vara bungas: Kāds US armijas majors jaunākajā rakstā* par UA pieredzi spriež, ka RU pa pusei hibrīda, pa pusei konvencionāla uzbrukuma taktika, kas tika izmantota Donbasā, demonstrē, kā RU varētu būt pārāka par US cīņā par vārdā nenosauktām Austrumeiropas valstīm.
Neskatoties uz dominējošo retoriku, kas skan visās malās par cīņu informācijas telpā, nekas neliecina, ka vismaz pagaidām panākumus karā var gūt iztiekot bez konvencionāla sauszemes uzbrukuma iesaistot reaktīvo artilēriju, artilēriju un mehanizētos kājniekus. Interesanti, ka UA pieredze rāda, ka abas puses var karot arī bez tuvā gaisa atbalsta, savukārt, ja iespēja izmantot kaujas aviāciju ir tikai vienai pusei, tad karš pārvēršas par demolēšanas svētkiem kā tas novērojams SY. Tā kā ja nelido pats, vismaz neļauj lidot oponentam.
Rakstā uzsvērtas acīmredzami labākas RU pārapgādes iespējās, ja konflikts notiek Austrumeiropā, kas lāuj RU īsā laikā pārvietot no vienībām visā RU teritorijā labākās apakšvienības , tad sagrābt kādu atslēgas teritoriju, ierakties un nostiprināties, kamēr NATO risinās politiskās, militārā tranzīta un spēku koncentrēšanas problēmas. Ilgtermiņā NATO, protams, uzvarētu, bet tikai ar pretuzbrukumu, kas nav diez ko populāra opcija.
Majors Fokss kā jau S-3 virsnieks, analizē kaujas par Doņeckas lidostu 2014/2015 gadā un nonāk, cita starpā, pie šādiem secinājumiem (VB atreferējumā):
-RU apsēstību ar Doņeckas lidostas ieņemšanu izraisīja UA BS panākumi 2014.gada vasarā, kas izgaismoja RU taktisko šablonu trūkumus.
-infrastruktūras graušana (liedzot tās izmantošanu pretiniekam) ir modernās kaujas paņiemiens gan uzbrukumā, gan aizsardzībā.
-manevra kauja nav populāra, priekšroka tiek dota pozicionālam karam ar triecienuzbrukumiem un pretuzbrukumiem. Šim trendam ir tendence atkārtoties citos mūsdienu konfliktos.
-RU koncentrē un saliedē spēkus savā teritorijā (basing), izmanto svešā.
-RU apakšvienības zemas intensitātes konflikta kaujas zonā rotē ik pa 4-6 mēnešiem.
-RU uzbrukuma smailē atkal kadīrovieši, tāpat kā tas bija 080808. Šim apstāklim jāpievērš vislielāko uzmanību, trends ir acīmredzams.
– UA spēku atkāpšanos no Doņeckas lidostas 2015.gada janvārī veicināja cita starpā laika apstākļi – ziema nav piemerots laiks karošanai pusaplenkumā.
-Lidostu noturēja amatieri, atkāpās no tās profesionāļi.
Karš jau arī nevarēja nebūt pozicionāls – tā mērķis no krievijas puses ir Ukrainas politiska un ekonomiska graušana, nevis militāru mērķu sasniegšana. Katra aizstāvamā vai ieņemtā pozīcija ir politiska uzvara vai zaudējums, tapēc tām abas puses piešķir neproporcionālu simbolisku nozīmi. kas sākās vēl Slovjanskā. Un tieši te krievijas sekmes ne visai iespaido, jo pilnīgi acīmredzami kāri gaidītā Ukrainas sabrukšana nenotika.
Šai ziņā tiešām ir vērts pievērst uzmanību Hitlera “festungu” pieejai – kara politiskie mērķi nav sasniegti, kāmēr labi aizstāvamā un no ārpasaules sniedzamā pretinieka teritorijā (piem. Tallinā, Liepājā vai Palangā) turpina darboties tā leģitīmā valdība. Kas līdzīgs bija Korejā, kad dienvidu pusē palika tikai Pusana.
kauja būtu beigusies daudz ātrāk- ja krievi būtu spējuši nogriezt apgādi. Ja viņi to nespēja- tad kauja tika ievilkta citur, nevis lidostā. Varētu teikt, ka bezjēdzīga kauja no krievu puses ievilkās, jo viņi netika galā ar aplenkuma manevru.
Toties viņiem bija asprātīga ideja uzspridzināt 1. stāvu lai nogāztu 3.stāvu uz 2.
Neliela blakus tēma- Vagnera geupas darbības apkopojums un analīze, ar secinājumiem un prognozi par RU PMCs nākotni ( var nākties attiecināt uz potenciālu konflikta situāciju LV)- krieviski:
https://aillarionov.livejournal.com/1077514.html
Un angliski:
https://jamestown.org/program/continuing-war-by-other-means-the-case-of-wagner-russias-premier-private-military-company-in-the-middle-east/?mc_cid=efdddbeac9&mc_eid=d5174fbf6b