vara bungas: Viela pārdomām katram gatavniekam un, jo īpaši, zemessargam. Katram minēto kategoriju pārstāvim jābūt individuālam plānam, ko ēdīs ģimene kamēr “es karā aiziedams” vai citādi spiests būt ilgstoši prom no mājām. Paturot prātā arī valsts iespējamo palīdzību, jāsāk atlicināt un krāt naudu, ja citu krājumu veidošanai nav laika vai vietas. Jo ātrāk sāksiet, jo labāk. Vēlams vismaz daļu atlikt skaidrā naudā (bankām nepatiks). Pusgada, gada pieticīgas izdzīvošanas uzturlīdzekļu rezerve ģimenei ir must have, lai ar puslīdz mierīgu sirdi vīrs vai sieva varētu nodoties kara lietām.
Apnīk dot padomus atbildīgajām amatpersonām, bet, ja jūs neradīsiet cilvēkos pamatotu pārliecību, ka valsts aizsardzībā iesaistīto ģimenes tiks aprūpētas un kaut vai teorijā neparādīsiet KĀ tas tiks darīts, mobilizācija būs knapa un bēdīga.
[..]Aptauja iezīmē satraucošu ainu – vairāk kā pusei iedzīvotāju nav pietiekamu uzkrājumu, lai varētu veiksmīgi pārdzīvot negaidītas finanšu grūtības. Dzīves laikā var nākties sastapties ar dažādām negaidītām situācijām, kas var ietekmēt arī mūsu ienākumus, tādēļ ir būtiski uzkrājumu veidot kamēr tie ir stabili. Ieteicamais uzkrājuma apjoms, lai būtu iespējams iztikt kādu laika periodu negaidītas ienākumu zaudēšanas gadījumā ir 3 līdz 6 mēnešalgas, kas noderētu negaidītas ienākumu zaudēšanas gadījumā. Tajā pašā laikā diemžēl ne visiem iedzīvotājiem ir iespēja veidot uzkrājumu – kā liecina mūsu veiktā aptauja, katrs piektais respondents ir atzinis, ka viņam nav uzkrājuma, kas nozīmē, ka piektdaļai Latvijas iedzīvotāju nepietiktu finanšu līdzekļu iztikai pat pāris mēnešiem, sastopoties ar negaidītām finanšu grūtībām,[..]
Loģisks jautājums kā piepildīt tumbočku no kuras vēlāk paņemt? Pelnīt vairāk? Nē, tērēt mazāk.
vara bungas 
Publiskais plānošanas horizonts ir 72h, neviens no preses nav uzdevis jautājumu, kas pēc tam.
Modelēju VSAA: Pazudis bez vēsts nav miris, pasludināt par mirušu var pēc 5g, tad arī iesniegums par apgādnieka zaudēšanas pensiju.
Par veselības seku cēloņsakarību ar ievainojumiem varēs tiesāties kā Liepājas ūdenslīdējs gadus 5 līdz AT senātam, un nedod dievs kādu patronu atstāt kabatā, braucot atvaļinājumā.
Tas ka šis jautājums vispār jācilā ir pilnīgs sviests.
Pēc WW1 Neatkarības cīņām Latvijas valsts brīvības cīnītājiem dalīja zemi par nopelniem. A tagad pašam karavīram vēl jādomā, kā ģimeni uzturēt, ekipējumu jau ZS tāpat pērk paši. Varbūt vadība vēl izdomās, ja dod dievs karš UA nebūs, ka pašiem no UA jānopērk par saviem līdzekļiem NLAW?
Ieteicams turēt rezervē priekš šādām vajadzībām arī nedaudz zeltlietas ( piem. lētas zelta ķēdītes) un šnabja pudeles, kuras var noderēt kā maiņas, vai tiblu uzpirkšanas priekšmeti.
