Dumpis pedurknē (papildināts 09.01.)


vara bungas: Neplānots aicinājums pacelt sejas no ZSvētku galda un palūkoties Tuvo Austrumu virzienā. Trampam četru gadu laikā bija miljons ieganstu veikt triecienu pret objektiem IR teritorijā nevis kaut kur IQ. IR bija miljons iespēju veikt “atbildes” triecienu pret IL teritoriju ar visu savu spēku neizmantojot starpniekus. Tomēr tas nenotika, jo Austrumi ir smalka padarīšana. Būtu tikai loģiski pieņemt, ka tuvojoties Trampa kadences beigām varbūtības pakāpe, ka IR iesaistīsies karā pret IL un US samazināsies, bet faktiski šobrīd tā nesamazinās un pat pieaug. Vakardienas raksts Jerusalem Post ir draudīgs, lai gan formāli apraksta cik milzīgas pūles vēlta US un IL, lai atturētos no kara, ko visādi provocē IR.

All of this brings us to December 23, 2020. “Our embassy in Baghdad got hit Sunday by several rockets. Three rockets failed to launch. Guess where they were from: IRAN. Now we hear chatter of additional attacks against Americans in Iraq,” Trump wrote. “Some friendly health advice to Iran: If one American is killed, I will hold Iran responsible. Think it over.”

avots

Raksts kā tāds nav nekas īpašs, ja uz to skatās atrauti no faktiski notiekošās IL, US un RU spēku pārbīdes Vidusjūrā un Persijas līcī un vairākiem signāliem no DC, ka Tramps meklē ieganstus, lai paliktu WH ilgāk kā to paredz US Konstitūcija. Esmu drošs, ka ne IL, ne IR, ne IQ nevēlas šobrīd savā teritorijā karu, kur nu vēl ar US dalību, vienīgais iemesls karam var būt Trampa personīgais “plāns B”, lai paliktu amatā vai vismaz ar blīkšķi aizcirstu aiz sevis durvis.

To, ka šāds plāns tiek apmuļļāts aprindās liecina arī vakardienas raksts Washington Post

Raksta autors runā par Insurrection Act (Dumpja likums), kas neattiecas uz ārlietām un karu, bet ja šobrīd Tramps uzsāktu jaunu karu, pretkara kustības “dumpis” US būtu garantēts. Katrā gadījumā rezonansē būtu daudz lielāka par jebkāda mēroga sprādzienu vai šaušanu US teritorijā.

Protams, maz kurš tic, ka Trampam pietiks dūšas, ko tādu paveikt, tomēr šāda scenārija varbūtība šobrīd ir augstāka nekā tai pienāktos būt. Par to arī bažas, kas var piepildīties līdz 2021.gada 6.janvārim vai izgaist pavisam 21.janvārī.

UPD1 Bažas bija pamatotas

““This isn’t a hypothetical anymore,” said one senior administration official. “This is real. What happened yesterday changed the calculus. People are concerned about [the president’s] state of mind.”” avots

Viena doma par “Dumpis pedurknē (papildināts 09.01.)

  1. https://www.youtube.com/watch?v=xLPgIdg9Rng šo varētu ielikt upd1.
    neizslēdzu, ka kādreiz ebreji ar arābiem kļūs par ieroču brāļiem cīņā pret Irānu. un US kļūs par dziļo aizmuguri, veicot apgādes funkcijas. es dotu 1-10 gadus. vēlāk irāņiem jau varētu būt atomieroči un tad jau tie būtu arī arābiem.

  2. Irāna sāk “līst laukā no alas” tāpēc, ka esošais prezidents visdrīzāk amatu pametīs.
    Vietā nāk lohs, kurš uz adekvātu atbildi nav spējīgs un visdrīzāk ir Irānas lobija ietekmē.
    Austrumi varbūt ir smalka padarīšana, tomēr spēka valodu viņi saprot un respektē.

    Ideja, ka Tramps varētu uzsākt karu (vai eskalēt nestabilitāti) ar Irānu un tāpēc ieviest ārkārtas stāvokli un atkārtot vēlēšanas ir maigi sakot absurda.

