Dilemmas

vara bungas:  4 ētiskās dilemmas, kas raksturīgas pandēmijai, bet sasaucās ar militārās medicīnas problēmām. Kā Jūs tās risinātu?

1.dilemma: Resursu nepietiek, lai glābtu visus (saslimušos, ievainotos). Palīdzību sniegsim rindas kārtībā (pirmais ienāca – pirmais apkalpots), vai šķirosim un pārdalīsim resursus par labu tiem, kam ir lielākas izredzes izdzīvot? Karvaīriem, protams, tā nav dilemma.

2 dilemma: Valsts apmaksātiem covid-19 testiem jābūt pieejamiem  visiem vienādi vai primāri riska grupām? Proti, persona grib (nav naudas) testēties neesot riska grupā, bet riskā grupā  esošais neizmanto iespēju testēties (bez maksas). Rezultātā abi nav testēti.

3. dilemma: Vai medicīnas “karavīriem” ir tiesības “dezertēt” no inficētā kaujas lauka? Atcerēsimies, ka mediķi  ir ne tikai valsts dienestā. Paredzot jautājumus, šeit būs t.s. Hipokrāta zvēresta (viena no versijām), kuram jebkurā izpildījumā LV nav saistoša juridsikā spēka.

4. dilemma: Ja pret COVID-19 parādītos vakcīna, kam tā vispirms pienāktos, mediķiem, stratēģiski svarīgas infrastruktūras darbiniekiem (karaviriem) un vadītājiem (komandieriem) vai  citām riska grupām?

Šīs dilemmas publicēju nevis, lai vairotu haipu, bet tādēļ, lai katrs tās atrisina pats priekš sevis. Nojaušāms, ka drīzumā sabiedrībā par to būs plašas un karstas  diskusijas.

 

42 domas par “Dilemmas

  1. 1. Pārdalīt par labu tiem, kuriem lielākas izredzes izdzīvot.
    2. Primāri riska grupā bez tiesībām atteikt.
    3. Nav tiesību, ja ir ārkārtas situācija.
    4. Primāri tiem, kuri darba pienākumu dēļ kontaktējas ar slimniekiem un viņu ģimenes locekļiem. Tad var būt gradācija: prevīrusa līdzekļu ražotāji, citu stratēģisko preču ražotāji, krīzes laikā nepieciešamās profesijas utt.

  2. 1. Vispirms tie, kuriem lielākas izredzes izdzīvot. Arī civilā sektorā.
    2. Primāri testē riska grupu. Neesi riska grupā, maksā naudu un testējies, cik gribi.
    3. “Medicīnas karavīrs” ir karavīrs, netiek pieļauta iespēja dezertēt.
    4. Riska grupa un svarīgas personas 50/50 (šeit galvenais skaisti to atainot sab. telpā).

    Viss vienkārši.

    • par 3. dilemmu, kamēr privātais dakteris nav mobilizēts CA formējumā saskaņā ar Mobilizācijas likumu, neko no viņa prasīt nevar. Jautājums vai valstīj ir visa šeit dzīvojoša medpersonāla datu bāze, lai zinātu, ko vispār te var mobilizēt. Retorisks jautājums.

      • Ir ārstniecības personu reģistrs. Tur ir arī tie, kuri vairs nepraktizē, bet tur nav visi, kuri ieguvuši mediķa izglītību, nav nepabeigtie mediķi vai vetārsti, kā arī tādi, kuri nepraktizē pirms reģistra izveides.

  3. Pensionāri rindas beigās – kā sabiedrības neproduktīvā daļa. Sorry.

    1. dilemma mediķiem ir atstrādāta katastrofu medicīnas ietvaros – pārējiem būs smagi jāpielāgojas, skat. itālijas piemēru, triage ir oficiālā politika, tāpat kā 60+ atstāšana koridorī nomirt

    2. tests neko nerisina; Ja ir lieka kapacitāte – vajadzētu testēt med. darbiniekus (katru dienu), pārdevējas, prostitūtas, frizierus utt – personas, kam ir daudz kontaktu ikdienā. Asimptomātiski saslimstot, var aplipināt kaudzi cilvēku, kā bārmenis Išglā. Itālijā gan visi mediķi ir inficēti, tā kā kādā brīdī vairs nav vērts.

