Dienas grauds


vara bungas: Vesela cilvēka skaitījums uz IKP 2% aizsardzības tēriņu ikonu. Skaitļiem nav nozīmes, visu izšķirs spējas turēt līdzi sabiedroto progresam. LV kā 2% čempions pamanās pabāzt zem militārajiem tēriņiem orķestrus, kapelānus, VAMu bērniem, sirmo karavīru biedrības, jūras atmīnēšanu, SAR, robežapsardzību, pašvaldību sporta halles, profesionālos sportistus un dienas beigās arī radioteleskopu. Tas viss notiek zem lozunga “Arī tas ir vajadzīgs!” uz ko sabiedrība (tostarp VB) iesaucās “Tas ir labāk kā nekas!” ar to veicinot valdības un sabiedrības konsensu. Tomēr taisnība ir tiem, kas saka, ka starp sabiedroto spējām, kuras nosaka jaunākās tehnoloģijas, pastāv un lielā ātrumā aug tehnoloģiskā plaisa. No vienas puses tas ir objektīvs process, ko nosaka daudzi ar valsts attīstību saistīti faktori kā arī valsts un komercnoslēpuma aizsardzības prasības, no otras puses tā tas nevar turpināties bezgalīgi, tā turpinot sadarbība veidosies kā konkistadoriem ar draudzīgajām pigmeju ciltīm (negalvou, ka viņi sadarbojās, bet varu iztēloties). Rakstā pat nav runas par Austrumeiropiešiem, plaisa ir starp vecās Eiropas armijām un ASV. Eiropas mērogā apvienotās armijas izveidošana varētu būt risinājums (vienota komandvadība, struktūra, bruņojums, doktrīna, AO, operatīvie plāni, karavīru kvalifikācijas stndarti utt). Pamēģiniet tad piebāzt teleskopu 😉 Tomēr saprotams, ka aiz labās gribas tas nenotiks un jāgaida satricinājumus (kā ar klimata pārmaiņām), lai demokrātiskās valstis spētu vienoties par tik nopietnu soli. 3B šajā jomā varētu rādīt piemēru citiem, ko mums zaudēt, ja tā padomā?

“[..] The credibility of Article 5 is not only about political will; it is also first and foremost about the basics of the thirty allied armed forces being able to work together. And yet, with very few exceptions, European militaries today are seriously under-equipped and non-deployable. As the U.S. military program to create a cross-domain Joint Force by 2035 gathers speed, if Europe does not invest in next-generation systems, the majority of European NATO allies will simply not be interoperable with the U.S. military. This would make a mockery of Article 5 for the United States can defend Europe only if its armed forces are able to work with those of its allies and partners. [..]”

53 domas par “Dienas grauds

  1. jeibogu nesaprotu kādēļ mēs nevaram iet kopā ar poļiem un padarīt viegli rekrutējamus lielo valsts uznēmumu autoparkus un citus aktīvus. Kāda jēga to zemessargu, kas darba darīšanās brauc ar savu hiļaku, valsts aizsardzības labad, par visām varītēm, stūķēt iekšā kaut kādā abnormāli dārgā trīsasu bagijā vai kvadrā ar kaut kādu nesaprotamu piekabi, kurus var saremontēt vienā sevī visā valstī kur turpretī to hiļaku var sčīņīt da jebkurā darbnicā un pat no līķiem detaļas dabūt. Un kas vainas baļķu vedējam ar pekām (outriggers) manipulaturam, ko tas pats zemessargs zin kā savus piecus pirkstus, tā varēšanu izlišts pēju un hidraulikas vājās vietas? Kāda atšķirība no kā palaiž to kiberlādiņu, galvenais momentā pazust no tās vietas kur palaidi.

    Variet jau ņirgt, pampasiem kratoties, bet tās kļūdas nāksies ar sarkanu zapti atmazgāt, nedodies.

