T-stunda


vara bungas: Nezinu kā jūs, kolēģi, bet VB gandrīz fiziski jūt kā starptautiskās sabiedrības uzmanība novirzās (tiek novirzīta) no Baltijas valstīm kā potenciālā, gandrīz neizbēgamā (imminent) pasaules mēroga militārās krīzes reģiona uz Melnās jūras un Indijas – Klusā okeāna apgabaliem. Nav tā, ka esam aizmirsti, bet noteikti kļuvuši nedaudz sekundāri. Nez, ko taivānieši domā par Baltijas valstu drošības problemātiku, bet mēs par viņiem zinām maz, lai gan US- CN saķeršanās par Taivānas arhipelāgu var atbalsoties šeit, haoss rada iespējas. Tādēļ “balto plankumu” mazināšanai piedāvāju iepazīties ar Reuters infografiku, kas stāsta par 6 ļoti hipotētiskiem scenārijiem kā var izcelties un attīstīties konflikts par šo salu. Versijas pie malas, galvenais, ka atklājas cik trausls ir Taivānas un CN pašreizējais pamiers – vietām puses šķir tikai 6 km ūdens.

avots

26 domas par “T-stunda

  1. Vērtīgs un interesants ziņojums. Pieaugot CN agresivitātei un Sji komunistiski – revolucionārajai degsmei (bezkaunībai), konflikts diemžēl ir reāls. Ambivalentajai “vienas Ķīnas” politikai (“mi za jedin Kitaj”, kā teica Zatlers pirmajā preses konferencē pēc ievēlēšanas), kas līdz šim ir kalpojusi salīdzinoši OK, nu jau tūlīt beigsies derīguma termiņš. Honkongas “sagrābšana” ir signāls par CN ambīcijām.
    Nu 3B viedokļa, protams, tiešs risks ir iespēju logs RU, kas paveras US un CN militāra konflikta gadījumā. Nopietns risks ir arī ASV prestiža zaudēšana gadījumā, ja CN gūst virsroku pat ar ne-militāriem līdzekļiem.
    Tas, protams, visvairāk atsauksies uz reģiona valstu politiku, bet tomēr arī uz mums.
    Par šo gadījumu nu reiz ir sajūta, ka mums ir jāizdara tas, ko mēs varam izdarīt savu aizsardzības spēju paaugstināšanas labā (ieskaitot sabiedroto kaujas grupas turēšanu šeit par katru cenu) un tad atliek tikai skaitīties, kas notiks.

      • Pie mums par daudz ko cilvēki nezina, jo vietējie ziņu portāli par daudzām būtiskām gan pasaules, gan mūsu tuvāk un tālāku Eiropas kaimiņu lietām vispār neko neraksta, kur nu vēl prasīt, lai par to būtu komentāri un analīze kā tas var mūs ietekmēt. Un, manuprāt, pie mums ne tikai žurnālisti dzīvo neko nespējot saprast no starptautiskām un būtiskām lietām, bet arī lielākā daļa politiķu. Tad ko var vispār prasīt no sabiedrības.

        • Problēma tāda, ka mums nav sabiedrības, kas gatava par šādām ziņām un analīzēm latviešu valodā maksāt. Tāpat kā par n-tām citām lietām latviski. Mums masu mediji vispār nav pelnoši uzņēmumi. Jomas profesionāļi lasa attiecīgo literatūru angliski, ko sagatavo angļu valodā rakstošie žurnālisti. Ja politiķi nav šīs jomas speciālisti, tad viņi angliski par šo jomu nelasa (Ar to var nopelnīt popularitātes punktus? Nē. Tad nafig?). Man šķiet, mums arī FM un EM nav nodaļas, kuras ar attiecīgām lietām ārpus ES konteksta nodarbojas, attiecīgi nav kas līdz politiķiem šo ziņu aiznes.

        • Info par CN burbuli ir plaši pieejama vispārējā starptautiskā presē. Iespējams, cilvēki uzskata – CN ir tālu, tas mūs neietekmēs. Ļoti līdzīga noskaņa bija, kad 2019. gada beigās TV bija redzami CN ielās ļimstoši cilvēki.
          Cita lieta, ka pret CN nekustamo burbuli un tā iespējamām sekām “cilvēks no tautas” neko īsti pasākt nevar, pat ja ir informēts par tā riskiem – vienīgi ievērot vispārējos gatavības principus: ūdens, kalorijām bagātu konservu un kurināmā rezerves, daudz naudas 5 EUR banknotēs, možs noskaņojums marodieru bara aizgaiņāšanai.

