vara bungas: Divi top-līmeņa militārie eksperti (Rob Lee, Michael Kofman) apkopoja 2022.gada rezultātus:
[..] Despite a structural mismatch of military means to political ends, and no war termination strategy, Russian leadership committed to a campaign focused on occupying more territory in the Donbas, while trying to hold everything else. This approach consumed Russian manpower and ammunition at an unsustainable rate, setting the stage for successful Ukrainian offensives in the fall, and may well prevent the Russian military from restoring offensive potential even after this winter.[..]
un prognozē to, kas būs:
[..] Despite numerous examples of poor conditions, minimal training, delayed payments, faulty equipment, incompetent leadership, and other problems (including a mass shooting at a training range), mobilized soldiers are providing Russia with more manpower. They’ve enabled the Russian military to stabilize vulnerable lines and conduct a withdrawal from Kherson. Poorly trained soldiers are of minimal value in offensive operations, as Russian infantry attacks at Bakhmut suggest, but it is easier to train someone to man a defensive position. Even elite units, such as the Russian Airborne Forces’ 331st Airborne Regiment and 155th Naval Infantry Brigade, are receiving mobilized soldiers as combat replacements. This is a significant vulnerability for Russia, but, thus far, mobilized soldiers appear to be more of an asset than a liability, though there is undoubtedly variance. The extent to which Russia can create semi-effective mobilized units or successfully integrate mobilized soldiers into existing units will be an important factor in how effectively Russia can sustain this war, particularly during the winter. If Russia fails to train, lead, and integrate mobilized soldiers properly, Ukraine may find an opportunity to achieve another breakthrough when the weather and ground conditions improve.
Another key factor for Russia and Ukraine is foreign support, especially in terms of artillery ammunition. [..]
Kā redzams šādas karošanas rezultātā abas puses nonāca totālā atkarībā no ārējām raķešu un artilērijas munīcijas piegādēm. Personāls abās pusēs vēl ir. Tagad Rietumi, Irāna un Ķīna kā esošie un potenciālie munīcijas piegādātāji noteiks vai un kā UA-RU karš turpināsies, kā arī kurš un kā tajā uzvarēs. Attiecīgi vest karu “kā līdz šim” ir absurds un strupceļš, turklāt abām pusēm. Parādās viedokļi, ka UA vajadzētu pārstāt spoguļot RU/PSRS taktiku (frontālie uzbrukumi pretinieka pozīcijām pēc to ilgstošas ” “mīkstināšanas” ar artilērijas uguni) un adoptēt NATO/US taktiku – augstas precizitātes ieroču sistēmu triecieni, kas ir dārgi naudas izteiksmē, bet neprasa lielus munīcijas krājumus + manevra kauja, kas taupa personālu, bet prasa pārāku mobilitāti, C2, loģistiku, sakarus un izlūkošanu. Kura puse ātrāk īstenos šādu pāreju, tā arī gūs priekšrocību. Taisnības labad jāsaka, ka RU 2022.gada pavasarī mēģināja īstenot manevra taktiku , bet nesanāca, tādēļ RU atgriezās pie Sarkanās armijas taktiskajiem šabloniem. UA savukārt atbrīvojot Harkivas apgabalu nodemonstrēja, ka grib un var mainīties, tik butu tai tanki, KKM un aviācija.
vara bungas 
I’m in the middle of reading an analysis of the war by RUSI, titled “Preliminary Lessons in Conventional Warfighting from Russia’s Invasion of Ukraine: February–July 2022”
I think a very relevant point is being made there:
“High morale, skilled soldiering and significant corporate experience are of limited value in high-intensity warfare without ammunition, however. It is abundantly clear that the British military is woefully deficient in its stockpiles across domains. At the height of the fighting in Donbas, Russia was using more ammunition in two days than the entire British military has in stock. At Ukrainian rates of consumption, British stockpiles would potentially last a week.
…
The oft-cited refrain of the UK Ministry of Defence that these deficiencies are not a problem because the UK fights alongside NATO allies would be more credible if the situation were much better among any of the UK’s European allies. It is not, except in Finland.”
