Turpinājums


vara bungas: … ne tikai vakardienas ARTY GREEN vēsturiskai ekskursijai pa Moldovu, bet viņa domām par to, ko tad UA BS vajadzētu darīt tagad, gaidot nenovēršamu, kā dažiem šķiet, RU pilnā profila iebrukumu. Nudien, visas kārtis no kavas ir izdalītas, laiks tās apskatīt un izvēlēties spēles stratēģiju.

Mazliet dīvaini, bet ARTY GREEN saskata tikai divus UA trumpjus, kas teorētiski ļauj “paņemt stiķi” un tie būtu:

  1. Mobilās aizsardzības taktika
  2. Tīklcentriskā komandvadība

[..] Я уже писал, что главной задачей вторжения будет именно разгром ВСУ, а вот эту задачу противнику можно существенно усложнить, вплоть до полной невозможности. Для этого на масштабное вторжение необходимо ответить двумя основными контраргументами. И первый – это мобильная оборона. [..] начиная с «Iraqi freedom» в 2003-м году армия США проводит все свои боевые операции исключительно на основе этой современной доктрины (network-centric war – NCW). По расчетам американских военных аналитиков переход на эту доктрину повышает боевую эффективность войск в 3-10 раз в зависимости от условий. И что особенно важно для нас, применение этой доктрины делает практически невозможным полный разгром войск, ее использующих. [..]

avots

VB: Lai gan kopumā es pat ļoti atbalstu Arty Green iztēles notēmēšanu uz nākotni, man šķiet, ka līdz galam viss nav izdomāts. Tādēļ, ja kādam rodas vēl citas idejas, kā mums labāk aizstāvēt UA, lūdzu dalaties komentos.

Pirmkārt man šķiet, ka autors nejūt atšķirību starp mobilo aizsardzību , ko māca karaskolās un t.s. aktīvo aizsardzību, kas ir RU radīts stratēģiskais koncepts, citādi viņš nevarētu to palaist garām

[..] Active defense as a military strategy in wartime denotes operations premised on defensive maneuver, and a sustained counterattack throughout the depth of the theater of military action. It places strong emphasis on defensive and offensive strategic operations during the initial period of war. This envisions degrading an opponent’s forces via fires and strike systems, while parrying their initial offensive operations. It is not a theory of war that emphasizes positional defense at the outset. The means and ways of Russian military strategy are to inflict disorganization on the opponent via long-range strikes against critically important objects at operational depths and beyond. Other effects can be attained via nonkinetic capabilities, such as information and electronic-fire operations, which will be discussed further in the report. The intended outcome of these operations is that they will disorganize an enemy’s effort,
degrade their ability to sustain operations, and affect their political will to continue armed struggle [..]

avots

Citiem vārdiem Aktīvā aizsardzība paredz jau iepriekš plānotus triecienus (ierobežotā mērogā) pa auzbrūkošā karaspēka īpaši svarīgiem elementiem – mērķiem: sakaru sistēmām, augstas precizitātes ieroču sistēmām, štābiem, noliktavām u.tml. visā sasniedzamā dziļumā t.sk. pretinieka valsts teritorijā. Augstas vērtības vai jūtīguma mērķi būtu diversiju grupu un reidu vienību uzdevums pretinieka aizmugurē. Pēc viena uzdevuma izpildes šādas apakšvienības varētu izklīst, tādēļ grupu ir jābūt daudz , vienlaicīgi to sagatavošana var būt samērā lēta. Uzdevuma izpildes kritērijs- kaitējums nodarīts tieši augstvērtīgam mērķim. Varat iedomāties kādu uguņošanu var sarīkot 100-200 “uzvilktas” nodaļas pretinieka dziļā aizmugurē, īpaši, ja tās savstarpēji nav saistītas un netiek ik pa solim vadītas no vienota centra. Ja ukraiņiem nav savu Iskanderu, lai veiktu long-range strikes, tos var aizstāt ar “divkājainām raķetēm”. Savukārt reidu rīkošanā ukraiņi var citus pamācīt. Otrajā ešelonā RU atstās mobilizētus rezerves karavīrus, Rosgvardes vezumniekus, kazakus un OMD, kuru motivācija un prasmes ir paredzamas un izmantojamas.

Nekinētiska Aktivā aizsardzība ir atsevišķas sarunas tēma. Domājams UA hakeriem būs ko piedāvāt savai AM.

Otrkārt, attiecībā uz tīklcentrisku komandvadības organizāciju atliek novēlēt UA BS un LV NBS veiksmi, tā tiešām ir nākotnes prioritāte, bet, lai to izstrādātu, izmēģinātu un ieviestu ir nepieciešama kā minimums viena virsnieku paaudze. Ceru LV un UA pie tā jau strādā, tomēr RU te būs krietni priekšā.

