vara bungas: Spilgts pretpartizānu taktikas piemērs. Tas nekas, ka notikumi risinājās Kolumbijā, līdzības ar mūsu apstākļiem saskatāmas kā uz delnas. Pirmkārt, COIN kaujas patruļa mežainā apvidū ir mūsu tēma, otrkārt valdības spēku (līdz vadam) aeromobilitāti nodrošināja Mi-17 un UH-60, kas ir/būs NBS, treškārt patruļas taktika vietējiem komandosiem ir 100% US instruktoru iedrilēta, ceturtkārt el capitan ir reāli kruts un labi apmācīts, ko arī var gaidīt no NAA absolventiem. Operācijas fabula: kaujas patruļa ar helikopteriem pārvietoas uz agrāk (acimredzot tikai no gaisa) izlūkotām kokaīna izejvielu ražotnēm, kuras tikai vietām apsargā FARC partizāni. Mērķis: negaidīti iebrukt, iznīcināt ražotni un pārvietoties uz jaunu objektu. Līdzi tiek paņemts franču žurnālists ar pieredzi, laikam tādēl grupai tiek dots labākais komandieris un nodrošināts izcils CAS (kaujas helikopteri un bumbvedējs). Procesā patrula veiksmīgi iznīcina pirmo (neapsargātu) objektu un pārvietojas uz nākamo (objekts izrādās pamests), kur sastopas ar pretestibu – mazas partizānu grupas ar strēlnieku ieročiem. Patruļa tiek aplenkta, CAS džungļos izrādās mazefektīvs (pretinieka taktika- maksimāla izkliede), patruļai pirmais WIA un komandieris piņem lēmumu evakuēt ievainoto un žurnālistu. Šim nolūkam viņš nosūta abus ar apsardzi uz helikopterim piemērotu LZ attālumā no patruļas galvenās pozīcijas. Iespējams šī LZ jau bija partizāniem zināma, tādēļ evakuācija neizdodas (putni nevar nosēsties dēļ uguns), bet paši evakuējamie nonāk krustugunī. Žurnālists tiek ievainots, viņa apsardzes grupā jau ir KIA un WIA, bet gods kam gods, viņš atsakās paņemt ieroci rokās. Tā vietā viņš atdalās no grupas, iemūk mežā, tiek paņemts gūstā un pēc 33 dienām, apmaiņā pret hvz ko, atbrīvots. Mājās Francijā kļust slavens varonis un visādu balvu laureāts.
Ka teica viens militārās stratēģijas dižgars; “Cīņa karā prasa visu spēku milzu piepūli, bieži vainagojoties ar rezultātu, kas ir pretējs plānotajam”. Konkrētā gadījumā visnotaļ pareizs un labi domāts lēmums nosūtīt evakuācijas grupu uz LZ atdūrās pret varbūtību, ka partizāni apzināja LZ šajā apvidū un organizēja sagaidīšanu. Turklāt patruļas pirmā veiksme, kurai sekoja tukša loze un slazds liecina, ka FARC iespējams ir labs HUMINT atbalsts. Tāda ir neglīta prakse, glīta teorija zemāk.
vara bungas 
Džungļi ir tuvāki mosulai vai tml pilsētvidei, nekā lv tipiskajam skrajmežam. Ne jau aiz labas dzīves jeņķi vjetnamu ar agent orange apstrādāja, precīzs gaisa atbalsts tur ir neiespējams, tikai kvadrātu nobumbot
Tas ir jocīgi un gandrīz neticami, bet daudzos gadījumos veiksmi nosaka nevis profesionalitātes līmenis, bet banāla fortūna.
Un Latvijas apstākļos karavīriem, zemessargus ieskaitot, apmācīt atšķirības, kādas ir karojot Semigallijas (Zemgales) līdzenumā un Viedzemes nosacīti kalnainajā un ar alām pārpilnājā vidē.
Nedaudz humora par šo – deviņdesmito sākumā vienam gruzīnim stāstīju, ka mums Vidzeme ir kalnaina un ar alām. Par piemēru minēju Gūtmaņalu. Gruzīnis Georgijs nekustīgi uz mani skatījās kādu minūti, tad pauda – toļko očeņ GORDIJ NAROD etu ščeļ možet nazvaķ peščerai! (tikai ļoti LEPNA TAUTA to šķirbu var nosaukt par alu!).
Tomēr nepakautrēšos un lietas nosaukšu īstajos vārdos – nevis banāla fortūna, bet Dieva Svētība. Tā to sauc pareizi.
Normāla operācija ar nelielu evakuācijas fakapu 😉 Maigs atgādinājums tiem, kas cer, ka viņiem tikai kaut kur ir jānokļūst/jānošauj un izkļūšana/izdzīvošana ir garantēta.
