vara bungas: Dilemma: robežas kontroles atjaunošana un tad vēlēšanas vai otrādi. Žurnālisti labi sagatavojušies grilam un O.A. kā UA amatprsonai nācies iesvīst (kas ir diezgan nepierasti).
Galvenais: Ze-komandai nav nekāda plāna “B”, viss kas ir UA – Štainmajera formula, Minskas vienošanās un liela pacietība.
UPD1 Впервые, на 7 году войны на высоком официальном уровне начали вслух говорить о том, что реинтеграция оккупированных территорий не произойдет сразу после окончания войны. На это потребуется минимум 25 лет после деоккупации. Это непопулярная правда.
vara bungas 
Patika šī intervija pēc formas un satura. Latvijā nekas tāds vairs nav iespējams. Manuprāt O.A. sāk nedaudz pārspīlēt ar ZE komandas slavināšanu. Zūd ticamības moments. Pirms kāda laika O.A. iestājā par stratēģiju, likt DNR un LNR noasiņot pozīciju karā, bet tagad ir krasi mainījis savu pozīciju. Nevar arī nepiekrist, ka lielas stratēģiskā manevra iespējas Ukrainai, kā spiest uz Starptautisko atbalstu, audzēt savu militāro potenciālu un gaidīt savu brīdi. Problēmai tikai tā, ka šādai stratēģijai demokrātija nav labākā pārvaldes forma. P.S. Šajā intervijā tika pieminēta ZE rīkotā aptauja par automieročiem un Budapeštas memorandu. Diemžēl tā arī skaidrību neguvu ar ko tas beidzies. Tāds iespaids, ka ir gaisā palikusi.
Budapeštas memorandu nav izdevīgi kustināt nevienam podpisantam, jo neviena puse to nav ratificējusi un neviena tsk, UA par to neratificēšnu nav protestējusi. RU tas bija izdevīgi, UA” bija “draudu nav” laiki.
O.A. amats tieši saistīts ar partijas politikas skaidrošanu, nu ka tik būtu ko skaidrot. Amata pienākumi var neiet 1:1 kopā ar personīgo viedokli.
Vai tiešām nepamanīji, ka drīz pēc tam, kad ZE bija organizējis šo aptauju viņš tikās ar Džonsonu (pirms tā bija beigusies un vismaz 70 % aptaujāto uz to brīdi bija par atomieroču atjaunošanu un par prasību izvirzīšanu Budepeštas memoranda garantiju izpildei) un ZE ar tukšām rokām mājās neatbrauca. Varbūt tā bija tikai nejauša sakritība vai arī aptauja speciāli organizēta priekš šīs tikšanās. Iepriekšējie divi prezidenti šo jautājumu necilāja, jo cik saprotu uz Ukrainu tika izdarīts spiediens nelūgt palīdzību. Lai kā tur nebūtu no juridiskā viedokļa, bet šo valstu prezidenti parakstīja šo memorandu un anglo sakšu pasaulē džentelmeņu solījumiem vēljoprojām ir nozīmē arī politikā! Varbūt ne tik liela kā gribētos, bet ir.
Vilciens aizbraucis. Džentelmeņu solījumiem politikā ir svars tikai tad, ja viņiem no tevis kaut ko vajag. UA var protams katru gadu 5.decembrī pieminēt Budapeštas vienošanos, bet atdzīvināt to nav iespējams.
Jautājums ir arī, cik ļoti Ukraina tiešām grib atgūt Donbasu? Varbūt mans vērtējums ir skarbs, bet tā ir ekonomiski maz cerīga teritorija ar iedzīvotājiem, no kuriem liels skaits nebūt nav “ukrainiskas Ukrainas” idejas piekritēji. Turklāt matuškas propaganda tur daudziem ir izmazgājusi galvas pēc pilnas programmas – izaicinājums, kas ar katru gadu tikai pastiprināsies. Tātad, pat atgūstot šīs teritorijas, runa būs par milzīgiem ieguldījumiem (kuru Ukrainai, šķiet, varētu arī nebūt) teritorijās, kurās ir liels sovoku procents. No otras puses, Doņecku, Ukrainas līmenim lielu un ļoti svarīgu pilsētu, atgūt tomēr būtu svarīgi. Tāpat ir arī PR jautājums: daļa sabiedrības nesapratīs, par ko tika lietas asinis, ja Ukraina “atmetīsies” un deklarēs, ka nepūlēsies šīs teritorijas atgūt. Tā kā dilemma ir liela.
LDNR ļoti nevajag ne Krievijai, ne Ukrainai. Ukraina vārdos neatmetīsies, uzturēs retoriku. Krievija LDNR izmanto kā spiediena instrumentu uz UA – pie vajadzības saasina konfliktu uz frontes līnijas.
Ja Krievijā sašūposies režīms/ekonomiskās grūtības – var rasties vēlme atkratīties no melnā cauruma, kur pazūd reāla nauda.
vispār tā būtu saprātīga Krievijas stratēģija – pēc iespējas izlaupīt Donbasu – cilvēkresursi, metāllūžņos nodota rūpniecības infrastruktūra, un tad to kā smagu akmeni uzkārt UA kaklā
UPD1 par to tiek runāts,pēc šahtu applūšanas un radioaktīviem gruntsūdeņiem reģiona atlikusī vērtība būs tīri simboliska. Metāls jau izvests.
Tas tad, ja pie varas RU būs pragmātiskie liberāļi, bet ja ar novorosiju inficētie siloviki, tad nekā, par spīti turēsies.
Neesmu pārliecināts, ka vadošajā siloviku galā kāds ir inficēts – tur visi auksti aprēķinātāji, kam garšo jamon, bordeaux un mājas londonās un vidusjūras piekrastēs