Plāns B


vara bungas: Liekas EE valdība "izkāpj no skapja" NATO samita Londonā priekšvakarā. EE iekšlietu ministra (bijušā diplomāta) un konservatīvās partijas Ekre priekšēdētāja Marta Helme izsvērtā intervija somu avīzei nevar būt ekspromts, tas ir  pārdomāts EE establišmenta konservatīvās daļas signāls izvēloties laiku, vietu un pat runātāja amatu.  NATO valsts iekšlietu (!) ministrs neitrālajā (!) kaimiņvalstī runā ar šīs valsts žurnālistu par savas (!) valsts  aizsardzības  problēmām un NATO (!) nākotni. Kas var būt labāks par šo? Tikai  tankista tiešums.

mašīntulkojums no somu valodas, izcēlumi VB

Estonian Government prepares Plan B in case NATO fails to meet its obligation to defend the Baltic States

Mart Helme, Minister of the Interior and Chairman of the Bureau, confirms that Finland has a role in Plan B of the Estonian Government. “Finland is always there. If it applies to Estonia, it also applies to Finland, ”Helme says.
We are also working on Plan B, which is what Estonia – and not just Estonia but also the other Baltic countries – will do if Macron has actually spoken the truth,” says Estonian Minister of the Interior Mart Helme.

Mart Helme, Estonian Minister of the Interior and Chairman of the Ekre Party, says that the Estonian government has begun drafting a security plan.

The Estonian government is drawing up a contingency plan because, in Helm’s view, it can no longer rely on the Western Alliance guaranteeing the territorial integrity and independence of Estonia under all circumstances.

– I don’t want to say that Macron is 100% true when he talks about the brain-dead NATO, but obviously there are problems with NATO. As we lean on our own security to NATO, we take a close look at what is happening in NATO, and Helme begins to answer the question put by Iltalehti.

French President Emmanuel Macron described NATO as brain-dead in an interview with The Economist in Britain last week.

– NATO holds its summit in London. Yesterday, [Monday], we prepared the positions of the Estonian assembly in the Government. We are also working on Plan B, which is what Estonia – and not only Estonia but also the other Baltic countries – will do if Macron has actually spoken, Helme goes on to say.

Information is extremely important in foreign and security policy. It is also important and significant for Finland.

– What worries us is what is happening in the Middle East: the friendship and partnership between Russia and Turkey or why we ever want to call it.

Uncertainty about US security

Helme says that the Estonian government is preparing Plan B together with Latvia and Lithuania. Together, the Baltic States are preparing for the fact that NATO’s common defense will no longer be fully certain in all circumstances.

We don’t know exactly what the Americans plan to do. Several of our ministers have recently visited the United States. There everyone talks about China. Very few talk about Russia. There is a China, China, China atmosphere, Far East, Far East, Far East, Helme tells about the Estonian government’s assessment of the situation.

– We are concerned about Russia. At a board meeting on Monday, I stated that we now need to do more in our diplomacy to find out how the so-called big boys are. I mean not just the United States, but also the British, Helme emphasizes.

According to Helm, Estonia is interested in Britain’s attitude to the security of the Baltic states after a possible Brexit, or EU divorce.

– What is Britain’s attitude towards Russia and what is the country’s policy towards the Baltic? It is very important to us. In Germany, the era of Chancellor Angela Merkel is over. That’s clear. What happens next in Germany? Nobody knows how much the end of Merkel’s time will change German foreign policy, Helme points out.

Britain is the leader of NATO’s combat troops stationed in Estonia.

Are Paris and Moscow getting closer?

Helm believes that it is possible that French security policy interest in the Mediterranean will be more focused in the 2020s.

– Are the French looking for a closer relationship with Moscow? Everything is unclear, Helme describes the Baltic countries’ serious concern for their security.

– Nobody knows what’s going to happen next. Therefore, we must have a Plan B, which does not mean that we think Russia will occupy Estonia.

Helme, the chairman of the other main party in Estonia, feels that Finns and Estonians are now witnessing the “end of the Cold War era” and facing a new and unpredictable future.

“To be crystallized, we have to think of new ways of safety, or what we do if this or that or any other third thing happens,” says Helme.

Finland has a role in Plan B of the Estonian Government

Chairman of the Ekre Helme confirms that Finland has a role in Plan B of the Estonian Government.

– Finland is always there. If it applies to Estonia, it also applies to Finland. I think Finland is interested in having an independent Estonia on the southern cliffs of the Gulf of Finland, and not once again on the Russian Empire, Helme estimates.

According to Helm, Russia has always been and will be a threat to Estonia. He points out that, in the light of history, it is impossible to reliably predict the future fates of Estonia and Finland.

– History never exactly replicates itself.

– Russia is always a threat to Estonia. The threat depends on what kind of government Russia has. There are two sides: when there is dictatorship and hard administration, it means a military threat to Estonia. Having a democratic government in Russia and visa-free travel between the EU and Russia means that Estonia will be populated by Russians. Then it is a different threat to Estonians. Relations with Russia will always be complicated, Helme says.

Estonia does not trust the EU as a defense union

According to Helm, the European Union is not a substitute for NATO as a guarantor of Estonia’s security.

– We cannot count on the European Union as a producer of security guarantees. Macron may have big dreams of Europe as a powerhouse, but the EU is not a powerhouse. In the future, it will become even less a power center than it is now. We have to face the future: the EU will not become a center of power, Helme says.

Ekre’s chairman said he was in favor of Estonia’s EU membership and noted that his mistrust was linked to the EU’s role in defense policy.

‘NATO is in crisis’

According to Helm, the Estonian government is following very closely the political developments of the major NATO countries in Europe.

– I think we can rely on many NATO member states, but we certainly cannot know what NATO’s future will be. Maybe everything is going well. NATO has had its own crises in the past, but now NATO is in crisis, and no one knows how NATO will cope with its crisis. That’s why we have to work very hard to build Estonia’s own partnerships with certain countries, Helme says.

Never before has a leading politician in the Estonian government said publicly that the Estonian government is preparing a Plan B in case NATO’s Article 5 security guarantees might not protect Estonia in the event of an attack.

Helme emphasizes that he hopes that NATO will resolve the crisis and remain a strong defense alliance and security against the threat from Russia.

– We want NATO to be strong.

“People still think that NATO will protect Estonia, but ordinary people are not politicians,” Helme points out.

According to Helme, Ekre’s chairman, the Estonian government has a great responsibility in ensuring that a credible plan B is successfully drawn up by Estonia and the other Baltic countries.