Cik lielai džungļu platībai der vads? 500x 500 metri un visi būs tik ļoti jau izstiepti ka pretinieka nodaļa jekurā vietā jau ir lokāls spēka pārsvars.
Otrā točka (un iespējams pirmā arī) nebija papildizlūkota, droši vien paļāvās tikai uz IMINT datiem un CAS. Neprāts un drosme. S2 vienmēr jāpārbauda viena avota info caur citu avotu. Ja nav cita, vai nav laika tā arī jāziņo komandierim, ka tumša bilde.
Un vara bungas var dirst ko grib, bet realitāte ir tāda (varbūt sapratīs tikai Gvardes leitnants) – pirmajā un arī otrajā Čečenijas karā no vienas puses stāv krievinieku specnazs, no otras puses čečeni. Izrādās, ka pretējos ierakumos pretī stāv divi specnazieši ar savām divām/trīs grupām (grupas it kā nav militārs formējums).
Satiekās pārunās neitrālā teritorijā, pēkšņi apķerās un sauc viens otru pa brāli. Izrādās, abi kopā karojuši afgāņos un vienu ūden blašķi dalījuši.
Un tad šie sarunā – mani pa tavējiem šaus no diviem, līdz četriem dienā, tavējie no četriem līdz sešiem dienā. Lai jaunie pamuļķi nebāž galvas ārā! Lai ģenerāļi dzird un zina, ka mēs karojam! Arī tāds mēdz būt karš.
Kaut kā nepamanīju šeit VB “d..šanu” un, ja godīgi, nesapratu šāda formulējuma būtību- kāda mārrutka sakarā?!…
Bet, ja par lietu, tad Liktoram aprakstītā epizode ar “sarunātu kariņu” nav tik jau nu ļoti liels retums. Ļurināt par patriotismu karošanu var tik ilgi, kamēr tas notiek ērtā dīvānā, pie “tasītes ruma”, vērojot to kātiņu TV/datora ekrānos. Bet, līdz ko Tava paša āda ir uz “Poļe Čudes” realitātes “riteņa”, fatālismu sāc uztvert savādāk- nepastarpināti. Un tad izvēle tiek izdarīta ne tik daudz “patriotiskās” kategorijās, cik ieroču brālības ( lai arī tā eksistēja pagātnē ar toreizējiem ieroču brāļiem) kategorijās- nejaukt ar gļēvulību un savas ādas glābšanas apsvērumiem! Ne mazāk vērā ņemams apsvērums- par ko es karoju- savas ģimenes un draugu aizsardzību vai pārveidoto zemessargs zvērestu- kur savas tautas aizstāvēšana ir aizvietota ar valdības aizstāvēšanu. Pats esmu zvērējis ” arhaiski-vēsturiskajā” formātā- aizstāvēt tautu. Par valdību man personiski- dziļi paralēli. Pie izdevības- arī diagonāli.
Tik īss un tik garš.
Kā taktiski pareizi evuakēties no vecas nojumes 😉
Nekāds neprāts tur nebija un drosmi arī jautājums. Tikai un vienīgi operācijas plānošana.
1. Ko gribēja panākt- sadedzināt pāris kg kokaīnu? – ja sadedzināja kāpēc nenotinās uzreiz.
2. Gribēja paskatīties , kas notiek kaimiņu ciemā- nu paskatījās, labāk palika? Gribēja ar 1 nodaļu atņemt narkotiku baronam narkotiku kravu?
3. Spēka demonstrācija? ar 30 večiem, kurus vēl pamanījās sadalīt?
4. Evakuācija no vienīgās plašās pļavas apkārtnē? 😉 vispār jau ir iespējams, bet komplektā ar 1. punktu
5. izvest vienu ievainoto un žurnālistu? 😉 kopā visus nevarēja?
Es to nosauktu par paviršu plānošanu.
Par informācijas uzticamību- it kā gadu desmitiem tur jau karo. Vajadzētu jau saprast, ka tā ir diezgan neuzticama.
Tieši kā 1 punktā. Fiziska fermu iznīcināšana ir ilggadēja Kolumbijas valdības stratēģija pret FARC iznīcinot finansēšanas bāzi. Fermu ir tūkstošiem, visu apsardzei FARC nav spēku, tādēļ vairumā gadījumu tās ir door kicking ops.
https://www.crisisgroup.org/latin-america-caribbean/andes/colombia/87-deeply-rooted-coca-eradication-and-violence-colombia
Nav spēku ? 😉 domā, ka viņiem nav ātrās reaģēšanas spēki ?
kuri notikuma vietā ierodas – gan jau ar motocikliem var ierasties gana ātri.
