Aiz kalniņa dūmi kūp (papildināts)


vara bungas: Visiem sēdēt un lasīt. Atnākšu, pārbaudīšu 😉

This paper provides an updated order of battle assessmentof existing units in Russia’sWestern Military District (mainland Russia and the Kaliningrad Oblast), analyzesroles assigned to them,and places Russian force posturing into a context of the post-2014security situation.

avots

VB: Īpaši pievērsiet uzmanību RKA padotības vienībām, kuru sastāvā ir vairāk par vienu tanku pulku – šīs vienības ir “operatīvais zobens”. Papildus tam skatiet, kur šādas vienības ir izvietotas un galvenos ceļus – tas parāda, kurā virzienā operatīvais zobens ir vērsts. Ja tā, tad 3B ir sekundārs uzbrukuma virziens vai arī mūs neņem par pilnu kā pretinieku (sak, pietiks ar aeromobiliem desantiem). Tomēr pamazām sāk ņemt – 76.DTD sastāvā ir parādījies (2019.gads) neraksturīgs tanku bataljons (30-40 Т-72Б3). Savukārt viens tanku pulks Karaļaučos ir tikai reģiona aizsardzības stiprināšanai. Attiecīgi bez skaļas un pamanāmas (tiem kuri skatās) mehanizēto vienību pārdislokācijas zibenskaram pret 3B RU ir pieejami helikopteri gandrīz neierobežotā daudzumā un ap 40 tanki, KKM neskaitot. Tas nav “neņemams” pārspēks.

58 domas par “Aiz kalniņa dūmi kūp (papildināts)

  1. Pabriks twitterī ziņo, ka valsts degvielas rezerves uzglabā… Nīderlandē! Tad jau nav vērts iespringt par mil tehnikas iegādi, ja konflikta gadījumā tajā nebūs ko ieliet!

  2. izskatās, ka “aci pret aci” pretinieku neuzvarēsim…
    mans priekšlikums būtu sadalīties vēl mazākās vienībās (grupa, pāris), izvirzīties apvidū, nomaskēties un sagaidīt sev piemērotu mērķi (bruņmašīnu, zenītraķešu artilēriju, degvielas vedēju…), uzšaut un laisties. ja nespēj aizlaisties, tad varonīgi mirt. turklāt ieteiktu pārnest šo cīņu arī uz pretinieka teritoriju.
    te bez NATO palīdzības būs diezgan bezcerīgi arī ar 50k rezervēm…

    • Ar līdzvērtīgiem (vai tuvu tam) 50K LV pusē viņiem būtu jānāk iekšā ar 150K (1:3), kas ir akurāt puse no visa sauszemes karaspēka. Un tad vēl ir LT un EE. Pie šādas dispozīcijas ne tikai atturēšana labāk veiksies, bet arī karot var. Lai gan ne īpaši ilgi, bet tomēr cienījami.

    • Ar 50 tūkst. var vairākus mēnešus turēt Rīgu un nodarīt pretiniekam nepieņemamus zaudējumus.

    • Mums jāizvairās no kaujas “aci pret aci” ārpus lielām apdzīvotām vietām, kuras mēs lemjam turēt līdz pēdējām.
      Proti, mūsu vienībām jādarbojas maksimāli kā ieroču operatoriem distancētiem uzbrukumiem. Jālieto:
      1. Mīnu lauki. Daudz un dažādi, tai skaitā viedās mīnas, kuras atmīnēt var tikai uzspridzinot. Pretaviācijas mīnas. Jūras mīnas.
      2. Mīnēta infrastruktūra. Daļa sprāgts, kad pretinieks ir virsū. Koku sagāzumi (mīnēti), nosprostota meliorācija, lai appludinātu noteiktas teritorijas. Vien mūsu vienībām zināmie ceļi starp šiem šķēršļiem. Ātrs transports, kas dod iespēju ātri mukt.
      2. Mīnmetēji konteineros, Grad-P, granātmetēji uz platformas vai pie koka un līdzīgas iekārtas ar distancētu palaišanu. Postu nodara lielu, bet pretuguns neko neiznīcina. Operatori tālu vai labi nomaskētās pozīcijās ar termālo starojumu slāpējošo maskējumu.
      3. Vadāmie mīnmetēja lādiņi uz mobilas platformas. Ātri šauj, ātri pazūd.
      4. Droni, gan letālie, gan novērošanas, gan pašnāvnieki. Dronu spieti.
      5. Tālās darbības vadāmās raķetes, piem. Spike-NLOS.
      6. Novērošanas sensori visā teritorijā. Mēs zinām kas notiek pretinieks nezina.
      7. Snaiperi ar tālšavējmunīciju un viedajiem tēmēkļiem.
      T.i. lai varētu piemērotā vietā iznīcināt veselu ienaidnieka bataljonu, jo ienaidnieks iestrēdzis un pat nevar atklāt uguni, jo nav pret ko. Viņš mūs neredz. Mīnas sprāgst, droni krīt, raķetes atlido.