    • Es gan visu saprotu. Kas no tā lēmuma iegūs? Popularitāte būs? Sponsori atmetīs? Ja abos gadījumos atbilde ir NĒ, tad visdrīzāk negribēs krāmēties. Ja vien sabiedrotie pendeli nedos.
      Es piekrītu, ka valsts autoparka iepirkumos būtu jāiekļauj mobilizācijas komponente. Piem. apvidus auto visus pērkam viena modeļa, piem. Hilux vai piem. Ford, lai ir viendabīgs mobilizējams autoparks. Papildus privātos, kuri pērk attiecīgo modeli, varētu atbrīvot no nodokļa par attiecīgo auto modeli. NBS rezervēm iepērkamās mašīnas pēc noteikta laika uzglabāšanas varētu nodot citām valsts struktūrām lietošanai (ar kompensāciju).

      • Pērkot tikai vienas firmas auto, oliņas tiek saliktas vienā groziņā un rezerves daļas tiek saņemtas no vienas firmas.
        Unificēt vajadzētu tikai smago transportu, lai spētu personālam nodrošināt apmācību. Ar vieglajiem gaņau tiktu galā..

        • Pēc D dienas nekādu rezerves daļu piegāžu nebūs – maksimāla unifikācija ir the way to go, un daudzi, kas skaita savu naudu, izvēlas hilux. Aizsardzības resoram ir alternatīvais viedoklis ar navarām, un krāsojums arī alternatīvs, ne camo.

        • Es domāju, ka krīzes situācijā saņemt vienas rezerves daļas būs vieglāk nekā 4 auto rezerves daļas, turklāt kanibalizācija kļūst vienkāršāka, speciālistus sagatavot vienkāršāk.
          Valsts resorā ārpus NBS kravas mašīnu ir ļoti maz.

          • krīzes situācijā vienas firmas rezerves daļas noteikti būs grūtāk saņemt nekā priekš 4 dažādām, jo 4 dažādas firmas Latvijā savās noliktavās rezerves daļas būs uzkrājušas vairāk nekā viena firma. uz piegādēm no ārpasaules baigi cerēt nevajag.

            • Nepiekrītu. Rezerves daļas parasti uzkrāj atbilstoši vidējam patēriņam. Piem. ja Latvijā ir 10 viena modeļa auto, tad tiem rezerves daļu patēriņš un krājumi ir nosacīti 2 gab. gadā. Savukārt ja mašīnu ir 100, tad 20 gab. T.i. rezerves daļu daudzums pamatā atkarīgs no šo rezerves daļu patēriņa, tātad no atbilstošas markas auto daudzuma. Ja mums ir 5 dažādas markas pa 20 gab, tad viņiem rezerves daļu būs tikpat cik viena modeļa 100 mašīnām. Tātad 100 vienādas ir izdevīgāk.
              Protams, pastāv arī ražotnes tuvuma faktors. Ja tās ražo Eiropā, tad krīzes laikā dabūt būs vieglāk. Lai arī ne vienmēr. Var būt Eiropā/ASV/Japānā krīze, bet Dienvidamerikā mierīgi autiņus ražo un var nopirkt.

    • Labrīt!
      Mobilizācijas likuma 11.pants:
      (2) Mobilizācijas izsludināšanas gadījumā, pildot mobilizācijas pieprasījumus, valsts un pašvaldību institūcijām un privāto tiesību juridiskajām personām ir pienākums nodot Nacionālo bruņoto spēku vienību un civilās aizsardzības formējumu turējumā mobilizācijas pieprasījumā noteikto īpašumu. Pēc demobilizācijas izsludināšanas minēto īpašumu atdod tā īpašniekam. Īpašniekam atlīdzina faktiskos zaudējumus, kas nodarīti īpašumam. Zaudējumu atlīdzības izmaksas kārtību pēc demobilizācijas izsludināšanas nosaka Ministru kabinets.

      (3) Privāto tiesību juridiskajām personām nav tiesību atteikties pildīt mobilizācijas pieprasījumus, ja tie atbilst attiecīgajam darbības profilam vai ir iespējama darbības pārprofilēšana. Izdevumus un zaudējumus, kas radušies, pildot mobilizācijas pieprasījumus, sedz no valsts budžeta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

      12.pants šādi attiecas uz privātpersonām.
      Likums pieņemts jau 2002. gadā…
      NBSam pašiem jābūt tehnikai, lai spētu personālu apmācīt un ātri reaģēt, jo tehnikas saņemšana no citiem arī prasa zināmu laiku.
      tajā likumā ir vēl daudzi citi “jaukumi”, kas uzliek obligātus pienākumus jebkuram LV pilsonim, kurš grib kkur aiz.isties prom…