FARC partizānu uz 2012.gadu bija tik daudz cik mums ZS pēc saraksta, ap 8K. Tāpat vairāk kā 50% Kolumbijas teritorijas klāj meži (ne tie vieglākie). Nu cik ātri un tālu ZS varētu izskraidīt uz mopēdiem, pats vari aplēst, tikai jāņem vērā ka Kolumbijas teritorija ir 15 reizes lielāka par LV.
Nezinu kāda tur situācija, vai pareizi saprotu, ka liela mēroga karaspēka operācijai ar sistemātisku teritorijas norobežošanu, ķemmēšanu un filtrācijas nometnēm valdībai spēku nepietiek? Pieļauju, ka draudu gadījumā FARC ātri pāri robežai uz brīdi var pazust un pārsēdēt.
Milzīgas reti apdzīvotas džungļiem klātas kalnainas teritorijas, upes purvi. Vēlvairāk atsvešināt vietējos iedzīvotājus ar nometnēm arī nav opcija + koka ir jēdzīgākais, kas tur aug.
No gaisa aplasīt resnākos partizānus un narko ražotnes, un skatīties, kā uzrodas jaunas
Vēl pasaki ka ar moci nevar smuki pa taciņām pabraukt un ceļi tur noteikti arī ir. Papildus tam tā ir ražošana – tātad ir kaut kādi ceļi.
Ja daudzi durvis – tad dari to ātri un brauc tālāk ne viss ciemā pie šķūņa gaidi pretinieka spēku parādīšanos. un vietējie ir tipa atbalstītāji/darbinieki/zemessargi – farc struktūrās.
Farcam droši vien ir arī kaut kāds ”ierašanās normatīvs” , no trauksmes līdz kontaktam, lai valdības karaspēkam arī sāpētu.
Pirmajā objektā zemnieks stāsta, ka nespēj izvest labību ibo ceļi. Lai kāds būtu partizānu qrf normatīvs valdības spēki uz helikopteriem to pārspēs.. Atliek ierīkot slazdus un gaidīt.
Vara bungas, kāpēc nepievienoji manu komentu par to, kā no Prezidenta pils aizdzinu rašas vēstniecības mašīnu ar borzo rašas vēstniecības mašīnas šoferi un kā aizstāvēju Japānas vēstniecības auto? No kā Tu baidies?
Te ir galvenais jautājums ko tad īsti ražo 😉 graudi ir jāizved tonnām vienā piegājienā, lai kaut ko nopelnītu.ar kokču noteikti ir savādāk, bet joprojām vajag kaut kādu ceļu. tātad par to pašu ceļu kur pieved/izved gatavo produkciju ierodas arī infrastruktūras pārstāvji.
Tas ka Tev ir helihopters ir labi 😉 tomēr katrai taktikai ir sava prettaktika. un Farc jau 50 gadus nav uzvarēts? 😉 tātad helihopters pats par sevi negarantē uzvaru. Tātad saņemot trauksmes signālu farc atbilstošā līmeņa komandieris sūta savus piparus sagaidīt ciemiņus un visticamāk pusstundas laikā viņi arī ierodas. un cenšas vismaz pāris pretiniekus nošaut. lai vienkārši pretiniekam būtu bailes.
Ja vienā vienkāršā operācijā ir kritušie un ievainotie – es teiktu, ka tas ir nenormāls % uz vadu. piemēram 3 cietušie ir 10% no vada. pie 30% zaudējuma vienība skaitās kaujas ”nespējīga”. Sāc saprast bīstamības līmeni? 😉 teiksim mūsu misijas tad ir bijušas drošas kā mātes azotē. tas viss protams uzreiz ietekmē arī rekrutēšanu 😉 tāpēc ir svarīgi spēt ierasties daudz maz savlaicīgi un pārmērīgi sevi neapdraudot – likvidēt pāris pretiniekus. Viss uzdevums izpildīts. ”Infrasturktūra aizstāvēta” un pretinieks baidās. Pat ja atrod kādu ražotni Grāmatvediski tas varētu skaitīties pazaudēja 2-5 % no ražas. Saprātīgs zaudējums . bizness paliek bizness un viss turpinās.
Tātad ja neskatoties uz helihoptera esamību pretinieks nav sakauts 😉 secinājums, ka tas transports, ko izmanto partizānus ir tikpat labs.
Ja tu spēlē kazino ruleti un liec fišku uz teiksim 18, tev var pevaikties un tu vinnēsi, bet šādi nevar pelnīt iztiku. Partizāni jauši vai nejauši bija uz vietas un gatavi, kad tur ieradās komandosi, tādēļ vinnēja. Šoreiz.
