vara bungas: Kurš jautāja, kāds ir US plāns Ukrainā? Jau vairākkārt ir pierādījies, ka seciinājumi pie kuriem nonāk korporācijas RAND analītiķi tiek uzklausīti WH un tiem bieži tiek sekots. Salīdzinājis visus “par” un “pret” (skat. pētījumu) RAND pamatoti saka:
[..] Since neither side appears to have the intention or capabilities to achieve
absolute victory, the war will most likely end with some sort of negotiated
outcome.[..]

Savukārt klausoties šo te UA iekšējo diskusiju par to pašu RAND pētījumu, neviļus iezogas doma, ka O.A. ir nosūtīts komandējumā “under cover”, lai popularizētu un normalizētu RAND secinājumus UA sabiedrībai.
O.A. izteikumos šajā intervijā tiešām izskan ļoti piezemētas tēzes. Nomainījies avots – no “ļaunas mēles melš” uz “no iespējamas RU puses raugoties”, taču publika jebkurā gadījumā tiek virzīta uz mieru/pamieru sarunu ceļā, pēc kura katra no karojošajām pusēm īsteni postmodernā garā varēs apgalvot, ka ir uzvarējusi. Redzu šādas iespējas:
1. Tēzes (diemžēl) atspoguļo faktisko situāciju;
2. O.A. mērķis ir “nosēdināt” ekspektācijas, lai katram nākamajam panākumam publikas uztverē ir lielāks “svars”;
3. Viltība pirms pamatīgas UA ofensīvas.
Protams, jācer uz 2. vai 3. variantu.
“Since neither side appears to have the […] capabilities”
WH sarunājas pats ar sevi – UA capabilities ir tieši tik liels, cik Baidens aizsūta.
Skumji, ja ASV nav gatavas ieguldīt tagad vairāk, lai pēc tam nav jākaro atkārtoti. Ja Krievija dabūs kaut vai nelielu gabalu no Ukrainas, tad tā viņiem jau būs uzvara un grauzīs pēc 3 – 5 – 10 gadiem tālāk un mūsu riski arī būtiski pieaug.
Skumji, ka lv nbsā ilgstoši ieguldījusi pusi no minimālās programmas, un no tā vēl ievērojamu daļu neletālām sporta zālēm un pupuķiem.
ASV ir apdraudētas intereses, mums – eksistence.
Doma, ka Arestovičs no prezidenta biroja ir aizgājis fiktīvi ar domu – lai var runāt to, kas nepieciešams (gan lai nepieciešamo info
novadītu, gan lai testētu sabiedrības reakciju uz dažādiem viedokļiem), bet neviens neko nevar piesiet kā valsts vadības nostāju – man jau radās uzreiz pēc viņa atlūguma akceptēšanas, jo reāli tur nebija par ko iet prom.
Tas, ka sākotnēji OA pateica, ka nevis bija tiešs raķetes trāpījums, bet viņa sākotnējā info liecina, ka mājai uzkrita notriektās raķetes atliekas – tas nu ir smieklīgi, ja par kaut ko tādu atlaiž. Turklāt OA pēc tam postā izskaidroja, ka info viņam atnāca no avota, kas nekad nebija iepriekš kļūdījies, tādēļ arī teica, turklāt teica ar atrunu, ka info vēl jāpārbauda. Un pateica, ka nav viņam tur īsti par ko atvainoties.
Es tanī brīdī Ukrainai īsti nesekoju līdzi, tikai ļoti vispārīgi, nebija īsti laika. Tad ieraudziju telegramkanālos, ka ir kaut kāda skandāls. Speciāli noskatījos visu to raidīju ar Feiginu, lai nav jāvadās no konteksta izrautiem citātiem. Un man arī tur nelikās, ka būtu noticis (pateikts) kas šausmīgs.
Un viss jau likās, ka sakārtosies, un tad pēkšni OA izdomāja atvainoties un iesniegt atlūgumu, kuru arī ātri un vienkārši akcepteja. Nu tā aiziešana rezultāta tāda dikti mākslīga izskatījas.
Labs upd šim ierakstam – analītiķe Natālija Globa par minēto RAND analīzi un diviem melnajiem gulbjiem – ķīniešu balonu un zemestrīci Turcijā https://youtu.be/o326hmUI9LQ
Igaunijas Aizsardzības ministrija atkal nevar paklusēt:
Russia has long-term hostile strategic goals and its imperialistic war has strong support among the Russian society. Russia is in control of the war strategy and has an upper hand for escalation, if necessary. Russia has experienced failure, but merely on a tactical level. As long as Russia can determine the future of Ukraine’s territorial integrity, it will be strategically on a winning track. Russia has borne heavy losses in manpower and equipment, but still has significant stocks and means to keep its war machine going. Russia’s impudent demands, aggressive behaviour and inclination to miscalculate suggest that NATO’s collective defence posture requires a shift unseen in decades.
Regardless of the outcome of the war in Ukraine, Russia remains the most dangerous, immediate and long-term threat to the Euro-Atlantic community and rules-based world order. NATO cannot rule out becoming Russia’s military target. It is time to face the challenges honestly, take NATO’s defence strategy to the next level, and make sure we are truly prepared. NATO’s modern forward defence posture requires enhanced early warning; upgraded readiness; resistance and resolve; increased defence investment that is rapidly materialised in capabilities and stocks; and capable and willing people to defend our democracies. The Alliance must make it unmistakably clear to Russia that an attack against NATO would be a dead-end attempt with an intolerably high price tag.
https://kaitseministeerium.ee/en/mythsandlessons
Dažkārt interesanti paklausīties arī “labos krievus”, sevišķi tos galvenos, studijā Hodorkovskis. Šeit vairākas būtiskas lietas: vairākas 2022. gada cerības (piem., Putinam neizdosies mobilizācija) nav piepildījušās; krievu tauta ir pieņēmusi šo karu kā savu; karam Krievijā ir labuma guvēji ne tikai augstākajā ešelonā, bet arī masās, tam ir atbalsts; resursu Krievijai pietiek, bet Ukrainai tie ir ierobežoti, ko vēl vairāk ierobežo okupēto teritoriju zaudējums, no kurām krievi var izcelt 300-400 tūkstošus mobilizācijai; NATO nāksies iesaistīties agri vai vēlu, bet krievu baidīšana ar atomu nav jāņem vērā, to vispār nedrīkst ņemt par pilnu utt. Saturīgs video https://youtu.be/mwetza4WYEE