God, save The Queen! (papildināts)


vara bungas: Runā, ka UK rāda piemēru Rietumiem tieši šajā brīdī atklati piegādājot UA visnotaļ letālus ieročus, tsk, NLAW prettanku vadāmās raķetes. Fakts ir tāds, ka ir notikuši vismaz trīs (nu jau 5) C-17 Globemaster reisi uz Kijevu, citu kravas saturu puses oficiāli nekomentē. Zīmīgi, ka visi trīs lidojumi notikuši caur PL apejot DE gaisa telpu, kas var būt saistīts ar to, ka DE pēkšņi atcerējās, ka formāli neatbalsta ieroču piegādes uz konfliktu zonām, lai gan dažreiz par to aizmirst.

[..] Truecounter: NLAW ir pusceļā starp granātmetēju un ATGM. Raķeti vada vienkārša inerciālā sistēma – 1 km ideāli taisni ar vienmērīgu ātrumu 200 m/s. Līdz ar to šāvējam nav jāzin ātrums līdz mērķim, tikai tā lenķiskais ātrums, ko 3 sekundes mēra sekojot, pēc kā tēmeklī dabū apsteiguma punktu. Lādiņš sit uz priekšu vai uz leju, pārlidojot mērķim. Ģeniāls ierocis, arī apgūšanas vienkāršībā. [..]

Prieks skatīties, ka NLAW var droši šaut no telpām. Vērtīga fīča mūsdienās. Cita lieta, ka smaga tā pagale (12 kg)

RU jau nosodīja

UPD1

74 domas par “God, save The Queen! (papildināts)

  1. Nav brīnums ka KF propogandisti vienmēr “cepjas” par briesmīgajiem anglosakšiem (UK, ASV), kas visu bojājot, bet pārējos R-civilizācijas pārstāvjos vēl cer saskatīt ja ne īsti “čomus”, tad “partnerus.
    Domāju tā ir skaidra līnija, ar ko tuvākos gadus mums veidot ciešāku saikni, cik nu to var.

  2. UK cepuri nost! Lai gan šobrīd notiekošais viņus visdrīzāk neskars, briti domā ilgtermiņā.
    DE politika gan liek aizdomāties par citiem nākotnes scenārijiem, kur viņi varētu līdzīgi rīkoties. Jebkurā gadījumā šis nebija pavisam negaidīti no DE puses, bet vienalga nepatīkami un satraucoši.

    • DE sēž uz KF gāzes adatas un nevar vai negrib no tās nokāpt. Domāju, tas ir būtiskākais DE starptautiskais orientieris. Visas DE pašreizējās labklājības enerģētiskais pamats ir KF gāze. Un pašu labklājība ir 1. vietā. Turklāt Baidens tagad arī mēģina uzlabot attiecības ar DE, kas nozīmē ka no tās puses nav spiediena. Tad nu
      šādā startautiskā spiediena dibalansā DE stumtin stumjas tuvāk Kremlim.

      • uzsēšanās uz krievu gāzes diņķa nav kaut kāds fizioģeogrāfisks dotums, bet politikas sekas. Varēja uzturēt drošības dienestus, kas apcērt kremļa finansējumi visādiem ekofašistiem, būvēt AES un ķīmijas rūpniecību no importētas naftas/LNG vai diversificētākas gāzes darbināt. Jautājums tikai, vai DE ir sava politika, vai tā bija kremļa politika caur DE aktieriem

        • Var jau smieties, bet nekā smieklīga te nav.

          Šīs piegādātās lietas militāri neko nemaina, militāri mainītu pretgaisa aizsardzība NATO lidmašīnu izskatā, triecieni tieši pa krieviem no NATO lidmašīnām. Ja būtu laiks, tad palīdzētu HIMARS ar munīciju un apmācību, bet laika nav apmacīt.

          Piegādes tikai samezglo situāciju un no vienas puses krieviem iedod papildus pamatojumu uzbrukt, jo apstiprina, ka tas viss ir “anglosakšu imperiālistu” projekts no sākta gala, no otras puses tas ir politisks signāls, ka minētie sakši negrasas piekapties, kam ir atturoša iedarbība.

          Es gan domāju, ka šīs piegādes tikai uzbrukuma iespēju pastiprina, jo krieviem UA ir jāpaņem neatkarīgi no jebkā, bet šādi pasācieni nozīmē, ka viņi to drīzāk darīs militāri, nevis ekonomiski-politiski-hibrīdiski.

          UA liktenis krievu lēmēju galvās sen ir izlemts, jautājums tik par instrumentiem un laiku.