So it seems that in Europe, only Finland has considerable stock of ammunition. The need for ammunition is something that Estonian officers have been talking about for a very long time. One days supply of ammunition costs us 100 million euros. Let that sink in.
But for RU soviet stockpiles are not endless eather. So both sides need to arrange imports or to change their tactics. Nobody in the world is ready for prolonged 2ww style war. It is time to adopt new approaches or minimize ambitions to occupy or to free territories.
If both sides not ready for ww2 style, lots of mobiks with rusty bayonets become more relevant factor
Sure, RU has wast amount of them, UA needs to reinvent mobile warfare, air land battle and precision strikes.
un kā lasām svaigākajās ziņās – KKM un vieglas versijas tanki brauc.
Amx es kataloģizētu pie riteņu kaujas izlūkmašīnām. Tanks tur tikai pēc skata.
bet bradlijs takš IR ok aparāts.
īsti nesapratu vai Marderi arī nesāka kustību.
DE sola. Dirsas. Agrāk vajadzēja.
Te gauži salielīta – https://youtu.be/HvIOTCk_t3Q
un būtībā jau arī visur tika izmantota kā tanks. “Manevra kaujā” kustīgums labāks kā pretiniekam ar nopietnu ieroci kaut ko nozimē (kā savulaik aml-90 Dienvidāfrikā pat pret t-55).
People compare it with Leopard 1 or M1A1, but actually the closest thing is probably Stryker MGS. More so meant as a direct fire support weapon than a breakthrough enabler.
~tulkojumā no franču val.- riteņu lielgabals?
Kkādi tanki iet uz UA, bet pieļauju, ka var būt arī atremontētie… Frontē redzēsim. Arī ~50 turku Kirpi nesen aizbrauca…
Jau labu laiku kko ved. Iespējams, ka UA uzkrāj uzbrukumam, tāpēc frontē neko neredzam. Gaida salu.
Frančiem tā doktrīna tāda īpatnēja un savāda sakarā ar izlūkmašīnām, grūti salīdzināt to AMX-10RC ar piemēram CVRT jo tomēr 105mm puška ir nopietna un Rus mobiku T-62 vai T-64 cauršaus kā sūdu (ar APFSDS lādiņu var caursist ”NATO Triple Heavy Target”, kas ir equilavents veca T-72 tanka frontālāi projekcijai)…….optika arī diezgan laba ar modernu termovizoru un kompjuteru un visu pārējo, plus visi Francijas armijas esošie AMX-10 nesen tika nopietni modernizēti.
Aizsardzība nav kā tankam, mobilitāte nav kā tankam. Kas paliek no tanka? Ugunsjauda, bet tas arī viss. 2 pret 1 , ka nav tanks.
Paskaties cik tādus var nopirkt par 2 tanka cenu un cik izmaksā uzturēšana.
Turklāt tanks iztur vienu javelinu šāvienu. Attiecīgi tanks nevar būt dārgāks par ieroci kas viegli viņu var iznīcinat.
Tanku ražotāji un pasūtītāji izlasot šo novērojumu kolonnās iet kārties uz Leopardu stobriem.
Cik tad ir to leopardu 2 . Vikipēdija saka ka 3600. Uz 40 ražošanas gadiem sanāktu 90 masīnas gada. Noteikti kaut kad sākumā vairāk ražoja .
Ja Vācijai ir 1000 tad mums pēc vācu izmēriem(40 reizes mazāk iedzīvotaju) 25. Zaudējot 2 tankus dienā, tanki beigtos pēc 2-4 nedēļām. Es teiktu, ka tas nav diez cik ilgstpejigi.
Mana skatījuma lietderīgak ir mobilitāte un ugunsjauda par demokrātisku cenu.
Jautājums cik vajag? Ja mums vajag vienu mehanizēto brigādi, tad vajag vienu tanku bataljonu. Tas ir ap 30 tankiem. Adekvāti.
Mūsu gadījumā laiks spēlē lomu un iespēja turēties 2-4 nedēļas jau ir daudz.
