa, ja viņi pat abi esot NATO pamanās pārtvērt iznīcinātajus viens otram… (un tas atkal novērsīs uzmanību kad to vismazāk vajadzēs)
      Tā pati karaspēka pārvietošana jau tagad nav pārāk viegla, bet to sarežģīt arī ar papīrdarbu katrā valstī atsevišķi? kur birokrātija vairs nebūs spiesta strādāt pēc vieniem standartiem…

  1. Nu bet ko ASV darīt, ja lielākajai daļai Rietumeiropas faktiski ir po…uj?

    Rietumeiropa nejūtas apdraudēta un netic kaut kādām krievu interesēm pārņemt kontroli Rietumeiropā, kas tā arī faktiski realitātē ir – krievus Rietumeiropa neinteresē (vismaz pagaidām), viņus rietumi interesē tikai tik daudz, lai tie netraucētu kontrolēt Austrumeiropu un lai Skandināvija būtu neitrāla.

    Un realitātē, vismaz šobrīd, tā arī ir – nav kā komunistu laikos, kad krievi vēlējās izplatīt komunistisko ideoloģiju pa visu pasauli. Tagad viņus interesē tikai PSRS robežu un ietekmes sfēru atjaunošana. Un Rietumeiropā mīļā miera labad daudzi būtu ar mieru to visu viņiem atdot. Bet tik tālu – ka tad, ja krievi šādu ietekmi atgūs, viņiem radīsies apetīte kam vairāk un gribēsies vēl un ka acis tiks mestas tālāk uz rieumiem – neviens nedomā un neviens tam netic.

    Nu tad kāda velna pēc ieguldīt tik daudz aizsardzībā, ja Rietumeiropai draudu nav?

    • Līdz ar to arī viedoklis, kas atspoguļots rakstā, no amerikāņu skatu punkta ir visai loģisks – kāda velna pēc mums ņemties ar kaut kādiem frančiem, itāļiem un vāčiem, ja lielākā daļa viņu sabiedrību mūs neieredz un viņi kopējā pasākumā (NATO) apsolīto ieguldīt nemaz netaisās.

      • tas viedoklis pats ir viegli apgāžams…….ASV ir vienīgā no visām NATO valstīm kas ir reāli saukusi palīga kad viņiem uzbruka, un NATO arī atbildēja un gāja iekšā Afganistānā. Tā kā amīšiem nav pat īsti pamata te kaut ko pārmest, jo tie pāši vācieši vai franči vai itāļi viņus savos karos vilkuši iekšā nav (Vjetnamā amīši pašī līda). Franču un vāciešu karavīri zaudēja dzīvības ASV karos, Merkele un Makrons šo faktu vien var mest Trampam sejā un likt turēt muti.

    • Turklāt tiešām, atšķirībā no NATO izveides un aukstā kara laikiem, par vēl vienu lielu spēlētāju un apdraudējumu ir kļuvusi Ķīna, par ko arī amerikāņiem nopietni ir jādomā un naudas visam nekad nepietiek.

      • Tā arī ir. Varbūt laiks to visiem atzīt. Visi saprot, ka RU ir pārāk maz resursu, lai pat teorētiski apdraudētu kādu tālāk par Poliju. Pat tad, ja RU izlaupītu visu Baltiju un Poliju, pieliktu to sev klāt, tas nevairos bagātību un spēku pietiekami, lai RU kautos ar FR/GE. Līdz ar to prasīt kaut ko no GE un FR ir diezgan … bezjēdzīgi, jo to politiķiem “draudu nav” ir … pamatots. GE un FR būtu pat labāk, ka atvētros RU tirgus bez sankcijām, kur grūzt savus sierus un auto, pretī saņemot gāzi un naftu no valsts-benzīntanka. RU par stikla krellēm maksās dolārus un GE + FR pensionāri dzīvos zaļi.

    • + Ja Rietumeiropai Krievija sola lētu gāzi un naudu glabā viņu bankās, tad pavisam labi.
      Ja es būtu ASV, tad es atsevišķu Austrumeiropas valstu bažīgumam arī nepievērstu uzmanību. Ja bāžas nozīmē darbību. Latvijas vai Ukrainas attieksme pret savu drošību man liktu domāt, ka šeit visiem PH uz draudiem vai jau gatavi padoties.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.