    Jā, tiešām ārkārtas stāvoklis dažos štatos ir viens no variantiem, ko Tramps varētu pielietot.
    Viņam ir likumīgas tiesības to darīt, bet pamatojums tam būtu – ārvalstu iejaukšanās ASV vēlēšanās. Nevis kaut kādas aktivitātes Tuvajos Austrumos. Tomēr nedomāju, ka ārkārtas stāvoklis tiks ieviests. Par to nav vienprātības Trampa komandā. Un pats Tramps izskatās ir pret.

    P.S. Pēc pēdējām “vēlēšanām”, redzot to kas tur notika, gribēju novēlēt bloga autoram – lai veicas gaidot nākamo “normālo” republikāņu prezidentu!

  3. Kā karš ar Irānu var kalpot par iemeslu ārkārtas stāvoklim ASV? Kāds tam pamats? Kad notika karš ar Irāku ārkārtas stāvoklis netika ieviests.

      • Viens būtisks nosacījums. Uz svaru kausiem jābūt sauszemes spēku operācijai. Raķešu triecieni sabedrību neuzbudina, lai gan daudz kas atkarīgs no IR atbildes.

        • Sauszemes spēku operāciju pret Irānu ir jāgatavo mēnešiem ilgi. Uz sitiena tikai no gaisa var uzdot.

          • Variants: Atbildot uz US raķešu (ne kodola) triecieniem IR iebrūk IQ, apdraudot US uc koalīcijas valstu kontingentus, tava rīcība US prezidenta amatā?

            • Pirmkārt. Kāpēc būtu jādod trieciens pa Irānu bez kongresa atļaujas? Trieciens ir kara pieteikšana. Attaisnojams tikai kā preventīvs trieciens, ja ir zināms, ka gatavojas uzbrukt.
              Otrkārt vai Irāna uzbrūk potenciāli apdraudot vai uzbrūkot mūsu spēkiem? Ja tiem tieši neuzbrūk, tad es pavēlētu nekavējoties sākt gatavot papildspēku sūtīšanu. Paralēli kongresam iesniegtu trīs darbības variantus:
              1. Izvest ASV spēkus no Irākas. Citas darbības neveikt.
              2. Pasludināt karu Irānai, sākt gaisa triecienus un gatavoties sauszemes operācijai Irānas iekarošanai.
              3. Viss kas pa vidu. Piemēram, veikt Irākas spēku gaisa atbalstu, bet sauszemes operācijās iesaistīties minimāli. Ir vēl varianti, man vislabāk patiktu šis – sauszemes komponentes izmantošana Irānas spēku sakaušanai Irākas teritorijā un Persijas līča krasta sagrābšana (bez ieiešanas dziļāk Irānā) ar vienlaicīgu pamatīgu Irānas apstrādi no gaisa.

                • Imho IR var norullēt IQ pašlaik, starptautiskie spēki pozicionēti ISIS sišanai, un IQ ir šiītu vairākums, lojāla valdība

    • Karam pēc konstitūcijas vajag kongresa iepriekšēju akceptu. Ir protams visādi aplinkus varianti, bet liekas vairākuma kongresā trampam vairs nav.

      Nimitz vienīgais pie Somālijas peld, Indijas okeānā neviena cita nav – līdz 6.janvārim nepaspēs aiziet.

      • Pirmkārt Kongresa senātu kontrolē republikāņi, apakšpalātu demokrāti. Otrkārt US prezidents nevar pasludināt karu juridiskā izpratnē, bet var uzsākt militāru konfliktu kā virspavēlnieks, kas var pāraugt vai nepāraugt karā. Vjetnamas karš btw nebija karš tiesiskajā izpratnē, jo to nepasludināja US Kongress.

  4. Jebkāda veida militāra eskalācija Prezidentam nav vajadzīga:
    1. Militāras aktivitātes neko nerisina saistībā ar prezidenta vēlēšanām.
    2. Tas sadusmotu Trampa atbalstitājus.
    3. Iespējams tas negatīvi ietekmētu uzsākto miera līgumu slēgšanu start Izraēlu un Arābu valstīm.
    Pilnīgi bezjēdzīgi.