🙂 nejauša salūzušas šnabja mašīnas atrašanās galveno uzbrukuma virzienu tuvumā, ievērojami var nobremzēt uzbrukumu 🙂
Es jau sen saku, ka gar galvenajiem ienaidnieka virzīšanas maršrutiem pie krogiem ir jāsaliek paletes ar šņabi. Jā, arī “salūzusi” auto ar daļēji izkrautu alkoholu. Tā, lai pa šoseju braucošie to labi redz.
RU bija gadījums, kad avarēja fūre ar auto.
Tuvākie ciemi tika paralizēti uz mēnesi +. Bez vēsts pazuda arī policisti, kas devās izmeklēt zādzības faktu 🙂
Šitais reāli strādātu.
Es tiešām ceru, ka tas ir domāts kā joks. Krievu PD šņabis neapturēs. Nogāzti koki uz ceļa gan apturēs.
Viens pats nē, bet palīdzēs gan. Kāda vaina pie kroga izlikt šņabi, uzreiz aiz kroga uzspridzināt caurteku un nogāzt kokus. Karavīri izkāps un ies skatīties kā caurteku labot. Blakus krogā arī ienāks. Grāvjos ielidojošo tanku daudzums palielināsies.
Jau rakstīju par zelta ķēdītēm un šnabi. No sākuma piedzirdi tiblu praporščiku, tad pret zelta ķēdīti iemaini no viņa kalašņikovu. Visu nofilmē, tālāk jau praporščiks “uz āķa”. Vienmēr esi draudzīgs pret viņu, iedzer kopā šnabi arī tā pat, nofilmēto parādi viņam kā joku, stāsti, ka tas nenonāks viņu kontrazvedkas rokās, bet lai palīdz – palūdz, lai nākošoreiz viņš par zela ķēdīti tev pastāsta viņu kolonnas pārvietošanās virzienu un laiku, atrod argumentus – (nevēlos tajā laikā atrasties uz tā ceļa, pa to ceļu brauks mani radi, cenšos viņus pasargāt un tamlīdzīgi). Atkal filmē. Tā soli pa solim…
Čapajevs iet, skatās – uz dzelzceļa sliedēm stāv cisterna uz kuras rakstīts C2H5OH. Lai karavīri nepiedzertos, Čapajevs aizkrāso uzrakstu, atstāj tikai OH.
Pēc laika Čapajevs iet pa dzelzceļa staciju, skatās, pretī tenterē Petķa, galīgi pillā.
Čapajevs prasa Petķam – kur tu tā pielakies!? Petķa saka – idu, smotru – napisano ON, paproboval, točno ON! (eju, skatos, uzrakstīts VIŅŠ, pamēģināju, tiešām VIŅŠ!).
No šīs pašas sērijas ir stāsts, ko manam paziņam stāstija WW2 veterāns. Vācieši esot atstājuši Rīgā cisternu ar spirtu / metilspirtu. Sekas paši varat iedomāties kādas bija.
!!!Azartspēļu atkarīgajiem nelasīt!!! 😀
iespējams, ka jau daudzi klusībā baksta savus kriptovalūtas maciņus, bet dažam tas būs kkas jauns.
šķiet, ka vēl pavisam nesen kriptovalūtas tika pilnībā uzskatītas par spēļu naudiņām, kuras tika lietotas noslēgtā komūnā. tie, kuri bija ārpus šīs komūnas, pirmos uzskatīja par jukušiem frīkiem.
bet laiki mainās un robežas starp reālo un virtuālo pasauli noārdās, tāpēc gatavniekam blakus skaidrajai naudai, zeltam un spirtam būtu vērts daļu finanšu risku iedalīt arī kriptovalūtu groziņā. protams, tam ir daudz riski- globālā atkarība no elektrības, interneta, hakeru uzbrukumi utt. tajā pašā laikā šādi riski pastāv arī bankām. arī valstu valūtām un skaidrajai naudai ir riski- hiperinflācija, nozagšana, aplaupīšana utt. kā plusu kriptovalūtām var minēt ceļošanu pāri robežām nestiepjot līdz skaidru naudu un nebaidoties, ka to atņems.