Līdz ar to no diviem rakstā minētajiem UA trumpjiem viens ir īsts (mobilā aizsardzība), otrs ir sists (tiklcentriska komandvadība) , bet vēl vienu var piepirkt (aktīvā aizsardzība).

PS Nez kādēl nevienam apskatniekam neienāk prātā pieskaitīt pie UA spējām “sarežģitu augsni, biezus mežus un dziļus purvus” (c) tas laikam tādēl, ka visi saprot, ka šie faktori vienādi negatīvi ietekmē abu pušu spējas.

26 domas par “Turpinājums

  1. Jau esmu rakstījis savu viedokli par to kā es rīkotos Ukrainas vadības vietā, bet uzrakstīšu vēlreiz.
    1. Ir oficiāli jāpasaka, ka notiek karš. Daļa teritorijas ir okupēta un ienaidnieks turpina uzbrukt. Mana uzruna pie tautas būtu apmēram šāda https://www.youtube.com/watch?v=skrdyoabmgA
    2. Kara laikā visas sarunas par tēmu “sarunāt” ar ienaidnieku ir pielīdzināmas sabotāžai un sodāmas pēc kara laika likumiem ar pielikšanu pie sienas vai labākajā gadījumā soda bataljonu. Kara laikā pieļaujama tikai viena doma – uzvarēt par katru cenu! Ziedot visu, ieskaitot dzīvību jebkurā brīdī. Visi kas pret šādu uzstādījumu, tiks nosūtīti uz fronti realizēt šo devīzi praksē!
    3. Attiecīgi visas ekonomiskās un diplomātiskās saites ar Krieviju ir jāsarauj. Nekādu naudas pārskaitījumu turpu-šurpu. Nekādu braucienu. Nekāda biznesa. Nekādu viesstrādnieku. Kritiķiem – vai varat iedomāties, ka britu aktrises 1941. gadā brauc koncertēt uz Vāciju? Vai pie britu uzņēmējiem Kruppa rešalas atbrauc?
    4. Primārie sarunātāji ir blēdīgie oligarhi, tāpēc viņu īpašumi ir arestējami un paši sūtāmi uz fronti.
    5. Bruņoto spēku un specdienestu reforma veicama ātri ar ASV speciālistu iesaisti. Testēšana, reālistiskas mācības un pēc dažiem mēnešiem ASV ekspertiem būtu viedoklis par to, kuru vērts paturēt amatos un kurus jāmet ārā. No augšas līdz lejai. Primāra ir mentāla gatavība un GRIBA uzvarēt. Profesionālās zināšanas var pievilkt. Protams, vajadzīgs arī godīgums, autoritāte padoto vidū, līderība, organizatoriskās prasmes utt. Tālāk treniņi, treniņi, treniņi. Ja ko nezini, pie katra bataljona ārzemju padomdevējs, kurš pateiks kā pareizāk. Tālāk frontē uzbrukumi, uzbrukumi, uzbrukumi. Arī ar vērtējumu un efektu uz turpmāko karjeru. Uz augšu iet tas, kas grib un prot uzbrukt. Kas nevelk – tiek pazemināts. Šāda psiholoģija tiek iedzīta līdz katram karavīram. Iespējams vajadzētu izveidot virsnieku un seržantu skolu pilnībā nokomplektētu ar amerikāņu pasniedzējiem.
    6. Jebkādos amatos primāri ieceļami cilvēki, kas frontē pierādījuši savu uzticību. Karojošā valstī civilā karjera bez paralēlās militārās karjeras nedrīkst būt. Principā ja izdodas dabūt normālu personālu, tad taktikas jautājumi atrisināsies. Spējīgie cilvēki ar pastāvīgo praktisko pieredzi atradīs pareizās pieejas.
    7. Rezervei jābūt sagatavotai vismaz 2 milj. apmērā. Visus OMD, visus virsniekus, visus instruktorus ir jādzen cauri frontei. Līdzīgi Izraēlas miluimiem (rezerves karavīriem), kurus arī regulāri sūta uz kaujas uzdevumos. Un nav jāsēž blokposteņos. Viņiem frontē aktīvi un agresīvi jākaro. Tātad katram vīrietim jāzina, ka viņu pēc ik pēc trīs gadiem uz mēnesi var nosūtīt uz fronti. Ir motivācija uzturēt sevi formā un gatavoties. Tas arī mobilizē sabiedrību. Ja karš paliek par gandrīz visu karotspējīgu vīriešu lietu, tad tas paliek par visas sabiedrības lietu. Karš vairs nav “kaut kur tur”, karš ir gandrīz katrā mājā, jo gandrīz katrā ģimenē ir kāds, kurš karā bija un kuram pēc kāda laika rotācijas kārtībā uz turieni atkal būs jādodas.
    8. Kara laika ekonomika tie nav 3% no IKP, tie ir 40% no IKP (ASV, Vācijas, PSRS, Japānas, Lielbritānijas ekonomikas 2. PK). Ar pārtikas kartiņām, ar visādu luksusu un izklaižu ierobežošanu. Ar 12 stundu darba dienestu. Šādā tempā tiek strādāts un ražots bruņojums.
    9. Pilsētas piefrontē tiek nocietinātas, taisītas pazemes komunikāciju sistēma un izveidoti krājumi, lai aplenktie grupējumi varētu cīnīties vairākus mēnešus. Visa infrastruktūra tiek sagatavota iznīcināšanai.
    10. Visā teritorijā tiek izveidotas slepenās partizānu grupas, kuru uzdevums ir palikt uz vietas pēc teritorijas okupācijas un veikt diversijas.
    11. Ar pastāvīgo spiedienu frontē, pastāvīgiem uzbrukumiem ir iespējams panākt situāciju, kad zaudējumu apmērs Krievijai paliks nepieņemams un tā meklēs atkāpšanas iespējas. Ja Tev frontē katru mēneši ir vairāki desmiti tūkstoši bojā gājušo un ja izdomāsi plaša mēroga uzbrukumu – būs miljoni, tad nāksies piekāpties.
    Rezumējums – mana nostāja nav aizstāvēt vēl neokupēto teritoriju, bet radīt pretiniekam nepieņemamo zaudējumu apjomu, kas liks viņam atbrīvot jau okupētās teritorijas. Krimu ieskaitot.

