34 thoughts on “Efektīvs ezis

  1. “Mūsu armija sobrīd ir efektīvākā Baltijā”.

    Nu, ministrs augstu sēž- viņam tālāk un aptverošāk redzēt dots… Nu, tā vismaz vajadzētu būt.

    • Izgudrots jauns jēdziens-armijas efektivitāte. Kāds grib uzrakstīt oficiālu vēstuli lai definē efektivitāti un atsūta pētījumus, kas pierāda, ka efektīvākie?
      Efektivitāte=(Pupuķu skaits poligonos)/(VK aizrādījumu skaits)
      Kaujas spējas aizmirsām

      • bet ir takš forši, ka vecam šrotam uztaisa jumtu, kas pārsniedz šrota vērtību, nevis iegulda piķi jaunu autiņu iegādei.
        p.s.mans privātais vāģis arī zem jumta nestāvu un tīri labi funkcionē 🙂

        • es kā reiz ne par privāto autiņu runāju, bet gan to, ko valsts piešķīra. un tā vērtība viņiem strauji var kristies līdz šrota vērtībai, ja viņus pienācīgi neuzturēs.
          bet šie visi izteikumi ir tikai emocijas, ja neviena puse nespēj neko pierādīt skaitliskos argumentos.

          • Pirmkārt, nav strīda par to ka ar garažu tehnikai ir vienmēr labāk kā bez. Strīds ir par to ka “garažas” un ofisi top kā kapitālas būves krietni apsteidzot tehnikas ienākšanu un personāla pieaugumu, īpaši ZS. Otrkārt, RAND un citi neprognozē LV ilgstošu pozicionālu karu, tas nozīmē, ka visu sabūvēto jau tagad jādomā kā iznīcināt, šī tēma ir tabu. Treškārt, attīstīt infru un vieglāk (bet ne lētāk) kā kaujas spējas. Trūkst diskusijas vai pierādījumu, ka valdība neiet vieglāko ceļu, proti, nenomētā problēmu (aizsardzību) ar naudu vienkārši un nekritiski “apgūstot” finansējumu, kaujas spējas iemainot pret ielietā betona kubometriem. Par būvnieku lobiju šoreiz nerunāsim. Vēlreiz palasi šo.

            • produktīvāk tad būtu kritizet NBS par to, ka nespēj “apgūt” pietiekami daudz cilvēku caur omd vai brīvprātības principu. visi šo problēmu zin un visi var smieties par politiķu un “nbs reklāmseju” svētulīgi postulēto skaitli “8000”, kuri, “atņemot laiku ģimenei, ziedo sevi valsts aizsardzībai”. džeki vienkārši dirš par tēmu! visi zin par šīm “mirušajām dvēselēm” un viņu delītēšana no ZS rindām augstākstāvošo acīs ir liels nosodījums.
              es neesmu tik gudrs par RAND pētījumiem, bet arī NBS ir savi scenāriji un tad būtu vietā kritizēt RAND vai NBS par nesakritībām plānošanā. ir teritorijas, kuras tiks “atdotas” pirmās un kuras pēdējās. tad šeit var izteikties, vai noliktava bija jābūvē Vaiņodē, vai varbūt Talsos, jo es uzskatu, ka ir jābūt Kurzemē (frontes dziļā aizmugurē) pamatīgai noliktavai, kuru papildus sabiedrotie aizsargā ar PGA.
              tāpat noliktavām būtu jābūt Pierīgā un nav slikti, ja ir mazākas arī katrā ZS bataljona atbildības rajonā.
              tas pats par “garažām”- ja diezgan nesen NBS saņēma Scanias, tad ir, piemēram, pētījums, cik no tām vēl strādā oriģinālās vinčas? mašīnas ir labas ar mazu noskrējienu, bet cik no tām % saglabājušas savas kaujas spējas? tas pats man šķiet par citu tehniku- ja tajā katrā sabāž gadžetus par pārsimt tūkstošiem, tad tiešām šī tehnika būtu jāglabā zem plēves slieteņiem? varbūt jā… ja kāds tehniskāks cilvēks apgalvotu, ka jā, tad varbūt arī es sāktu intensīvāk nosodīt būvniekus.
              es arī neesmu tik gudrs, lai te diskutētu, cik prātīgi bija pārņemt civilās ēkas (Lūznava, Rīga, Apgulde…), kurās ierīkot “ofisus”. neesmu dzirdējis un redzējis nevienu pašu jaunuzcelto “ofisu” (solījumus gan dzirdējis), ka tūlīt tik nu būs sabūvēts tuvākajos divos gados. vismaz divus gadus dienēju, tāpēc zinu, ka prioritātes pamainījās… 🙂

