Viss, kas var nogalināt pretinieku padara tevi stiprāku

vara bungas: Ļoti pretrunīgi vērtējams  raksts, kura autors apgalvo, ka valsts kurai ir mazāk tanku, bet ie ir moderni,  ir somehow pārāka par valsti, kurai ir vairāk  tanku, lai gan tie  morāli novecojuši. Pēc šādas loģikas, ja nonivelējam tēmu līdz KKM, tad LV iet konservatīvās aizsardzības ceļu (nosacīti daudz morāli vecas bruņutehnikas, kas turklāt nav īsti KKM), bet EE seko UK kursam (maz , bet jaunākie KKM modeļi), savukārt LT miksē abas pieejas (Boxer un M113).  Pēc manām domām KKM jomā, mums derētu EE pieredze, bet no nosacīti veciem tankiem arī neatteiktos (klāt pie esošajiem 🙂 ).  Var visu ko teikt par tanka lomu modernajā kaujā, bet viens no faktoriem – psiholoģiskais ir un paliek, jebkurš kajnieks jūtās neomulīgi par tikai dzirdot  tanka dzinēja skaņu. Rakstā ir īsss un kodolīgs  RU tanku koncepta raksturojums:

[..] Russia also benefits from an outstanding rail network able to quickly move tanks and other heavy elements of military power such as APCs and self-propelled guns around easily, and has the space and reserves of conscript manpower from previous generations to draw on to crew its simple but effective designs, such as the T64 and T72.

This is underpinned by a national philosophy which is best summed up as ‘don’t throw away any military asset that, no matter how old it is, could be used to kill an invader’. There are storehouses across Russia full of elderly tanks that with a bit of TLC could, probably function as a last gasp capability. Russia regularly exercises its armoured capability, mobilising forces and moving them around the country to test readiness against the theoretical threat of a NATO invasion.

Russia then is a nation intended for operating tanks, but only when supported by a logistics chain that can support the front. Start moving away from the Russian landmass and their ability to sustain a force at any distances is quickly called into doubt. While Russia may ‘rank’ as the largest tank operator in the world, much of this is only a threat to any nation foolish enough to invade Russia in the first place. [..]

avots

… pēdējā rindkopu gribētos papildināt ar distanci no savas teritorija, ko RU uzsakata par drošu pārapgādei, kā rāda kaujas UA tie tie ir ap 200-300 km svešā teritorijā.

UPD1  Ilustrācija tanku glabāšanas veidu RU. “Piparam” nodrošināties ar sidszālēm.

 

 

vēl

 

22 thoughts on “Viss, kas var nogalināt pretinieku padara tevi stiprāku

  1. “Russia also benefits from an outstanding rail network” Kas tur outstanding? Eiropā ir blīvāks sliežu tīkls un ar lielāku caurlaidības spēju nekā Krievijā.

  2. LV gadījumā, manuprāt, vajadzētu sākt kaut vai ar veco (bet modernizēto) M60 tanku iegādi (dāvināšanu) rotas lielumā, lai mūsu spēki iegūtu pieredzi sadarbībā ar tankiem un iemācītos pret tiem cīnīties. Tad mācību nolūkiem vajadzētu nopirkt dažus T-64, T-72, T-80, BMP-1,2, BRDM, BTR, MTLB, BMD no Ukrainas, lai mācītos ar tiem cīnīties.

  3. pipars var tik noplātīt rokas par UA kādreizējo pofigismu. daži to sauca par armijas nolaišanu līdz kliņķim…
    mūsu kaimiņi apietas taupīgāk varbūt tāpēc, ka viņu prezidents bija kolhoza priekšsēdētājs.


    ru: https://www.youtube.com/watch?v=lOM-14BywHM
    bez normālām noliktavām UA papisa tonnām munīcijas, ko uzmauca gaisā huligāni. tāpēc es palieku pie sava, ka visu jādara sabalansēti.

  4. Man liekas ka ja mēs skatamies uz Baltijas valstīm, der tikai viena no tām filozofijām sakarā ar tankiem un bruņutehniku……..tāpēc ka mēs esam tik mazi (gan terrtorijā, gan potenciālo karavīru jomā), ka mums nekad nebūs īsti iespējams īstenot ”daudz tehnikas” (vienalga cik viņa moderna vai veca) gājienu, jo salīdzinot ar mūsu agresoru un iespejamo karadarbības zonu, mēs vienmēr būsim mazākumā dzīvā spēka un tehnikas sfērā.

    Ja skatamies tikai uz Baltiju, tad pēc cipariem 123 CVRT ir vairāk kā 40 CV90 pēc skaita, bet ja pievienojam diskusijai Krieviju tad tur abi divi tie cipari paliek vienlīdz maziņi. Tā kā es domāju mums nemaz nav citu variantu kā spiest tikai uz ”maz un dārgi, bet toties moderna tehnika” modeli (ko diemžēl mēs nedaram un nedarīsim, jo tagad līgums jau ir noslēgts, nauda ir ieguldīta un mainīt neko nevarēs gadus 20 gadus kā minimums).

    Plus vēl, ja skatamies uz mūsu teritoriju, tad baigi lieli plašumi kur tankiem un KMM izplesties un brukt virsū pretiniekam lielā smukā līnijā ar 10:1 pārspēku te ir diezgan maz. Līdz ar to tiek jūtami samazinās tas efekts ko varētu sniegt ”vecāka, toties vairāk” taktika, jo tu viņu tik un tā nespēsi pielietot viņu mežā kur tankiem jākustās kolonā vienam aiz otra. Atklātā laukā 5 T-90 uzvarētu 1 Abramsu, bet pilsētā vai mežā kur tikai 1 noteikta vieta kur normāli izbraukt (un pretinieks to vietu zin) situācija var krasi atšķirties.

