vara bungas: Atslepenota CIP aģentiem domāta uzziņa (1952.) par Latviešu leģionu. Tieši šādā formātā informācija vislabāk aizies līdz mūsdienu ārzemju lasītājam, kas neviltoti interesējas par LV vēsturi. Mums atliek tikai atcerēties un pieminēt.

vara bungas: Atslepenota CIP aģentiem domāta uzziņa (1952.) par Latviešu leģionu. Tieši šādā formātā informācija vislabāk aizies līdz mūsdienu ārzemju lasītājam, kas neviltoti interesējas par LV vēsturi. Mums atliek tikai atcerēties un pieminēt.
Tā kā aftors ļoti ticami ir ar CIP strādājošais Hāzners, tad info likumsakarīgi diezgan (manuprāt) pārklājas ar esošo Daugavas vanagu bibliogrāfiju. Tur arhīvos daudz kā interesanta, t.sk. Riekstiņa lieta, un latvju trimdinieku segvārdi.
Hāzners trimdas laikā bija saistīts ar CIP?
P.S. Hāznera grāmata “Varmācības torņi” manā ieskatā labākā grāmata, kas raksturo dienestu LV armijā starpkaru periodā. Parādot gan pozitīvās, gan negatīvās puses (tostarp, alkohola lietošanas apmērus dažreiz), gan apmācību procesu, gan dienesta gaitu un daudzu augstāko virsnieku raksturojumu.
Un kā vēl saistīts.
Bet tas nepasargāja viņu no diezgan lielas vajāšanas 70.gadu otrajā pusē. Kur var lasīt par Hazneru un CIP?
https://www.latvianlegion.org/index.php?en/accused/hazners/archives/level-10-cia1.ssi
Visādi citādi vāja ir Pļavnieka mistera grāmata, kur autors acīmredzami parāda savu virspusējo izpratni par pirmskara Latviju, bet par trimdu ir tīri sakarīgi apskaidrots, tostarp kas tur mainās starp Hāzneru CIP un 1970. gadu nogali.
Pirkt neiesaku, bet rekur pilns darbs angliski: https://core.ac.uk/download/pdf/210600057.pdf
Papētot drusku sīkāk – CIP dokuments tiešām diezgan visaptverošs, i pat Meijera štrafbati pieminēti, bet, runājot par to, ka kāds materiālu recenzējis – var jau gadīties, ka pārskatīti fakti, bet par partizānu apkarošanu BY viens teikums, savukārt par policijas bataljonu ietusēšanu Varšavas geto apaļa nulle. Kas likumsakarīgi mērķim, bet ne gluži visaptveroši par leģiona, ar to domājot visas latviešu vienības vācu pusē, raibumiem.
Ja nemaldos, poļiem ir aizdomas, ka 271. policijas batiņa 7. rota paspēja padzīvoties ar nevienu citu kā Dirlevangeru. Latviešu rotas šeit figurē arī pieejamos vācu avotos, bet grūti saprast par ko tieši runa.
Pārklājas vai pat 1:1 atbilst, bet tas nev nekas slikts, jo dienesta uzzinai bija jābūt recenzentiem un zinātniskiem oponentiem. Es šo dokumentu veksmīgi izmantoju skaidrojot LV vēsturi amerikāņu draugiem, jo lai nu kādam avotam, bet CIP viņi uzticās.