              • Nav korekti nbs kritizēt par to, ka nav omd. Tas ir politisks lēmums.
                Pamatoti var un vajag kritizēt, ka tiek unisonā ar politiķiem dirsts par 8000 ZS, VAM un efektīvāko armiju.
                Mans ekspektāciju minimums no jebkura virsnieka – ar cietu seju pateikt, ka politiskus lēmumus armija nekomentē, vēlamais no nbs komandiera – ka omd ir vienīgais risinājums, par ko ir noziņots ministram.
                Protams, tas būtu pēdējais, ko komandieris ir pateicis amatā esot.

              • ZS noliktavām nav jābūt centralizētam. ZS transports jāliek privātās garāžās un zemnieku šķūņos.

                • Rīgā šķūņi ir liels retums, nerunājot nemaz par zemniekiem… un visas pārējās brīvās telpas tiek izīrētas par lielu naudu.

                  • Kā pie zemniekiem retums? A traktorus, sienu un pārējo kur liek?
                    Lūdzu Tev bildes:
                    https://ibb.co/YX2RZMt – privātais
                    https://ibb.co/hVyfQqt – pašvaldības
                    Un tas ir tikai daži piemēri, tikai manā bij. mazajā pašvaldībā tehniku varētu vismaz rotai noslēpt.

                    Rīgā vajag izvietot valsts un pašvaldību struktūru garāžās, Rīgas satiksmē, Rīgas ostā, Latvenergo un arī īrēt privātās telpas, lai panāktu dekoncentrāciju.
                    Lūk LVĢMC ēka https://ibb.co/3Mqptrw. Puse no ēkās tik un tā brīva, divus Scaņus var nolikt.

                    • pirmās bildes ir ļoti tipiskas Pierīgai! Rīgā zemnieki ir retums…
                      bet Tavs plāns, manā skatījumā, ļoti iederētos kā pielikums Pabrika doktrīnā par brīvprātīgajiem tautas aizstāvjiem, kuri lien ārā no visiem pakšiem un cīnās ar partizānu metodēm. nekas slikts tas nav, bet man ir cits redzējums, kādai jāizskatās armijai.

                    • “pirmās bildes ir ļoti tipiskas Pierīgai! Rīgā zemnieki ir retums…”
                      Pirmās bildes ir 200 km no Rīgas 🙂 Bet Pierīgā tas pats. Rīgā tā nav, par Rīgu ir pēdējā bilde no LVĢMC bāzes. Dažādām valsts un pašvaldību iestādēm Rīgā jau šobrīd ir pietiekami vietas, lai sabāztu tehniku vismaz vienam bataljonam.
                      Jā, brīvprātīgie ZS palīgi, kuri gatavi pie sevis iekārtot partizānu slēptuves un likt tehniku.
                      ” bet man ir cits redzējums, kādai jāizskatās armijai.”
                      Es nerunāju par armiju (PD vai OMD), es par ZS.

                    • es arī par ZS, jo es to redzu kā armijas vienību un nevis kā policiju vai partizānu bandas.

                    • Pirmkārt, uz armiju vēl ilgs ceļš ejams. Bez OMD vai ilgstošas, nepārtrauktas kolektīvas apmācības, ZS uz armiju nevilks.
                      Otrkārt, vai Tu nepieļauj situāciju, ka jebkādas centralizētas noliktavas būs pirmais uzbrukuma objekts?

