Militārisma modernizācija

vara bungas: Vai var būt labāks laiks, lai dalītos ar krievu militārā eksperta uzvārdā Golcs lekciju, ja ne 11. novembra priekšvakars 🙂  Eksperts savā valstī ir rūdīts opozicionārs, neskatoties uz to, ka ilgus gadus nostrādājis avīzē “Krasnaja zvezda”.  Kā eksperts viņš man nešķiet īpaši spēcīgs, bet labāks par Felgengaueru noteikti ir.  Lekcijā Golcs norāda uz to, ka militārā reforma RU ir absolūti izdevusies, ir veiksmes stāsts, bet problēmas ar bruņojuma ražošanu ir tik lielas, cik tās ir lielas ekonomikā kopumā.Vēl izskanēja svarīga tēze  par to, ka militārā reforma nesusi līdzi RU sabiedrības militarizāciju, kas liek daļai jaunatnes ar nepacietību GAIDĪT kārtējo lielo karu, kas, kā viņiem šķiet būs uzvaras nesošs un pie reizes atrisinās visas  RU sabiedrības problēmas, tāds kā vēsturiskais restarts. Manuprāt interesantākā ir lekcijas trešā daļa (apmēram no 01:00:00), kad sākas jautājumu un atbilžu sesija. Tagad arī RU eksperti mums norāda, ka laiks atjaunot OMD.

35 thoughts on “Militārisma modernizācija

  1. Man patika stāsts par to, kā PSRS makaronu rūpnīcā ražoja 7,62 kalibra makaronus – ar domu, ka x stundā tur varēs ražot patronu čaulītes

  2. Vispār jau pamatdoma tur bija cita un visai interesanta – ka progresīvi armijas reformatori, radot modernu un efektīvu armiju, rada arī būtībā konservējošu sabiedribas modeli un paraugu. Uz prūšu ģenerālštāba parauga (rezultātā taču Ķeizarvācijā pat dzelzceļi nonāca ģenerālštāba pārvaldībā).
    Un otrādi – ka mazsimpātiska nepopulāra arhaiska armija kā negatīvais simbols stimulē visas sabiedrības progresīvas izmaiņas (kā tas būtībā arī bija psrs beigās un uz ko viņš pats cerēja arī pirms “mēbeļnieka”).
    OMD vairāk asociēsies ar otro variantu, bet tur jau runa bija par citu, gatavošanos liela mēroga karam, kas arī krievijai liek atkāpties no “ideālā modeļa”.

    • Kā jau teicu eksperts viņš ir ne pārāk foršs. Viņš kļūdījās savās prognozēs. Beigās viņš uzsver, ka nākotnē Rietumiem var nākties atjaunot OMD, it kā nezinot ka tas jau notiek izņemot dažas ekstarvagantās valstis.

      • OMD atjaunojas piefrontes valstīs, īstenajos rietumos guļ mierīgi, vācijā bundesvērs ir notrallināts un 2% būšot aš 31.gadā

  3. Vispār jau par tiem makaroniem 7,62 × 19 ir pilnīga taisnība. Bija vēl – Jelgavas RAF bija taisīts ar domu, ar konveijera parametriem, lai to nedēļas laikā var pārprofilēt tanku ražošanai. Rīgas – Jelgavas šoseju ar rubika centību izbūvēja paplatinātu tikai viena iemesla dēļ – lai tur varētu nosēsties un pacelties migi. Tāpēc arī tik centīgi apm. 10 metru joslā ap šoseju vienmēr izzāģēja kokus, lai debešīnu spārniem būtu “brīvais gaiss”. Ne jau darbaļaužu laimes pēc sāka būvēt otro plašjoslu Jelgavas – Rīgas virzienā. Ne jau pa velti piem. Jelgavas, padomju okupantu garnizona pilsētā, kur bija tā saucamie, kā padomju okupācijā dzīvojošie, apsmietie un no padomju okupntiem sistie latvieši tos sauca – “padomju okupantu veikali”. Daudzi pat nespēj iedomāties, ka latviešus šajās padomju okupantu garnizonu pilsētās sita un smagi sita (ar smagām traumām) tikai par to, ka viņi bija latvieši.
    Tālāk – pat šīs papeles (koki) tika stādīti, jo viņi ir ātraudzīgi un viņus kara gadījumā var izmantot kā kurināmo materiālu, pārsvarā tas bija domāts tvaika lokomotīvu darbināšanai. Koki ap šosejām 10 – 15 metru attālumā tika izcirsti ne tikai tāpēc, lai varētu nolaisties/pacelties migi, bet lai arī būtu attīrītas joslas strojbatam, lai tie vieglāk un galvenais ātrāk spētu piekļūt bāzes kokmateriāliem.
    Vēl – pat bārdasdzenamie aparāti (atceraties, tādi kuri bija uzvelkami ar atsperi) bija izstrādāti vienā slepenajā institūtā, lai tos savienojot ar vienu tik pat “nevainīgu tautsaimniecības ierīci”, iebraucotā pūstošā kapitālisma” valstī, savietojot varētu izmantot par par laikaiztures detonatoru. Cik zinu, reāli ir izmantots tikai vienreiz vienā Latīņamerikas valstī, ar mērķi tur sākt sociālo revolūciju. Pats nebiju tur klàt, man neuzticējās un tas ir labi.