    3. dilemmu atrisina ārkārtas situācija/mobilizācija. Mediķi kļūst par dzimtcilvēkiem. Algu gan vajadzētu pacelt x reizes. BTW interesanti, kā ASV veiksies ar headhunting https://twitter.com/TravelGov/status/1243335697202851843

    4. dilemma:
    1…3…5% no vakcīnas izsolīt biezajiem, un ienākumus ieskaitīt valsts budžetā.
    Nevakcinēt amatpersonas, kas deklarējušas skaidras naudas uzkrājumus – lūgtum iespēja piedalīties izsolē
    Nevakcinēt aplokšņu algu saņēmējus
    Kāda jēga vakcinēt ģenerālleitnantu piemēram?

  4. Nav viennozīmīgu atbilžu uz testa jautājumiem. Katra situācija ir unikāla un individuāla. Eiropas savienība tradicionāli ir balstīta uz kristietības un morāles principiem un līdzcietības principiem, tas arī reāli darbojas dzīvē un cilvēku dzīves uztvere pati noregulēs attiecīgu situāciju.
    Tam “zz” gribu pateikt, ja sāktu matemātiski analizēt, kurš ir vērtīgāks un kurš cilvēks “mazākvērtīgs”, ja darbotos eigēnika (spartiešiem bija, kur tagad spartieši), tad ļoti iespējams, ka “zz” jau būtu nahrenizēts un pārstrādāts kaulu miltos, iespējams ka tā būtu viņa lielākā produktīvā vērtība.

    • zz un es runāju par t.s. reverse triage, kaujas lauka medicīnas elementu – iveainoto reverso šķirošanu, kad kristīgie principi nedarbojas, bet darbojas kaujas efektivitātes principi. Piemēram 1 mediķis uz 5 ievainotajiem nemetīsies vākt kopā 1 amputēto kāju, bet sniegs pirmo palīdzību tiem 4, kuri var atgriezties pozīcijās ar to samazinot jaunu ievainoto pieplūdumu un vispār palielinot izzredzes izdzīvot visiem.
      https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%9C%D0%B5%D0%B4%D0%B8%D1%86%D0%B8%D0%BD%D1%81%D0%BA%D0%B0%D1%8F_%D1%81%D0%BE%D1%80%D1%82%D0%B8%D1%80%D0%BE%D0%B2%D0%BA%D0%B0
      Situācijā, kad uz 10 ventilatoriem pretendē 50 pacienti, pēc kādiem principiem tu tos piešķirsi?

      • Tur nav nekādas dilemmas. Mediķiem viss jau sen ir aprobēts un skaidrs. Glābti tiks iespēju robežās visi.
        Ja nedarbojas kristīgā un ētiskā morāle, tad realitātē viss būtu vienkārši – izdzīvo tas, kura radinieki var dakterim pielikt pistoli pie galvas.
        Ja tu tā dikti gribi konkrētu atbildi – protams, ka ārsti bezizejas situācijā glābs tos, kuriem ir reālākas iespējas izdzīvot. Vai arī glābs tos, kuriem ir mazas iespējas izdzīvot bez mediķu palīdzības, kur blakus esošajam ir smagi simptomi, bet viņš ar lielu iespējamību izdzīvos bez kardinālas mediejaukšanās. To katrā situācijā novērtē un pieņem lēmumu ārsts. Šeit civilā medicīna ne ar ko neatšķirās no militārās. Un tur nav nekā īpaši šokējoša, pačukstēšu tev “milzīgu noslēpumu” – tā ir darīts vienmēr, tā dara un darīs.
        Bet uz teorētiskiem spriedulējumiem par “zombiju apokalipsi” es nemaz nevēlos spriedelēt, tas ir bezjēdzīgi.

  5. Mediķiem sadale pie ķirurga ir arī miera laikos, kad ar salauztu roku var nākties gaidīt vairākas stundas, jo kāds ir jāšuj… Arī daļēji amputēta pirksta gadījumā stundu pagaidīt ir baigi normāli. Kara laikā viss mainās.
    Itālijā tas viss jau tika pielīdzināts kara laikam, kad bezcerīgākos (virs noteikta gadu vecuma) atstāja mierīgi nomirt.
    Sadale ir tāda lieta bez morāles…
    P.s. daudzi par sadali neko nav dzirdējuši, bet šis bija man liels patiesības mirklis, kad omd mums virspusēji pastāstīja par kara medicīnu…

  6. Ārpus kārtas aprūpe, vakcīnas, dzīvības apdrošināšana utt. būtu jānodrošina medpersonālam. Citādāk viņiem dilemma – riskēt un palīdzēt cilvēkiem, vai palikt mājās.
    IMHO hipokrāts nepaģēr riskēt ar savu dzīvību