                    • piekrītu, ka ZS uz normālas armijas pusi ilgs ceļš ejams, bet labāk jau sākumā uzlikt kkādu saprātīgu vektoru un nevis atdarināt pēckara haotiskos mežabrāļus. tajā pašā laikā es uztveru nenopietni ekipējuma, munīcijas, transporta sabāšanu pa šķūnīšiem un pagrabiem. es tur saskatītu tikai lielu bardaku, jo cilvēki ir dažādi ar dažādu apmācības līmeni un apmeklētību, kuri nespēj vienādi novērtēt telpu apstākļus, kārtību… macības tiktu sačakarētas, ja 8 no 10 šoferiem, kuri glabā mašīnas, kkā nespēj ierasties uz mācībām dēļ pļaujas laika, cita darba, ārzemju atvaļinājuma utt. uz katrām mācībām tak trauksmi tnesludināsi?! arī apkopes TL notiek tikai darba dienās. ja individuālo ekipējumu vēlams glabāt pie sevis, tad kolektīvo gan ne.
                      es pieļauju, ka noliktavas ir vieglākais mērķis, kuras varētu samērā viegli nobumbot. bet tomēr tie ir vismaz 30 mērķi. ne man spriest, ar ko bumbos un vai ienaidniekam jauda pietiks, un vai viņš spēs caursist noliktavas sienas… tāpēc labāk gribētu tad dzirdēt kritiku par noliktavu plānajām sienām.

                    • Ar kolektīvo ekipējumu ir tas pats, ka ar jebkādām citām mācībām. Laicīgi jāplāno. Ja nevar ierasties kāds šoferis, tad ir viņa aizvietotājs no nodaļas/vada, ka viņa vietā var ierasties. Var ierasties transports no citas vienības. Par apkopi pamatā atbild tas, kurš glabā. Ja vajadzīga nopietnāka līmeņa apkope, tad auto tiek dzīts uz bataljona novietni. Transportam un citam ekipējumam jābūt ar rezervi.
                      Mežabrāļi bija haotiski, jo pirms kara šāda pretestība nebija plānota. Es piedāvāju laicīgi visu paredzēt un vingrināt, lai haosa nav. Zviedrijā no 50-90-tajos glabāja decentralizēti un problēmas neradās. Apstākļus parastam zemessargam būs pagrūti novērtēt, tāpēc ir nodaļas un vada komandieris, kuri apskata potenciālo vietu un dod savu akceptu. Attiecīgi vada līmeņa noliktavai akceptu dod rotas komandieris.
                      30 mērķi ir SASODĪTI maz. Daļa tiks ieņemta, daļa iznīcināta kara pirmajās minūtēs. Noliktavām jābūt vairākiem simtiem, ar rezervi un ienaidniekam nezināmiem. Par noliktavas vietu jāzina tikai divus līmeņus augstākam komandierim. Nekādu sarakstu un apkopojumu. Jābūt arī rezerves (stāv neizpildītas, bet vieta sagatavota) un viltus noliktavām (ienaidnieka maldināšanai).
                      1. Individuālās/nodaļas noliktavas.
                      2. Vada noliktavas.
                      Pirmie divi ar signalizāciju.
                      3. Rotas noliktavas.
                      Ar diskrētu bruņotu apsardzi.
                      Visiem ieročiem jābūt ar rezervi. Pat ja lielu daļu ieņems/iznīcinās, ekipējuma jābūt pietiekoši, lai apbruņotu mobilizējamos. Ņemam Zviedrijas piemēru. 1000 cilvēku lielajā pašvaldībā bija 100 cilvēku ZS, ieroči un transports bija 200 cilvēkiem un krājumi piecu gadu neintensīvai karadarbībai.
                      Latvijas gadījumā ZS bataljonam, kas miera laikā ir rota, krājumiem (arī transportam) jābūt pietiekamiem pilna bataljona apgādei un apbruņošanai. Krājumiem jābūt vismaz sešu mēnešu karadarbībai.
                      Bez tam jābūt noliktavām arī PD un sabiedroto spēkiem, kuri darbosies mūsu teritorijā.

            • starp citu…. šinī gadījumā arī garāža ir sanākusi divdomīga. Bildē nojume ar vikingiem, izskatās ir tipveida risinājums daudzos batiņos. Viņai ir ellīgi augsts jumts un pilnīgi vaļēji visi sāni. Ziemā slavenie skāņi izskatās kā kupenas, jo vējšs visus nokrišņus nes iekšā, kā grib, un aizdirš pipara rūpju bērnu – skāņu vinčas ar sniegu, ka prieks.
              Man tiešām liekas, ka šādā izpildījumā nojume varēja arī nebūt..