    • 6. punktu vajadzētu attiecināt uz Latvijas valsts pārvaldi. Ja uz kādu ierēdņu vai valsts apmaksātu amatu startē cilvēks no PD vai ZS, tad šādam cilvēkam jādod papildus punktus atlases komisijas vērtējumā.

    • Neslikts plāns, ar atkāpi ka krievs pats ir pieteicis pirmo kodilieroču pielietojumu, kas drusku maina dinamiku attiecībā uz “spiedīsim un šie padosies”.

      Vienīgi attiecībā uz 6. punktu gan es ieteiktu palasīt kādus materiālus par ekonomiku, gan kara laikā gan tagad. 12 stundu darba dienests ir idiotisms un cilvēkresursu izdiršana – ukrainis, kas strādā Jaunās Teikas stroikā, sūta mājās naudu ar lielāku pievienoto vērtību. Ieročus un muņu ir nesalīdzināmi izdevīgāk un loģiskāk pirkt par augošas ekonomikas saražoto IKP, nevis flirtēt ar kaut kādiem autarķijas murgiem.

      Tas pats attiecas uz daļu no IKP – kollēgam ar politiskām ambīcijām būtu noderīgi iepazīties ar to, kas tas tāds – sociālais budžets, cik lielu daļu IKP veido un tā. Un cik veidoja WWII laikā. Un cik bija dzīvildze.

      Pa lielam apskatītā ekonomiskā programma ir kāpēc PSRS papisa auksto karu, nevis ASV uzvarēja WWII.

        • Galu galā, ja Tu vēlies uzvarēt pretinieku, kuram ir 3,5 vairāk iedzīvotāju un 10x lielāka ekonomika, tad Tev jābūt gatavam ļoti daudz ko upurēt. Vai arī zaudēt.

      • Es esmu ekonomists un rakstīju kursa darbu par ASV ekonomikas mobilizāciju 2. PK gados. Paralēli sanāca iepazīties arī ar citu karojošo valstu pieredzi šajā jomā.
        Skatoties kādus ieročus un muņu. 40 milj. karojošai valstij munīcija ir jāražo uz vietas, strēlnieku ieroči uz vietas, bruņutehnika uz vietas. T.i. tās lietas, kuras kaut kādā mērā jau tika ražotas Ukrainā un ir zināšanas kā tās ražot. Jāpērk tas, ko nevar saražot: liela daļa aviācijas, elektronika utt.
        Kara laikā primārais ir nosargāt neatkarību. Nebūs neatkarības – nebūs sociālā nodrošinājuma. Precīzāk būs – balandas šķīvis Sibīrijā.
        Ir divas atšķirīgas pieejas – miera laika un kara laika. Gan PSRS, gan ASV ekonomikas kara laikā deva aptuveni vienādu IKP daļu aizsardzībai, tikai ASV ekonomika bija kādas 3x lielāka un vairākkārt efektīvāka. Lūk miera laika PSRS ekonomikas modelis bija pagalam neveiksmīgs. Tas ko es piedāvāju ir tieši ASV ekonomikas modelis 2 PK: 1. būtisks privātā patēriņa ierobežojums 2. privāto patēriņu nodrošinošo jaudu novirzīšana militārajam sektoram caur valsts pasūtījumu. 3. darbaspēka atdeves palielināšana caur intensīvāku izmantošanu Par tēmu https://www.youtube.com/watch?v=ZPP0ae2zrXY&t=2338s