          DE aktivitātes var vērtēt, nevis kā kautkādu Ribentropu 2, bet kā soli, kas saputro kārtis krieviem un “labā policista” spēli. Ar SWIFT taspats.

          Es situāciju redzu kā šaha vidusspēli, ka kauliņi nav sisti, tie ir izbīdīti, pozīcijas ir ieņemtas, viss laukums ir samezglojums pilīgs un tuvākie gājieni noteiks lietu virzību.

          Prognoze visticamākā – klope ar ātru UA valdības krišanu. Laiks tuvākais, krievu manevri taisa maskirovku labu un laiks ir no 0 – 30 dienām. Var piepildīties arī citas prognozes, bet tās ir mazāk ticamas. Ja pasakums atceļas, tad viņš tā vai tā kaut kad tiks realizēts un maskavā saprot, ka nākošreiz apstākļi var nebūt tik labi.

          • Nu vēl ir ticams variants, ka ZE saprot, ka beigas vien ir, un padodas pirms viss ir sācies. Viņam ir pamats tā domāt, situācija politiski un militāri nav laba. Minska tiek realizēta uz krievu noteikumiem, UA paliek krievu ārpolitiski kontrolēta un visi brauc mājās. Varbūt ZE tāpat kā puķka iziet uz principiem vai putniem galvā un paliek pie sava – nu tad klope un rezultāts taspats, tikai lieli cilvēku upuri piedevām. Krievi uz to cer. Viņiem jau vienalga kā izpildīs Minsku – brīvprātīgi, vai piespiedu kārtā. Ir jau mazāka iespējamība, ka krievi īsti “nepavelk” blickrīgu, bet, es godīgi sakot, neredzu kā tas būtu iespējams, ņemot vērā spēku samērus + multiplikatorus(!!!).

          • Izskatās, ka kremlī kāds pārāk daudz sacerējies ar savu izlemšanu…
            Kādreiz manos pusaudžu gados viena meitene man paskaidroja, ka ne vienmēr var dabūt, ko grib! Nāksies vien pu sist dūrītē vai gaidīt polūcijas.. šī ir mana prgnoze. Iemesls?- ru nokavējusi, jo UA izgājusi pie cita.

  3. izskatās, ka ru, blefojot ar uzbrukumu Ukrainai, ir krietni paātrinājusi UA iekļaušanos Rietumu ietekmes zonā. ja ru ar patreizējo situācijas saasināšanu gribēja izsist sev kkādus bonusus, tad tagad izskatās, ka ir noticis pretējais- UA steigšus saņem no rietumiem ieročus un UA teritorijā tiek ievestas papildus NATO valstu vienības. https://www.delfi.lv/news/arzemes/lielbritanija-sutis-brunojumu-ukrainai-kanada-nosuta-specvienibu.d?id=53963001 papildus vēl cirkulē runas par stingeru piegādi…
    varbūt tas izskatās simboliski, bet man šķiet, ka anglosakši nekādā gadījumā neļaus savus ieročus atstāt kā trofejas krieviem, tāpēc izskatās, ka bez cīņas neviens nepadosies. turklāt krievi šo karu varētu arī nespēt izturēt ilgi ekonomiski, ja rietumi sāks nodrošināt Ukrainai pārapgādi.

    • Krieviem taigā ir izbērts megatonnām konvencionālo artilērijas lādiņu, ko var lādēt vagonos un ripināt uz R fronti. Cik rietumos ir lieki ATGM un MANPAD (ņemot vērā, ka 20 gadus karojot ar teroristiem, tie nav ērtākie instrumenti)?
      ne tikai UA, SE un FI diskurss NATO sakarā arī ir radikāli nomainījies. Vienīgi vai caurvējš nav atvērtās durvis aizrāvis ciet – Vācijai varētu rasties iebildumi pret sāmu tiesību neievērošanu un robežu šķērsošanas procedūru Lapzemē.

  4. Ble ka nav neērti nosaukt 12 kg prettanku raķeti par smagu? Vai nu Tu gribi un vari apstādināt tanku, vai arī nē.

    NBS vieglo kājnieku (bez transporta) sporta normatīvā jāiekļauj , kādu 3 šādu raķešu aiznesanu , nodaļas sastava 10 km attālumā. Lai sāktu ārstēties no tripera, kaut kur lēni aizvilkties ar kājām un vēl bez nekādas ugunsjaudas.