pazīstamākā kriptovalūta ir bitcoin, tad ethereum un daudz, daudz citu virtuālo monētu. lielākajai daļai kurss ir ļoti nestabils un lēkā vairāku simtu un tūkstošu % amplitūdā, bet ir arī tādas, kuras ir ļoti tuvi piesaistītas dolāram un lēkā kopā ar dolāra kursu. kriptovalūtu pirkšana un pārdošana notiek biržā, kuru transakciju apstrādi nodrošina maineri, ieturot no šīs transakcijas procentus (~3). nākošā opcija ir tāda, ka savus līdzekļus var turēt arī fiat valūtā (tā ir parastie eiro, dolāri). un kā pēdējais posms ir šo fiat (eiro, usd) līdzekļu uzlikšana uz maksājumu kartes konta, ko atbalsta VISA un Mastercard. tālāk jau var rīkoties kā ar parasto maksājumu karti- pirkt, izņemt naudu bankomātā utt. kartes derīguma termiņš ir 5 gadi un izkontrolēt no valsts puses (varbūt izņemot tikai US) ir diezgan bezcerīgi. tuvākā banka, kur var no sava kriptomaka aizskaitīt un izņemt eiro skaidrajā, atrodas Lietuvā.
iemetīšu kā piemēru video par crypto.com. tā nav vienīgā un pat ne lielākā birža, bet viegli saprotama.
vēlreiz atgādinu, ka nevajag krist pārāk lielā azartā, bet domāt ar galvu un izmantot šo rīku tikai saprātīgām darbībām.
Īsi to visu var noraksturot šādi, kā “gold rush” jeb zemta drudzī Klondaidā, nopelna 2 grupas – pirmatklājēji, kas pirmie iesaistījās, un tie, kas tirgo lapstas. maukas un segas – crypto.com utml, influenceri un parējā industrija. Zaudē vientieši, kas atnāca vēlāk. Ja patīk azarts, gribas emocijas pavērojot grafikus, iztēloties sevi par investoru, un paspaidīt gurķi – tad cita lieta, izklaidei kapēc ne. Forex ir alternatīva kā pakāst naudu.
Un ja koins ir piesaistīts dolāram(stabilitāte!), tad kapēc to dolāru vienkārši neglabāt burkā pagrabā – daudz lētāk un vienkāršāk 🙂
Es laikam esmu viens no kaut kadiem oldskūl greybeardiem bitcoin ziņā.
Sen, sen atpakaļ, kad par bitcoin neviens nezināja, es sagadīšanās pēc daudz dabūju un sekojoši daudz nopelnīju. Par bitcoin man ir tehniska intersese vairāk šobrīd. Investēt vai glabāt tur naudu var tikai, manuprāt, specifiskos gadījumos.
Kapēc es šo visu izdomāju ir uzrakstīt par to, ko šajos video nestāsta, lai nepakāšat naudu cīņubiedri.
Pirmkārt, ir jūbūt izpratnei par asimetrisko kriptogrāfiju, kas tas vispār ir – publiskā/privātā atslēga. Ja to nezinat, tad jums nav nekādas sajēgas par to, ko darat. Ja bitcoinu(atslegas materiālu) glabājat nevis uz sava datora – tā, kā tas ir paredzēts, bet visādās biržās, maciņos internetā, jūs pēc būtības nopērkat motorlaivu, pieskrūvējat tai riteņus un motoru un braucat pa ielu. Faktiski likvidējat bitcoin(un citu kriptovalūtu) galveno trumpi – atslēgas ir tikai Jums un viss, neviens nevar tās dabūt.
Otrkart, es katru otro nedēļu lasu kā kārtājais blablacrypto.com nogājis pa burbuli ar visu naudu, jo atslēgas ir viņiem un attiecīgi arī nauda ir kā Krājbankā – banka nogāja pa burbuli, tutū nauda, ar bitcoin, ja glabājat pie trešās personas – taspats.