      • 1 Javelin vai kas līdzvērtīgs katrā nodaļā (>1000 uz BS) – un Latvija jau būtu elle bruņutehnikai un helikopteriem jebkurā daudzumā, pretinieka zaudējumi garantēti būtu viņam jau iepriekš politiski nepieņemami.

        • Jā, katrā nodaļā atkarībā no uzdevuma varētu būt opcijas ņemt CG, Javelin vai termobārisko ieroci.

        • ļoti šaubos, ka LV tuvākajā laikā iepirks Javelinus. būs jāiztiek ar to, kas ir- Spike 😀
          un vēl ~1k CG. un bik AT4.
          šķiet, 800 CG pirkums no norvēģiem ir otrs labākais darījums pēc haubiču pirkuma.
          M2 ir pasmags, bet ja tādu ieliek sixvīlerā, tad pārvietošanās ātrums un attālums palielinās, un arī parādās iespēja ātri aizmukt. teorētiski, ja no BRP+CG izveido spietu, tad tas varētu būt jaudīgs pasākums. atliek saplānot sakarus un apgādi.

      • Ja baidīsies no tieša kontakta ar pretinieku- tā nav laba zīme.
        Katrai taktikai ir sava prettaktika. Pretmobilitātes pasākumi prasa diezgan lielu laika patēriņu- tā ka diezgan droša iespēja nogulēt. jāsāk nedēļu agrāk un iedomājies vietējo reakciju, kad sāksi postīt ārā infrastruktūru. Tāds sīkums, kad tagad pat pie lielveikala nespēj novērst drūzmēšanos. Neesi pārsteigts par dzīvajiem vairogiem.

        Par novērošanu no savas pieredzes varu teikt, ka tās vietas no kuras baigi labi novērojas – normāls pretinieks ātri izķemmē. Ja ir vēlme palikt dzīvam jāizvēlas tāla (200-500 metri) un neuzkrītoša pozīcija ar mazu novērošanas sektoru (pāris metri uz šosejas)

        Tad kad viss saspridzināts Tu liedz mobilitāti arī sev un nekur ātri neaizmuksi 😉 Atgriežamies pie pirmā teikuma. Neskatoties uz azeru pārākumu gaisā izskatās, ka pusēm zaudējumi bija diezgan līdzīgi.

        • Pasaki robežsargiem, ka no šodienas viņi mājās vairs netiks un atkāpšanās ceļa nav. Galvenais karš tad vēl feisbukā/tviterī risināsies.

          • Priekš kam spridzināt pirms laika? Jānomīnē laicīgi, spridzināt var arī kad ienaidnieks ir jau virsū.

        • Nevajag baidīties, vajag izvairīties.
          Ko vietējie pamanīs, ka es tiltu mīnēju vai? Jā, meliorācijas nosprostošana vai mīnēšana var paņemt kādu laiku.
          Pret ķemmētājiem ir jāsaliek pretkājnieku un virzienmīnas, jāpiesedz ar netiešo uguni un mīnmetējiem.
          Visu nevajag spridzināt, vēl jo vairāk ceļu pa kuru grasies atkāpties, ja vēl neesi atkāpies. Spridzināt vislabāk brīdī, kad ienaidnieks ir starp diviem šķēršļiem, kurus uzspridzinot, ienaidnieks nonāk slazdā un tiek iznīcināts ar netiešo uguni. Ja nav tādas vietas, tad vai nu kad ienaidnieka avangards šķērsojis šķērsli, vai nu kad pamatspēki pagāja garām un apgāde ir uzbraukusi uz tilta/caurtekas.

          • Ar diezgan lielu pārliecību var apgalvot, ka nepietiks ne tehnisko līdzekļu ne cilvēkresursu, lai visu pēc tava scenārija nomīnētu…

            • Trotilu un detonatorus var ātri piegādāt. Tūkstošiem apmācītu vīru un sievu, un simtiem vai tūkstošiem spridzināšanai sagatavotu objektu – tos ar C130 neatvedīs

              • Vissvarīgākais – pautus čiekuriem ar C130 neatvedīs. Vajag ļoti lielu un ļoti melnu marines ģenerāli izīrēt.