  2. “Gvardes leitnanta” komentārs, kura tiek minēts šis avīžraksts, tā kopēju komentāru šeit:
    “Īzlasot visus komentārus šeit (līdz šim publicētos), nevaru atturēties un nepadalīties ar savu viedokli un pārdomām sakarā ar potenciālā pretinieka ticamākā COA indicatoru analīzi, secinājumu izdarīšanu un to “novadīšanu” līdz lēmuma pieņēmējiem, no kuriem tad takal atkarīgs, kādu tieši lēmumu viņi pieņems ( kas arī būs sava veida indikators par politisko izškiršanos “pretoties”/ “nepretoties”/ “izlikties-ka-pretoties”/ “simboliski-papretoties” (vajadzīgo atzīmēt) agresoram).

    1. Nav un nevar būt attaisnojuma “otmazkai” – “mēs nezinājām”, “mēs nepamanījām”, “mūs neinformēja” utt. Kā te daži kometētāji ar VB priekšgalā pamatoti norādīja, mēs dzīvojam elektronisko plašsaziņas līdzekļu un moderno izlūkošanas tehnoloģiju laikmetā, kuras tiek papildinātās ar labi zionāmajām tradicionālajām izlūkošanas metodēm (gan atklātajām, gan slēptajām) profesionālākjā vidē visos līmenņos ( nacionālajā, stratēģiskajā, taktiskajā), lai atsķirtu “fake news” pelavas no ” confirmed data” graudiem. Ja vēl civilstus var piečakarēt i- netā ar ne vienmēr uz reiz pārbaudāmām viltus ziņām (kuras notikumu attīstības gaitā var atšifrēt, kas tomēr prasa laiku), tad profiņiem būt piečkarētierm attaisnojuma NAV- ja viņi tiešām ir profiņi. Un, kā te VB ( ja nemaldos) atzīmēja- MI jau miera laikā pilda kaujas uzdevumu- sekot līdzi pazīmēm, ka tiek gatavota reālā agresija un informēt par tās iespējamību lēmumu pieņēmējus. Tas ir viņu maizes darbs- aiz māņu kustību aizsega (mācības) pamanīt īstā sitiena/ trieciena gatavošanu. Man nav šobrīd pamata apšaubīt to, ka viņi savu darbu pilda godprātīgi. Un, visdrīzāk, viņi ne mazāk godprātīgi pilda savu nākošo uzdevumu- pastāvīgi un nenogurstoši veic iegūtās infas analīzi un iegūtās informācijas apkopojumu ar attiecīgo secinājumu izdarīšanu, kā arī šo secinājumu darīšanu zināmu lēmumu pieņemējiem- politiķiem. Un te nu mēs nonākam nākopšā punkta – skatīt zemāk.

    2. KĀ rīkosies politiķi ar šo saņemto informāciju (MI informācijas apkopojumu un secinājumiem)?

    Pirmā atbilde uzprasās: ” Who the f..k knows?!”. Taču, ņemot vērā pašreizējo “stūrmaņu” esošās darbības līdz šim, kuras atspoguļotas sabiedrisko mēdiju plašsazinas līdzekļos, pašreizējais miera laika vadmotīvs ir: “to latvieš’ zemniek ir vien baur’ taut’, tamdēļ nav cienīg’ zināt to riktīg štell iekš to īstenīb’, tā ka nau ko to vell’ dīdit un nekād’ trobel’ nav ko jagaid’.”

    Pieļauju, ka man atkal tiks pārmests patriotisma trūkums, bet situācijā, kur pat pašas triviālākās lietas tiek noslepenotas, aizbildinoties ar valsts noslēpuma glabāšanu, īsto bildi mums nebūs lemts uzzināt vēl ilgi- arī to šeit komentētāji atzīmēja. Un tas tiek darīts ar vienu vīenīgu mērķi- lai radītu sev attaisnojumu gadījumā,” ja nu kas”. Un, par cik draudu analīze tiešām satur valsts noslēpuma elementus, tad politiķi vienmēr atstāj sev ” durtiņas uz rezerves izeju” vaļā -pārmest bultiņas” uz MI, noņemot no sevis visu veidu atbildību. Cik ērti, vai ne?!…

    Paskatamies kaut vai uz beidzamo Pabrika interviju par vizīti Kuldīgā:

    1. “Otra lieta: gribam sabiedrību sagatavot dažādām krīzēm. Nav pat runas par hipotētiskiem kariem. Ja nu notiek plūdi, kāds cits negadījums? Svarīgi, lai civilie iedzīvotāji tādās situācijās nevis apjūk, bet spēj palīdzēt gan sev, gan citiem.”
    https://www.kurzemnieks.lv/dzive/9780-latvija-ka-ezis-mazs-bet-spej-aizstaveties/

    Redz’ kā- par hipotētiskiem kariem pat runas nav!!! Dusiet mierīgi- viss ir kārtībā, ak cienījāmā kundze! Nav ko jātracina tautu – tātad svarīgi ir, lai civilie iedzīvotāji neapjūk plūdu un citu negadījumu laikā, bet kara gadījumā būt nedaudz samulsušam viegli apjukušam ir perfekti OK, vaI ne?!

    2. Šitais man nonesa torni:
    ” Jautāts, vai aizsardzības mācība varētu būt solis pretī obligātā militārā dienesta atjaunošanai, A.Pabriks teica striktu nē: „Mēs esam atraduši veidu, kā ar ieinteresētību un brīvprātību panākt daudz labāku rezultātu, nekā daža laba lielā valsts to dara ar obligāto karadienestu. Tas daudziem vēl aizvien saistās ar padomju laikiem, ar piespiešanu. Tām valstīm, kuras lielās ar obligāto dienestu, ir citas problēmas – gudri jaunieši cenšas izvairīties, aizbrauc mācīties vai strādāt ārzemēs. Mums tas izdodas ar motivāciju un izglītošanu. Esam uz pareizā ceļa. Mūsu armija šobrīd ir efektīvākā Baltijā.”

    Kā ir paveicies piedzimt valstī, kuras aizsardzības vadībā par laimi ielikti unikāli ģēniiji, kuri ir viedi meklējuši un ne mazāk viedi “atraduši veidu, kā ar ieinteresētību un brīvprātību panāt DAUDZ LABĀKU rezultātu”!!! Šitais ar labākajās padomju aģitpropa tradīcijās- lietot vispārinātus pozitīvi-pacilājošus apgalvojumus, kurus nekādos kvantitatīvos un kvalitatīvos rādītājos nevar ietilpināt un novērtēt, vinelaicīgi radot ilūziju par apgalvojuma patiesumu.

    Ko nozīmē “daudz labāku rezultātu”?! Ko tieši “daža laba valsts dara ar obligāto dienestu”?

    Nu, un protams, neiztrūkstoša klišeja, STIPRĀKAIS PRET-ARGUMENTS un iedarbīgākais bubulis pret OMD/BMD ieviešanu: “Tas daudziem vēl aizvien saistās ar padomju laikiem, ar piespiešanu. ”

    Kāpēc nepaskatīties un nepublicēt tos tiešam pozitīvos piemērus no OMD piemēriem tājās valstīs, kuras robežojas ar Baltijas jūru, Somiju piemēram:
    1) Somiski ar angļu subtitriem

    2) krieviski

    Kapēc nepopularizēt šo un citus piemērus?!?!?!?! It sevišķi LV gadījumā?!?! Pateikšu priekšā: tāpēc, ka šāds piemērs nu nekādi nesaistās ar padomju laikiem, un tad tos vairs nevar piesaukt- priekšā jun pakaļā…

    Nu, varbūt tāpēc (arī), ka šādas informācijas popularizēšana diezin vai nesīs tādas politiskās dividendes šim brīdim, kā, piemēram šīs:
    http://www.artispabriks.lv/padaritais-latvija/

    Šitais arī nodrošina jautru oskaņojumu vismaz uz dažām minūtēm:

    “Tām valstīm, kuras lielās ar obligāto dienestu, ir citas problēmas – gudri jaunieši cenšas izvairīties, aizbrauc mācīties vai strādāt ārzemēs.”

    Un mums šādu problēmu principā nav, vai ne?! Jaunieši prom nebrauc tieši nemaz ( tas nekas , ka viņi to dara pilnīgi cotu iemeslu dēļ)?!.

    Šitais ir gluži vai citāts no padomju laiku vēstures grāmatām:
    “Esam uz pareizā ceļa”.
    V.I Ļeņins arī teica: “Pareizo ceļu ejat, biedri!”.

