vara bungas: Nezinu kā jūs, kolēģi, bet VB gandrīz fiziski jūt kā starptautiskās sabiedrības uzmanība novirzās (tiek novirzīta) no Baltijas valstīm kā potenciālā, gandrīz neizbēgamā (imminent) pasaules mēroga militārās krīzes reģiona uz Melnās jūras un Indijas – Klusā okeāna apgabaliem. Nav tā, ka esam aizmirsti, bet noteikti kļuvuši nedaudz sekundāri. Nez, ko taivānieši domā par Baltijas valstu drošības problemātiku, bet mēs par viņiem zinām maz, lai gan US- CN saķeršanās par Taivānas arhipelāgu var atbalsoties šeit, haoss rada iespējas. Tādēļ “balto plankumu” mazināšanai piedāvāju iepazīties ar Reuters infografiku, kas stāsta par 6 ļoti hipotētiskiem scenārijiem kā var izcelties un attīstīties konflikts par šo salu. Versijas pie malas, galvenais, ka atklājas cik trausls ir Taivānas un CN pašreizējais pamiers – vietām puses šķir tikai 6 km ūdens.
vara bungas 
Vērtīgs un interesants ziņojums. Pieaugot CN agresivitātei un Sji komunistiski – revolucionārajai degsmei (bezkaunībai), konflikts diemžēl ir reāls. Ambivalentajai “vienas Ķīnas” politikai (“mi za jedin Kitaj”, kā teica Zatlers pirmajā preses konferencē pēc ievēlēšanas), kas līdz šim ir kalpojusi salīdzinoši OK, nu jau tūlīt beigsies derīguma termiņš. Honkongas “sagrābšana” ir signāls par CN ambīcijām.
Nu 3B viedokļa, protams, tiešs risks ir iespēju logs RU, kas paveras US un CN militāra konflikta gadījumā. Nopietns risks ir arī ASV prestiža zaudēšana gadījumā, ja CN gūst virsroku pat ar ne-militāriem līdzekļiem.
Tas, protams, visvairāk atsauksies uz reģiona valstu politiku, bet tomēr arī uz mums.
Par šo gadījumu nu reiz ir sajūta, ka mums ir jāizdara tas, ko mēs varam izdarīt savu aizsardzības spēju paaugstināšanas labā (ieskaitot sabiedroto kaujas grupas turēšanu šeit par katru cenu) un tad atliek tikai skaitīties, kas notiks.
“Pieaugot CN agresivitātei un Sji komunistiski – revolucionārajai degsmei (bezkaunībai)” + ekonomiskajām problēmām, jo Ķīnā šobrīd sāk grūt nekustamā īpašuma tirgus piramīda. Bet NĪ tirgus viņiem ir 1/4 vai 1/3 daļa no ekonomikas (IKP). Var parādīties vēlme novērst uzmanību no ekonomiskajām problēmām līdzīgi kā krieviem – ar kādu “китайский мир” avantūru attiecībā uz Taivānu.
CN NĪ burbuļa pārplīšanas sekas (ekonomiskās) skars visu pasaul. Vismaz tā daži runā. Atcerēsimies Lehmon brothers. Tagad sekojam Evergrande nedienām
https://www.bbc.com/news/business-58579833
Ir, kas uzskata arī otrādāk – Why China’s property crash isn’t a new Lehman moment – https://www.dw.com/en/why-chinas-property-crash-isnt-a-new-lehman-moment/a-59716702
Nav nolemtības, bet parādījušās plaisas un apmetums krīt… iespējams ar to viss arī beigsies. Too big to fall.
Ja USA Federalās rezerves sāk uztraukties, ka var tikt atstāts iespaids uz ASV, tad labi nav – Fed says China’s real estate troubles could spill over to the U.S. – https://www.cnbc.com/2021/11/09/fed-says-chinas-real-estate-troubles-could-spill-over-to-the-us.html
—
Ja ir sitiens pa ASV, tas nozīmē, ka secīgi ir sitiens arī pa visu pārējo pasauli. Jācer, ka 2008-2010 situācija pie mums neatkārtosies, jo ja viss šis vēl uz covidproblēmas uzsēdīsies, tad toč labi nebūs.
—
Jācer, ka Ķīnas komunisti, lai glābtu savu prestižu un pierādītu, ka īpašais Ķīnas ceļš – totalitārisms+kapitālisms – strādā, kaut kā saglābs to situāciju pie sevis, lai tā neatstāj iespaidu uz pasauli.
