vara bungas: Neesmu īpaši sekojis Indijas-Pakistānas konfliktiem, jo kopš 1947. gada notikuši jau četri Indijas-Pakistānas kari(!) (1947., 1965., 1971. un 1999.) no tiem divi mana mūža laikā, sīkākus konfliktus, incidentus un standoff pat neskaitot. Abās puses idioti nav manīti un process ir izteikti ciklisks
Godīgi sakot civilizēto pasauli šīs rubeņu cīņas var interesēt tikai tādā nozī`mē, ka abām konfliktā iesaistītām valstīm ir kodolieroči, bet Paksitāna ir vājāka par Indiju visās militārās un balkus jomās. Šāda disproporcija teorētiski var vienreiz beigties ar kodolpiesārņojumu blakusvalstīs un ziņu dienestu uzmanības pārslegšanos uz laiku prom no pasaulei vairāk svarīgām problēmām. Tomēr Pakistānas kodoldoktrīna paredz kodolieroču lietošanu tikai tad, ja valsts nonāktu totālas okupācijas draudu priekšā vai pret to tiktu lietoti kodolieroči, savukārt Indijas kodoldoktrīna vispār neparedz lietot kodolieročus pirmajiem. Arī šoreiz Infdijas aviācijas reidi Pakistānas gaisa telpā “nevelk” līdz plāniem okupēt Islamabadu, bet vājajai Pakistānai diez vai ienāks prātā ņukot Indiju tā provocējot tās simetrisku atbildi. Tā kā mieru, tikai mieru, labāk paklausīsimies, ko teica G.Frīdmans pirms dažiem gadiem par US un Pakistānas attiecībām.
vara bungas 