– Is NATO capable of fulfilling its mission? Helme says aloud what the Estonian government has been silent so far for diplomatic reasons.

Mart Helme met Finnish journalists on Tuesday at an event organized by the Estonian Political Editors Association at the Estonian Ministry of the Interior in Tallinn.

Lauri Nurmi

VB: cik patīkami uzzināt no treš“as personas, ka arī  tavas valsts valdība kaut kādā veidā iesaistīta  3B B plāna tapšanā. Iespējams gan , ka tikai kā  kritikas objekts. Šajā kontekstā EE Reformu partijas parlamenta  deputāta Laaneota skarbums iegūst papildu šķautnes.
Ne mazāk svarīgi, ka savam “plānam B” EE izvēlējās tieši aurpusbloka FI, nevis  brālīgo 3B virzienu. Kas gan viņiem traucētu vispirms pamēģināt vienoties ar LV un LT par militāro integrāciju? Nu, jā, pašnāvnieka mājā par striķiem nerunā.

114 domas par “Plāns B

  1. Interesanti, ka kopkorī dzied gan EKRE – nacionālsociālistisks gobzemisks spēks, gan Reformu partija – jaunā vienotība on steroids, kas ir opozīcijā. Būtu interesanti pavērot, vai no Centra partija – igauņu Saskaņas, premjera partijas nāks līdzīgs paziņojums. T.i. lēmums ir pieņemts visaugstākajā līmenī, ieskaitot igauņu NDK.
    Good cop Helme – mēs ar 3B strādājam pie plāna, bad cop Laaneots – LV ņehuja nedara? Varbūt abiem ir taisnība un no LV ir izveidota darba grupa plāna izstrādāšanas plāna sagatavošanai – kā nekā plānošanas čempioni. Bet ugunsjaudas parādīšanās tankiem līdzīgo haubiču veidā (pretstatā ierastajam iesim soli pa solim, sāksim ar zirga vilkmes vieglo artilēriju) un plāni par Alūksnes attīstīšanu var liecināt par kāda plāna esamību un realizāciju – Alūksne tomēr ir Igaunijas dienvidaustrumu flangs.

    Vai NATO kaut kas būtiski ir mainījies pēdējos 5..10 gados? ASV kā bija muskulis, tā ir, pārējie – karodziņi. ASV it kā griežas uz Kluso okeānu, bet 5000 kakli ar smago bruņutehniku – Polijā, kas ir tuvāk nekā austrumkrasts vai Norvēģijas konservācijas noliktavas. Tomēr tos 5000 kaklus komandē vienpersonīgi Tramps, un Vova var mēģināt izmantot momentu, sak, rēzeknes ogļrači, iekšējs konflikts, sub-paragraph-5.

    Tas ir somu avīzē, līdz Latvijas “medijiem” nenonāks, VB uz prime-time izejas nav, Klimoviču AM noignorēs/kaut ko samuldēs kā parasti. Tā kā nav argumentētas diskusijas, AM atbildēm tikai smuki jāizskatās un komatiem jābūt pareizi saliktiem.

    • Japavēro pašu EE reakciju. Ja tēzes nav saskaņotas, jāuzvirmo politiskam kašķim. Vakar Kaljulaida Briselē slavēja NATO. Ja viss būs mierīgi, tad drīzāk tas tomēr ir signāls, kas adresēts FR un DE “mēs neuzticamies jūsu virsvadībai drošības jautājumos”.
      Ja notiks “razborkas” NATO vienalga nāktos konstatēt, ka ziemeļatlatiskās vienotības mūrī parādījušās plaisas.

    • Ufff… Nu cik var atkārtot par SC un Centra partiju. Centra partija NAV Saskaņa!!!! Tā ir krietni tuvāka mūsu ZZS. Ja ZZS ilgstoši paliks opozīcijā un mums nebūtu Saskaņas, tad ZZS tuvinātos ar Krieviju. EKRE ne tuvu nav Gobzems. Priekšvēlēšanu laikā bija solījuši tā pavairāk un nereālāk, līdzīgi mūsu JKP ar 3×500 un valsts pārvaldi mazināt par 30%, bet tas ne tuvu nav Gobzems ar “atņemt un sadalīt”. Kaut vai ar šo paziņojumu viņi demonstrē, ka domā krietni tālāk par “pareizajiem un progresīvajiem”.

        • “EKRE =NA+JKP mix.
          Centra partija = ZZS+SC mix”
          OK, varētu būt.
          “būtību tas ļoti nemaina”
          Šeit gan nepierkrītu. SC ir pilnībā Krievijas veidota un kontrolēta struktūra. Centra partijā kāda nebūt demokrātija ir (ir kontakti tai pašā EKRE Igaunijā un viņi ir lietas kursā kas pie vieņiem notiek), ir dažādi viedokļi un dažādi cilvēki. Jā, Krievijas ietekme ir nopietna. Bet ir ir taču starpība starp ievērojamo ietekmi un kontroli.

        • EKRE ir NA+JKP+ Tēvijas sargi+ Aivars Garda mix

          Es uz somiem neliktu neko. No somiem varam mācīties kā būvēt savu valsti, bet nebija viņi mums sabiedrotie nekad pēc 1919.gada un diez vai būs arī šodien. Vienīgais patiesais igauņu draugs bija Somijas prezidents Svinhuds 30-tajos. Cita starpā, nesen lasīju, ka EE un FIN Svinhuda 30-tajos gados izveidojuši plānu kā ar artilēriju no abām pusēm noslēgt Somu līci un plāns esot slepeni apstiprināts no abu valstu prezidentu puses. Bet tas arī gan bija viss.

          Atceros, ka pirms gadiem 10 – 15 korporāciju saietos ar igauņiem no viena viņu Aizsardz.ministrijas darbiniekiem dzirdēju, ka attiecības ar FIN kolēģiem ir ļoti vēsas.

          P.S. Tas arī starp citu ir daļēji mīts par lielo somu – igaunu draudzību. Igauņi no somiem, protams, ņem piemēru un brauc peļņā, bet gan ekonomiski gan politiski Skandināvijā Zviedrija ir viņu pirmais sabiedrotais.

          • Neesmu speciāli meklējis šādu informāciju, bet man bija radies iespaids, ka somi ir diezgan daudz ieinvestējuši Igaunijā. Igauņi varbūt to uzskata par draudzību, somi – par verdzību, bet mērķi tomēr ir kopīgi.
            Vai tā nav?

            • Somi ļoti daudz palīdzējuši igauņiem 90-tajos. Gan sūtija uz Igauniju savus padomniekus visos līmeņos, gan investēja, gan mācīties igauņus pie sevis veduši, gan investējuši.