  7. Staļingradas aplenkumā vācieši, protams, medicīnisko palīdzību sniedza tiem kas spēj atgriezties ierakumos vai ar rūpniecisku vērienu groza nost locekļus. Bet kas interesantāk likās, kuri iegūs to “zelta” biļeti, lai tiktu ārā no aplenkuma. Tur izrādās valdīja princips, kuram vairāk bērnu mājās palika! Pēc tam sekoja princips, kuriem bija ievainojums, bet ārstēšana prasīja ilgstošu periodu nekā Staļingradas situācija atļāva, lai karavīrs varētu atgriezties tūlītēji frontē.

      • Fakts, ka koronavīruss triecientempā saasina citas hroniskās kaites tūkstošiem cilvēku, kas arī kļūst par patieso nāves iemeslu, nepadara covid-19 par feiku. Fakts ir arī attīstīto valstu veselības aizsardzības sistēmu nespēja apkalpot tik lielu smago pacientu pieplūdumu tik īsā laikā.

      • Paldies par rakstu. Šķiet, viņa vēstījumi ir līdzīgi – nevar ticēt procentiem, uz kuru pamata radusies globāla panika; kaut kas aptuveni būs saprotams tikai tad, kad pandēmija būs beigusies.
        Vienīgi viņš neko nerunā par tieši šobrīd aktuālo koronavīrusu, proti – ka tas ir VIENS NO daudziem vīrusiem, kādi katru sezonu izraisa pneimoniju daudziem cilvēkiem, kuras dēļ daudzi nomirst katru gadu.

        • Neviens no “pērnajiem” virusiem nepārslogoja reanimmācijas/intensīvās terapijas nodaļas tik lielā mērā tik īsā laikā. + parastā slodze arī nekur nepaliek. Visu pārējo tiešām varētu ignorēt, lai cik tautas pavadītu kādu laiku uz slimības lapas.

          • +1
            Paskaties uz IT mediķu selfijiem un mēģini atcerēties iepriekšējo līdzīgo reizi.

            Uzticamākais rādītājs ir kopējā mirstība, jo to lielākā daļa valstu neslēpj, un vēl uzskaita. Itālijā tā ir uzlekusi ievērojami, tāds pīķis sen nav bijis, rīt pameklēšu ciparus

            • IT vidēji mirstība 1740 cilv diennaktī pēdējos gados bez covid.
              Pie 1000 oficiāliem covid līķiem dienā ir 2..3x vairāk neoficiālo covid līķu + collateral, kas mirst dēļ med. pārslodzes.

              Tas nav 20% vairāk kā normāli, bet 2x+
              Pipec, nevis tikai gripa

              • Nav datu cik ir TAGAD konvencionālo līķu dienā visi skaita koravirusa izraisītos vai tam pierakstītos . Savukārt, ja konvencionālo līķu skaits būs mazāks par vidējo… nu, jūs saprotat. Apdrošināšanas nianses.

                • Bergamo avīzē līdzjūtību sleja 10kāršojusies laikam bija.

                  Jā vajag aktuālos mirstības datus.

                  No vācijas būs, tur visu pat īk uzskaitīt

                  • Es tam augstāk linkotajam čalim, Dellānam, mēģināju izsekot datiem – viņa avoti ir, maigi izsakoties, šaubīgi, kaut kādi teksti preses konferencēs no vietvalžiem, ja pareizi saprotu.

                    Nu, skaidrs, ka Itālijā ir sūdīgi, bet čalis man neraisa uzticību. Īpaši kad tālāk jau operē ar “Mēs zinām, ka Covid-19 nāves gadījumu skaits ir lielāks – bet nezinām cik lielāks”. Teksti par zinātni arī tādi… jokaini. Čalis acīmredzami nav ne ārsts, ne akadēmiķis – un tā nebūtu lielākā problēma pati par sevi – bet iet kopā ar to, ka ekstrapolē nepārbaudāmus/nepārbaudītus apgalvojumus un tad mauc tālāk. Nu nevar tā.

                    Protams, tas neapgalvojot, ka nav sūdi – sūdi ir, bet ne tik dziļi kā teiksim šitam keksam, kam acīmredzami – kā ne baigi pazīstamam rakstiekam – patīk pēkšņa publicitāte, gribas uzsvērt. Operē ar pieņēmumiem & izliekas esam gudrs – JO NEKONVENCIĀLS.