        • Forši, ka rakstīji. Vienīgi ir 21. gs., un 12 stundas iedzīt programmētāju pie konveijera štancēt 7.62×39 ir aptuveni tikpat stulbi/izmisīgi kā Ulmaņa gājiens 1940. gada pavasarī dzīt uz lauku darbiem strādniekus un mājkalpotājas. Ja striķi trūkst (poļu viesstrādnieki aizbrauc), tad ko citu, bet to plānot, ar domu ka tas ir efektīvi?

          Es tiešām nesaprotu, kāda tev ir izpratne par ekonomiku – vienalga, mierlaika vai kara laika, bet tās vienkārši ir muļķības, vēl jo vairāk automatizācijas/robotizācijas laikmetā. Vai ukraiņiem ir jāattīsta ekonomika & jāceļ pašmāju ieroču ražošanas, kam arī miera apstākļos būs eksporta potenciāls? Nešaubīgi. Vai to ir jādzen darīt, atraujot darbaspēku no pārējās tautsaimniecības? Nekādā gadījumā. Tas, kas viņiem ir jādara, ir jāpiesaista investīcijas, kuras ar sakārtotu biznesa vidi diezgan pievilks kvalificēts & lēts darbaspēks, un par iekasētajiem nodokļiem (kam, protams, priekšnosacījums ir puslīdz apkarota korupcija) modernizēt ieroču fabrīķus & iepirkt no ārzemēm. Tas, ko panāktu tavi priekšlikumi, būs karastrofāls ekonomikas sabrukums, investīciju paniska bēgšana, cilvēkresursu aizplūšana un, visticamāk, pusdefolta stāvoklis. Nu tāda Eiropas Eritreja izklausās.

          ASV ir maksimāli specifisks gadījums, jo principā nebija neviena, kas varētu nodrošināt sabiedrotos ar ekipējumu, ja tam netiks mobilizēta ASV ekonomika. Ukrainas gadījumā tā nav, ar atsevišķiem izņēmumiem – teiksim artilērijas muņas ražošanu gan būtu jāattīsta iekšēji.

          Ja tu sagrausi civilo ekonomiku, un centīsies ieviest kaut kādu pseidototalitārismu/Starship troopers fantāziju, tas, kas notiks, būs vēl viens Maidans, un krievu sagaidīšana ar ziediem. Kādas tev pārtikas kartiņas, apstākļos kur nav pārtikas trūkuma? Kāda velna pēc? Kāda tev luksusa preču ierobežošana, ko tieši tas panāk? Juvelieris dienā ar roku sapildīs 17 patronas? Efektīvi iekasē nodokļus, un lai patēriņa ekonomika griežās, nevis sapņo par “Izdarīšu kā Reihs, tikai labāk”. Trešā Reiha ekonomika bija sūds, un vilka sevi uz priekšu primāri uz ekspansijas rēķina izlaupot okupēto.

