Nauda no gaisa


vara bungas: Par UAS Orlan-10 planeri ar motoru un izpletni varētu dot 1000 USD, par avioniku vēl 2000 USD, par katapultu vēl 1000 USD, par spoguļkameru un termovizoru vēl 1500 USD, vadības bloks, lai ir 2000 USD, kopā a peļņu noapaļojot 10 000 USD. Komplektā nāk 2 lidaparāti, tātad ~20 000 USD. RU valdība pērk to piecas līdz desmit reizes dārgāk.

vēl

16 domas par “Nauda no gaisa

  1. Masu patērētāju elektronikas produktiem normāli galacena ir apmēram 2-3x lielāka nekā sastāvdaļu bill of materials; maza apjoma nišas produktiem 5-10x arī nav nekas pārsteidzošs.
    T.i. no uzņēmēja viedokļa ja būtu ideja par interesantu produktu kuru var saskrūvēt kopā no detaļām kas izmaksā 1000 naudiņas, es rēķinātu ka to virzīt uz priekšu ir jēga tikai tad, ja man ir cerība (piemēram) Latvijas armijai to pārdot par 5000-10000/gab; ja ir uzreiz skaidrs, ka viņi vairāk par 3000 nemaksās, tad tādu projektu nav jēga uzsākt, jo nenosegs fiksētās izmaksas (projektēšana/prototipi/ražošanas iekustināšana) kā arī laiku un darbu lai to visu sekmīgi noreklamētu un nopārdotu, kas bez pārspīlējuma var sanākt tikpat vai vairāk kā ražošanu; kā arī protams risku ka tur kaut kas neaizies, nomainīsies pircējs/politiķis un ieguldījumi čuš.
    Tur var skatīties virsū jebkurai firmai, kas kaut ko interesantu ražo; rezultāts tuvu pie sastāvdaļu pašizmaksas ir iespējams tikai ļoti specifiskos apstākļos vai arī tad, ja tā ir tīri labdarība idejas vārdā.

    • UAS pieņemšana RU armijas bruņojumā (!) nev viena līguma pasākums, ņemot vērā, ka piesatinātība ar UAS armijā ir zema un tos vajag visiem. Man šķiet ka ražoāji saprata, ka viņu mazās viltības drīz atkodīs un konkurenti ar sakariem AM radīs lētākas alternativas, tādēļ centās uzvārīties cik var, kamēr var.

      • “Pieņemšana armijas bruņojumā” vienalga ir maza tirāža ar specifisku pielāgojumu, kas prasa 5x-10x nevis 2x-3x uzcenojumu, kas pieklājas patērētāju ierīcēm kuras tu štancē lielos kvantumos lielas konkurences apstākļos. Elektronikai eksemplāri ir ļoti mazs apjoms, un Orlani ir apmēram tajā kategorijā – tādā katrs R&D miljons prasa +10k naudiņu no katras saražotās vienības, un ja kādam liekas ka miljons ir daudz, lai tiktu līdz tādam sūdam kā tas Orlana video, tad tas ir naivs optimisims. Var paskatīties uz mūsu vietējiem AirDog dronu R&D cik miljoni investīciju aizgāja.

        Pat tad, ja runa ietu par ASV armijas bruņojumu jebkurai lietai kas nav vairumam karavīru. Granātas, apenes un triecienšautenes var ražot kā masveida preces ar attiecīgu nelielu uzcenojumu, bet javeliniem un switchbleidiem (kas manuprāt ir lielākā kvantitātē nekā Krievijas orlani) cena ir ļoti tālu no komponentu pašizmaksas, jo tikt līdz pirmajam pārdotajam eksemplāram prasa desmitiem vai simtiem miljonu R&D, bet tu nevari kā telefonu vai elektrourbju ražotājs to sadalīt uz miljons saražotiem priekšmetiem.

        • Kaut kur copypaste apēda ciparus, gribēju teikt ka “elektronikai *1000* eksemplāri ir ļoti mazs apjoms”.

        • Pieņemšana bruņojumā tieši nozīmē lielus kvantumus. R&D varbūt ir milzīgs slogs startapam, bet orlana ražotājs pelna ne tikai ar to. No biznesa puses skatoties iespējams 1000% uzcenojums ir Ok, bet noteikti ne no nodokļu maksātāja skata punkta. Iespējams armijām pašām jānodarbojas ar prototipēšanu (kā DARPA), pasūtot ražotājam tikai pašu ražošanu.

          • Kotletes atsevišķi, mušas atsevišķi – dronā ir ne tikai mehāniskās komponentes, bet arī programmatūra un darbs to visu salāgot un notestēt.

            Tās ir reālas izmaksas, kā to sedz – caur R&D grantiem no DARPA, vai iecenojot produktā – grāmatvedisks jautājums.

            Korupciju neviens nav atcēlis, jahtas un villas maksā reālus dolārus, un kaut kur tie ir jānopelna – t.sk. uz Orlaniem

          • DARPA manuprāt nosaka prioritātes un izdala grantus un pārrauga rezultātus, ar pašu pētniecību nenodarbojas

              • efektīvāk kam – oligarham vai nodokļu maksātājam? jahtīgākās jahtas un padauzīgākās padauzas iznāk, ja noplēš gan grantu, gan ieliek izmaksās, un vēl piegādā mazāk kā pielīgts

                • Nodokļu maksātājam efektīvāk, jo agēntūra var kontrolēt kas tiek apmaksāts no granta (attiecināms). Jo komersants ieliks (paslēps) R&D izdevumos minētās jahtas un citas neattiecināmās izmaksas.

  2. Jau labi sen izķidāja:

    Detalas https://informnapalm.org/42114-orlan-10-pod-mikroskopom/
    Tikai aizvakar esot notriekti 6. Vairākiem varēja redzēt šķembu pēdas, tātad laikam ukraiņi LMM raķetes pagaidām nežēlo, kaut gan “a single round would likely be priced between $40,000 and $50,000”.
    Bet reāli protams ekonomiski pavelkama pret tādiem mēsliem varētu būt tikai katras nodaļas APC/IFV artilērijas iekārta ar atbilstošiem šāviņiem un uguns vadības sistēmu. Amerikāņiem jau ir arī 30 mm šāviņš ar radiospridzinātāju (pagaidām tikai Marauder zenītiekārtām M230 stroķim)

  3. > par spoguļkameru un termovizoru vēl 1500 USD

    Tur tā interesanti – pēc specifikācijas (https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%9E%D1%80%D0%BB%D0%B0%D0%BD-10) tur kaut kādi varianti nāk ar Phase One IXU 150, Phase One IXA 180, kur pirmo var nopirkt pa kādiem 29k USD, bet 180 (kaut kāda 2014. gadā / publiski, kur kāds tirgotu neatradu) norādītā ražotāja cena ir 67k USD ..

    Var gadīties, ka “uz papīra” iepirkums ir noticis par šiem, bet pēcāk iesprausts 500 USD Canons..

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.