      Militārā dienesta likums:
      65.pants. Rezerves karavīru un rezervistu pienākumi

      (1) Rezerves karavīram un rezervistam ir pienākums:
      2) mobilizācijas gadījumā izpildīt Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienības izsniegtajā pavēstē noteikto

  2. Viss ir pilnīgi savādāk, nekā raksta pirmais komentētājs! Un tai pašā laikā viņš raksta pareizi – jau sen bija laiks ( to neizdarīja Kārlis Ulmanis un Zigfrīds Marija Meierovics), sākt izveidot Baltijas-Polijas-Ziemeļvalstu Ūniju.
    Jā, ir NATO, bet… reālos kaujas apstākļos hren viņu zina, kur būs jeņķi!
    Bet piem. poļi jau Latvijas Brīvības Karā pret boļševikiem, ar savām divām divīzijām Latgalē pierādīja, ka ir Latvijas sabiedrotie!
    Eiropas Armija – Latvijai ļoti izdevīgi, bet…, atļaujiet pasmaidīt!
    Eiropas Ātrās reaģēšanas spēki (varbūt daudi nezina, bet ir jau sen izveidoti,), nav nekāds tur SUB vai SUV, bet kaut kas līdzīgs “zilajām ANO ķiverēm”.
    Kā rīkoties realitātē – ja uzbrukums – tikai masveida pretošanās, ieskaitot civilo nepakļaušanos, miera maršus, sēdprostetus. Nevardarbīgā pretošanās no civilpersonu puses.
    Protams, būs kremļa 5. kolonnas, interfrontes pretdarbība, bet mēs jau zinām viņu metodes.
    Pret latviešu tautu šie okupanti neko nespēj!

    • ziemeļvalstis ar vienu kāju cer pastāvēt maliņā, ar otru kāju ir lielākas nato valstis kā daudzas oficiālās

  3. Atbilde zemeņu sargam – tieši tā, pat vēl trakāk – es padomju okupācijas laikā kādu laiku strādāju Jelgavas Lauktehnikā. Tur visa tehnika bija “zem bruņas”, tas nozīmē, ka kara gadījumā tiek mobiziēta kara vaiadzībàm. Tad es klejoju pa pa
    Dāņu militāristi man iemācīja, ka JÀBŪT “VIENOTAJAI BRUŅAI . Ko tas nozīmē – viņi man mācīja, balstoties uz vāciešu pieredzi – kaujas mašīnai ir jābūt tādai, ka iebraucot jebkurā zemnieku saimniecībā, tu vari paņemt auto ģeneratoru, starteri, pārmest dzinēju no jebkura golfa (es nepārteicos, to man mācīja dāņu militārie instruktori!).
    Tālāk par to Jelgavas Lauktehniku – es jau sen nedzīvoju Jelgavā, bet izrādās, ka Jelgavas Lauktehnikas Kivlenieks bija pirmais, kurš visu autokolonu pacēla augšā uz Rīgu, uz barikādēm,

    • Mūsdienās unifikācija ir problemātiska – ir daudz dažādu golfu un traktoru, un zemākās cenas iepirkumos…
      Bet lēmums iepirkt navaras hilux vietā nav saprotams. Es saprastu, ja pirktu 3k vai 5k, bet ne jau desmitos vai dažos simtos.

      • neesmu eksperts auto lietās- vari mani apgaismot būtiskos trūkumus navarām salīdzinot ar hiluxu priekšrocībām. manā skatījumā abas ir vienādi lielas “govis” ar 4×4…

      • Tāpēc arī saku, ka jāievieš mobilizācijas komponente iepirkumos. Tad nebūtu strīda par zemāko cenu. Iepirktu vienu modeli. Piem. zemniekam, ja viņš pirktu tieši hilux, nevajadzētu nodokļus par auto maksāt, jo auto skaitītos paaugstināti derīgs mobilizācijai. Protams, te jārēķina, ka noteikts skaits auto būs vajadzīgs tautsaimniecībā arī kara laikā līdz brīdim kamēr karš nenonāk līdz konkrētam pagastam.
        Es domāju viss saprotams, Navaras bija lētākas.

