
A glance at the above heading and you might ask, has Russia finally stopped sending ammo into eastern Ukraine? However, this is not about the Russia’s endless supply of ammo into eastern Ukraine, and more about the evil ingenuity of Russia’s occupation forces. On Sept 6th, Russia’s forces used a UAV to drop two improvised […]
Ukraine: Russia’s Occupation Forces Make Shells From 3D Printers — Glasnost Gone
Lukašenko paziņoja, ka iegādāsies no Krievijas bruņojumu (par krievu kredīta naudu, kas nebūs jāatdod) 1 miljrd. vērtībā. Latvijai un Lietuvai jāprasa no ASV līdzvērtīga summa.
It wouldn’t surprise me if USA has already spent that amount on the Baltics. We have received a lot of military aid in the last two decades. We have received roughly 169 million dollars during this year alone. For example, they are funding the upgrade of Estonian radars.
https://apnews.com/article/estonia-appropriations-defense-appropriations-lithuania-latvia-c140bdd0cf580826363ec2d0427e0c02
https://www.err.ee/1608331820/usa-uuendab-eestis-paiknevat-radarisusteemi
one can notice a strong trend of non-lethality in US aid, at least in LV. Not too many US-made things for killing people and blowing things up.
I don’t know, they keep sending us (Estonia) Javelin missiles.
🙂
But the non-lethal stuff is also extremely important and expensive. For example, that radar costs tens of millions on its own.
we bought those radars, it is not aid. Btw intel is shared stuff.
https://varabungas.camp/2014/04/30/kadel-tiesi-pretgaisa-aizsardziba-kluva-par-sa-briza-prioritati/
https://www.sargs.lv/lv/tehnika-un-ekipejums/2015-10-01/latvija-paraksta-ligumu-par-tris-radiolokatoru-tps-77-mrr-iegadi
Memory brings back some aid examples: airfield, obstacle clearing vehicles, sixwheelers, Sentinel radars, barracks, some ammo.
I think aid nomenclature is based on aid requests, if one asks for cookies, you won’t send him water.
Exactly.
Security situation is so completely different, that estonian need of javelins and latvian need for blankets is obvious
es nebūtu tik paškritisks. neuzskatu, ka jāpērk no amerikāņiem tikai tas, kas šauj un spāgst. es uzskatu, ka lielāka prioritāte būtu AN/TPQ-53 radars. šaut varēs ar m109, kas jau stāv garāžā… nākošās prioritātes būtu tālākas darbības artilērijas (artilērijas raķešu sistēmas..) nekā m109 un PGA iegāde.
3D printēšanas izmantošana ieročiem tagad varētu sākt pasaulē palielināties, jo šobrīd 3D printēšana ir sasniegusi pietiekamu attīstības līmeni (atšķirībā no laika atpakaļ, kad 3D printēšana parādījās, bet vairāk bija tik tāds “haipa” radīts modes burbulis, kas ātri pārsprāga). Šobrīd 3D printēšanas tehnoloģija ir nobriedusi, to arvien vairāk izmanto rūpniecībā, ir palielinājusies dažādu 3D printēšanas tehnoloģiju pieejamība un arī izmaksas ir kļuvušas adekvātas.
Un izskatās, ka krievi Ukrainu izvēlējušies par 3D ieroču pirmo izmēģinājumu poligonu.
3D printēšana taču nekad nebūs tik lēta kā hidrauliskā prese. Prototipiem, mazām partijām, piegādes laika saīsināšanai/noliktavas izmēra samazināšanai – jā. Priekšējā līnijā taču šāviņus neprintēs.
Nesaprotu sajūsmu par notikumu
Neredzu gan, kā kāds būtu paudis sajūsmu vai kādu citu īpašu emocionālu izpausmi. Bet ja runājam par 3D printēšanas nozīmi – tad no raksta vismaz viena ļoti būtiska izriet – svars. Drons (patiesībā jebkurš transportlīdzeklis un arī cilvēks) var panest noteiktu svaru, un ja ar 3D printēšanas palīdzību var iegūt, piemēram, 2x vieglāku attiecīgās nesamās “sprāgstierīces” svaru, tas nozīmē, ka attiecīgais nesējs var panest 2x vairāk. Un tam IR nozīme.
Tas nav “3D printēts”. Uzliets/izpresēts no polietilēna ar gultņu lodītēm. Savāda ir spriešana par “svaru”, jo tieši svars (sprāgstviela + šķembas) jau arī ir tas, kas jānogādā līdz mērķim un “ekonomēt” tajā nav jēgas.
Sīrijas “dronu bumbas”:
Iespējams konkrētā gadījumā tiešām ir plastmasas štampovka , bet ideja kā tāda par 3D printēšanu ir skaista.
Svaram ir nozīme pildījumam, bet visam, kas to satur kopā vai kas pilda kādu citu funkciju (piem. spārni virziena noturēšanai u.tml.) absolūti nav nepieciešami no smaga materiāla.
Neviens jau nekad to arī nav taisījis smagu. Bumbas aste vienmēr ir bijusi skārda konuss ar skārda stabilizatoriem. “Printēts” svaru pret parastu presētu plastmasiņu nesamazinās. Drīzāk otrādi, jo presēts/velmēts/ar škiedru armēts vienmēr ir izturīgāks un tur nav nekādu sarežģītu formu, kas prasītu “printēšanu”
printētas plastmasas detaļa nebūs vieglāk izgatavojama kā no plastmasas presēta, jo tas prasa formu izgatavošanu, presi utt.
Klausieties, beidziet muldēt! Piem. Odesā Otrā Pasaules kara laikā visi zagļi, šniferi, šipači, katalas un citi apvienojās un sāka masveidā izgatavot visādus improvizētos ieročus, lai aizsargātu Odesu no vācu sociālistu armijas iebrukuma.
Es Besarābiju (Odesa neietilpst, bet tuvu), visu Rietumukrainu, Austrumukrainu, daļu Baltkrievijas, visu Moldovu esmu izlēkājis, izstaigājis, izbraukājis bmdeškās ieskaitot, izskraidījis.
Labi, ir gājis visādi – piem. rumeniges tikai zem stobra ir aizveduši pareizajā virzienā, pirms tam rādīja citu virzienu, es neklausīju, orientējos pēc zvaigznēm (to man jau bērnam iemācīja mans tēvs – kādreiz kara laikā padomju diversants (nejaukt ar izlūkiem)).
Bet tik sirsnīgus cilvēkus kā Rietumukrainā, es reti esmu saticis! Kad es viņiem pateicu, ka esmu latvietis, tad vispār visi bija draudzīgi! Es puslīdz pārzinu ukraiņu valodu. Moldāvi nav tik draudzīgi, lai gan arī moldāvu valodu nedaudz zinu un nedaudz varu kontaktēties. Moldāvu valodas zināšanas ir palīdzējušas kontaktēties arī ar rumāņiem un itāļiem. Lai gan visam pamatā ir latīņu valoda, ko man jau bērnībā iemācīja māte mediķe.
Labi, ir kā ir! Bet – ja jūs gribat, lai jūsu bērni iemācītos vairākas, valodas, jau bērnībā viņiem iemāciet latīņu valodu!
Un ja gribiet saviem bērniem un mazbērniem atstāt materiālās vērtības, lai viņi būtu finansiāli nodrošināti – stādiet ozolus un saviem bērniem māciet, lai viņi stāda ozolus saviem bērniem un tā uz priekšu!