    Atpakaļ pie indikatoru pamanīšanas un analīzes, kā arī secimājumu izdarīšanas.

    Tā kā izlūkošanas process ir nepārtraukts, tad jebkura situācoija analīze arī ir nepārtraukta, jun tajā izdarītie secinājumi tiek koriģēti tiešā sais’tibā ar izmaiņām “uz lauka”. Citie vārdiem, nav tā, ka NBSam būtu jāsaņem pavēle no Virspavēlnieka ( VP) mobilizācijas uzsākšanai un sagatvoties aizsardzības operācojām brīdī , kad sū.. atvainojiet- militārais konflikts jau ir sācie ar robežas pāriešanu, vietējo “apsardzes kompāniju” un airsofta klubu” transformēšanos par ” neapmierinātajiem un labi bruņotajiem civiliedzīvotājiem”. kaut gan tieši šāds COA no LV politiķu puses nebūt nav izslēgts ( ņemot vērā viņu līdzšinējo darbību manāpie redzē). Ja zemessargs Žanis saņem rotnieka (BN štāba dežuranta) zvanu ierasties rotas/BN štāba pulcēšanās vietā tikai tad, kad jau “viss ir sācis notikt”, tad ir tā kā nedaudz mazliet par vēlu…

    Attiecīgi, atbilstoši draudu paaugstināšanās līmenim un risku pieaugumam, arī gatavības līmenim ir jāaug, lai nenokavētu “pilnvērtīgu dalību izrādē” tās pašā sākumā.

    Nākošreiz dažas pārodmas no savas pieredzes vēlīnajā padomju laikā un agrīnajā zemessardzes veidošanas stadijā, kad RU karspsēks vēl bija LV- par indikatoriem un gatavības līmeņiem.

    • “Mēs esam atraduši veidu, kā ar ieinteresētību un brīvprātību panākt daudz labāku rezultātu, nekā daža laba lielā valsts to dara ar obligāto karadienestu.”- neesmu nekāds omd fans, bet par šo gan Pabriks konkrēti DIRŠ. nekas viņiem nav izdevies. kad izdosies, tad arī lai lielās!..

      • Pabriks politikā ir ļoti sen. Viņš ļoti labi prot runāt tā, lai augšā sēdētu (nerunāt par OMD, mierināt). Ja izdošanās kritērijus nestāsta, absolūtam vairākumam tie nav zināmi un uz savas ādas absolūtais vairākums nejūt, tad var jebkurā brīdī paziņot par teicamiem rezultātiem – 200% ražu un stahanoviešu tempiem (viedo aizsardzību).
        Interesanti, ka pasaulē izglītotākam nācijām (Somijai, Izraēlai, Singapūrai, D.Korejai) ir OMD.

  3. Tikai tagad pamanīju – lielajās valstīs kā reiz nav OMD, tā kā tur sadirsts divreiz. Šveice, Somija, Singapūra ir mazas valstis. Lielajām rietumvalstīm kā reiz nav omd, tad tas salīdzinājums ir ar Krieviju un Ķīnu. Interesants viziens ar ko līdzināties.

    • Ķīnā arī nav OMD klasiskā variantā. Viņiem drīzāk ir lietuviešu variants ar lielu brīvprātīgo skaitu, no kuriem dienestam atlasa vien nelielu daļu.

  4. Interesanti uz kādiem kritērijiem var balstīt apgalvojumu, ka: “Mūsu armija šobrīd ir efektīvākā Baltijā”…

  5. Kuldīgas pusē nav normāla lobija – paņēmuši vietējos būvmateriālus un uzbūvējuši lētu nojumi no koka kolonnām un koka kopnēm. Ja būvētu no metāla, un vestu metāla konstrukcijas no Ungārijas kā Mežaparka estrādes pārbūves gadījumā, tad būvnieki varētu dabūt 3 reizes lielāku peļņu. 🙂
    X stundā šādu koka būvi gan varēs ātri likvidēt – ar motorzāģi un spičkām bez spridzinātāju palīdzības.

  6. Visvairāk morāli grauj “Nav pat runas par hipotētiskiem kariem” komplektā ar urrāpatriotisku retoriku no personas, kura pārstāv superliberālu indivīda brīvības apoloģētu partiju

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.