    • 3B vienmēr aktuāli divi scenāriji – konvencionālais un pretpartizānu. Tavi apsvērumi attiecināmi pirmo. Otrais var attīstīties zem 5.panta sliekšņa un ar problēmām būs jātiek galā pašiem.

      • Ja tu domā tādu situāciju kā Ukrainā, kur bars ”Daugavpils republikas” pārstāvju ir ieņēmuši vietējo valdības māju un mūsējiem viņi pēc iespējas ātrāk jāizsit ārā un teritorija jāatgūst, tad es arī īsit neredzu kāpēc ”vēcāka, toties vairāk tehnika” modelis būtu kaut kādies labāks.

          • nu jā, tam es varu piekrisit. Vienkārši es uz to lietu skatos no punkta ”mums naudas un resursu pietiek lai varētu daudz maz normāli uzturēt 1 PD bataljonu ar KMM/tankiem, pārējiem labākajā gadījumā būs jaiztiek ar kaut kadiem bruņu-džipiem”. Būtu jau forši ja katram ZS bataljonam būtu pa vismaz vienam Scimitaram bāzē, bet tas ar Latvijas buģetu nav paceļams. Ja vien nepieslēdzas NATO un neuzdāvina kaudzi tehnikas/rezerves daļu/apmācību pa brīvu.

  5. Mums svarīgākais ir pirmkārt apkalpju skaits. Tanku mednieku rotas (labāk pat uz motocikliem ar opcionālu vajadzības gadījumā pametamu blaķeni) ar NESAMIEM ieročiem – katrā 2 vīru apkalpē vieglais PTRK, “antimateriālā” plinte, pretborta mīnas ātrai uguns sistēmas radīšanai apdraudētos virzienos un BTG flangu, aizmugures, apgādes un kaujas apsardzes apdraudēšanai. Ieroču vadā 60 mm arī uz motocikliem, pirmkārt apgaismošanai un dūmu aizsegiem un dronu nodaļa.

    • Atkal jāsaka, ka tieši to piedāvā RAND. Šāda taktika izvirza augstas prasības zemākā līmeņa komandieriem, kuriem patstāvīgi būs jāorganizē izlūkošanu un jāpieņem izšķirošos lēmumus. Tādus jāgatavo masveidā un neizstiepjot procesu uz desmitgadēm.

      • Mans domāt, ka to varētu izdarīt, tikai tas laikam kādam, kas pie teikšanas, liekas pārāk sarežģīti neattīstītam prātam, lai dotu tam zaļo gaismu.

      • Jā, tieši tas manuprāt, ir prioritāte. Mūsu 21 ZS bataljons būtībā ir pastiprinātā rota. Tam jābūt vieglam, augstas caurejamības un peldošam transportam, divi Javelini uz vadu, divi Stingeri uz rotu, daudz sprāgstvielu, labi zināmas visas tiltu un caurteku vietas, mīnas, Tracking point snaiperenes, tai skaitā 12,7 un 20 mm, 60, 80 un 120 mm mīnmetēji, SPIKE NLOS sistēmas, autonomās ieroču sistēmas.

        • Tieši to RAND piedāvā. Bet nezin kādēļ ir pārliecināti, ka ” All members of the National Guard have monthly training obligations” (10 lpp) Laikam labi pasēdēja Rīgā ar aliņiem 😉

        • druscīt utopija. Zinot, kā ir ar REGULĀRU apmeklējumu, secinu, ka šādām apkalpēm jābūt ar PD personālu. Nu nevar no vāji apmācīta folkšturmam uzcept “tanku medniekus”, pat ja nomētā ar moderniem ieročiem.

          • Javelin ir pietiekami vienkāršs, lai ar to rīkotos ZS. Tāpat kā savulaik Tanku dūre folkšturmam un Stingeri modžahediem. Uz Javelin apkalpēm var virzīt labākos.
            Un vēl viena lieta, ja visiem zemessargiem tiek novadīta viena doma par stratēģiju, taktiku un misiju, mācības ir interesantas un PD instruktori ar entuziasmu, visi zina reālistisko rezultātu ko var sasniegt, tad rezultāts būs labāks. Piem. jūsu bataljona uzdevums ir maksimāli ilgi noturēt Rīgas lidostas perimetru. Pozīcijas zināmas, krājumi ir, trenējamies.

            • Es ar piemēru nebiju domājis, kā iemācīt andžam pareizi nospiest pogu..
              Vairāk biju domājis, kā apakšvienība, ātri, radoši un agresīvi darbosies, tur un tad, kad vajag.

  6. Kvalitatīva tehnikas un kvalitatīvas apmācības pārākumu parādīja Līča karš. Kvalitatīvas apmācības (ne tehnikas) pārākumu vācieši parādīja 2. pasaules kara sākumā pret frančiem un krieviem.

    Tomēr kā parādīja 2. kara beigas, kvalitāte nevar uzvarēt lielu kvantitāti. Vācu gūstekņa atstāsts: “Man bija ļoti laba apkalpe; vislabākais ierocis (88mm); ideāla pozīcija, kurai varēja uzbrukt tikai no viena virziena. Mēs sašāvām šērmanus ar pirmo šāvienu, reti vajadzēja otro. Jautājums “Un kā nokļuvi gūstā?” Mums lādiņi beidzās, bet amerikāņiem tanki nebeidzās”

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.