Treškārt, sen tie laiki, kad tur tikai viss auga ir pagājuši. Uzkāpj +20%, nokrīt pa -25%, uzkāpj pa 30%, nokrīt pa 25% un tā tālāk. Es naudu tur neinvestēju, uzvārījos uz muļķiem. bitcoinus pārdevu, spēle ir nospēlēta, neko daudz tur neturu. Visādus apmaksātus influenceru video vai maciņu reklāmas materiālus youtubē neskatos, tā ir reklāma. Ņemot vērā tendences, kas ir pēdējā laikā ar elektr’ību, to, ka arvien vairāk valstis lielās piegriež skābekli, es nedomāju, ka būs baigie kāpieni un peļņa. Visticamākais pa 0, vai mīnusi.
Cetrutkart, ja nu izdomājat investēt, tad vismaz glabājiet tos koinus uz fleškas, izmantojiet lokali Electrum programmatūru vai analogu, iemacieties kas ir blokčeins(!!) un kā prognozēt(pašam) cik satoši transakcijai pielikt, lai ātri pārskaitījums aizskrietu. Summas, kas jaizmanto ikdienas pirkumiem iematat blabla.com tikai tik, cik vajag, visa naudas masa, lai ir uz fleškas.
Piektkārt, ir sakarīgāki veidi, kā investet naudu – NĪ vainu šeit, vai ārzemēs. Garanteti kāpj cenas. Bitcoin ir variants tad, ja tiešām daļa no aktīviem ir ar lielu kreisuma smaku, tur bitkoinam nav analogu kā kreiso naudu uzglabāt. Atmazgātu vai legālu naudu labāk stumt tajā pašā NĪ.
Ja esat parasts darba rūķis ar liekām nelielām naudām, kā lielākā daļa tautas, no Dieva puses, nelienat crypto, tur ir daudz jazina, un pat, ja zināt – nav garantēta peļņa. Ienvest’ējiet labāk pārpalikumus NĪ. Tur vismaz varēs dzīvot vai kādam pa gurķu burkām izīrēt, kad būs SHTF, a crypto …. nu, ja ir kārtīgs SHTF, tad neko viņi nepalīdzēs šā kā tā.
visi Tevis aprakstītie riski noteikti jāņem vērā un nedrīkst pakļaukties kkādām blablabla lētām reklāmām par milzu peļņām, tāpēc uzsvēru, ka azartatkarīgajiem šo nemaz nesākt un šo rīku izmantot kā globālu bankas kontu, kad Latvijā viss ir uzspridzināts…
mans uzsvars ir arī uz risku sadalīšanu. ja vēlies visus līdzekļus ieguldīt tikai NĪ, tad atceries, ka mājas nodeg, mežus izgāž vētras, komunālos maksājumus un nodokļus arī neviens nav atcēlis ne ēkām, ne zemēm… patstāvīgās izmaksas NĪ ir nepārtraukti.
ja tomēr ir interese risku sadalīšanā, ieguldot kriptovalūtās, tad arī ieteiktu visu neturēt vienā platformā vai turēt ārējā makā. tāpat es ietektu šīm lietām netērēt ne vairāk, kā tas būtiski ietekmētu jūsu mājsaimniecības finanses. vidējais latvietis noteikti tam varētu atvēlēt 1-2 k uz ģimeni, kas ir ~ vienas ģimenes ārzemju brauciens. toties sūdu gadījumā , kad kāda skandināvu banka līdz pat pamatiem (ieskaitot internetbanku) būtu uzspridzināta ar iskanderu, tas dotu 1-2 mēnešus handikapu, lai atspertos vai iedzīvotos jaunā vietā.
priekšrocība šīm kripto-visa kartēm ir tā, ka pēc tām nav jādodas uz citu valsti, bet tās atsūta uz jūsu adresi un jūs pats to aktivizējat. tāpat var apmaksāt rēķinus, ievadot kartes nr un cvv bez kartes fiziskas esamības.