    • Es domāju ka mums būtu jāspiež uz CG M4 ar līdzīgi pus-gudrajiem lādiņiem, ja tādus SAAB ir izstrādājuši, nekā 3 NLAW uz nodaļu. Labāk viens vai divi CG uz nodaļu(M4 modifikācijā) un pāris “koferi” ar granātām līdzi.
      Protams, ja iedotu par velti, tad arī NLAW būtu labs, nesaku ka slikts, saku, ka mums jau šis tas ir, tik ne M1/M2 CG, tos var ripināt ar transportu, bet M4 tomēr var uzkarināt gan labāku optiku, gan piepārot tai modernākus lādiņus, ja vien, atkārtošos, SAAB ir tādus izstrādājuši(M4 prezentēšanas gadā SAAB teica, ka pus-gudrie lādiņi priekš M4 nebūs problēma, galvenais lai ir pasūtījumi pēc tādiem).

    • Normatīvs var būt, bet pamatā jābrauc ar transportu. Kājām ir līdz pozīcijai augstākais daži kilometri.

      • Atrodi atšķirības,cik tad īsti mums tas raķetes vispār ir. Tos 108 miljonus iztērēja. Bet kur? Neviens jau nezin….Leišu un estiņu raķetes ir zināmas. Letiņu gan ne. Vai vispār ir….

        • Publiskā info liecina, ka Latvijai ir 12 Spike iekārtas. Leišiem pāri 1000. Igauņiem – 18. BET, igauņiem un leišiem ir arī vairāki simti Jevelinu. Latvijai tādu nav.

            • Pasūtīto raķešu skaits
              Israel
              R: Lithuania (1000) Spike-MR/LR Anti-tank missile (2016) 2019 (150) Spike-LR version; for Boxer IFV; from German production line

              Jebkurā gadījumā aizdomīgi superiespaidīgs skaitlis.

              • Partija “for CVR-T tank destroyers” tur turpina figurēt
                Israel
                R: Latvia . . Spike-ER Anti-tank missile 2018 2020 (50) Part of EUR108 m deal; Spike-ER2 version; for CVR-T tank destroyers; from German production line; delivery planned 2020-2023
                        Spike-MR/LR Anti-tank missile 2018 Part of EUR108 m deal; from German production line; Spike-LR2 version; delivery planned 2020-2023
                        Spike-SR Anti-tank missile 2018 Part of EUR108 m deal; from German production line; delivery planned 2020-2023

              • 1000 būtu ticamāk par raķetēm un nevis palaišanas iekārtām.
                Bet leišu blogā par šo bija tēma, kur, ja nemaldos, figurēja 40 iekārtu uz šo brīdi. Spaiki nāca tikai uz boxeriem, kājniekiem džavelīni. Nesmu vairs neko dzirdējis par papildus boxeru iegādi…
                Izskatās, ka tieši LV ir apjomīgākais spaiku apjoms starp 3B. Kad būs visi boxeri, tad situācija varētu mainīties.

                • latviešu 50 ir vairāk nekā igauņu 500.
                  Mums noteikti būs patriotiskākas un labāk lidos pāri purviem

                  • “Число Пи в военное время достигает четырех! Таким образом круг
                    превращается в квадрат, а все дождевые капли – в куб, что в корне меняет
                    их аэродинамику” Šunczi

          • As far as I know, 18 launchers are for the 1st brigade anti-tank company. The 2nd brigade is also expected to get them some time later because both brigades will be equipped similarly.

        • 108M ir daži desmiti spaiku. Akceptējami zaudējumi, burjati un t72 no konservācijas neko nemaksā.
          VB var uzprasīt ministram par stāvokli, vai nav kādas reputācijas problēmas spaikiem vai tml. VB tagad atzīts eksperts, nevis nožēlojams čīkstulis kā pirms 2 gadiem

          • Es jautātu par prioritātēm. Siltie boksi uc betona konstrukcijas vajadzīgas? Bez šaubām. AT ieroči? Protams. Visu reizē var iepirkt? Nevar. Kas nosaka prioritāti? Drošības situācijas ilgtermiņa analīze. Draudu nav? Nav. Būvējam whatever, attīstam orķestrus utml. Draudi ir? Pērkam letālus ieročus un pagaidu angārus to glabāšanai. Analīze nepareiza? Kurš atbildīgs (nevis vainīgs)? Analīze pareiza, bet nav ņemta vērā? Kurš atbildīgs?

            • 108M ir raķetes, palaišanas iekārtas, simulatori, apmācības – vienas raķetes cena 100-200k, taisnība. Kautkāda neskaidrība, kā igauņi 500 raķetes par 40M pērk, bet mēs 50 raķetes par 108M. Paprasīja atlaidi???