    • Bet ugunsjaudas parādīšanās tankiem līdzīgo haubiču veidā (pretstatā ierastajam iesim soli pa solim, sāksim ar zirga vilkmes vieglo artilēriju) un plāni par Alūksnes attīstīšanu var liecināt par kāda plāna esamību un realizāciju – Alūksne tomēr ir Igaunijas dienvidaustrumu flangs.
      ———————————————————————————————–
      Kanādiešus vajadzētu pārvietot uz Alūksni, Viņu atrašanās Rīgā (Ādažos) nedod lielu jēgu kā “tripwire forces”.

  2. Ne mazāk svarīgi, ka savam “plānam B” EE izvēlējās tieši aurpusbloka FI, nevis brālīgo 3B virzienu.
    ====
    Varu minēt, ka, tā kā mēs esam labākie Baltijā, viņi par mūsu virzienu neuztraucas. Kamēr ar somiem, kuriem nav PD, un kuriem ir problemātiski mobilizēt karaspēku mācībām (jo tas ir par lielu), vajag vienam otru piesegt.

    • Līča abās malās somugri mūžam nesadalās. Nabaga somi tagad nezinās kā atkratīties no kareivīgiem radiniekiem, kas grasās sabojāt rūpīgi izkopto finlandizācijas dzīvžogu.

      • tiešām FI spētu EE palīdzēt? FI atklātu otro fronti pret ru vai klusiņām ar mazām laiviņām pāri līcim sūtītu savus karavīrus?
        domāju, ka zemessargs Valmierā vai Cēsīs būs drošāks palīgs nekā soms pāri līcim. turklāt paanilizējot asins paraugus, arī radniecība būtu tuvāka 🙂

  3. pa to laiku karatists māca izdzīvot 72 h.
    Progress, necik sen atpakaļ, AM skanēja – čuči mierīgi mans mazais nodokļu maksātāj, par tevi parūpēsies 🙂

      • Somas saturu, protams, var stipri kritizēt, BET man liekas būtiski, ka aizsardzības ministrs ar šādu performanci uzstājas. Varbūt kāds aizdomāsies.

    • Ja hujeju, dorogaja redacija, raksta 6.klasniece Maša.

      Guļammaiss nosaukts par telti, pie tam izskatās vasaras tipa, ar komforta T ap 10C, nepiemērots – vajag vismaz -5C

      Smaga tara un energoneefektīva pārtika:
      Stikla!!! burciņa ar ziedputekšņiem!!!
      Gaļas konservi
      Aizmirsa austeru attaisāmo nazi un vīna dzesējamo trauku.

      Ūdenim jābūt rūpn.fasētam, citādi sabojāsies, bet krānā vairs var nebūt.
      Ūdens attīrīšanas tabletēm/filtriem utt- viss gan netika parādīts.
      Par iniciatīvu 10, par izpildījumu neieskaitīts. Neviens domājošs cilvēks šo video scenāriju nav apskatījis, un rezultāts nav akceptēts pirms publicēšanas.
      Seja. Dubļi. Iegāzties.
      Gela nagu puisis ir paskatījies, ka Pabrika ezītis ir ok un viss

      • karatists aizmirsa vienu mazītiņu sīkumiņu.
        Somai IR jābūt saliktai. Sūdi tieši tāpēc ir sūdi, ka nāk nesaukti un zibenīgi.

        • Jā, kad sāc reāli likt kopā, kas tik neatklājas, ko tik nevajag piepirkt. Ļoti veselīgi vienreiz pamēģināt. Un vēl plānošana. SHTF gadījumā, kur tu dosies ar visu savu skaisto somu? To ir jāizdomā vispirms un tad jānomēra attālums un tad jāizdomā kā to pievarēt un tad izdomāt kas šim ceļojumam vajadzīgs. Viena un liela daļa nekur nedosies, tad atkal cita veida plānošana jāveic. Viss sākas ar analīzi par konkrētas ģmenes situāciju, plāniem, iespējām, resursiem un vajām pusēm.

          • kara gadījumā jādodas uz Rīgu, ko aizstāvēs līdz pēdējām 😉
            ne kara gadījumā pašvaldība noteikti būs sagatavojusi skolas sporta zāli.

                    • Arcerējos foršu grāmatu, vēl no britu – būru kara analīzēm, Duffer’s drift, uzrakstija vēlāk ģenerālmajoris Suintons. Varbūt pat žanra licējs, bet jēga ir tajā, ka jaunam leitnantam tiek dots uzevums, un pēc kārtēja feilera viņam ir iespēja atgriezties sākumā un izlabot kļūdas.
                      Mācības no tas grāmatas ir vairākas, bet es 100% iegaumēju šos:
                      Telltī vai pie ugunskura ir forši, bet ierakumā (tranšejā), toties – droši,
                      OpSec visam pa priekšu – nevienu lieku cilvēku iekšā nometnē nelaist,
                      Jebkurš resurss, ko tu nesavāc sev, būs pretinieka izmantots.

                      P.s. https://en.wikipedia.org/wiki/The_Defence_of_Duffer%27s_Drift#Lessons_learned

                    • Pēc hipersaites ir vēl 22 labi padomi, piemēram
                      “To test the concealment or otherwise of your position, look at it from the enemy’s point of view.”

                    • Viens no galvenājiem principiem maskēšanā – jāsaprot kā redz pretinieks. Tāpēc mednieku kamuflāžas ir vērstas uz konkrētu apvidu, tam pašam RealTree ir versija ar lērumu oranžas krāsas pamatnē, bet dēļ tā ka vienalga atveidoti koku zari, dzīvnieki ar savu redzi nejūt starpību. Savukārt karā tas ir absurdi. Lai gan primāra demaskējošā lieta ir kustība, tāpēc īstenībā nevarēja pilnībā noliegt pat gaišo pikseli Latvijas teritorijā – jo viņš krietni labāks pret NVG, kā woodland.