    • Ok, negribu iesākt garu diskusiju par mītiem attiecībā uz makaroniem un patronām, vienkārši aicinu iegugļot šādu tekstu “баян про макароны и патроны” iepazīties ar viedokļiem un izdarīt savus secinājumus.

      • Par izcirtumiem gar šosejām un šosejām kā skrejceļiem tā ir taisnība, BY un RU izmēģina šo triku gandrīz katru gadu, bet tie ir īpaši šoseju posmi, īpaši izvēlētās vietās un īpaši labi izbūvēti. ne kurš katrs šosejas posms tam der un tiks izmantots.

  4. Jā, vēl piebilstot par makaronu atsevišķām rūpnīcām – tas nav mīts, tà ir pilnīga taisnība.

  5. Šoseja Jelgava – Iecava. Zini, kāpēc tā padomju okupācijas laikā tika izbūvēta tik ģeometriski pareizi līkumaina un tik grubuļaina…?

      • Starp Jelgavu un Iecavu bija stratēģisko nukleāro (tagad domà, kas vārda atom vietā lieto nukleār) raķešu bāze. Loģiski – lai būtu % mazāka iespēja notriekt (padomju tā laika militārā koncepcija), ceļam ir jābūt ar vektoriem, kuri pēc iespējas vairāk konfliktē ar iespējamā ienaidnieka virzienu vektoriem… . Kaut kā tā, pazīmējos ar padomju dumjamiem terminiem…:)

          • vēl viena šoseja – lidlauks bija no Talsiem uz Stendi (Tukuma rezerves laukums). Plaša četrjoslu šoseja, kas nesavienoja nevienu ar neko 🙂
            p.s. nesen šo saplacināja uz parasto divjoslu.

              • man tikai jautājums. Ja jau mums ir nano un visaptverošā aizsardzība, varbūt šo jau gatavo lidlaukšoseju vajadzēja pietaupīt ??

                • Nu mani mācīja, ka šī te šoseju būšana galvenokārt ir nepieciešama, lai decentralizētu kaujas aviāciju apdraudējuma periodā (izvestu prom no lidlaukiem) un liktu pretiniekam iespringt ar targetingu. Kaujas operāciju kas paredz iznīcinātāja vai bumbvedēja piezemēšanos uz šosejas, pačurāšanu un tālāklidošanu, diez vai kāds šodien plānos, jo attiecīgo posmu jānodrošina ar apsardzi, navigācijas zīmēm, dispečeru utml. Tā kā mums nav pagaidām džetu, nav arī ko decentralizēt. Savukārt transporta aviācija spēj nosēsties uz pļavas arī (btw šādas pļavas savā teritorijā zs derētu noteikt un zināt iepriekš)

                    • EE uzturās Baltic air-policing iznīcinātāju aviācija, viņiem tas ir aktuāli. Bet ar mantojumu katrs rīkojas pēc savas saprašanas. SM un LVAS nu nebija tās militarizētākās iestādes.

                  • Jājautā sabiedrotajiem kas tiem ir nepieciešams.
                    Manā skatījumā jābūt vismaz vienam rezerves NBS lidlaukam, kur viss gatavs NBS aviācijas pārdislokācijai, piem. Vaiņodē (RAND pētījumā tas lidlauks norādīts, ka rezerves). Civilajiem lidlaukiem Rīgā, Liepājā un Ventspilī jāspēj uzņemt militārās lidmašīnas, ja tas būs nepieciešams. Jāatjauno Daugavpils lidlauks, lai nepieciešamības gadījumā uz turieni var ātri var nogādāt spēkus, gan vēl jo būtiskāk, lai loģistiski tuvinātu Latgali pārējai Latvijai. Reisiem Rīga-Daugavpils jābūt tikpat bieži kā Rīga-Liepāja. Es arī Jēkabpilī un Jelgavā skrejceļus iekonservētu, noteiktu ierobežojumus apbūvei apkārt, lai nepieciešamības gadījumā lidlaukus tur varētu ātri atjaunot.