                    • Oficiālajiem datiem var būt vēlme pakļauties politiskam spiedienam. IR un RU tas notiek, IT arī var būt vēlme uztaustīt dibenu, kaut gan vēl nav.

                      Āfrikā ir valsts, kur ir 0 covid, veselības min. pateica – mums vnk nav testu.

                      Tāpat LV – visu laiku lepojās, ka nav iekšēja transmisija, kaut gan testēšanas shēma to nevarēja noķert.

                      Akadēmiķiem tagad vairāk uzticētos kā ierēdņiem – jo mazāks politiskais spiediens.

                      Oficiālā informācija ir katastrofa, tāpēc info vakuumu aizpilda visādi aktīvisti, t.sk. šarlatāni.

                  • Ar Vāciju nianse, ka Koha institūts vismaz pirms 2 nedēļām pateica, ka post mortem uz Covid-19 netestē – bet es atļaušos teikt, ka tas neko tā ļoti būtiski nemaina. Faktiski atkrīt tie, kas mirst pa savam vai tiek hospitalizēti tik smagā stāvoklī, ka nepaspēj. Vācieši uzskata, ka tas neko baigi nemaina datos.

                    • Vienotas WHO metodikas kā uzskaitīt kritušos un augšāmcēlušos nav.Tā ir pirmā mācība no šīs krīzes. Šādos apstākļos skaitļu (inficēti/saslimuši/miruši) publicēšanai ir negatīva psiholoģiska ietekme un tie neko nepasaka sabiedrībai. Tas ko būtu jāpublicē ir neatliekamās palīdzības med.iestāžu jauda un noslodze punktos pēc kaut kādas formulas. Krītās noslodze -Ok, pieaug meklējam/veidojam rezerves jaudu.

  8. Es jau 5000 reizi atkārtoju – sejas vizieri ir izeja.
    Kāpēc es par vizieru izmantošanu neko neesmu dzirdējis ne no viena apiņa, ne no viena cita daktera, kurš TV māca kā mazgāt rokas un neko neesmu dzirdējis no ganu meitas viņķeles!?

      • Jā, tas ir labi. Labi, ka tie čaļi mani sadzirdēja. Bet kā jau paudu iepriekš – par sejas vizieriem nerunāja neviens apinis, neviens dakteris, kurš TV mācīja mazgāt rokas un neviena VESELĪBAS AIZSARDZĪBAS MINISTRE viņķele!
        Un atkārtošu ko jau esmu paudis – šī seju vizieru parādīšanās kārtējo reizi pierāda latviešu tautas spēju pašorganizēties.

    • Vēl pie izdevības es jums modelēšu situāciju – jūs ieejat lielveikalā, jums kāds idiots iešķauda sejā (vizierī), jūs no kabatas izvelkat 80% vodkas pudelīti, no otras kabatas jau sagatavotu (tas ir svarīgi, lai nav jāgrābstās!) salveti un celofāna maisiņu, atverat pudelīti, aplaistat salveti ar 80% vodku, dezinficējat sejas vizieri ar 80% vodkā izmērcēto salveti. Salveti iemetat celofāna maisiņā. Vēlreiz drošības dēļ nedaudz 80% vodku izlejat uz rokām, ar to pašu apslaukat vodkas pudelīti un korķi. Celofāna maisiņu ielieciet otrā celofāna maisiņā, izmetiet atkritumos, ieteicams tur, kur netiks klāt nomadi. Drošības dēļ, pēc saskarsmes ar celofāna maisiņiem, vēlreiz uzlejiet/apsmidziniet rokas ar 80% vodku.
      Atnākot mājās, izkravājot iepirkumus, domājiet līdzi, kur likt iepirkumu somu un ko vēl vajadzētu dezifikcēt (varbūt somas rokturus un durvju rokturus un vēlreiz rokas?). Un kad izliksiet no keisa/kabatām naudas maku un mobilo telefonu, ko vajag darīt un kāda ir darbību secība? Un ko darīsiet, kad no kabatas izvilksiet veikala čeku un jau rokas pirms tam būsiet nodezinficējis? Vai būs slinkums dezinficēt vēlreiz? Un ko uz čeka var būt atstājusi pārdevēja, kura pēdējās pusstundas laikā ir bijusi kontaktā ar apm. 50 pircējiem?
      Beigās neaizmirstiet rokas sasmērēt ar roku krēmu.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.