                    • Mans koments ir domāts inženierim. Kamuflāža ir atkarīga no apvidus. Ir cilvēki ar Dieva dotām dāvanām un kuru redze spēj izšķirt vismaz 10 000 krāsu toņus. Un tāds momentāli atšķirs tavu kamuflāžu no dabiskā toņa.
                      Kaut kad gadus trijusdesmitus atpakaļ kaut kur man pieejams bija sižets, kā maskējas tiblu alfa, vimpels, vai zenīts (bija arī tāds, daudzi nezina, bet tieši zenīts visaktīvāk strādāja Kabulas pils ieņemšanā, neskaitot alfas “musulmaņu rotu”. Slava tika alfai.
                      Nu tad lūk – tajā klipā ir redzams, kā specnaza veči, tērpti tikai peldbiksēs, militārā mākslinieka nosmērēti ar attiecīgajai videi vajadzīgo krāsu toni, stobri zem sevis, guļ klaja lauka vidū (1. smiltis, 2.kārt jaukta,vide) un nav saredzami no bezrūpīga nespeciālista saulainas dienas laikā.

                    • Vēl jāpiebilst, ka tur aktīvi strādāja arī VDV specvienība “Belaja čaika”, un neatceros, kuras VDV divīzijas bataljons (bija kritušie, jo nebija koordinācija un sākās apšaude starp VDV bataljonu un alfas “musulmaņu rotu”), kurš (VDV bataljons) pārņema lidlauku un nodrošināja transporta (IL 76) debešbešīnu nosēšanos, “Belaja čaika” kura kā kuroki (kaujinieki) piedalījās Kabulas pils ieņemšanā un telpu tīrīšanā, vispār netiek pieminēti. Vispār jau aculiecinieki zina, ka Aminu un ģimeni likvidēja “Belaja čaika”, pēc tam pieslēdzās zenīts un tikai pēc tam ienāca alfa.

                    • Tajā atzarojumā kur parādījās konkrēts jautājums diemžēl, nevaru atbildēt, bet cienījamais Liktors! Ar visu cieņu Jums un vizuālai kamuflāžai, taču mūsdienās noteikti nevar ignorēt arī tehniskos novērošanas līdzekļus – lai cik labi pēcpuse nebūtu nokrāsota vizuāli, termovizorā viņa pļavas vidū būs kā sarkana lupata 🙂 Ja ne termo, tad IR spektrs nakts redzamībai, ja ne tas, tad Ground Surveilance Radar pamanīs kustību līdz vairākiem kilometriem. Saprotāms jau ka no tā visa var nomaskēties, bet ir jādomā kā no tā nomaskēties, nevis vienkārši paļauties uz krāsojumu.

                    • Bet to ir jāzin, tām ir jāgatavojās, jo tos ir jāsaražo (vienkarši, bet jāsaprot ko kā darīt), un arī jānogādā (kasešu šāviņi? tad tos arī vajag)

                    • VAMzaki varētu mācīties izgatavot tos darbmācības stundās. Un trenēties palaist ar gaisa baloniem. Visaptveroši.

            • paredzu, ka kara gadījumā būs divas rindas. Pirmā drūzmēsies ap nestrādājošu lidostu.
              Otrā iesprūdīs Lietuvas virzienā 🙂
              galvenais ir iebāst galvu smiltīs.

              • Esmu daudz pārrunājis šīs tēmas ar saviem dienesta čomiem (esam izdienas pensionāri). Visur bilde zīmējas viena un tā pati – būs divas rindas – vai nu savējā iepriekšējā dienesta vietā (zinu, ka uzreiz, neskatoties uz likumdošanu, pieņems), vai arī vietējā zemessardzes dislokācijas vietā, vai pie citas militārās struktūras. Lai gan daļa rīkosimies pilnīgi autonomi.
                Gribu atgādināt somu pieredzi – Ladogas ezerā ledū iekausēja mucas, mucās sēdēja somu onkulītis ar ložmetēju un blakus mucā viņa sieva tantiņa, kura lādēja patronlentas vai aptveres… . Beidzās patronas, pienāca boļševiki, nu ko darīt ar tantiņu un onkulīti…? Nu noblieza. Nu un? Krist karā par savu valsti nav slikta nāve. Un tikai nesāciet paust, ka ar tantiņām un onkulīšiem karu neuzvarēt. Visa Latvija nesastāv tikai no tantiņām un onkulīšiem, ir daudz cilvēki, kuri ir apguvuši gan individuālo uzbrukuma/ atkāpšanās/lamatu/diversiju taktiku, operatīvo taktiku un var ienaidniekam stingri pabojāt dzīvi… .
                Un ir Latvijas un mūsu NATO kopējā armija. Un pat osmaņi un saracēņi ar savām sīkajām riebeklībām tur neko nevar padarīt.

                  • Ar kremļa 5. kolonnu jārēķinās un tas faktors ir jāņem vērā, lai gan politiķi (pabriks nav Aizsardzības ministrs, bet izbijis komjaunatnes sekretārs – pašlabuma politiķis, ko viņš ir apliecinājis ar garu darbības ķēdi, nevis ar vienu nejaušu gadījumu) izliekas, ka “nekā tāda nav”. Termins – pašlabuma politiķis…

                    • Bišķi palielīšos – terminu velkomisti ieviesu es, kurš tagad tiek izmantots arī starptautiski. Tāpat ir jāievieš zīmogs – termins – pašlabuma politiķis.

                  • Protams, jo iet karā pamatā bija gatavi noteiktas politiskās pārliecības cilvēki. Citos politiskajos segmentos vēlēšanās bija krietni mazāka.

                • Rīkot drūzmēšanos ir neracionāli. ZS jāiestājās laicīgi, rezerves tikšanās vietas jānozīmē laicīgi, ieroči jāglabā mājās. Kara gadījumā NBS objekti ir pirmais uzbrukuma mērķis.

                    • Pretiniekam – uzbrukuma. Mums – aizsardzības. Jautājums vai mums vajag par katru cenu necietināties objektā, kas tiks pakļauts gaisa triecienam? ZS gadījumā labāk pulcēties citur, lai trieciens pa ZS bataljona bāzi aiziet tukšumā, t.i. sagraus ēkas, kur nebūs cilvēku un ekipējuma.

                    • apdraudējuma periodā pārdislokācija ir katras normālas vienības SOP. Cita lieta, ka attiecīgā līmeņa izlūkošanai jāpamana apdraudējumu, bet politiķiem jāpieņem lēmumus, kas ir adekvāti apdraudējumam.

                    • Es uzskatu, ka ZS pastāvīgi viss jāglabā ārpus bāzes. Piem. Zviedrijā 1994. gadā pagasta Hemverna rotas štābs (divas istabas) atradās pašvaldības mājā. Uz vietas bija daži stobri un munīcija tuvākām mācībām. Viss pārējais bija pa šķūņiem un mājām. Proti, pat ja izlūkošana visu palaidusi garām, tad uzbrukums štābam būs nesekmīgs. Tur nav ko ņemt.
                      PD daļām, tas, protams, ir savādāk.
                      Kāpēc pārdislokācijai vajag politisko lēmumu?