        • Bet resors pats nopirka nisanus, nevis hilux, ko visi(lvm, sadales tīkli, daudzi zemnieki) ilgstoši ir atzinuši par labāko piedāvājumu! Tagad mudināsim visus mainīt pikapus tāpēc, ka kāds izdomāja iepirkties pie VAZ akcionāra??? Varēja vienkārši peldēt pa straumi, uz aci 50% pikapu tirgus lv ir toyotas, un automātiski puse problēmas atrisinātos

          • nu gan sadzejoji par hilux pārāko popularitāti Latvijā. tā nav taisnība. tas nav slikts, bet ne vairāk.
            arī nissan bezceļnieki diezgan labi kotējas 4×4 braucējiem.

            • Lvm pērk hilux(un dacia duster), sadales tīkli arī. Tā kā korupcijas lv nav , tad jābūt pamatotam iemeslam izvēlēties nedaudz dārgāku variantu. Ford ranger arī redzami, jaunas navaras tikai nbsam – visapkārt muļķi, tikai mēs baigi gudrie

              • diezgan bezjēdzīgi argumenti no Tavas puses. paskaties, ar kādas firmas auto braukā bezceļos un sapratīsi, ka nissanam tur ir laba reputācija. liels navaras trūkums ir lielie gabarīti, kurus grūti sākumā saprast, bet hiluxam visdrīzāk ir tieši tāds pats trūkums. jeb hilux ir dieva vietā un trūkumu nav? amaroks arī ir sūds?
                agrāk apkārt pirka tikai Javelīnus, bet tagad pērk spaikus- ko ta kaimiņi arī palika tādi paši muļķi kā mēs?

                • PIPAR Hilux izvēlas dēļ uzticamības. Paradi man Navaras bezceļu braucienos. Neredz viņas tur īpaši. No Nissan Patrol tik redzams bieži.

                  • RED, no Toyotām biežāk izvēlas Land Cruiser nekā Hilux 😉 bet par Patrol piekrītu, tie ir populārāki.
                    bet cilvēki brauc arī ar navarām, ja var atļauties:

                • Amarokus pērk tāpēc, ka tiem vienīgajiem ir pieklājīgs v6 dzinējs, nevis 4 katlu.

                  Bet diskusija jau nav par to, kas ir labāks bezceļā, bet par to, kas ir uzticamāks, un ko var vieglāk salabot/atrast donoru. Tur hilux iekabina ar savu tirgus daļu, csdd nevaru atrast statistiku, bet nebrīnītos par 40%+ tirgus daļu

                  • Šī ir tāda pat mērīšanās kā starp bmv un audi faniem…
                    Ja Tev patīk hilux, pērc hilux, citiem diemžēl patīk arī navaras, amarok, raptor utt.

    • …tikai nabagi pērk pa diviem ļimakiem 18 haubices… varējām jau iztikt bez izsaucieniem par tik ikdienišķu pirkumu 😀

    • Congrats!
      I’m assuming that they will be used to form a second battalion. Does anyone know whether they are going to use 24 pieces or 18 per unit? I’m certain some will remain for spares, just like in Lithuania.

      • After 2024 we will have thousands of military educated pupils. Quite possibly part of them will want to serve in artillery crew in future. I think howitzers will be used as a training tool. One howitzer for about 10 schools.

      • Dear Estonian friends !

        Could You send for us – latvian comrades link where we can watch for free or for a fair fee the great Estonian war / spy movie “O2”. Latvian pro-Russia cinemas do not include it in their repertoire.

        P.S. Mosquito has watched all Yours war movies. So far, my favorite movie is Dezembrikumus

    • Mums izskatās tagad būs trīs divizioni. Tik daudz ir artilērijas brigādē kas ietilpst divīzijas sastāvā. Protams, artilērijas brigādē vēl 9 raķešartilērijas kompleksus vajag.
      Par tādu cenu var grābt vēl un vēl līdz artilērijas būs priekš 50 tūkst. armijas. T.i. vēl 3x vairāk. Kaut vai konservācijā nolikt.

      • Njā tur tā lieta, ka vismaz šobrīd NBS struktūra galīgi nespēj izveidot tāda izmēra sauszemes vienību, kurai būtu vajadzīga diviziona līmeņa artilērijas vienība. Mums tad sanāktu vairāk artilēristu, kā pašu kājnieku kurus tā artilērija itkā atbalsta. Latvijas ”know how” lol………..visdrīzāk daļu haubiču vienkārši turēs rezervē priekš detaļām un remontiem, kas arī nav slikts variants. Labāk ka ir, nekā ka nav.