              • Šī tēma VB blogā gremota kādu brīdi atpakaļ. Mums būs SR, LR2, ER modeļi…
                Un diez no kurienes ir rautas 50 raķetes?? Tuvāk būtu 500-600.

                  • atsauci uz avotu šajā valstī grūti legāli iegūt 😀
                    sipri ierakstīts, ka 50 ir spike ER (darbība 8km, ER2- 10km), kurus montēs uz cvrt. mana versija, ka varētu montēt arī uz kuģiem.
                    nākošais- nejaucam palaišanas iekārtas ar raķetēm! igauņi pērk spike SR (darbība līdz 2000m) 500 raķetes un 18 palaišanas iekārtas, leišiem palaišanas iekārtas ir tikai uz boxeriem ar 1000(?) MR/LR raķetēm (darbība līdz 2500-4000m).
                    LV papildus arī pērk spike SR un LR2 (darbība līdz 5,5km). vecās LR sistēmas tiek atdotas ražotājam.
                    108m ir gandrīz 3x vairāk par 40m, tāpēc loģiski domājot paši varat rēķināt, cik tad mūsējiem to labumu sanāk. es teiktu ~50 palaišanas iekārtas, 600-1000 raķetes + pāris simulatori…

      • Varētu jau priecāties kaut vai par to, ka iekšā CVRT sēž vīri ar SPIKE, kā sākumā vadība solīja. CVRT ir, bet kaut kā iekšā redzam tik Carl Gustav.

  5. No reālām opcijām (maksimāli ātra apgūstamība) optimāli būtu norakstītie ASV M47 Dragon, tūkstošiem derīgu palaišanas iekārtu un desmitiem tūkstošu pēdējo partiju raķešu vēl jābūt glabāšanā.
    Britiem būtu vēl jābūt pāri par tūkstoti pēdējo partiju Starburst zenītraķešu, tās gan prasa ilgākus treniņus (tāds rbs-70 lite), bet apmācītiem Strelu/Iglu operatoriem tas būtu visa ātri.
    Poļiem jābūt jau ap 3000 Grom/Perun zenītraķešu, no pāris simtiem varētu šķirties. Strelu/Iglu operatoriem tās jau būs pazīstamas.

    • Varbūt tomēr pirkt pilnīgi visu, kas citur norākstīts. Ir jau labi, ka mēs iegūstam ātrāk un vairāk, tomēr pārskatāmas nākotnes skatījumā būtu labi arī moderni ieroči.

      • Jārēķina efektivitāte. Piem. tanks maksā 3 milj. to var sašaut ar 90% iespējamību ar Javelin/Spike, kas maksā 100 tūkst. vai ar 50% iespējamību ar NLAW, kas maksā 50 tūkst. Kas izdevīgāks? Pirmā gadījumā tanka iznīcināšana maksās 111 tūkst., otrajā gadījumā – 100 tūkst. Tas tā ļoti virspusēji. Jāņem vērā, ka ar Javelin/Spike var šaut no lielāka attāluma, tātad iespēja Javelin/Spike apkalpei izdzīvot ir lielāka.

        • Na ja tā precizitātes / cenas atšķirība ir tāda (tas ir ka NLAW ir tikai uz 1/2 lētāks), tad tik uz SPIKE jāspiež.
          Varam tik priecāties, ka mēs jau no sākuma SPIKE pirkām (baigā tālredzība, laikam sakarā ar to, ka šo var atšķirībā no Javelin operators arī vadīt?). Bet mūsu B3 kolēģi vēlāk pārgāja uz SPIKE. Bet varbūt citi iemesli?

          • NLAW precizitāti es no gaisa paņēmu, lai ilustrētu piemēru. Nezinu kāda viņiem reāls cipars. Javelin es dzirdēju 90%. Iespējamība nav gluži tikai precizitāte. Tas ir komplekss skaitlis, kas norāda izlietoto lādiņu daudzumu pret iznīcināto tehniku. Neprecizitāte ir viens parametrs. Ierocim var būt brāķis un vienkārši nenostrādāt, raķete var trāpīt tehnikai, bet neiznīcināt to utt.

          • Estonia hasn’t really switched. Each weapon has its role: C-90 and Carl Gustav for squads, Spike SR for company level, Javelin for battalion level (maybe also lower) and Spike LR for brigade level. Mapats, Milan and Pvpj are in reserve, but without much ammunition. They are mostly obsolete anyway.