                    • Tāpēc ka tā ir vienības kaujas gatavības paaugstināšana, vienības komandierim nav tiesību to darīt ārpus plānotām mācībām vai nav pamata, jo stratēģiskā līmeņa izlūkdati viņam nepienāk. Nav runas par lokālo apdraudējumu, kad vietējie marģināļi barčikā pesolīja sadot zs pa muti. NBS komandieris teorētiski (tiesības ir) varētu iztikt bez politiskā atbalsta, ja viņam ir attiecīgās ziņas, bet tu taču zini mūsu komandieru atlases kritērijus.

      • Bet ievērtē progresu. Pabriks-2014. un Pabriks-2019. Ja nopietni tā ir vairāk sargs.lv reklāma, lai ieskatās tur.
        Konsultē viņus Mareks Dombrovskis ex-PD, labs speciālists, gan jau neļaus daudz sameloties.

        Interesantāk šeit
        https://www.apollo.lv/6830532/ministrija-visu-latvijas-iedzivotaju-nodrosinasana-ar-partiku-diena-izmaksatu-aptuveni-12-miljonus-eiro?utm_source=twitter.com&utm_medium=social&utm_campaign=share-buttons&utm_content=6830532

        12 mil dienā… te bez tautas gatavniecības neiztikt.

      • Pietrūkst: katliņa, kur ēdienu sildīt un plīts (vai vismaz sausā spirta), ūdens filtra, striķa, pončo/lietusmēteļa. Vēl būtiski, lai ir labi zābaki. Parastiem cilvēkiem tādu bieži nav.

        • Jāsāk nodalīt jēdzienus, gatavniekus no izdzīvotājiem. Gatavniekam izdzīvotāja komplekts (tevis nosauktais un vēl daudz kas cits) ir nepieciešams tikai pārvietojoties kājām no vienas sagatavotas vietas uz otru. Savukārt izdzīvotājam visa pasuale ir kā mājas, bet tādu personāžu ir maz. Metodoloģiska kļūda ir censties gatavniekus masveidā uzvilkt līdz izdzīvotāju līmenim, nekas nesanāks, bet galvu sajauks.

          • Es gribu Tev nedaudz oponēt. Starp gatavnieku un izdzīvotāju tā robeža nav nemaz tik krasa. Tad varbūt ir jāsadala – izdzīvotāji un superizdzīvotāji. Padalīšos ar personīgo pieredzi – dzīvē ir nācies būt gan par izdzīvotāju, gan superizdzīvotāju. Lai gan kāds es superizdzīvotājs, ja man bija pieejami cementa papīra maisi, no kā izgatavot apģērbu (filma “Rembo” toreiz vēl nebija uzņemta), gan avīzes no kā veidot siltumilozāciju. Tur kur es dienēju, apm. septiņi cilvēki nomira badā (iztoščeņije orgaņizma) un tas bija nevis tāpēc, ka nebija ko ēst, bet viņiem tika radīti apstākļi, lai viņi nedabūtu ēdienu. Mērķis tam visam bija radīt zvērus, kuri ir gatavi otram atnemt, lai apmierinātu savas fizioloģiskās vajadzības. Interesanti, ka visvairāk par zvēriem palika tādi, kuri bija no PSRS sādžām. Negribu te aģitēt par reliģiju, bet nevaru apiet to tēmu. Pareizticīgajiem ir grāmata par jaunmocekļiem, viena no tām ir par krievu Tēvu Arsēniju. Viņš būdams boļševiku nāves nometnēs, dalījās ar pēdējo maizes riecienu. Un paradoksāli, bet parasti izdzīvo tieši tie, kuri dalās, nevis visu aprij klusība zem segas. Esmu domājis, kā būtu, ja es nonāktu apstākļos, kur man, lai izdzīvotu, būtu jāēd tā saucamais “sivēns” – cilvēka gaļa. Esmu šo tēmu pārrunājis ar savu dēlu un nonācām pie secinājuma, ka abi domājam vienādi – ja tādi apstākļi pienāktu, pieceltos kājās un dotos prom pa “Lielo Klusumu”. Vārdu sakot, kāds es tur superizdzīvotājs, tāds izdzīvotājiņš vien ir.

            • Oponet var un vajag, lai neierūsēju. Uzskatu izdzīvošanas iemaņas par profesionālās kvalifikācijas prasībām, bet gatavniecību par veselā saprāta prasībām ikdienas vidē. Izdzīvošana domāta indivīdiem, gatavniecība ģimenēm. Nav aizliegts apvienot, kombinēt. Stresā un dzīvības apsdraudējuma apstākļos cilvēks psiholoģiski kļūst par vienpati, fokusējas tikai uz sevi, tā ir daba. Ja viņš ir stiprs un prasmīgs, malacis -izdzīvos, bet gatavniecība palīdz izlīdzināt izredzes izdzīvot arī tiem, kas nav ne stipri, ne prasmīgi, bet toties sagatavoti.

              • Tā ir totāla kļūda kļūt par vienpati. Es jau kādreiz rakstīju, ka tad kad Latvija atguva neatkarību, mācījos pie dāņu instruktoriem un viņi ar psiholoģiskajiem testiem pierādīja, ka kolektīvie lēmumi (protams, ir max cilvēku skaits) ir progresīvāki par individuālajiem. Un arī prakse man militārajā dzīvē ir pierādījusi, ka esot cilvēku grupā, iespēja izdzīvot palielinās un ir ar lielākām izredzēm. Viss tas protams attiecas un pat vairāk attiecas uz civilajiem vai postmilitārajiem gatavniekiem.

                  • Zemledus makšķernieku zābaki ar izņemamu filca silto iekšzābaku.
                    Vasaras zābakos necik daudz zeķu neievilksi, un visas termo ir +- vienādas.
                    Man patīk merīnvilnas, jo nesmird. Ar sudraba diegu arī nesmird.