Ar Vācijas pašreizējo armiju (bundesvēru), tanku skaitu un tās militārās industrijas spējām, vispār nevajag neko salīdzināt un ņemt kā mērauklu priekš Latvijas. Tur karot neviens netaisās.
Ne velti bundesvērs kopš pagājušā gada Februāra ir zaudējis jau ~1000 cilvēkus, kas ir izstājušies citējot, ka tikuši maldināti bundesvēra rekrūtēšanas kampaņas iespaidā un, ka karš nav īsti tāds kādu viņi to iztēlojušies. Apmēram kaut kā tā.
Lai gan būtu interesanti uzzināt kā Latvijas bruņoto spēku personālsastāvs ir izmainījies kopš kara sākuma, zemessardzi neskaitot.
Aizsardzība neko diži neglābj pat ukraiņu pašu T-64BV, kad runa iet pa tik veciem tankiem tā bruņa tur ir simboliska var teikt visām mašīnām (Kornet raķetei un 125mm lādiņam dziļi po*hui vai trāpa AMX vai T-64 vai BMP, visiem būs beigas)…….tā ka 1 no 3 punktiem ir švaks tuvu pie 90% no visas tehnikas kas šobrīd karo Ukrainā. Paliek pēdejas punkts par mobilitāti, kura ir slikta dubļos bet toties dod ātrumu un žiglu kustību ja mašīna brauc pa ceļiem. Tas pats standarta krievu T-72 piemēram ir ar šausmīgu lēnu un lempīgu ātrumkārbu, ja jābaruc atpakaļgaitā vispār pipec.
Diskusijas par to ka “tanki ir miruši/novecojuši/nevajadzīgi” notiek regulāri, te katram savs viedoklis, bet tanku trūkumi nepadara AMX-10RC par tanku. Ir vēl 4 kritērijs “plānotā taktiskā izmantošana”. AMX ir ok slazdam, uguns atbalstam, izlūkošanai, bet ne pretinieka aizsardzības līniju pārvarēšanai triecienā, kas ir tankiem raksturīga īpašība.
es negribēju teikt ka ”tanki miruši” (tajām runam es pilnībā nepiekrītu), bet vairāk to ka salīdzinot ar tām vecajām grabažām kas tur šobrīd karo pat AMX var kļūt par līdzvērtīgu ”tanka aizstājēju” tiem pašiem vecajiem tankiem, it īpasi ja situācija spiež un vajag ātru reakciju uz kādu Rus tanku formācijas iebrukumu.
DE jau izdomāja jaunu politkorektu terminu “panzer zur Veveitigung” – tanks aizsardzībai. Tas gan teikts par Marderu. Vobsčem AMX 10RC var saukt par “tanka izstrādājumu”.
To VB
Tas par “tanka izstrādājumu” labs!!! Ierēcu!
Īstenībā pilns “panzer zur Veveitigung” citāts ir traģi-komisks, lai neteiktu varāk.
“Derweil schließt der verteidigungspolitische Sprecher der SPD, Wolfgang Hellmich, die deutsche Lieferung von Leopard 2 Panzern derzeit aus. „Das sind Angriffspanzer. Was die Ukraine braucht, sind Panzer zur Verteidigung wie den Marder.” Dahinter steht die Befürchtung, die Ukraine könnte die Kampfpanzer für einen Angriff auf russisches Territorium verwenden.”
Tikmēr SPD partijas aizsardzības politikas runasvīrs Volfgangs Hellmihs pašlaik noliedz iespēju, ka Vācija varētu piegādāt Ukrainai Leopard 2 tankus. “Tie ir uzbrukuma tanki. Kas Ukrainai nepieciešams – ir aizsardzības tanki kā Marder”. Aiz šī paziņojuma slēpjas bailes, ka Ukraina varētu izmantot kaujas tankus (Leopard) priekš uzbrukuma Krievijas teritorijā.
Līdz 91.gada robežām viss ir aizsardzība. Un 500km buferzonā arī. Dajoš leopardus!
To TWMOD
Negribas ticēt, ka Hellmiha kungs ir tiešām tik pastulbs. Tieši aizsardzībā smagā tehnika arīdzan nozīmīga. Bet drīzākais viņs to visu labi saprot un šitādus tekstus sadomājuši, lai nedotu Leopard tankus. Un kādu atrunu vajag.