                • Nepieciešams veidot sistēmu, kas konflikta gadījumā nostrādās arī tad, ja onkuļiem nav pautu vai onkuļu jau nav.

                    • Visu spridzināt un rīkot slēpņus ir ļoti laba lieta, bet krieviem šim te visam uzskaitītajam ir pretlīdzeklis – vertikālais manevrs, jeb kā viņiem tur vertikaļnij ohvat vai kā tamlīdzīgi saucās. Ne velti Ostrovā helīšu brigāde ar GRU specnaza brigādi un gaisa desanta divīziju kaimiņos. Vienīgais variants ir mēģināt turēties lielākajās pilsētās (Rīga, Daugavpils, varbūt Rēzekne), kas, protams, nozīmē milzu materiālos zaudējumus un civiliedzīvotāju upurus, bet toties var iegūt laiku.

                    • Viena problēma ar to vertical envelopment – papildspēkiem pa zemi jāpienāk ātrāk nekā desantam beidzas munīcija vai arī pretinieks ļauj veikt pārapgādi pa gaisu. Tas viss nozīmē, ka viņi nesagaida sīvas kaujas LV. Tas ir labi, ka viņi tā domā, lielāks būs pārsteigums. Mums šādus taktiskos desantus ir jānokausē ar biežiem kontaktiem un jānogriež no sauszemes apgādes +apdraudot ar manpadiem vispirms transporta helikopterus.

                    • man šķiet, ka ne velti priekš Ostrovas helīšiem mūsējie stingerus iepirka… ar lidmašīnām gan varētu būt problēmas.

                    • Iznīcināta infra pretinieka kontrolētos apgabalos noteikti nepasliktina mūsu stāvokli, teritorijas atkarošanu laikam nav primārā rūpe

                    • 1. Slēpņus var rīkot uz visām pusēm. Arī pret taktisko desantu.
                      2. Tas, ka taktiskais desants ir aizmugurē netraucē mums spridzināt tiltus pa vidu.

            • Visu nevarēs. Vajag izplānot vairākus variantus un pielietot vienu no tiem. Būtiski, lai pretinieks nezin kurā vietā viņu sagaida.

  3. es nesaprotu, kāpēc iekš ZS nenotiek sistemātiska personāla apmācība. ir atsevišķas vienības, kuras māk mīnēt, bet neesmu dzirdējis, ka katrā kājinieku nodaļā ir vismaz viens apmācīt cilvēks, kurš mācētu mīnēt. baidās, ka zemessargi savā civilajā dzīvē nesāk kko spridzināt?

    • 1. Jā.
      2. Bīstama lieta. Tāpat kā kauja BAV, kura līdz 2014. ļoti maz tika trenēta. Ja kādam zemessargam kaut kas notiks, tas pazeminās AM reitingu.

  4. Tādēļ, ka ZS ir manevra vienības AKA “tikpat kā PD”, nevis teritoriālā aizsardzība AKA onkuļi, kas piesedz aizmuguri un pie nepieciešamības uzspridzina visu iespējamo savā pagastā.
    Iepriekšējais ZS komandieris tik labi tika galā ar šo uzdevumu, ka tagad 2. termiņu ir NBS kom.
    Lai gan VK konstatēja, ka ZS nenotiek nekāda sistemātiska apmācība – ne spridzināšanā, ne kur citur.