ar šo rīku jūs varētu operatīvi palīdzēt savam ģimenes loceklim vai draugam, pārskaitot līdzekļus, kurš atrodas otrā pasaules malā…
Tādi softi kā Electrum ļauj atjaunot savu maku no vārdu virknējuma, kuru var uzrakstīt jakas oderē vai iemācīties no galvas, šādi staipot līdz bitkoinus, šis ir lielākais tā bonuss. Tos neviena tiesa nevar atņemt, ja nezina atslēgu. Bet es nedomāju, ka SHTF gadienā, kad viss lido pa gaisu sanāks šīs frāzes pārvērst desā, ko iebāzt puncī. Dolaru kušķim vai glokam azotē būs lielākas izredzes šeit līdzēt 🙂 Protams, kaut kādu apjomiņu nebūtu slikti glabāt jakas oderē uzrakstītu ar markeri, bet tā bitcoin likviditāte nav tik rožaina kā liekās. Tāds savdabīgs nelikvīds un tās virtuālās kartes vietā var dabūt pigu un kam sūdzēsies? Pareizi, nevienam. Tās šeidī kompānijas nevienam neatskaitās. Kreisās naudas turētājiem tā nav problēma, jo liels % atmazgājot ir ok, bet savus legāli pelnītos grašus produktīvāk investēt caukstošos dolaros un ieročos SHTF gadienā.
kara gadījumā aizsūtot ģimeni bēgļu gaitās uz Eiropu, tai būs lielākas izredzes tikt pie desas, ja šāds rīks ir “kabatā”. skaidra nauda un noslēpta nauda kkur tīmeklī nav viena otru izslēdzoša lieta.
ja baidies riska, neturi līdzekļus bitcoinos, bet turi usd coinos. ja redzi, ka pavisam lieli sūdi, pārvērt fiat (eiro, usd). galarezultātā, katrs ir izdomājis savu rezerves plānu, lai parūpētos par sevi un savu ģimeni. es tikai norādu, ka pastāv šāda lieta ar paralēlo pasauli ar šādām opcijām. līdzīgi šo var salīdzināt ar elektronisko parakstu un smart id. VB šo tēmu pacēla un arī man tāds parādījās. bet daži vēljoprojām valsts iestādēm dokumentus iesniedz sēžot pie kabineta durvīm…
kara gadījumā sūtījumi nenotiks, jādara tagad – bankas strādā, ryanair lido, brīva personu kustība utt.
Krājumi krājumiem, bet kā būs ar minerālmēsliem šogad mūsu zemniekiem? Cenas pasaulē gaisā, vieno no lielākajiem sastāvdaļu ražotājiem – Ķīna un Krievija – uzlikuši aizliegumu eksportēt uz vairākiem mēnešiem.
Skriet uz veikalu un iepirkt pagājušās vasaras un šī brīža energo krīzes ietekmē jau tā vairākas reizes dārgāk palikušos graudaugus un kaudzēm lēto makaronu?!
Par šo sasmējos “ja tomēr ir interese risku sadalīšanā, ieguldot kriptovalūtās, tad arī ieteiktu visu neturēt vienā platformā vai turēt ārējā makā.” Atceroties tepat LV 90 gadu lohotronus alha auseklitis.lv, dzivibaslinija, BankaBaltija kas solīja 120% peļņu gadā. Arī bija gudrinieki, kas teica es jau zinu ka tur var pakāst naudu, bet es jau gudrs riskus sadalīju – ieliku 5 bankās. Tik problēma, ka nobeidzās visas 5, jo pasakas nemēdz būt:) Tieši tāpat būs ar bitcoinu. Kautkas lielāks saies greizi, nokritīs visas tās virtuālās valūtas uzreiz vienā dienā pa nullēm un punkts un neglābs nekādas riska sadalīšanas.
es saprotu Tavu skepsi, bet Tu pats esi ar šo te vispār kaut attālināti iepazinies? ja nemaldos, uz doto brīdi kriptovalūtu tirgus ir ~2 triljonu USD vērts, tāpēc tas uzreiz tā nenobeigsies. protams, atsevišķas biržas vai ķēdes var nobeigties. dažas pat ar tādu domu tiek taisītas. bet arī zelts var nobeigties, ja cilvēki pārstās tam ticēt kā aktīvam. spirtu musulmaņu valstīs vispār labāk publiskās vietās nerādīt…
otra lieta par lohotroniem un 120%- tā ir katra izvēle, vai viņš vēlas spekulēt ar kriptovalūtām vai tikai uzglabāt līdzekļus. aktīvus var turēt kriptovalūtā, fiat makā kādā platformā, kriptovalūtu ārējā makā vai uzlikt eiro uz kartes- varianti ir vairāki.