  6. Šeit, vara bungu veci, es gribètu, lai Tu nostājies manā pusē un pat esi nedaudz atbalstīt varbūt mītus, kuri varbūt nav mīti… . Tas bija kaut kad astoņdesmito beigās, vai deviņdesmito sākumā – mana iniciatīva toreiz tika izmantota kā arguments Latvijas – Krievijas sarunās par Krievijas karaspēka izvešanu no Latvijas – Tērvetes stratēģisko raķešu bāze – es kopā ar saviem čomiem tur iekļuvām, veicàm mērījumus un dokumentāli fiksètus mērījumus. Angāros min starojums bija 180 mikro rengeni stundā (dabiskais fons līdz 7 – 8 (kādreiz bija līdz 4) mikro rengeni stundā, tagad jau līdz 10 – 12, līdz 14 mikrorengeni stundā). Tērvetes stratēģisko raķešu daļā, kā jau teicu, bij apm. 180 mikrorengeni stundā, pie tam pulsējošais starojums. Pārsvarā beta un gamma. Pēc pāris dienām sacēlām skandālu, tad mani uzaicināja kopā ar padomju okupantu “speciālistiem” uz atkārtotiem mērījumiem. Pa šo laiku jau bija veikta tīrīšana un izkaisīti absorbenti (es domāju, smalki berzts svins, es tā domāju, mans viedoklis). Rqdiācija bija nokritusies līdz 60 mikrorengeni stundā ( max pieļaujamā cilvēkam līdz 50 mr/h). Kad pārņēmām Tērvetes bāzi, bija apm. 60 mucas ar raķešu degvielu, kā teica vietējie un ofiņi, kurus uzpirkām, apm. 200 – 300 mucas ar raķešu degvielu esot apraktas (smitis tur bija ļoti daudz pārstumtas)
    Bet – joprojām ir neskaidrības, cik tur bija stratēģiskās raķešu šahtas… Es, ja tagad pareizi atceros, no padomju okupantiem pārņemu trīs, vietējie iedzīvotāji un ofiņi bļāva, ka esot piecas un divas rezerves šahtas.
    Kad visu nodevu savam čomam Ivaram Redisonam, kur viņš toreiz izveidoja robežsardzes bāzi, visu izstāstīju, lielas reakcijas nebija. Kaut kā tā.

    • Lai Tu pareizi saprastu – tie mīti ir par stratēģisko raķešu daudzumu. Oficiāli saka, ka tur esot tikai divas šahtas.

    • Ir grāmata par PSRS armijas bāzēm Latvijas teritorijā. Pārdošanā tā nebija, bet ir vai bija pieejama tikai bibliotēkās. Grāmatas pielikumā ir karte ar visām bāzēm, tekstā bija arī to apraksti + interesanti fakti par PSRS armiju un bruņošanos, vācu zinātnieku līdzdalību psrs atomieroču radīšanā. btw, un ko saprot ar pulsējošo starojumu? Regulārs? Neregulāri pīķi mērījumos? Avotus var atrast, ja vien radioaktīvais materiāls nav vienmērīgi izkliedēts gruntī, putekļi gaisā, visa ēka no radioaktīva materiāla utml.

    • četras šahtas bija Tisu bāzē pie Elejas, pats tur sāku OMD učebkā (uz 1985.gadu R-12 Dvina raķetes bija demontētas). Savukārt bāzē pie Tērvetes bija R-12 / SS-4 paveids SANDAL, kas startē no virszemes kompleksa un tur arī bija 4 palaišanas iekārtas. Tisu bāze tagad rekultivēta, tīmeklī ir daudz informācijas.

      • Es pa Elejas bāzi paspēju palodāt kad vēl bija kur – t.sk. vienā šahtā peldēja melno metālistu plosts. vēlāk aizbraucu ar Geigera skaitītāju, kad jau vairs nebija kur lodāt. Virszemē neuzrādīja akurāt neko.

    • Burtiski tagad atrodos ~1km no turienes, tīri neomulīgi palika.
      Viens ģimenes draugs, kurš visu dzīvi Tērvetē nodzīvoja, stāstīja, ka vienreiz armijnieki braukuši garām, viņš maziņš parādījis pirkstu vai ko tamlīdzīgu un tie metušies savākt viņa māti gazikā.

      Otrs stāsts, ka vairāki, ieskaitot viņu esot redzējuši dīvainas gaismas, un ko līdzīgu raķešu palaišanai nākam no “Melnās Lejas”, jautājuši skolotājam, tas esot teicis lai klusējot. Aptuvenā vietā neaugot nekas tagad. (šis otrais stāsts noteikti ir fufelis)

  7. Krievi var plānot, modernizēties, automatizēties utt, bet, kā vēsture rāda, tiklīdz kā karš ir sācies un sākotnējie plāni ir strauji jākoriģē/jāpielāgojas reālajiem apstākļiem – tā viņu vienīgā stratēģija paliek primitīva ienaidnieku nomētāšana ar savējo līķiem. To mentalitāti viņi nevar tikt ātri iznīdēt.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.