    Šis ir klasisks fake news no WP puses – kaut kas izrauts no konteksta (ko Flinns teica), kaut kas izdomāts, un uz tā bāzes veikti kaut kādi “secinājumi”. Nevajag uzķerties uz šo bullshitu.

    • Tie jau nav tikai WP,kas izsakās par Trampa plāniem , Guardian, NYT, Finacial Times uc arī ar bažām komentē Trampa tvītus, kas adresēti Irānai. Militārā darbība ārvalstīs var izraisīt iekšējos nemierus (ja jau Trampa zaudējums neizraisīja), kurus izpildvara var izmantot savās interesēs (izņēmuma stāvoklis). Republikāņus nevar sadusmot ar Irānas dauzīšanu, demokrātus var. Domā Trampu ļoti uztrauc Izraēlas un arābu attiecības? Un vēlreiz, tas viss ir tikai varbūtība nevis nolemtība. Viss, ko Trampam būtu jādara, lai novērstu bažas, ir jāapsveic Baidenu vai jāpaziņo (tviterī) par smooth transition.

      • Iekšējos nemierus izraisītu Trampa ievēlēšana. Republikāņu atbalstītāji nav izcēlušies ar aktivitāti taisīt nemierus un demolēt veikalus, ko nevarētu teikt par demokrātu vēlētājiem. Tie ielās ir gatavi iziet pēc pirmā svilpiena. Neredzu īpašus iemeslus, kāpēc Trampam vajadzētu uztraukties par CNN, NYT publicistu bažām. Neesmu baigais speciālists ASV un Trampa jautājumā, bet man šķiet, ka Tramps jau gatavojas nākošajām vēlēšanām un viņš nekādā veidā nevēlas Baidenam atvieglot dzīvi. Domāju, ka “večukam” šie četri gadi nebūs viegli. Labāk būtu baudījis mierīgas vecumdienas.

          • Neesmu drošs. Nevaru ielīst Trampam galvā. Nav īsti skaidrs vai viņa “cīņa līdz galam” ir narcisa bērnišķīga spītība vai tomēr pārdomāta stratēģija. Muļķis, kā mūsu triumfējošie liberālmarksisti viņu ceņšās iztēlot viņš ari nav. Tagā gaidām 20.janvāri!

  5. “…var izraisīt iekšējos nemierus…”, “…var izmantot savās interesēs …”
    Tas viss ir kaut kas stipri nekonkrēts un ar lieliem riskiem.
    Ņemot vērā, ka palicis maz laika līdz Jan 6th vai Jan 21th, tad neticu, ka kaut kas tāds tiek pat apsvērts.

    WP, Guardian, NYT, utt. sorry, bet šie nebūs tie no kuriem var sagaidīt objektīvu žurnālistiku.

    “Domā Trampu ļoti uztrauc Izraēlas un arābu attiecības?”
    Ja neuztrauc, tad kāpēc centās kaut ko izdarīt ?

    Trampam nav jāapsveic Baidens, kamēr nav veikts vēlēšanu audits un pierādīts, kā krāpšanās nebija.
    Šobrīd ir pārāk daudz liecību par krāpniecību, ko nedrīkst ignorēt.
    Paša Baidena interesēs būtu audits, lai ļeģimitizētu sevi.

    • diez kāpēc tiesneši noraida Trampa kampaņas prasības, ja “ir pārāk daudz liecību par krāpniecību, ko nedrīkst ignorēt”? varbūt sazvērestība? kur nu!- drīzāk nodevība, jo prasības noraida arī republikāņu un paša Trampa ieceltie tiesneši!.. Tramps uzvedās kā Lukašenko, tāpēc viņš var mēģināt darīt jebko, kas ļautu saglabāt varu. pret Trampu tagad jāizturas kā pret večuku, kurš izkūkojis prātu. atšķirība, ka iekš ASV tiesu vara un demokrātija ir citā svaru kategorijā kā BY, tāpēc pārējie varas centri mēģinās savaldīt neadekvātās Trampa izpausmes.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.