          • Tak arī amerikāņi 1942. gadā inženieriem nelika 7.62×39 štancēt. Inženieris tā vietā lai projektētu civilos auto, tika sūtīts projektēt militāros auto.
            “Ja striķi trūkst (poļu viesstrādnieki aizbrauc), tad ko citu, bet to plānot, ar domu ka tas ir efektīvi?” Kara laika ir tieši tā situācija, kad striķi trūkst. Tā ir situācija, kad vajag šeit un tagad. ASV mobilizēja savu ekonomiku 6 mēnešu laikā.
            Kur var iepazīties ar Starship troopers ekonomisko modeli? Tu gribi teikt, ka ASV un Lielbritānijā 2. PK gados bija totalitārisms un Starship troopers fantāzija? Tur notika ekonomikas sabrukums? Ja nu kas, tad ASV ekonomika kara laikā izauga 2x. ASV 2. PK gados nebija pārtikas trūkuma, bet bija kartiņas uz gaļu, konservētiem produktiem, cukuru utt. Kartiņas bija, jo pārtikas ražošana arī prasa resursus, kas vajadzīgi citur. Kaut vai eksportam, lai varētu iegādāties bruņojumu. Konservētiem augļiem kartiņas bija, jo bundžas metāls ir vajadzīgs. Savukārt cukura ražošana prasa lielo energopatēriņu.
            Par juvelieriem un citiem. Princips sekojošs (ASV 2 PK. piemērs, jo to es labāk pārzinu). Skaidroju ļoti vienkāršoti, ja sarežģīti, tad būtu jāzīmē lielas diagrammas ar noslodzēm. Tu skaties cik tev vajag bruņotos spēkus. Piem. 300 tūkst. (Ukrainas piemērs). Tad skaties cik Tev vajag tieši vai netieši rūpnīcu un lauksaimniecības strādnieku, lai to visu nodrošinātu. Piemēram, Tev vajag klāt 2 milj. strādnieku, tik un tik metāla, naftas, elektronikas u.c. Tad Tu skaties no kurām nozarēm Tu vari šo izņemt vai esošo pārprofilēt. Protams, nedrīkst izņemt no nozarēm, kuras ienes eksporta naudu, tieši vai netieši nodrošina citas eksistenciālās vajadzības. Skatāmies, ka mums ir 10 tūkst juvelieru, no tiem 2 tūkst. strādā eksportam. Tātad šiem 2 tūkst. ļaujam turpināt strādāt, pārējos 8 tūkst. sūtam uz elektronikas bruņojuma rūpnīcu. Vietējā tirgū juvelierizstrādājumu tirdzniecība un imports tiek aizliegta. Analoģiski ar citām specialitātēm. ASV 2. PK gados neražoja civilo transportu, ledusskapjus, veļas mašīnas un vēl viss kaut ko. Tālāk – vajadzīga papildus nafta. Ierobežojam privāto naftas patēriņu (uzņēmumi var turpināt lietot). ASV, ja nekļūdos, kara laikā uz vienu ģimeni bija 3 galoni mēnesī pēc kartiņām. Ir vajadzīga gāze – samazinām standarta temperatūru daudzdzīvokļu namos līdz 15 grādiem, individuālām mājām ir apkures limiti uz iedzīvotāju. Ja māja liela, tad vajadzēs saspiesties. Liedzam būvēt jaunos ekskluzīvos mājokļus (Ķīnā tā bija līdz kādam 2000. gadam). Mājokļus drīkst būvēt tikai jauno rūpnīcu strādniekiem, ne vairāk kā m2 uz cilvēku un ne dārgāk par x uz cilvēku. Jāmazina importa izdevumi, lai vairāk iepirktu tehnoloģijas un ieročus? Liedzam pārtikas importu, ja to var aizvietot ar vietējo produkciju. Liedzam ārzemju izklaides ceļojumus. Tikai biznesa braucieni ekonomiskajā klasē, ja uzņēmumam ir saimnieciskie līgumi.
            Rezumējums – tu negrauj kaut ko tāpat vien. Tu skaties ko Tev vajag uzvarai un skaties kur to ņemt. Ja paņemšanai vajag kaut ko slēgt, tad slēdz un pārvirzi resursus.
            “Izdarīšu kā Reihs, tikai labāk” Gan Lielbritānijā, gan ASV, gan Reihā principi bija līdzīgi. Reiha problēma bija sūdīga automatizācija un resoriska/teritoriālā konkurence. Bruņojuma ministrija strīdējās ar Lauksaimniecības ministriju, Darba ministrija ar gaulaiteriem utt. Īsāk sakot, demokrātiskajā Lielbritānijā vai ASV bija krietni centralizētāka un saskanīgāka plānošana. Totalitārajā Reihā drīzāk vilka uz feodālismu 🙂

    • Ja pacifistam utopija ir kaut kāda stereotipiska paradīze mākoņos, tad karotājam utopija ir zemeņu sargātāja aprakstītais. Realitātē jau neviens negribēs būt Staļins-2 un kapāt neskatoties uz ciešanām, zaudējumiem. Starp citu – man liekas, ka tieši otrā pasaules kara laikā nodarītie neatgriezeniskie zaudējumi PSRS un krieviem, salauza un norakstīja viņu nakotni. Iepalika tā, ka vairs nevarēja un nevarēs neko noķert. Pilnīgi iespejams, ka tieši tā sauktā Lielā Uzvara “par jebkuru cenu” nodarīja lielāku postu pašiem krieviem, nekā zaudējums. Iespējams, ka vācieši būtu krievus izdresējuši un tagad būtu (no es pārspīlēju, bet uz to pusi) tur Dienvidkoreja. Nav tāda viennozīmīga spēles varianta kā izdzīvot. Visas tās kara šausmas un zaudejumi nekur nepalika.
      Es nesaku, ka ir jabūt lokanam un jālokās līdzi iekarotājam līdz pats vairs nezini, kas esi un zaudē visu, es par to, ka pareizi ir kaut kur pa vidu.