                  • Te pāris saites par zeķēm (krieviski)- kādai valkāšanai paredzētas, izgatavošanas materiāls utt., – no Zilupes otra krasta, tā teikt:

                    Šajā video zeķu apskats sākas no 18 minūtes un 26. sekundes (puisis ir bijušaism”speciālais nazis” gan AM, gan IeM formātos):

                    Un vēl viena (interesanta nianse par neofrēna zeķem izmirkušu zābaku gadījumā, puisis ir krievu Em Čē Esņiks -instruktors);

                    Vēl dienesta laikā saskāros ar autiem, gan kokvilnas, gan flaneļa -ziemai. Ja godīgi, es tos pilnībā nenorakstītu lietošanai arī mūsdienās. Vectēvs savā laikā iemācija tos tīt (pareiza uztīšana ir panākumu atslēga pēdas komfortam, lai gan “učebkā” mums izdeva remontētus kirziniekus, kur pa papēdi gāja konkrēta šuve ar papildus kirzas slāni un attieīgi berzošu malu- ierindas mācības laikā vienā nodarbībā pārtinu tos 4-5 reizes, bet papēdi tā nolādētā šuve uzberza tik un tā, neskatoties uz autu pareizu tīšanu- lika mums parādes soli “čekaņitj”). Pēc tam tos pāris reizes lietoju ZS mācībās 90-to vidū. Tā ka- zināt un prast tīt autus – kas zin… var noderēt.

                    Vēl viena lieta aukstam laikam ( ļoti oldskūlīgi,bet darbojas) – vilnas zeķe uz pēdas, aptīta ar avīzi- pēdai silti, turklāt avīze kā siltumizolējošais starpslānis. ja zābaks nav membrānas un pats neelpo, tad ar laiku tā avīze kļūs mitra, bet arī mitrumu no pēdas tā uzsūc. Kādu laiku būs komfortabli, un tad to avīzi (slapjo) var izmest. Bērnībā bija aukstas ziemas (70-tie un 80- to sākums/vidus) un tad tā valkāju. Vēl nesen (pagājušajā gadā) šo metodi lietoju esošajā dislokācijas vietā (ne pārāk augsti kalni, vējš un temperatūra ap -15C).

                    • Labprāt parādītu, bet Fizisko personu datu apstrādes likuma normas neļauj to darīt nesodīti 🙂
                      Runa nav par to, kurš noraksta vai nenoraksta- vienkārši, tiešā sakarā ar “iešanu koposolī ar laiku”, zeķes tiek reklamētas (arī pats to šeit daru;)) pat vairāk nekā uzmācīgi. Un, protams, ka jāizmanto viss, ko sniedz modernās tehnoloģijas, bet to nomācošās reklāmas aizēno “vecās skolas” līdzekļus, kurus noteikti vajag reklamēt tad, ja finansiālo un/vai citu resursu ierobežotās peejamības dēļ šie “vecie” veidi un līdzekļi var kādam/-ai ” to save The Day”.

                      Te pāris saites – pareizai autu tīšanai (pirmais, kas patrāpījās):

                      Vilnas auti:

                      Vēl viens video- ukrainis ASV armijā, kjurš paspēja padienēt arī UA BS (par zeķem ko tur izdod un var iegādāties, to raksturojums):

                      Piezīme: šis komentārs nav par tēmu “Kas labāk: auti vai zeķes?”, bet par izvēles iespējām.

                    • Paldies par padomu! Nu re ka pierādās, ka kolektīvs lēmums, kur cilvēki dalās ar savu pieredzi, ir veiksmīgāks par vienpatņa lēmumu.
                      Auti labi darbojas, ja ir divi pāri – viens zābakos, otrs žūst, aptīts ap vēderu. Avīzes esmu lietojis, gan ap ķermeni, gan zābakos. Laba termoizolācija.

                    • Vispār jau lēmumu izstrādes un pieņemšanas procesu diktē apstākļi (tāds vienkāršots MLPP -militāro lēmumu pieņemšanas process): darbības vide, infa par pretinieku, savas spējas un iespējas, situācijas “uz zemes”.

                      Vienkāŗošojot šo procesu mazliet tālāk, mūsu vienībā savā laikā bija princips, ka izlūkos KATRAM ir balss tiesības lēmuma /plāna izstrāds procesā. protams, ka izlūkos un citās “aso nažu” apakšvienībās parasti ņēma pieredzējušākos un talantīgākos (arī jauniņos, ja tie sevi attiecīgi parādīja- demonstrēja potenciālu, tā teikt). Apakšvienībās, kuras darbojas atrauti no atbalsta/ galvenajām vienībām, pārsvarā nākas paļauties tikai uz sevi, tāpēc katra “dalībnieka” viedoklis bija kā minimums uzklausīšanas vērts.

                      Shēma bija vienkārša , bet efektīva: komandieris liek priekšā plāna uzmetumu, un tad visa grupa – katrs tās kaujinieks izsakās apr plānu gan detaļās, gan kopumā, gan argumentēti un kosntruktīvi kritizējot to, norādot uz vājajām vietām (komandierim arī galva tikai viena, lai cik pieredzējis viņš arī būtu), gan iesakot savu risinājumu, jo kritizēt vispārīgi ir salīdzinoši viegls pasākums, bet piedāvāt risinājumu- tur jau vajag pieredzi, smadzenes un iekšas. protmas, komandierim jābūt pieredzējušam un ar nopenītu autritāti padoto acīs, kā arī atvērtam kritikai ( atkal jau -KONSTRUKTĪVAI) no padoto puses- tas viņam tikai palūdz augt kā komandierim- līderim. Citādi ir daudz tādu komandieru, kuri ir “in charge”, bet nav “in control”. tad kad plans ir izķidāts un visi konstruktīvie priekšlikumi ņemti vērā, tad tas tiek arī apstiprināts kā apakšvienības/ grupas darbības vadmotīvs- ar atstātu rezervi “manevram” tā izpildē atkarībā no izmaiņam siutācijā uzdevuma izpildes gaitā.

                      Otrs princips atеiecas uz lēmuma pieņemšanu konkrētā situācijā, kad laika “konsīlijam” nav – iekļūšana slēpnī, piemēram. Tad komadieris dod ātras un skaidras pavēles, kuras nepaspriežas , bet tiek izpildītas. Un te viss ir atkarīgs no komandiera spējām un iemaņām, kā arī no grupas IEPRIEKŠ atstrādātajām SOP-ām: jo saliedētāka un apmācītāka grupa un jo pieredzējušāks komandieris ( kuram viņa padotie nav lielgabalgaļa), jo lielāka iespēja grupai šadās situācijās iziet ar minimāliem zaudējumiem.

                      Tā, ka manuprāt, jāizmanto abas lēmumu pieņemšanas/ vadības metodes- atbilstoši situācijai.