2008.-2010. situācija pie mums nevar atkārtoties. Ekonomikas struktūra šobrīd ļoti atšķirīga. Kredīti sabalansēti ar noguldījumiem, šaubīgo kredītu maz, NĪ burbuļa nav. Pie mums var būt slikti, bet savādāk slikti nekā 2008.-2010. gados. Ja būs liela krīze, tad visdrīzāk energoresursu cenas kritīsies, mums tas izdevīgi. Lūk pieprasījums pēc mūsu produkcijas var kristies. Šis apstāklis var izraisīt krīzi pie mums.
Mīļo cilvēk, es taču nerunāju par identisku krīzi, bet par apjoma/ietekmes ziņā līdzīgu.
mūsu mašīnbūve ražo zobratus, ko liek darbagaldos vācijā, ko sūta uz ķīnu, lai ražotu būvmateriālus utt.
koksnes cenas var paiet lejā, kas var būt izdevīgi mūsu būvniekiem
Evergrande bankrots. Oficiāli.
https://www.prnewswire.com/news-releases/evergrande-officially-defaulted—dmsa-is-preparing-bankruptcy-proceedings-against-evergrande-group-301421327.html
Maksājumi ar aizkavēšanos, bet veikti. Atlikt paniku, konservus atgriezt plauktā.
DW saka to, ko DE valdība vēlas. Ķīna ir DE tirgus nr1, kur liks S klases un iekārtas, ja tur viss pieveras… vēlmju domāšana
DW ir kļuvis diezgan agresīvs pret CN, kollēga. Iesaku sekot līdzi.
Šeit var palasīt pr Ķīnas NĪ burbuli – https://www.theguardian.com/world/2021/nov/05/speculation-nation-can-xi-jinpings-property-tax-deflate-chinas-housing-bubble
Interesanti, ka LV daudzi neko nav pat dzirdējuši par šo “rozā flamingo” https://varabungas.camp/2015/11/15/par-melnajiem-gulbjiem-un-roza-flamingo/
Ķīnai liekā armatūra būs jāpārtaisa kuģos, un tad jākaro, ja jau reiz viss gatavs
Pie mums par daudz ko cilvēki nezina, jo vietējie ziņu portāli par daudzām būtiskām gan pasaules, gan mūsu tuvāk un tālāku Eiropas kaimiņu lietām vispār neko neraksta, kur nu vēl prasīt, lai par to būtu komentāri un analīze kā tas var mūs ietekmēt. Un, manuprāt, pie mums ne tikai žurnālisti dzīvo neko nespējot saprast no starptautiskām un būtiskām lietām, bet arī lielākā daļa politiķu. Tad ko var vispār prasīt no sabiedrības.
Problēma tāda, ka mums nav sabiedrības, kas gatava par šādām ziņām un analīzēm latviešu valodā maksāt. Tāpat kā par n-tām citām lietām latviski. Mums masu mediji vispār nav pelnoši uzņēmumi. Jomas profesionāļi lasa attiecīgo literatūru angliski, ko sagatavo angļu valodā rakstošie žurnālisti. Ja politiķi nav šīs jomas speciālisti, tad viņi angliski par šo jomu nelasa (Ar to var nopelnīt popularitātes punktus? Nē. Tad nafig?). Man šķiet, mums arī FM un EM nav nodaļas, kuras ar attiecīgām lietām ārpus ES konteksta nodarbojas, attiecīgi nav kas līdz politiķiem šo ziņu aiznes.
Info par CN burbuli ir plaši pieejama vispārējā starptautiskā presē. Iespējams, cilvēki uzskata – CN ir tālu, tas mūs neietekmēs. Ļoti līdzīga noskaņa bija, kad 2019. gada beigās TV bija redzami CN ielās ļimstoši cilvēki.
Cita lieta, ka pret CN nekustamo burbuli un tā iespējamām sekām “cilvēks no tautas” neko īsti pasākt nevar, pat ja ir informēts par tā riskiem – vienīgi ievērot vispārējos gatavības principus: ūdens, kalorijām bagātu konservu un kurināmā rezerves, daudz naudas 5 EUR banknotēs, možs noskaņojums marodieru bara aizgaiņāšanai.
Tas burbulis mazāk attiecās uz ĶTR, kā vairāk uz globāko ekonomiku kopā. T.i. – ja kaut kas tur sprāgs, tad rezultāti sašūpos visu tuvu un tāli.
Es te ieteiktu, lai saprastu, kas notiek, ielīst oponenta “čībās”. Tas nenoz’īmē oponenta piekrist, bet ļauj saprat labāk dinamiku.
Taivāna ir izlemts jautājums un jau sen Ķīna ir pateikusi, ka ķepa ir virsū.