Ja tu spēlē kazino ruleti un liec fišku uz teiksim 18, tev var pevaikties un tu vinnēsi, bet šādi nevar pelnīt iztiku.
—————-
Vara bungas un tas otrs komentētāj – fantāzijas atšķiras no realitātes. Es pats tur neesmu bijis, bet mans dienesta čoms bija stažēties. Tur katra diena pooicijai ir karš, reāla šaušana vektors šeit uz turieni. Viņiem (spāņu un indianos pēctečiem) vispār nepastāv cilvēcības un kristīgas Mīlestības jēdziens.
To s – reālā dzīve nav tas ko tu vēlies. Tā var sastāvēt no izdauzītiem zobiem, atsistām nierēm.
Un dažam labam var būt pilnīgi vienalga, ko tu gribi un ko pieprasi.
Pagaidām nerodas iespaids, ka valdība vinnē 😉 tas savukārt nozīmē, ka dumpinieks vinnē, jo ir iespēja turpināt savu rūpalu un noturēt sev parocīgu situāciju.
Izklausījās, ka Vara bungas mēģina apgalvot, ka kontaktu skaits ar pretinieku ir nejaušība, kas pa retam uzkrīt. Man ir tāda vīzija, ka kontaktu situācijas tur ir biežas un visticamāk partizānu taktika ir veidota tā, lai viņi spētu pietiekami operatīvi atbildēt.
Konkrētā gadījumā VB mēģina apgalvot, ka tas bijas slazds (vārdu “slēpnis” lietoju attiecībā uz OP). Tāpat mēģinu apgalvot, ka nekāds partizānu QRF neapsteigs valdības spēku aeromobilu operāciju, kas turpinās pārdesmit minūtes valstī, kas ir 15 rezies lielāka par LV. Vēl mēģinu apgalvot, ka FARC neapsargāja katru no tūkstošiem vasaras virtuvju, kur tiek sagatavotas kokaīna izejvielas. DIA saka, ka FARC ir laba izlūkošana, tādēļ veiksmīgs slazds varētu nebūt nejaušība, ja informčija par pokazuhu franču žurnālistam noplūda kādā no gatavošanās posmiem. Vēl vēršu uzmanību, ka labi domāts, bet konkrētā situācijā strīdīgs lēmums par žurnālista evakuāciju noveda pie nevajadzīgiem KIA, WIA un POW.
jāpiekrīt liktoram, meksikās, kolumbijās, brazīlijas favelās nav policing, bet karš, kur collateral damage ir normāli
Dažviet zemienēs upes varētu būt daudz biežākas un izmantotākas nekā ceļi.
Un farc tāpat kā karteļi meksikā ir vietējā vara, kas nodrošina skolas, medicīnu, law enforcement utt – iegūt aģentūru nebūs viegli
Lai ar moci kaplētu pa Kolumbijas mežiem, nepietiks ar no mājām/ uz darbu skils. Kaut kādu grupiņu ar močiem braucošo ZS bataljona ietvaros droši vien var savākt, bet viena lieta ir braukt ar strītiem un klavierēm, pavisam cita lieta ir kaplēt mežu nopietnā līmenī (nerunāju par braukšanu pa stigām) – domāju, ka varbūt +/- nodaļa savāktos, bet ne diži vairāk.
Brauks taču ar unikālajiem offroad elektriskajiem skrejriteņiem, kuru rullīšus te varēja apskatīt 🙂
virenīgi jāņem vērā, ka tiem kaplētājiem tā ir vide, kur ir dzimuši un auguši.
Viss ļoti sarežģīti. Ja jāveic vienkārša izlūkošana, to dara – lauku apstākļos apprasot ganus, citur persiku liellauku sargus, citur vienkārši iedzerot šnabi kopā ar vietējiem lauciniekiem. Supermeņus, kuri nekad nav izlūkojuši Afganistānā un nekad nav pat uzaudzējuši bārdu (bez tās ar jums neviens pat nerunās), bet zina, kā tas ir jādara, tiem visa cieņa!
Bet kas ir reāli un ko esmu mācījis gan policijas operiem, gan citiem un ko esmu izmantojis DAUDZKĀRT – pirmie kontakti ar bomžiem (nedomājiet, ka viņi ir deģenerāti, tā ir totāla kļūda, meklējiet kopēju valodu) un pēc tam ar taksistiem. Tie, sevišķi bomži, zina visu! Jā, jums tas maksās – bomžiem pāris polšus, taksistiem nenoteikts maršruts (ieteicams, lai jūs būtu (izskataties) dzērumā)), bet rezultāts garantēts!