      • Pacifista utopija rūpnieciskos mērogos nekur nav bijusi. Bija atsevišķas salas Klusajā okeānā, kur kautiņi starp vīriešiem notika ar žagariem līdz pirmajām asinīm. Ne vairāk.
        Savukārt ekonomikas mobilizācija 20. gs. notika abu Pasaules karu laikā. 21.gs. precedentu vēl nav bijis, bet, ja būs liela klope piem. ar Ķīnu, bez kodolieroču izmantošanas, tad būs ekonomikas mobilizācija arī tagad. Neredzu pamatu kāpēc tas nenotiktu. Izraēlai visi kari notikuši īslaicīgi, tāpēc tā nav piemērs.
        Neatgriezeniskie zaudējumi ir 70 gadi komunistu varas. Vācija arī cieta 2. PK un jau 50-to gadu sākumā Rietumvācijas IKP sasniedza pirmskara līmeni.
        Tu esi ieciklējies uz Reihu un Staļinu? Papēti lūdzu Rūzvelta ASV un Čerčila Lielbritānijas piemēru. Ekonomikas mobilizācija izriet no vajadzības nevis no sabiedrības pārvaldes formas.

  2. Njā, nu manas militāro plānu kalšanas spējas galīgi nav tādus augstumos lai pateiktu kādas tieši stratēģijas būtu noderīgas šādos apmēros (te tiešām darbs virsniekiem)……mans redzējums būtu galvenokārt parūpēties lai pati armija būtu apgādāta ar pirmās nepieciešamības precēm un uzturētu tehniku/ieročiem , un līdz ar to vispār spētu aktīvi karot plašos izmēros (vienalga pie kādas izēvelētās stratēģijas). 2014. gadā krievi noķēra Ukrainu ar nolaistām biksēm šajā lomā, un vienīgais kas ukraiņus izglāba no pilnīga kraha jau tad bija mežonīga brīvprātīgo mobilizācija kas ar gandrīz plikām rokām skrēja un ķēra ko varēja. Šāds brīnums otro reizi vairs nenostrādās.

    • Nedomāju viss. Arī šobrīd Ukrainā ir gana daudz brīvprātīgo kuri būtu gatavi doties palīgā. Šobrīd gan tas ir organizētāk.

  3. Piedraut, ka izmantos “netīrās bumbas” pret iebrūkošo armiju un pašā Krievijas teritorijā.
    Tas varbūt jau pie kādas bezizejas, kad Ukrainas pusei vairs nav ko zaudēt un starptautiskais tēls vairs nav top 10 prioritāte.

    • 1. Ukrainai publiski jāpaziņo par virzību uz savas kodolbumbas radīšanu.
      2. Jā, jādraud ar “netīrām bumbām”, ja Krievija izmantos kodolieročus.

  4. AZ-AM karā kā azeru trumpis tika piesaukta karošana mazās grupās. Arī LV to proponē… Domāju, ka šāda taktika var radīt lielus zaudējumus pretiniekam, ja spēsim nodrošināt apgādi un minimālu komandvadību.

  5. Skatoties uz situāciju tālākā perspektīvā, ir jautājums, kā sodīt uzbrucēju tā, lai sods būtu pietiekams un līdzīgi scenāriji neatkārtotos nākotnē? Piemēram: RU iebrūk UA, notiek asiņainas kaujas, pieņemsim, ka UA nav nolaužama un RU, aizsedzoties ar diplomātisku vīģes lapu, atkāpjas. Sekas UA: daļa no UA teritorijas nopostīta, ekonomika lupatās, politiska krīze. Sekas RU: personāla zaudējumi (kas tur lielā mērā nevienu neuztrauc) bet citādi – nekas; ogļūdeņraži turpina pumpēties, no stratēģiskā un “spēka attiecību” viedokļa iegūts pat vēl lielāks pārsvars pār UA. Tankus, BTRus saražos jaunus. Sankcijas u.tml. – it kā jā, taču, kā norāda kometētāji, Putins ir radījis RU “aplenkuma eknomiku”, kas ir visai izturīga pret triecieniem no ārpuses. Citiem vārdiem sakot, pat šķietami neveiksmīgs iebrukums diemžēl var būt stratēģiska RU veiksme, ja tā rezultātā neseko krīze un izmaiņas pašā RU.