                      Piedāvāju vienu video šeit zemāk- varbūt tas tik tieši neatiecas uz šo tēmu, bet tomēr:

                • Vēl, jau kārtējo reizi, lai viņš būtu gatavnieks, vai lai arī kā viņš sevi dēvē, ap viņa dzīvesvietu apm. max trīs – septiņu km rādiusā vajadzētu būt apraktām sešām plastmasas muciņām (nosacīti apkārtni dalot pēc pulksteņa principa – uz trijiem, uz sešiem, uz deviņiem, uz divpadsmitiem).
                  Ja mēs summējam 3, 6, 9, 12, sanāk četras plastmas muciņas. Kur palika divas muciņas manos aprēķinos!? Kustiniet smadzenes!

                  • Ja pulksteņa skala ir 12h (0,3,6,9,12) tad iekšējā balss saka, ka divas muciņas iespējams ir jau pārdotas utenī, bet ja 24h skala, tad var izvēlēties starp 15,18, un 21 🙂

                • Diemžēl jāpiekrīt “Liktoram”- ar “vienpatņa mentlitāti” ilgi un efektīvi pretoties nesanāk- tas ir pret dabas likumiem. Protams, ka “daudzinātā” latvieša viensētnieka mentalitāte, iespējams, ir vietām pārspīlēta, bet gribu uzsvērt sekojošo: arī vienpatņa ( “vientuļā vilka”) piegājienam ir tiesības uz eksistenci, neskatoties uz to, ka izdzīvot vilkam-vienpatim ir grūtāk. Te paris piemēru no nepārak senas vēstures- saites gan angliski, gan krieviski (esmu jau tās te publicējis kādu laiku atpakaļ):

                  https://www.silverdoctors.com/gold/gold-news/one-year-in-hellsurviving-a-full-shtf-collapse-in-bosnia/
                  https://pikabu.ru/story/vospominaniya_vyizhivalshchika_iz_bosnii_vyizhivanie_v_gorode_1250379

                  Protams, grupā vieglāk izdzīvot un kauties. Un nodarīt pretiniekam vērā ņemamus un neignorējamus zaudējumus (ne velti KK-sā atbildība par noziegumu grupā ( 2+ cilvēki) ir ievērojami lielāka un sods bargāks par noziegumu, ko paveicis cilvēks “vienatā” 😉 atvainojiet par “lirisku” atkāpi).

                  Tas viss ir labi līdz laikam, kad pretinieks kontrolē vidi, teritoriju, pieejamos resursus, pārvietošanās iespējas utt: padomju NKVD,MGB, SMERŠ-am visu veidu nemiernieku neitralizēšanai bija izkopuši efektīvu sistēmu līdz praktiskai pilnībai- pastudējiet kaut vai pieejamo dokumetālo literatūru apr pretošanās kustību pēc 2.PK Baltijā un Ukrainā- sevišķi padomju specdienestu dokumentus un to apkopojumus. Ļoti pamācoša un redzesloku paplašinoša informācija. Savā laikā, 80-to beigās, dienesta specifikas dēļ mūs arī drāza mežu masīvu/ apdzīvotu pārmeklēšanā, fiksēto grupu uzmanīšanā, rajona bloķēšanā, pārmeklēšanā un “atradumu” neitralizēšanā. Galvenais uzstādījums tieši šim nodarbībām bija “bruņoti noziedznieki” un “imperialistu” izlūkošanas un diversiju grupas- studējām ASV “zaļo berešu” organizāciju, taktiku, bruņojumu. Vēlāk to visu nācās pielietojot (tiesa gan, stipri pieticīgākā mērogā), kopējas mācibās ar Kušķa SUVu jau Neatkarības gados.

                  Apstākļos, kad organizēta pretošanās (partizānu) kustība nav iespējama vai nav efektīva, “vientuļo vilku” loma ievērojami pieaug. Kā jau teicu, esot vienam, iespējas kaitēt un cīnīties ir ierobežotākas, bet tās nekad nav vienādas ar nulli. Viss ir atkarīgs no indivīda motivācijas, sagatavotības un pieejamajiem resursiem. Pluss vientuļniekam- neviens viņu nevar nodot, izņemt pats sevi (OPSEC, ibio-rio!). Tādēl ir grūtāk paredzēt, kur un kad viņš ņems un
                  uzbliezīs nākamo reizi. Šis faktors, starp citu, ir mūsdienu RU specdienestu viena no būtiskākajām galvassāpēm RU teritorijā pieaugošo protestu un nemieru gaismā.

                  Visa augstāk minētā iespaidā uzdrošinos apgalvot, ka jāizmanto gan “vientuļnieki”, gan “apvienības” – ar iespēju vieniem transformēties otrajos un otrādi- pēc situācijas. Galvenais, lai izdotos pēc iespējas vairāk radīt apstākļus, kur lauvas vada lauvu baru, vai vismaz lauvas vada aitu baru. Nedrīkst pieļaut to, kas jau ir pieļauts- kad aitas cenšas vadit lauvu baru…

                  Nobeigumā, piedāvāju saiti uz viena no jēdzīgākajiem RU vēsturniekiem/publicistiem uzstāšanos forumā (Tallinā, ja nekļūdos)- vispār tas būtu jānoskatās visiem “varnešiem”, bet arī pārējiem nebūs par lieku- kā izturēties pret RU, vadoties pēc principa “netici, nelūdz un – nebaidies!”:

                  • Par vides kontrolēšanu – viens no taktikas pamatprincipiem – jāpanāk, ka nevis ienaidnieks kontrolē teritoriju, bet to pārvaldām un kontrolējam mēs. Savādāk var sanākt, ka mēs apmierinàmies ar uzbrukumu izpolkomam un vietējā veikala uzlaušanu…

                    • Šobrīd situācija tāda, ka 3-4 mēnešus uzbrukumi izpolkomam, partorgiem un vieglās uzvedības komjaunietēm būs reālākais pretdarbības veids līdz NATO palīdzības pienākšanai.

                  • Tas kas notiek pie mums es rakturotu šādi – aitu vairākums ievēl priekšgalā tādas pašas aitas un šākāļus, kuri uzdodas par lielākajiem aitu aizstāvjiem. Šakāļi cērpj aitas, bet baidās no vilkiem. Ar vilkiem tak var sarunāt! Aitas domā, ka ar pret vilkiem mēs tāpat neko nevaram izdarīt. Lauvas tiek uzskatītas par radikāļiem un miera traucētājiem.