      • Tas ir process uz gadiem. Bet kā izrādās visu vajag šodien, tā nemērdz būt. Mēs neesam UA, kurai letālo ieroču kredīts atverās, tad kad visi gali trūkst. US, UK, citi sabiedrotie varētu samesties (izveidot fondu, kredītlīniju, līzinga uz 100 gadiem programmu whatever) un apbruņot NBS ar modernāko bruņojumu un tehniku līdz pilnam ToE un vēl pa virsu. No mums loģiski būtu sagaid1īt karavīrus.

  6. Šis te viss uzjumdī pārdomas par nodrošinājumu ar prettanku un prettehnikas nodrošinājuma līmeni LV kopumā.
    1. SPIKE tomēr ir sasodīti dārgs un tāpēc mūsu bruņoto spēku lielas daļas nodrošinājums ar to nebūs tuvākajā laikā (tas tad paliek kā ekskluzīvs rīks īpaši vērtīgiem mērķiem;
    2. Carl Gustav ir labs, bet tā pielietojums ir ļoti ierobežots darbības tāluma dēļ (pie aprēķina ka mūsdienu tankam būs vajadzīga tandēma lādiņa galva);
    3. domāju būtu vajadzīgs kāds vidusceļš, kas atbilst MILAN vai šeit pieminētais NLAW. Lētāks kā SPIKE, bet ar tālākas un precīzākas šaušanas iespējām (mums tomēr karavīrs ir vērtība, tāpēc vajag ieroci ar tālāku darbību, kas dotu iespēju labāk izvairīties no “atbildes”).

    • Ja reāla kara gadījumā pret tankiem mums sadotu Spike un CG M4(tikai un vienīgi ar vadāmo/pašnovadošo fire and forget munīciju), tad būtu OK.
      Bet, ja būtu pret krievu tankiem jāiet ar vecajiem CG, kas mums ir no SWE/NOR krājumiem, tad nekāda dižā karošana pret IFV/MBT ar tiem nesanāktu, diemžēl.

  7. NLAW ir nenoliedzami aprīnas vērts aparāts…….savos gabarītos un svarā pielīdzinams parastam RPG (līdz ar to viņu var uzlikt jebkuram kājniekam uz muguras), bet atšķirībā no RPG kurš pa kustīgu mērķi var labi ja 200-300 metrus davilkt ja palaimējas, NLAW ar savu vadamo lādiņu spēj pavilkt līdz 600m pa tanku ar tandēma lādiņu (plus bliež top-attack režīmā). Plus viņam ir soft-lunch, proti back-blast ir minimāls un var drosi šaut no jebkurām telpām un pagrabiem

    Ukraiņu kājnieks ar tādu trubu ir 2x vai pat 3x bīstamāks krievu tankam kā ar parastu RPG-7 vai RPG-18. It īpaši ņemot vēra ka standarta krievu T-72 un BMP-2 jau tā ir diezgan akli ar sūdīgu optiku un tādu vienu ukraini vientuļā mājas loga no 600m baigi nepamanīs. Zaudējumi tankistiem ,it īpaši pilsētvidē, būs nopietni

    • Nu tandēms tur nav, tur lādiņš ir tikai priekšējais 102 mm no PTR Bill-2. Top attack režīmā tandēms nav vajadzīgs, jo pret vertikālu lādiņu ierīkot pietiekami slīpus ERA moduļus reāli nevar. Bez tam tas ir pagriežams direct un top attack režīmiem.
      NLAW lādiņa tests top attack režīmā

      • NLAW uses a different type of shaped charge (explosive formed projectile), which penetrates much less (probably around 60-70 mm range), but does it in a more reliable way. That is why it doesn’t need a tandem charge in top-attack mode.

      • hm, es atradu ka ir viņam tandem warhead…..nu oki, maybe nav. Godīgi sakot, pat ja nav un nevar tanku ar 1 raķeti paņemt, tas fakts vien ka viņš spēj 600m aizvilkt no jebkuras telpas ir pietiekami briesmīgs pats par sevi (pietam ar labu precizitāti, salīdzinot ar vecajiem RPG kur pēc 150m tev ir loterija trapīsi kam mērķēji vai nē)

        Bez tankiem vēl arī ir visādi BMP/BTR kuriem pat ar mazu lādiņu pietiks , tām ekipāžām ar tagad nervi beigti būs. Ukraiņu nodaļas granātmetējiem šaušanas distance pēkšņi pieauga 3 reizes, visa iepriekseja krievu BMP taktika tagad metama miskastē

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.