    • 1. Sniegt tiešu militāro atbalstu Ukrainai. Piem. nodrošināt gaisa atbalstu.
      2. Ja ir normāla politiskā vadība, tad saspīlējums frontē nāciju var saliedēt un krīzes nebūt.
      3. Ilgtermiņā, ja mēs Rietumi vēlās mazināt Krievijas ietekmi, tad būs jāatsakās no Krievijas resursiem (analoģiski no Ķīnas precēm). Uz šo neplāno iet, bet daļēji tas notiks Eiropas zaļā kursa ietvaros.

    • Jā, tāds ir krievu aprēķins. Bet pat viņi saprot tomēr, ka “Putins ir radījis RU “aplenkuma eknomiku”” variants ir tikai īstermiņa. Tāda valsts kā krievija, kur ir demogrāfijas problēmas, investīciju problēmas, iedzīvotāju skaits ir (salīdzinoši) mazs, nav iespējama normāla attīstība 50 gadu griezumā, ja viņi tur taisa “ekonomikas salu”. Izdzīvot ar tik mazu iedzīvotāju apmeru un tik daudz penšiem varēs tikai ar high-tech ekonomiku, Tieši tāpec steiga izkauties, lai pēc 15 gadiem, kad būs viss aizmirsies, rezerves iztēretas, buferzonas sakārtotas, kļūt par “draudzīgāku” partneri. Ukrainas nekontrole NAV VARIANTS viņiem.
      Principā jo ilgāk mes novilksim laiku un krievi nevarēs problēmu atrisināt, jo lielāka iespeja, ka metīs mieru imperiālismam, jo viņu problēmas bezgalīgi nevarēs noslāpet ar ogļūdeņražu naudu un kiseļovu.

      • ņerassosjotsja. nespēju iedomāties scenāriju, kur krievijas augonis neuzsprākst, nenotašķot visu tuvāko apkārtni. kā minimums bēgļi, kad sākas pilsoņu karš un federālo subjektu centrabēdze.
        Zkaukāzu nevajag aizmirst, tur viss uz asignējumiem turās

  6. Skaidrs, ka jāizvairās nonākt situācijā, ka krievi ir paņēmuši UA aiz olām un, vainu, jāzaudē liela daļa armijas katlos un teritorijas, vai arī jākapitulē uz kaut kādiem noteikumiem. Visticamākais, ka derīgākais šobrīd ir visiem parādīt attieksmi un aizsūtīt kaut kādas militārpersonas atbalstam, ja UA būs mazi, bet daudzu valstu kontingenti, tad tas nozīmē, ka likmes paaugstinās. Tas nozīmē, ka gaisa atbalsts var ar drakoniem atlidot no rietumiem. Tas atkal nozīmē, ka blickrīgs nesanāk tik labi, jo rietumu lidojošie drakoni var izcirst robus uzbrucēja vārīgākajos posmos loģisktikā. Ja blickrīgs nesanāk, tad zaudējumi pašiem vateņiem un UA olas var izslīdēt šiem no ķepām. Kas nozīmē nelāgu, nelāgu situāciju. Kad vai nu ir all-in, vai atkāpšanās.
    Vēsturē nav bijis gadījums, kad zaudētājs diktē noteikumus. Jāizvairās no zaudējuma. Laika tagad kapitāli ko pārbūvēt – nav vairāk. Cerība, ka klopes laikā atlidos palīdzība no gaisa. Tas ir viens no iemesliem, kapēc krievi minstinās. Atsūtīt lidoņus var samērā ātri. Rietumi ir fragmentēti, tas nozīmē, ka kaut kāda Kanāda var vienkārši ar USA intelu no Rumānijas pieslēgties ar F-18 un sākt šaut no drosa attāluma spārnotās raķetes pēc USA merķa norādījuma.