Vācieši un Franči baidās ne no Krievijas, bet patiesībā no stipras PL un UA ūnijas. Iespējams viņi kalkulē arī variantu, ka tie UA Leopard tanki varētu sākt braukt arī viņu virzienā. Un ko viņi liks pretī? Tos 1000 cīnītājus, par ko šeit iepriekš rakstijāt, kas konstatyējuši ka karš ir karš?
Acumirkli. Harkovas apgabala atbrīvošanā šturmēšana sākās ar hammeriem, cvrt u.c. mobilajiem izlūkdampjiem. Nav pēc doktrīnām un rāmjiem, bet galvenais ir rezultāts. Esmu drošs, ka ukraiņi mācēs kreatīvi izmantot franču (ne)tankus.
Kaut kur ukraiņiem pavīdēja doma, ka MAX izmantos komplektā ar vieglām, kustīgām kājnieku vienībām uz bagijiem un pikapiem. Starp citu kopā ar CVRT arī varētu.
vācu ofensīvu 1939-42 nodrošināja viegli tanki, kurus sita cauri jebkurš prettanku ierocis, savukārt no 1943 viniem bija vairumā labi aizsargāti tanki.
Savukārt sabiedrotie uz kara beigām apauga ar su-76, hellketiem uc, kuri no vācu tanku un prettanku lielgabaliem un kājnieku prettanku ieročiem nebija aizsargāti vispār.
“tanka izstrādājums” ir tanka aizvietotājs visur, kur NAV jāuzlauž sagatavota aizsardzība lielā uzbrukuma operācijā, tātad vairumā frontes. Tāpēc itāļi, japāņi uc nu arī spiež uz tanka izstrādājumiem.
>vācu ofensīvu 1939-42 nodrošināja viegli tanki, kurus sita cauri jebkurš prettanku ierocis, savukārt no 1943 viniem bija vairumā labi aizsargāti tanki.
—————————————————–
Vācieši labi zināja jau pirms kara, ka viņu tanku bruņa (30 mm) nepasargā no prettanku ieročiem.
Tas no kā viņi visvairāk baidījās bija, nevis prettanku mazkalibra (>37mm – 47mm) lielgabali, bet automātiskie universālie zenītlielgabali, kas var strādāt gan pa zemes gan pa gaisa mērķiem. Ka piemēram Franču Hotchkiss 25mm zenītlielgabals. Tāpēc arī visi tanki Vācu armijā sākotnēji bija ar 30mm frontālo bruņu, kas noteiktā attālumā turēja 25mm zenītlielgabalu.
Argumentācija bija tāda, ka līdzīgi kā 1PK ložmetēji apturēja kājnieku masveida uzbrukumus, tad nākotnē zenītlielgabali ar automātisko uguni apturēs tanku uzbrukumus. Tākā realitātē tas nenotika, tad uzreiz pēc Francijas kampaņas, sākās visu tanku neatkarīgi no klases (vieglie, vidējie, smagie) papildus apbruņošana un jaunu tanku izstrāde līdz 50mm bruņas standartam, lai pasargātu no prettanku mazkalibra lielgabaliem.
————————————————–
>Savukārt sabiedrotie uz kara beigām apauga ar su-76, hellketiem uc, kuri no vācu tanku un prettanku lielgabaliem un kājnieku prettanku ieročiem nebija aizsargāti vispār.
————————————————–
SU-76 gadījumā vienkārši noteiktās rūpnīcās kara laikā neko citu smagāku un, kas izmantotu jau esošo smago kravinieku dzinējus un transmisiju, nevarēja ražot. Erzatz izstrādājums kara apstākļos. Uzreiz pēc kara praktiski visus SU-76 atdeva metāllūžņos.
Hellcati bija radīti nevis kā tanku papildinājums, bet kā pilnīgi atsevišķs tanku iznīcinātājs, noteiktas doktrīnas ievaros, kas Vācu tanku blitzkrīga pa Franciju iespaidā, paredzēja turēt frontes rezervē mobīlus tanku iznīcinātājus, kas gadījumā ja Vācu tanku dūre pārrautu kādā sektorā fronti, strauji dotos uz turieni un ieņemtu aizsardzības pozīcijas.