https://ethplorer.io/address/0xa0b86991c6218b36c1d19d4a2e9eb0ce3606eb48#chart=candlestick&df&dt&legend=price_transfers šeit zaļi sarkanā līnija norāda cenu svārstības no 2018.gada oktobra. kriptovalūtu var arī noguldīt uz %, kur gada peļņa ir 3-6-12%. jo stabilāka valūta, jo mazāki %.
p.s. es neesmu nekāds kriptovalūtu eksperts, kriptovalūtas pasaules iepazīšana man ir kā nopirkt pirmo skārienjūtīgo telefonu. teorētiski ar to var filmēt savas ģenitālijas vai seksu ar mīļāko, bet vai tad mēs visi to darām?!
Neesi bērnībā ar konfekšu papīriem vai fanķikiem spēlējas kā naudu? Tieši tas pats ir bitcoins – konfekšpapīru nauda bez reāla seguma, vispārējais par visām kripto ķēdēm, rakšanu ir vienkārša reklāma, lai izskatītos interesanti un nebūtu līdzīgs vienkāršam konfekšpapīram. Tas strādās tikai uz uzticības un nopelnītkāres pamata. Klasiska piramīda tikai mega apmēros, kamēr sistēmā plūst iekšā reāla nauda, kamēr vairākums iesaistīto paši tic ka nauda plūdīs, tikmēr viss ok, tiklīdz uzticība pazudīs, tā nauda no turienes, visi triljoni pazudīs vienā acumirklī un vērtība nokritīsies līdz 0. Ceri ka būs gudrāks par citiem un paspēsi izraut ārā pirms sabruks, šaubos, jo diezvai Tev būs pieejama insaideru info.
Visa nauda vairāk vai mazāk balstās uz uzticību.
https://kursors.lv/2021/12/09/visa-saks-piedavat-konsultacijas-kriptovalutu-jautajumos/
Laiki mainās… Visa, Mastercard un Paypal vadītāji arī ar fanķikiem bērnībā spēlējušies. 😀
Nevienam tak kabatu neplēš lieka visa vai mastercard bezmaksas debetkarte kabatā, kurai ir 5gadu termiņš.
Kriptovalūta ir tas pats, kas zelts, ja ir pārliecība par matemātiku, kas tam apakšā.
Zelts kā investīciju forma var izbeigties, ja pēkšņi atrod milzīgas iegulas, vai veidu, kā to megalēti sintezēt kodolsintēzes procesā.
Zeltu, tāpat kā naftu, regulē mākslīgi, pat ja tam rastos baigās iegulas vai arī alķīmiķi beidzot atrastu veidu, kā to sintezēt, tas viss tiktu vai nu norakts jau saknē vai arī zelta “OPEC’s” to visu paņemtu uz sevi un to cenu turētu mākslīgi pēc vajadzības tādu, kāda būtu izdevīgāka tā lieltirgotājiem.
Tieši tā! Toties Kriptovalūtas priekšrocība salīdzinot ar zeltu ir tāda, ka to aizsūtīt uz otru pasales malu var ļoti ātri, ja vien ir elektrība, dators un i-nets.
Un ja nav ko ēst, tad zelts paliks bezvērtīgs.
Ar zeltu vēl TEOTWAWKI gadījumā varētu mēģināt kaut ko sarunāt, ja paveicas. Ar kripto valūtu neko nesarunāsi, jo interneta nebūs, līdz ar to tas e-valūtas brīnums būs bezjēdzīgs. Bet tas tikai par pasaules galu runājot, visādi citādi, laiks rādīs, atkarībā no regulējumiem, cik reāls tas pasākums izvērstīsies ilgtermiņā.