  5. Tie skaitļi par krievu aviācijas programmu ir ļoti daiļrunīgi – 14 jaunas kaujas lidmašīnas 2019. gadā un 3 (!) 2020. gadā (patiesībā 4 SU-34 uzbūvēja). 2014. gadā bija 68. Tas saucās – sankcijas “nedarbojas”. Avārijās un visādās Sīrijās viņi sāk zaudēt tik pat, cik uzbūvē.
    Otrs – skaidrs, ka krievu Rietumu kara apgabala galvenā prioritāte ir Ukraina. Kamēr Ukrainas poblēma nebūs atrisināta, tikmēr mums ir laiks. Neies viņi griezt Suvalku koridoru, riskējot ar Donbasu un Krimu (plus visādām Piedņestrām, Abhāzijām, Osetijām, Sīrijām un Lībijām). Resursu visam un visur nepietiek. Varbūt vēl nākamgad būs jānoīsina BS par 100k rīklēm.
    Vispār būtu interesanti uztaisīt kaut kādu salīdzinošo tabulu par to, kāds ir bijis abu pušu build-up pierobežā 2013.-2020. gadā. 3B = plus 132 Boxer/CV-90, 123 CVRT, 71 PzH2000/M109/K9, arī viesi no tālienes ar 3 bataljonu kaujas grupām (+amerikāņi), Latvijai 2 bataljoni klāt, Lietuvai laikam brigāde sanāk klāt nākusi (3. brigāde vairāk uz papīra), Igauņi laikam arī kādu bataljonu pieformēja klāt, ja nemaldos. Krievi = klāt pa tanku bataljonam Pleskavā un Kaļiņingradā un viens jauns desanta pulks Pleskavā. Turklāt tā vairāk izskatās kā reakcija uz 3B sasniegto, lai uzturētu kaut kādas priekšrocības. To tanku bataljonu (vecs hlams, T-72B, pat ne T-72B3) Kaļiņingradā arī saformēja pēc leišu Boxer pirkuma, citādi nesmuki uz papīra izskatās, ka Lietuva bruņutehnikas skaita (85 pret 85 KKM, 363 pret 405 BTR/MTLB) un kvalitātes (Boxer pret BMP-2) ziņā priekšā visam “varenajam” Kaļiņingradas apgabalam.

    • Salīdzinājumam nulto gadu sākumā tika uzskatīts, ka Karaļaučos bāzējas ap 800 tanku. Ne visi protams bija braukšanas kārtībā (izvesti no Varšavas pakta valstīm un pamesti), bet tomēr. Pleskavas papildpulka izveidošanu var skaidrot arī ar biežajiem komandējumiem. Turklāt desanta divīzijas vienmēr ir mazskaitlīgākas par motostrēlnieku.

    • uzskaitīti skaitļi par 3B bruņojumu ir diezgan neprecīzi. daudzmaz precīzi var apgalvot 123 cvrt, 44 cv90, 35 m109, pāris K9. šķiet kādu mēnesi atpalaļ boxeri bija priekš viena bataljona (labākajā gadījumā). nav galīgo ziņu, ka ienākušās visas pzh2000. daļa no 180 (21gab) m577, kas nāca komplektā lielajam iepirkumam no Vācijas, aizies komandvadībai priekš haubiču bataljona.
      tāpat uz nolietošanās robežas ir leišu m113 un igauņu patrias. pozitīvi, ka vācieši savas zināšanas par m577 remontiem nodevuši leišu uzņēmumam, kas ļautu remontēt arī m113. toties mūsu Z kaimiņi no LV-FI darījuma noleca un kko klusībā perina. var jau būt, ka mēģinās izvilkt džokeru no lielās kāršu kavas!
      vēlviens labs pirkums leišiem ir nasams, kas palīdzētu nosegt daļu LT teritorijas.

        • šajā gadījumā bāžam visus cvrt vienā maisā… tāpat kā leišu boxerus… uzsvars te likts uz to, cik raiti pildās noslēgtie līgumi. izskatās, ka mums veicas diezgan labi, salīdzinot ar pārējiem!
          iemetu aci leišu diskusijās- viņiem vispār nav nojausmas, cik kas piegādāts. mūsējie vismaz gada beigās kkādus ciparus nosauc…

      • Pienāks laiks un sabiedrotie sapratīs, ka izdevīgāk visiem būs nodot mums smago bruņojumu (uz līzinga vai vēl kā), bet mēs sapratīsim, ka šajā tehnikā ir jāsēdina savus nevis sabiedroto karavīrus. Arī RU nebūtu ko iebilst.

        • Neesmu pārliecināts, vai ar haubicēm tas jau nenotiek. Austriešiem maksā tagad, vai kait kad nākotnē varbūt?

            • Visātrāk tā saprašana laikam nāks ar PGA sistēmām (vidējās un tālās darbības). 3B tās vajag kā ēst, bet neviens nevar atļauties (LT vairāk simbolisks pirkums, jo neko daudz ar tām pāris baterijām nevar piesegt). Igauņu kredīta lūgums solis pareizajā virzienā. Kredītus bruņojuma iepirkšanai vienmēr var norakstīt (kā krievi to ir daudzkārt pierādījuši).

        • Vienīgi skatoties uz mūsu NBS personāla skaitu un ar ko viņi tiek nodarbināti…….kurš tad Latvijā ar to smago bruņojumu brauks un izmatos? Pat mūsu 35 Austrijas haubices vēl nav visas apgūtas un ierindā , iedos teorētiski vēl klāt Bredlijus un Abramsus, ko mēs tur liksim iekšā? Jaunsargus, VAM absolventus un pašu Pabriku?

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.