                • Nevajag mani aģitēt par acīmredzamām lietām. Atlasīta, saliedēta grupa, ģimene, klans pārdzīvos krīzi vieglāk par individuālistu baru. Bet es runāju ne par to kā jābūt, bet par to kā būs. Pašsaglabāšanās instinktu neviens nav atcēlis un netrenēts, neinformēts un nesagatavots pūlis rīkosies kā daba zemapziņā katram ielikusi, nevis tā , lai visiem būtu labāk. Būs izņēmumi, kas balstās uz atsevišķu indivīdu paaugstinātu empātiju, viņi glābs, palīdzēs utt, būs tādi, kuri saprot kā labāk izdzīvot kopā un pārkāps pāri saviem instinktiem, bet nekam negatavs vairākums grauzīs viens otram rīkles un izdzīvos stiprākie.

                  • Viss ir atkarīgs no dzīves uztveres. Man kādreiz politieslodzītais Juris Ziemelis mācīja, ka padomju okupanti centās sagraut latviešu dzīves pamatmodeli – ka sabiedrības pamats ir dzimta un ģimene, to pārformējot uz to, ka sabiedrības sākums ir indivīds.
                    Vara bungas, es esmu pārliecināts, ka arī, lai kādā badā Tu nebūtu, Tu pārvarētu šos životnoje (život – vēders, životnoje – vēdernieks) un atdotu pēdējo saviem tuvākajiem. Un tā darītu gandrīz visi, izņemot treniņtērpa biksēs un nomītās lakkurpēs tērptos tiblas. Vai es Tev atdotu pēdējo aptveri un pāris pēdējās granātas, nevaru apstiprināt..
                    .)

                  • Un ir arī kā Tu saki. Esmu redzējis, kā trīsdemit trenēti veči, pārslāpuši, viens otru sit un grūž, lai tiktu pie mazas ūdens tērcītes, lai padzertos. Es biju biju gudrāks – savācu no savas grupas blašķes un noskrēju vēl 7 km, tur bija aka. Nezinu, no kurienes radās tie spēki, jo jau pirms tam biju uz izsīkšanas robežas.

                • Kolektīvi lēmumi ir labāki Dānijā. Pie mums kolektīvais lēmums būs nolaišanās līdz vidējam (ne)kompetences un (ne)savtīguma līmenim. Pie mums, pieņemot kolektīvos lēmumus, cilvēki domā ļoti šauri attiecībā uz sevi un savu izdevīgumu (vienpati), nespējot raudzīties plašāk, kopsakarībās un ilgtermiņā. Tāpat kā citās sabiedrībās bez ilgstošas demokrātijas pieredzes. Pārliecinos par to ikdienā.
                  Es labi stādos priekšā kādi lēmumi pie mums tiktu pieņemti vidējā kolektīvā. Pamatā vai nu aplami, vai nu vispār nekādi, jo nevarēs atrast kompromisu starp ļoti dažādiem viedokļiem. Liela daļa vispār neticēs kolektīva lēmuma pareizībai un iespējai. Mēģinās izsdzīvot paši. Izdzīvos tās grupas, kur vai nu specifiski sakarīgi civlēki būs novākušies vai būs gana gudrs vadonis, kurš piespiedīs pārējos rīkoties pareizi. Tās grupas, kur vadonis būs slikts, aizies turpat, kur “kolektīva (ne)saprata” grupas.
                  Dānija, tāpat kā Skandināvija kopumā, ir sociālā kapitāla pirmrindnieces pasaulē. Līdz viņiem jāaug.

                  • Jā, kolektīvs ir efektīvāks par indivīdu. BET, mūsu apstākļos, tas ir iepriekš atlasīts, saliedēts un sagatavots kolektīvs.

                  • Es runāju par konsultatīvu lēmumu pieņemšanu šaurā, profesionālā, militārā grupā konkrētu, ātru mērķu sasniegšanai.
                    Par pūļa “demokrātiju” pilnīgi piekrītu, tur tas nedarbojas. Kā kādreiz ironiski teica folkmuziķis Valdis Atāls – “ģemokraķija, eto kagda duraki viberajut durakov”.

                    • Tas gan. Tas ir tas, ko es saucu par iepriekš atlasītu, saliedētu un sagatavotu kolektīvu. Dažādās jomās, ne tikai militārajā.

        • Man liekas, ir diezgan skaidrs, ka somu, ko mēs mācētu piekrāmēt, vidusmēra sieviete vai bērns nepastieps. Tāpēc, ir drīzāk jādomā par patvēruma vietām, kur glabājas vajadzīgie krājumi, un loģistiku līdz turienei – apsverot arī variantus, kad ar auto aizbraukt nav iespējams.

          • Ja gaiss būs jonizēts, nekur tā Tava mašīna nebrauks. Vai pat ja nebūs jonizēts, liela iespējamība, ka mašīnas elektronika būs trallallā. Jau laicīgi iegādājies stumjamos ratiņus ar cietajām, nepumpējamām riepām.

    • Jā, agrāk kaut kas tāds tiktu uzskatīts par tautas tracināšanu. Bet ja Pabriks ko tādu dara nozīmē, ka drīkst. Pabriks konjuktūru lieliski jūt.

        • Muļkības runa daudz vai par katru ir šāda reakcija? Runātājs ir ex-diplomāts, augošas konservatīvās partijas līderis, amatā esošs ministrs, vēlēšanas nesen notikušas. Izmuldējies arī neder. Tā ir vesela intervija nevis frāze intervijā. Mans viedoklis, ka viņš pauž nopietnas bažas ne tikai savas, bet arī daļas sabiedrības speciāli NATO samita piriekšvakarā cerībā saklausīt atskaņas (negatīvas, pozitīvas), lai tās analizētu. Galu galā pirmie līdzīgas bažas izteica Tramps, Makrons un Erdogans. Par somiem zināmus secinājumus jau var izdarīt. NATO vadošās valstis var tagad paklusēt, komentēt kuluāros vai atspēkot publiski. Arī tad ir svarīgi kā , kādos vārdos, ar kādiem argumentiem. Vai kāds uzskata, ka bažas ir nepamatotas un NATO stiprināsies, ja par tām nerunās?

  4. Ukraiņu politiķi aktualizē plānu “C” ( liekas , kad pagājušā gs. 20-ro gadu sākumā tas kādu brīdi bija pat plāns “A”): par Baltijas un Melnās Jūru Savienību:

    https://www.delfi.lv/news/versijas/aleksejs-goncarenko-baltijasmelnas-juras-savieniba-un-vairak-ierocu-ka-aizsargaties-austrumeiropai.d?id=51654517

    Man domāt, plāna iemiesošana dzīvē ir vitāla LV pastāvēšanai, bet uz doto brīdi tā realizācijai ir pārāk daudz iekš- un ārpolitisku šķēršļu, cieši saistītu ar politiķu konjuktūrismu.

Komentēt

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.