Pa vidu starp galīgo pakaļu un viss kā ierasts ir daudz starpvariantu. Un pilnīgi iespējams, pat 3. PK un pēc tā internets turpinās strādāt. Pat ar visu to, ka ASV, Eiropa un Krievija būs liela radioaktīvā zona.
Zelts pēdējos 5-10k gadus ir bijis uzticams, konservatīvi cilvēki nemaina paradumus
ja nogāžas viss un visur, arī dolāra paciņai būs tualetes papīra vērtība.
Cieņā būs stilkla krellītes un māla nūjiņas.
Tagad man viss skaidrs 😀
Visa, Mastercard, paypal un SWIFT jau arī tādi joku kantori… 😀
Ja cilvēki grib ar fanķikiem tirgoties, kāpēc gan ar to nenopelnīt? Kāds risks visai, paypal? Viņi tikai veic tranzakcijas un paņems savu nodevu neatkarīgi vai tas bitcoins maksās 36 000$ vai 1$. Risks nav viņiem, risks ir Tev:) Dolāram tomēr lai arī nav vairs zelta seguma, tomēr apakšā ir visa US ekonomika un vēl pasaules spēcīgākā armija, ar ko ir ko ir nosegts bitcoin? 🙂
Jā, daudzas kriptovalūtas turas tikai uz cilvēku uzticību. Citas varētu līdzināties uzņēmumu akcijām, citas ir kā maksājumu līdzeklis datorspēlēm vai metapasaulēm.
Tajā pašā laikā arī valstu naudu var nekontrolēti sadrukāt atšķirībā no lielākās daļas kriptovalūtas – Zimbabves dolārs noteikti ir daudz nestabilāks nekā bitcoin.
https://koronapay.com/transfers/europe/about/ arī joku kantoris, kurš sūta naudu.
Es neesmu nekāds kriptovalūtu advokāts, bet norādu uz situāciju, kas līdzinātos tam, ka prettanku artilēristu veterāns iestātos pozā, jo nlaw, javelin un spike ir tikai tādi joku šaujamie salīdzinot ar k-53, kuram ir stobrs un jāvelk ar auto.
Un pēkšņi pasaulē parādījās elektroskūteris, kas galvassāpes sagādājis daudzām valdībām, jo ir ne šis, ne tas…
Šaja gadījumā Tava joku pistole nebūs ne nlaw ne spike, bet elektroniskā kriptopistole un Tu visiem būsi iestāstījis un visi Tev būs noticējuši, ka vari tankus aplasīt kā mušas ar to:) Kamēr visi tam ticēs, neviens Tevi neaiztiks:) Man skaidrs ir tas ka ja sāksies kautkādi lielāki politiski/militāri satricinājumi, par kuriem Tu raksti kam derētu šis drošības spilvens, tas noteikti ietekmēs arī finanšu jomu, bet domāju šādā gadījumā kripto burbulis būs pirmais kas plīsīs un pamatīgi. Ja gaidi karu, tad labāk nopērc šo joku ATGM ražotāju akcijas sev drošības spilvenā:)
Saules paneļus arī visi uzskatīja par joku vai jebļu līdz brīdim, kad pieslēdzās Latvenergo, kurš uzpērk dienā saražoto elektrību un izlīdzina ar kopējo patēriņu. Kā ražotājam priekš citiem tas ir neizdevīgi, kā pašpatēriņs tas tagad atmaksājas 3-5 gados. Ir taču patīkami atlikušos 10-15 gadus nemaksāt par elektrību!