Realitātē protams tas nenotika, jo kad Hellcati nokļuva līdz frontei, vācu armija pamatā tikai aizsargājās un atkāpās. Tad arī pienāca ziņas, ka Hellcati tiek izmantoti kā tanki, kas tam nebija nemaz paredzēti. Attiecīgi viss tas beidzās ar to ka ASV armija pēc kara svītroja tanku iznīcinātājus kā klasi no savas karatehnikas un saprata, ka labākais prettanku ierocis ir tāds pats tanks pretī.
Franču, itāļu, japāņu “tanku izstrādājumi” uz riteņu bāzes vairāk atbilst hellcat tanku iznīcinātāju doktrīnai. Tikai, protams, krievu tanku divīzijas nav tas pats kas Padomju savienībai bija. Cerams, ka Ukraiņi atradīs labu pielietojumu pozicionālajā karā. Kamēr dod tikmēr jāņem, esošajā situācijā.
Runa nav tikai par to vai tanku bruņa neatkarīgi no paaudzes spēj apturēt jaunāko paaudžu ptrk.
Kaujas laukā ir daudz dažādu ieroču. Automātiskie lielgabali (~30 mm), lielkalibra ložmetēji, rokas granātmetēji, artilērijas lādiņu šķembas, u.c
Pat standarta T-72 tankiem ir daudz lielāka taktiskā un operatīvā mobilitāte dēļ bruņas vien, jo pasargā no lielākās daļas ieroču uz lauka, izņemot javelinus (u.c ptrk) un citus tankus.
Protams ukraiņiem jāņem ko dod, jo labāk amx10 nekā nekas. Bet izspiest krievus no Ukrainas teritorijas bez kāpurķēžu tehnikas būs neiespējami.
Gadienā franči visu šo nav dizainējuši ar skatu uz āfriku?
Populārs pieņēmums , bet īstenībā ļoti nepatiess jo kājas tur aug no WW2 Franču armijas pieredzes karojot ar vāciešiem un ASV ”tank destroyer” doktrīnas :
Āfrikā karojot ar kaut kādiem vietējiem aborigēnu partizāniem tev nevajadzētu mazu 6×6 mašīnīti ar milzīgu 105mm tanka lielgabalu kurai pietam ir smagā bruņusitēju munīcija , tas ir pilnīgs overkill tada veida uzdevumam…..AMX-10 ir domāts šaut uz PSRS tehniku un tas ir Franču smagās tanku vienības sastāvdaļa , tam arī speciāl bija konstruēts.
Priekš vieglajām kājnieku vienībām un tieši kariem ”kolonijās” viņiem bija šitais te brīnums : https://en.wikipedia.org/wiki/Panhard_ERC
Panhard ERC izskatās līdzīgs ar AMX-10, bet uzdevumi nav tie paši un vienības mērķis arī nē. Ar ERC vecāku franči tvarstītu abogorēnus, bet ar AMX-10 šautu padomju tankus.
FR īpašais ceļš:
By the 1980s he French army had transitioned to small armored divisions. These divisions were composed of task-organized combined arms regiments (essentially large battalions) which mixed tank and mechanized infantry companies on a permanent basis. The French doctrine saw these divisions operating on rather wide frontages, with uncovered flanks if necessary, and seeking to outflank the enemy rather than engage him frontally. Head-on engagements were eschewed except as a way to fix the enemy for an enveloping maneuver, and fighting in built-up or wooded areas was similarly to be avoided due to the low infantry strength of French units and the advantages the artillery-heavy Soviet Army would have in such grinding attritional battles. In this regard the French army differed from the Bundeswehr which, although also a maneuver-oriented force, intended to fight for every kilometer of its homeland.
https://www.globalsecurity.org/military/world/europe/fr-armee-cold-war.htm
Ņemot vērā rietumu just in time piegāžu politiku – ru brūvē ko nelāgu, ko ar esošo tehniku ua var nenoturēt.