        • visdrīzāk, ka katrā ZS brigādē būs 1 baterija (6haubices), , ko solīja Pabriks/Kalniņš un kas būtu ļoti loģiski.

          • Paskaiti cik tur cilvēkus vajag lai tās visas 63 haubices būtu kaujas gatavībā (kā minimums 315 džeki tikai apkalpēs, plus ja grib reālu kaujas gatavību vajag apkalpes 2x saražot jau 630 cilvēki, plus tur vēl vajag uzreiz jaunu un nopietnu apgādes ķēdi izveidot ar jaunu apgādnieku personālu kas vedās munīciju un uzpasēs tehniku un tā tālāk)…..nav tik daudz personāla mums PD dienestā, un jau ir diezgan skaidrs ka zemessargus haubicēs neliks. Bez radikālām izmaiņām personāla skaitā (OMD vai tamlīdzīgi), tas nav paceļams.

            • Ja vajag 315 pakšus apkalpēm, lai rekrutē. Visu nosaka darba tirgus…
              Tāpat neredzu problēmas, lai zemessargi spētu nodrošināt apgādi.

              • Darba tirgus esošajā konfigurācijā ir izsmelts. Iespējamā rīcība – mazināt prasības vai celt atalgojumu. Atalgojums ir iekalts budžeta likumā un plānos, atliek paplašināties tizleņu, stulbeņu, večuku, ar sodāmību un babuļu virzienā

                • Iespējamā rīcība ir palielināt atalgojumu.
                  Plānos ir līdz 2024. gadam NBSā dabūt 8000 pakšus, kas ir +1500. Daļa no viņiem kļūs par artilēristiem. Neizskatās nereāli.

                  • Piekrītu.
                    Turklāt atalgojums birokrātijā jāpalielina visism 8k, nevis tikai trūkstošajiem, ja vien tos nerekrutē kā unikālu spēju piem. pilotus.
                    Sakarā ar covid inflāciju tūlīt būs problēmas noturēt esošos, gāžot covid naudas betonā, būvniecība karsīs un pārpirks daudzus, personāla pieaugums ir slapjie sapņi.

                    Sīkus solīšus prasību pazemināšanas virzienā turpretī var novērot.

                    Plānu var nesasniegt un post factum mainīt, lai sasniegais atbilst uzdotajam.
                    Var arī veikt gratvediskas mahinācijas, piem. “aktīvos” ZS pieskaitot arī PD

                  • Nu ideālistu plānu mums nekad nav trūcis……cik no viņiem piepildās ir cits stāsts. +1500 jauni profesionāli karavīri, tas ir dahuja daudz ņemot vērā cik mums to karavīru ir šobrīd un cik entos gadus tie rekrutēšanas tempi ir stāvējuši uz vietas vai bijuši ar nelielu pozitīvu bilanci (kājnieku brigāde kā stāv nepabeigta, tā stāv jau gadus 10 man liekas). Nav īsti objektīvu iemelsu kāpēc tagad pēkšņi tie tempi aizies 10x ātrumā un uzšausies debesīs. Algas nav palikušas 10x lielākas, militārais fanātisms arī nē.

  4. 3 viedi igauņu vīri (viens pulkvedis, 2 žurnālisti) plaši apcer EE aizsardzības jomu pēdējos 30 gadus. Analizē bijušos komandierus un konfliktus.

    Lai arī kopumā intervija ir ieturēta igauniski sev komplimentārā veidā, šo to interesantu var izlasīt.

    https://news.err.ee/1608292218/uhtegi-and-tali-will-to-defend-ourselves-breaking-the-greatest-threat

    P.S. Mošķism šķita interesanti uzzināt, ka šamējiem bija arī aizsardzības ministrs trimdas valdībā, kurš piešķīra pakāpes igauņu kaitseliitistiem

  5. Thanks for the information.

    I also need about a year to strengthen my body and gather a team to win the race.

    P.S. Although I am little bit disappointed, that the competition is no longer called “Erna’s raid” 😦

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.