          • Tas burbulis mazāk attiecās uz ĶTR, kā vairāk uz globāko ekonomiku kopā. T.i. – ja kaut kas tur sprāgs, tad rezultāti sašūpos visu tuvu un tāli.

  2. Es te ieteiktu, lai saprastu, kas notiek, ielīst oponenta “čībās”. Tas nenoz’īmē oponenta piekrist, bet ļauj saprat labāk dinamiku.

    Taivāna ir izlemts jautājums un jau sen Ķīna ir pateikusi, ka ķepa ir virsū.

    Ja agrāk ĶTR bija “persistent objector” starptautiskājās tiesībās, kas uzstājīgi norādīja uz salas piederību ĶTR, neviens tā īsti neņēma šito visu aubē, tad, audzējot pietakamu potenciālu, ir nonācis jau līdz siltajai fāzei. Princips “persistent objector” nozīmē to, ka valsts diplomati laiku pa laikam atgādina, ka nepiekrīt tam vai tam, jo, ja klusē, tad piekrīt. Tā rīkojās UK, USA uc ar baltijas okupaciju, praktiskas darbības ārpus specdienestu līmeņa neizvērsa, bet turpināja neatzīt okupāciju.

    Nu tātad ĶTR no “persistent objector” ir pārkāpusi jau pie aktīvākām darbībām, kuras, es nešaubos, mēginās novest līdz galam. Visticamākais, ka novedīs arī.

    ĶTR neuzskata sevi ne par bezkauņu vai kaut kādu imperiālistu, bet tik vien kā vēlas norullēt pilsoņu karā pazaudējušās puses paliekas līdz galam. Uz Taivānas teritoriju neviens nepretendē, nav nekādas atzītas valsts statuss, kur problēma? ĶTR uzskata, ka nav. Iedomasimies, ka P.Štučkas valdība būtu patvērusies kaut kādā LV iedomātā salā pretīm Ventspilij un arī šobrīd tā teritorija ne pa kam negribētu apvienoties ar esošo LV, būtu tur kaut kāda kārtējā RU pseidorepublika. Drošivien mes te neapspriestu visādas pašnoteikšanās tiesibas un ko tik vēl ne. ĶTR to redz kā ASV atbalstītu senu hibrīdkaru pret ĶTR, kas šķeļ vienotu tautu.

    Arī Ziemeļīrijā un Falklendu salās ir pašnoteikšanās rezultātā iecementēti … kolonizatori.

    Tāpat kā BLR un RU, tāpat Taivāna un ĶTR ir, manuprāt, izlemts jautājums. Diskutēt varam par laika sprīdi, kas atvēlēts tam vai citam notikumam, kas to visu realizēs.

    Tīri cilvēcīgi es esmu ar abām par Taivānu un demokrātiju, bet tendences te ir “uz sejas” un situācija uzkarst daudz vairāk kā šeit, arī likmes pavisam, pavisam citas, ja skatās uz globālo loģistiku. Kad Taivānas mikroelektronikas kalves aizvērsies, tad žagosies visā pasaulē.

    • Lūk mikroelektroniskas ražošanas problēmas Taivānā ļoti spēcīgi pa visu pasauli iesitīs. Jāsāk mums ražot.

      • Lai ražotu mikročipus, ir vajadzīgas miljardiem USD investīcijas un tūkstošiem cilvēku ar PhD fizikā. Ja CN komunistu sarkano ideju realizācijas dēļ TSMC Taivānā apturēs darbību, mēsli būs lieli.
        Manuprāt, ja būtu īstenotas Roberta Ķīļa pirms apmēram 10 gadiem piedāvātās reformas un likvidēta vecā sistēma, kurā pašapmierināti ZZS tipa un inteliģences līmeņa “speciālisti” paši sevi akreditē, piešķir apbalvojumus, nosaka mācību programmu saturu un mācībspēku kontingentu universitātēs, ja šajā ūķī būtu ielaists caurvējš konkurences formā un reāls un nesaudzīgs ārvalstu speciālistu izvērtējums, un matemātikas eksāmeni vidusskolās būtu obligāti, mums ar lielāku varbūtību būtu sagatavota vismaz daļa kontingenta mikročipu ražošanai (naudu gan jau piemeklētu). Taču establišments nomīza riepā Ķīli atbalstīt un pieņemt sāpīgus lēmumus; tagad šīs reformas vēl ir priekšā. Sirreāli skatīties, kā LU sociālajos tīklos lepojas ar sešsimtajām un septiņsimtajām vietām dažādos universitāšu reitingos.

        • Saprotams, ka rīt uz pusdienas laiku nesanāks. Bet, ņemot vērā, ka deficīts, tad vajag aicināt tos pašus Taivānas investorus.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.