  7. Pazīstu Moldovu, daļu Ukrainas, daļu Baltkrievijas, Besarābiju no iekšpuses, pārzinu (man tā šķiet) tur dzīvojošo (vidējā, vecākā paaudze) mentalitāti un vidi.
    Moldovā dzīvo gagaūzi, kurus rumeniges kādreiz ļoti nežēlīgi apspieda, kā rezultātā tas senais apvainojums izlīda uz āru kā Piedņestras problēma. Rumeniges manuprāt nav un nebūs karotāji pret moskovijas kaganātu, ir diezgan sabrāļojušies ar krieviniekiem. Moldāvijā klimats ir tāds, ka ziemā pa nakti parasti ir sals, pa dienu slapdraņķis, zemesslānis parasti ir zirņu putra. BMD un BTR, URĀLI spēj pārvietoties diezgan veiksmīgi. Mežu praktiski nav, ir “ļesoposadkas”, diezgan pateicīga vide krievinieku kaujas taktikai.
    Ukraina nav viendabīga, Rietumukrainā vatei labāk nebāzties, nemitīgi dabūs caurumus autotransporta bākās, visādas sabotāžas. Vietējie nešaubīgi gatavi karot, nežēlīgi karot.
    Partizāņu karš, manuprāt ir apgrūtināts reljefa un minimālā apmežojuma dēļ.
    Diversijas, sabotāžas un tamlīdzīgas darbības manuprāt visefektīvākās.

    • Diversijas, sabotāžas un tamlīdzīgas darbības manuprāt visefektīvākās.
      ≈===================
      Tas ir no mana iepriekšējā komenta. Nu ja, es par reālāko cīņas metodi uzskatu to, ko es zinu vislabāk un tāpēc man protams šķiet, ka tā ir vislabākā un visderīgākā.
      Es jau pasen šeit komentos paudu, ka vislabākā metode kā uzvarēt ir dolāri!
      Skat – realā kaujas darbībā tiks zaudēta kaujas tehnika, iztērēta munīcija, tiks zaudēts dzīvais spēks u.t.t..
      Daudz lētāk (Čečenijas pieredze, Dudajevs un viņa taktikas sekotāji) – maksai maksiņš utainajiem un uzvarēsi daudzas kaujas bez zaudējumiem (mans domugrauds, nav saistīts ar ķīniešu kara senajām mācībām).

  8. Diversijas, sabotāžas un tamlīdzīgas darbības manuprāt visefektīvākās.
    ≈===================
    Tas ir no mana iepriekšējā komenta. Nu ja, es par reālāko cīņas metodi uzskatu to, ko es zinu vislabāk un tāpēc man protams šķiet, ka tā ir vislabākā un visderīgākā.
    Es jau pasen šeit komentos paudu, ka vislabākā metode kā uzvarēt ir dolāri!
    Skat – realā kaujas darbībā tiks zaudēta kaujas tehnika, iztērēta munīcija, tiks zaudēts dzīvais spēks u.t.t..
    Daudz lētāk (Čečenijas pieredze, Dudajevs un viņa taktikas sekotāji) – maksai maksiņš utainajiem un uzvarēsi daudzas kaujas bez zaudējumiem (mans domugrauds, nav saistīts ar ķīniešu kara senajām mācībām).
    Piebilstot, lai nepārprot – nevis maksiņš kā nodevas, bet maksiņš, lai pirktu milinformāciju, lai ienaidnieka artilērija un ugunsjauda tiek novirzīta uz tukšo purvu un tamlīdzīgi.

  9. Man ir lūgums vara bungām priekš pretošanās kustības dalībniekiem, ko varas bungas banāli sauc par civilajiem izdzīvotājiem, vai kaut kā tā – vara bungas, Tu nesen rakstīji par GLOCK priekš izdzīvotājiem (lasi – pretošanās kustības dalībniekiem), lūdzu uzraksti (atsevišķs raksts) par guļammaisiem līdz -50 komforts, par elementāru paiku panikas somā.
    Par somas svaru – kā savienot komfortu ar somas svaru. Es neslēdzu šo sarunu, tikai sāku – somā krievinieku mazā kājinieku lāpsta (saukta par sapieru lāpstu), mačete (zemgaĺu kaujas nazis), (kādreiz ieteicām specvienībām, tagad tiek lietots specvienībā 7/1 cirvja vietā.)
    Man panikas somā ir īsā mačete, kurai uz agarda ir ļoti ass divzobu zāģis.
    Pamatjautājums ir par panikas somas svaru! Man kādreiz sensenos laikos bija sieva (civilajā dzīvē), kura gāja un rāpās kalnos visādās tur pasaules valstīs, mierīgi pa dienu nogāja kopā ar mani 40 km, bet vienmēr uztraucās par nesamo svaru (senais teiciens – grami kļūst par kilogramiem!).
    Pamatjautājums ir – kā samzināt panikas somas svaru, nezaudējot efektivitāti!

    • Nepareizi papaudu – man mana jaukā sieva nebija civilajā dzīvē, bet civilajā starpposmā starp dienestu vietām. Lūdzu – nelieniet tur, tas man tiešām ir sāpīgi joprojām!

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.