15 domas par “DIY maskēšanās kostīms “Rīga” (papildināts)

  1. Vienīgi jāskatās, lai pēdas ņemšana gadījumā būtu iespējams šo tērpu zibenīgi un es domāju, tiešām zibenīgi, nomest nost, savādāk nekur prom tālu netiksi 😀

    • Aģentam 007 rācija bija nomaskēta apročpogās un ložmetējs bikšturos. Kas traucē snaipereni nomaskēt par slotu un pēc uzdevuma veikšanas uzvilkt sētnieka vesti un it kā nekas nebūtu bijis, ar par slotu nomaskēto snaipereni slaucīt tās tetrapakas droša sektora virzienā? 🙂
      Labi, ka Vara bungas te kaut ko ieliek arī jautrībai un atslodzei! 🙂 Antistresa pasākums…
      Jautājums Vara bungām, par ko vajadzētu atsevišķu tēmu – kāpēc latviski nav neviena grāmata (vai vienu tomēr izdeva, kaut ko tādu dzirdēju, bet man nav) – par militāro psiholoģiju?
      Man viens labs čoms, kurš patreiz vēl dienē vienā struktūrā un ir psihologs, patreiz tieši nodarbojas ar tēmu par “izdegšanu”.
      Nu re, gribēju jautri, atkal sanāca nopietni… . Kad es vienreiz iemācīšos smaidīt!!!
      Esmu mēģinājis to mākslīgi darīt fotografējoties, izskatos pēc idiota ar savilktu viepli.

      • Lasītāju auditorija ir niecīga, lai izdotu grāmatas veidā. Bet militāro psihologu mums ir kā prusaku piecstāvenē un viņiem pat ir lobijs
        http://www.la.lv/latvija-bus-atseviska-psihologijas-joma-militara-psihologija
        Vajag taču darbiekārtot pasniedzējus, docentus, aspirantus, lektorus uc profesorus.
        Ja kādu šī tēma interesē iesaku parakāties pa RSU un LU maģistru darbiem. Topošajiem PTS pētniekiem kaut kur jāpublicējas, lai tiktu uz olimpa virsotni. Tā kā viss ir čotka ar mil.psiholoģiju NBS, tāpat kā ar orķestriem, kapelāniem un kara tiesām.
        https://www.rsu.lv/rsu-kursi/ievads-militara-psihologija

          • Palielinās no čaukstenēm, kuras ir beigušas “Starptautiskā psiholoģijas institūtā” trīsgadīgos “šamaņu un ekstrasensu kursus”? 🙂

              • Vispār jau tur ir arī mana vaina. Es viņām ieteicu, ka vajadzētu sevi orientēt militārās psiholoģijas jomā, jo tā ir pilnīgi aizmirsta joma. Mans mērķis bija to propagandēt un attīstīt.
                Bet – praktiskā jomā manas vainas nav, jo klerki atkal pierādīja veco, labo formulu – gribējām kā labāk, sanāca kā vienmēr…

        • NBSam jādomā par to, kā psiholoģiski sagatavot ne tikai tos, kuri dodas misijās, bet arī tos, kuri paliek un trenējas uz vietas Latvijā, īpaši jau zemessargus.
          Kaut kad lasīju grāmatu “On Killing: The Psychological Cost of Learning to Kill in War and Society”. Karavīram psiholoģiskā gatavība nogalināt ir ļoti svarīga. Autors izpētīja, ka no 1.Pasaules kara ASV karavīriem pirmajās kaujās uz pretinieku šāva tikai kādi 10-15%. Pārējie apzināti šāva garām vai gaisā, jo dažādu iemeslu dēļ nebija gatavi nogalināt. Korejas karā laikam tādu, kas šāva pa pretineiku bija ap 50% un Vjetnamā jau ap 90% , un to panāca arī ar psiholoģisko sagatavotību. Kā tur bija teicienā – kā trenējies, tā karo? Ja mācībās pretinieku tēlo reāli cilvēki, ja mērķa figūra ir cilvēka silueta formā, ja notiek reāla tēmēšana uz cilveku un reāla gaiļa nospiešana ierocim ar salūtmunīciju, ir īsts troksnis un stress, ja mācību ievainojumi izskatās kā īsti un mācību asinis ir īstu asiņu krāsā, tad ir pierādījies, ka īstā kaujā karavīrs ar kaujas munīciju izšaus uz dzīvu un īstu pretinieku, jo psiholoģiski tas atgādinās treniņu poligonā. Ar amerikāņu karavīriem pirms kaujas nestrādāja psihologi, bet visa apmācība izveidota tā, ka karavīri mācību gaitā sasniedz konkrētu psiholoģisko stāvokli, arī agresijas pakāpi un spēj nogalināt pretinieku.
          Un tad grāmatā plaši par to, kā pēc tam, kad esi piedalījies pretnieka dzīvā spēka iznīcināšanā – kā tikt galā ar psiholoģiskajām sekām un posttraumatisko stresu. Tur arī bija n-tie varianti. Vissmagāk pēc kara tiem, kuri nogalināja pretinieku tuvā, pat intīmā distancē. Vieglāk tiem, kuri nogalināja no liela attāluma un neredzēja savu upuru acis un sejas.
          Par maksēšanās kostīmu…krieviem laikam ir tāds autors Popovs(?), kurš sarakstījis grāmatu par snaiperiem un snaiperu mākslu. Tur arī variants, kad snaiperis nomaskējies atkritumu/gružu kaudzē. Popovs raksta, ka tā ir laba slēptuve, jo cilvēkam pat karā patīk skatīties uz skaisto un tīro, un tāpēc pretinieks psiholoģiski cenšas ilgi neskatīties uz atkritumiem vai kulturāli novērsties no atkritumu kaudzes un, ja šajos atkritumos būs noslēpies snaiperis, tad liela varbūtība, ka pretinieks šo snaiperi neatklās.

          • Baigi labi un precīzi ir par to maskēšanos atkritumos.
            Par to “asins garšu” – te kaut kad komentos bija par to, ka trennējas telpu tīrīšanai ar airsoftu. Tas pats īstenībā ir ar peintbolu. Izšauto lodīšu ātrums rada un pieradina pie nepareiziem refleksiem un pie nepareiza reakcijas ātruma, kas ir drauds reālās kaujas situācijās.
            Ir bijuši, kā lai to pareizi pasaka… dzīves situāciju modelēšanas, kur modulējot telpu tīrīšanu, vai personas apsardzību, izmantojot peintbolu, viss strādā. Kad to pašu modulē izmantojot simunīciju (ar asins krāsu), telpu tīrītāji paliek daudz uzmanīgāki un miesnieki sargājot personu, no simunīcijas nevis lec apsargājamai personai priekšā, bet raujas malā, jo no simunīcijas sāpju trieciens ir tāds, ka organisms sāk sargāties. Un lūk, šeit ir vajadzīgs ļoti nopietns darbs ar sevi, lai sevi apzināti pakļautu sāpēm, sedzot personu. Tas pats frontālā situācijā bez apsargājamās personas,. Ir metodes, kā organismu pieradināt nerefleksot, viņam (attiecīgiem smadzeņu centriem) par iespējamajām, vai neizbēgajām sāpēm, bet tur tiešām vajag militāros psihologus, bet ja tādu nav, tad zinošus un profesionālus instruktorus, vai pašmotivāciju (ideoloģija, patriotisms, reliģiskā pārliecība, lepnums par varonību, naids un tamlīdzīgi).
            Vārdu sakot – smadzeņu pieradināšana.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.