Līdzīgi ir ar kriptovalūtām- to varēja uztvert kā joku līdz brīdim, kamēr tajā nebija iesaistījušies uzņēmumi, kuru apgrozījums ir 20x lielāks nekā Lv IKP. Tagad liela uzmanība tiek novērota no dažādiem fondiem…
Vēl dzirdēju labu teicienu, ja mēs gaidīsim, kamēr bitcoinam nokritīs cena, lai ieietu tirgū, mēs tur neieiesim nekad, jo mēs nokavēsim zemākās cenas brīdi. Tāpat mēs gaidam uz saules paneļiem, jo ceram, ka tehnoloģijas uzlabosies un cenas kritīsies… Tikmēr citiem jau būs bezmaksas elektrība…
dolārs ir nosegts ar ar ticību, un dolāru/eiro naudas druka griežas 24×7 pēdējos gados. Kripto, antīkie auto u.c. ir limitētā skaitā, hvz kāpēc par 60. gadu ferrari maksā desmitiem miljonu, ja jauns hyundai brauc ātrāk un ar 7 gadu garantiju
Liekas, ka aiziet matu skaldīšana.
Nedrošos un arī drošos laikos vislabākā stratēģija ir risku (ieguldījumu) sadalīšana dažādos instrumentos.
Ar sāli un sērkociņiem sākot un finanšu rīkiem beidzot.
Kurš paliks, kurš nolidos nevar droši prognozēt neviens.
Līdz ar to cripto arī der. Bet, tikai daļai no investējamā resursa un arī sadalot pa “dažādiem groziem” pašā kriptovidē.
šis VB raksts vēl tapa laikā, kad ru pilsoņi brīvi laidelējās pa pasauli un iepirkās pasaules smalkākajās bodītēs, bet tad ru bunkura fašists to visu nolaida podā pat tiem, kuriem bija simtiem miljonu vērtas jahtas. visa un mastercard skābekli piegrieza pirmās, tad ķīniešu kartēm “aptrūkās” čipi priekš ru tirgus un tad arī ru mir kartes pēdējās valstis atteicās pieņemt. izvest zeltu?- arī tam ir ierobežojumi. domājat, ka viss ir .irsā?- ne gluži!
ru ir labs piemērs, kad situācija ir diezgan apokaliptiska, bet šo visu nav pārāk grūti apiet:
“6. Globāla kriptovalūta izspiedīs nacionālās valūtas un valdības zaudēs kontroli par monetāro politiku.”- uz šo brīdi ir vēl pārspīlējums, ko 2018.gadā izteica Zemeņu sargs, bet…:
https://www.youtube.com/watch?v=-x6qsGhwOc4
protams, arī biržas zem valstu centrālo varu spiediena slēdz ru iedzīvotāju kontus, bet ne visas biržas, ne visiem ru iedzīvotājiem un ne visu summu. sadalam riskus un varam lietot vairākas biržas. lielākā birža Binance joprojām atļauj ru iedzīvotājiem turēt biržā 10k dolāru. pārējo var turēt maciņos (aukstajos, karstajos…) un ik palaikam biržu papildināt nepieciešamības gadījumā. par rubļiem pirkt kriptovalūtu nav problēmu.
kā karš ietekmēja kriptovalūtu?- salīdzinoši diezgan maz. cik pirmajās stundās kurss nokritās, tik ātri atguvās, bet steiblkoini noturējās 1:1 pret dolāru. man ir grūti pateikt, cik daudzi ru pilsoņi bēgot no krievijas veda sev līdz skaidru naudu vai zelta stieņus, bet zinu daudzus ru blogerus, kuri lielu daļu sava budžeta tagad menedžē ar kriptovalūtu.
Nu man teica, ka Maskavā īsti sankcijas nejūtot, esot macdonalds ciet, bet aka HES burgers vietå, neesot norekjini valūta, bet bankas kartes strādājot… vobsem cukurs arī ir nopērkams
naturālajās saimniecībās arī bez pārmaiņām!
bet daudzi nepiekrīt pašreizējam kremļa fašistiskajam režīmam, tāpēc protestē un nokļūst izolatoros. finālā daudzi paliek bez darba un emigrē. stulbi emigrēt bez saviem uzkrājumiem vai vietējo krievijas mir karti, kuru pieņem krievijā, armēnijā, abhāzijā, d-osetijā un varbūt vēl Turcijā, ja jau nepiegrieza arī tur.