vara bungas: Teicama ex-Strafor analītiķa Peter Zeihan lekcija fort Benning auditorijai (nu, jūs zināt tos džekus) par ģeopolitisko nākotni un US iekšpolitisko tagadni. Secinājumi – Nāk Lielās Pārmaņas. Tajā pat laikā US ekonomiski un militāri ir pilnīgā drošībā. PL, TR, Skandināvijas valstis kopumā Ok. RU pēdējā iespēja sacensībā ar skrienošo laiku. CN gatavoties. Āfrikas valstīm līdzjūtības.
Tā viņš teica 2014.gadā:
[..] American disinterest in the world means that American security guarantees are unlikely to be honored. Competitions held in check for the better part of a century will return. Wars of opportunism will come back into fashion. History will restart. Areas that we have come to think of as calm will see the as countries struggle for resources, capital, and markets. For countries unable to secure supplies (regardless of means), there is a more than minor possibility that they will simply fall out of the modern world altogether[..]
VB: Loģiski spriežot drošības jomā nav alternatīvas LV militarizācijai, jo to nosaka pārejas perioda turbulence visā pasaulē un nenoteiktība par sabiedroto ārpolitiskajiem kursiem (vēlmi vai iespēju nodrošināt mums tādu aizsardzības pakāpi, kādu mēs esam iedomājušies). Tomēr daži politiskie spēki var piedāvāt (iz)līgumu ar RU, iespējams, kaut kādā kamuflētā formā, bet pēc satura tas būs darījums “drošības garantijas pret neitralitāti” pēc UA topošā parauga. SE un/vai FI iespējamā iestāšanās NATO pastiprinās spiedienu šajā virzienā no RU puses, pagaidām nemilitāru, bet diplomātisku un hibrīda (dažus gadus, kamēr RU atkopsies no kara UA). Tāpēc partiju priekšvēlēšanu programmas ir jālasa un jāpieprasa publiski paust nostāju par nodomiem un “sarkanajām līnijām”.
UPD1 Lukas šķiet līdzīgās domās
[..] Russia’s best chance of making trouble will be in the period before Finland’s formal Nato accession, particularly if Sweden is out of step, or if other alliance members (perhaps stroppy Hungary) kick up obstacles. Expect intensive diplomatic spadework on these issues in the coming weeks. [..]
Tā īsti paļauties varam tikai uz sevi!
Kārtējā vienošanās par garantijām pret neitralitāti no KF puses nav tā papīra vērta, uz kuras tā rakstīta. Kā redzam tai kaut kā vairs pat netic “neitralitātes smagsvari” zviedri un somi.
UA arī tai netic, bet viņi var izvēlēties tikai no tā ko viņam piedāvā un R-eiropai ir bail UA ņemt NATO, jo:
1) bail no KF;
2) bail ka svara kausi nākotnē var nosvērties uz to, ka UK, PL un UA varētu ieņemt noteicošo lomu. Tas Vācfrančiem neder.
Krievi jau draudēja, ka ja Zviedri, Somi iestāsies NATO, būsot ienaidnieki uz tiem tēmēs raķetes. Nu ko laipni klubā! Bet Baltijas jūra būs NATO jūra uz Pēteri 1 tēmēs no visiem krastiem.
Piekrītu VB par partijām, bet es tā līdz galam tiem neticu. Vairāk es ticu patriotiskiem cilvēkiem un tam cik mēs katrs paši būsim stipri un gatavi sargāt LV.
Interesanta lekcija, taču pretrunīgas izjūtas par lektora prognozēm. Vienmēr atceros Nasima Tāleba grāmatu “Risks ar savu ādu”, kuras pamattēze ir, ka jātic ir tikai tiem ekspertiem, kuri kaut ko zaudē, ja viņu prognoze nepiepildās. Šāda vispārinājuma līmeņa prognožu ticamību būs grrūti parbaudīt, ja nu vienīgi pēc laika, atskatoties pagātnē.
Kopumā intelektuāli provocējoši secinājumi (tāpēc arī interesanti). Daudz amerikānisku pārspīlējumu. Vismaz valstu stabilitātes kartē 3B ir sinepju (līdz ar, piemēram, CAN), nevis ekskrementu krāsā – tas nozīmē, ka mums vēl ir iespējas. Vienlaikus savdabīgi, ka starp uzlecošajām zvaigznēm ir Argentīna, bet stabilām un perspektīvām valstīm – Mongolija. Tipiska ģeogrāfiska ignorance, vai arī lektors zina kaut ko vairāk?
Lai nu kā, pat neliela varbūtība, ka lektora tēzes ir pamatotas, liek mums pārskatīt līdz šim darīto un bruņoties. Zeme un labs ūdens mums ir, saprātīga ārpolitika – vismaz pagaidām – arī. Pamatvajadzības nodrošināsim. Bet jāprot to visu nosargāt.
Svarīgi, ka viņš šo stāsta suņpurniem 🙂 te ir nianses KĀ pasniegt informāciju.