Ja agrāk ĶTR bija “persistent objector” starptautiskājās tiesībās, kas uzstājīgi norādīja uz salas piederību ĶTR, neviens tā īsti neņēma šito visu aubē, tad, audzējot pietakamu potenciālu, ir nonācis jau līdz siltajai fāzei. Princips “persistent objector” nozīmē to, ka valsts diplomati laiku pa laikam atgādina, ka nepiekrīt tam vai tam, jo, ja klusē, tad piekrīt. Tā rīkojās UK, USA uc ar baltijas okupaciju, praktiskas darbības ārpus specdienestu līmeņa neizvērsa, bet turpināja neatzīt okupāciju.
Nu tātad ĶTR no “persistent objector” ir pārkāpusi jau pie aktīvākām darbībām, kuras, es nešaubos, mēginās novest līdz galam. Visticamākais, ka novedīs arī.
ĶTR neuzskata sevi ne par bezkauņu vai kaut kādu imperiālistu, bet tik vien kā vēlas norullēt pilsoņu karā pazaudējušās puses paliekas līdz galam. Uz Taivānas teritoriju neviens nepretendē, nav nekādas atzītas valsts statuss, kur problēma? ĶTR uzskata, ka nav. Iedomasimies, ka P.Štučkas valdība būtu patvērusies kaut kādā LV iedomātā salā pretīm Ventspilij un arī šobrīd tā teritorija ne pa kam negribētu apvienoties ar esošo LV, būtu tur kaut kāda kārtējā RU pseidorepublika. Drošivien mes te neapspriestu visādas pašnoteikšanās tiesibas un ko tik vēl ne. ĶTR to redz kā ASV atbalstītu senu hibrīdkaru pret ĶTR, kas šķeļ vienotu tautu.
Arī Ziemeļīrijā un Falklendu salās ir pašnoteikšanās rezultātā iecementēti … kolonizatori.
Tāpat kā BLR un RU, tāpat Taivāna un ĶTR ir, manuprāt, izlemts jautājums. Diskutēt varam par laika sprīdi, kas atvēlēts tam vai citam notikumam, kas to visu realizēs.
Tīri cilvēcīgi es esmu ar abām par Taivānu un demokrātiju, bet tendences te ir “uz sejas” un situācija uzkarst daudz vairāk kā šeit, arī likmes pavisam, pavisam citas, ja skatās uz globālo loģistiku. Kad Taivānas mikroelektronikas kalves aizvērsies, tad žagosies visā pasaulē.
Lūk mikroelektroniskas ražošanas problēmas Taivānā ļoti spēcīgi pa visu pasauli iesitīs. Jāsāk mums ražot.
Lai ražotu mikročipus, ir vajadzīgas miljardiem USD investīcijas un tūkstošiem cilvēku ar PhD fizikā. Ja CN komunistu sarkano ideju realizācijas dēļ TSMC Taivānā apturēs darbību, mēsli būs lieli.
Manuprāt, ja būtu īstenotas Roberta Ķīļa pirms apmēram 10 gadiem piedāvātās reformas un likvidēta vecā sistēma, kurā pašapmierināti ZZS tipa un inteliģences līmeņa “speciālisti” paši sevi akreditē, piešķir apbalvojumus, nosaka mācību programmu saturu un mācībspēku kontingentu universitātēs, ja šajā ūķī būtu ielaists caurvējš konkurences formā un reāls un nesaudzīgs ārvalstu speciālistu izvērtējums, un matemātikas eksāmeni vidusskolās būtu obligāti, mums ar lielāku varbūtību būtu sagatavota vismaz daļa kontingenta mikročipu ražošanai (naudu gan jau piemeklētu). Taču establišments nomīza riepā Ķīli atbalstīt un pieņemt sāpīgus lēmumus; tagad šīs reformas vēl ir priekšā. Sirreāli skatīties, kā LU sociālajos tīklos lepojas ar sešsimtajām un septiņsimtajām vietām dažādos universitāšu reitingos.
Čipu rūpnīca ir 5 jardi $ un daži simti inženieru. Mums nav ne viens, ne otrs
Saprotams, ka rīt uz pusdienas laiku nesanāks. Bet, ņemot vērā, ka deficīts, tad vajag aicināt tos pašus Taivānas investorus.
ASV uzaicinājusi Taivānu uz virtuālo 9.-10. decembra demokrātijas samitu (kopā uzaicināti 110 dalībnieki), kas vērsts pret autoritārajiem režīmiem, t.sk. Krieviju un Ķīnu. Ķīna cepās 🙂 – U.S. invites Taiwan to its democracy summit; China angered – https://www.reuters.com/world/asia-pacific/biden-administration-invites-taiwan-its-summit-democracy-2021-11-24/?mod=djem_b_Feature_11242021%2065611%20AM