Eiropas kodolspēks


Interesanta vietne (sk.zemāk). Interaktīva karte. Viela pārdomām.

No visām malām dzirdams, ka Eiropas Savienības armija dublēs NATO un šķiedīs jau tā nepietiekamus aizsardzības resursus, palielinās haosu un nenoteiktību bruņoto spēku komandvadībā. Sliecos piekrist.  Bet tas viss attiecināms uz konvencionāliem spēkiem. Atsevišķa tēma ir kodolieroči. Vērojot Rietumvalstu “vienotību” un “izlēmīgumu” sniedzt neatliekamo palīdzību UA , top skaidrs, ka arī NATO līguma 5.panta aktivizēšana radīs strīdus diskusijas, vēl jo vairāk tos radīs lemšana par  kodolieroču pielietošanu (atbildes, protams). Eiropas Savienībā ir US kodolieroči, kurus nedrīkst izmantot bez US kā īpašnieka un DE kā izmitinošās valsts atļaujas. Savi kodolieroči ir arī FR un UK, bet UK nav Eiropas Savienībā un vienmēr rīkojas pēc sava, suverēnā plāna. Atliek FR. Ok, šobrīd FR vada visnotaļ sakarīgs prezidents – romantiķis, kurš tomēr jau paspēlēja ilgi krāto FR ietekmi Centrālāfrikā. Makrons vada FR valsti pēdējo termiņu, pēc viņa FR stūresrats var nonākt RU draudzīgo spēku rokās (Le Pena). Arī Trampa vai trampista uzvara US prezidenta vēlēšanās nav izslēgta, sanākot kopā šie  var izlemt, ka suverēno kodolieroču pielietošana Eiropas atriebšanai ir “too much”  un “overboard”. Ja šādu noskaņojumu sajutīs kremlī, US/FR kodolieroči Eiropā zaudēs savu ATTURĒŠANAS efektu.  Šeit nav runas par pašreizējo drošības situāciju Eiropā, bet par situāciju kāda tā būs  pēc 10-15 gadiem. Tādēļ loģiski rodas jautājums, ja Eiropas Savienība nevar (un tai īsti nevajag) izveidot un uzturēt savus “federālos” konvencionālos spēkus (armiju), kādēļ tā nevarētu izveidot savus nekonvencionālos Kodolatturēšanas Spēkus, par kuru izmantošanu, bez atskatīšanās uz US vai citu valstu politiķiem lemtu Eiropas Komisija vai tās izveidota institūcija, ja šāda vajadzība rastos. US savus Eiropas kodolieročus tad varētu paņemt atpakaļ, jo US kodolmunīcijas atrašanās Eiropā komplektā ar nesēju pacelšanos no Eiropas, bet ne-Eiropas vajadzībām, piemēram , lai nodrošinātu US intereses Tuvajos Austrumos, rada virkni juridisku problēmu (sk. zemāk). Ja Eiropas Savienība radītu savus kodolieročus un to nesējus tā nenonāktu konfliktā ar ES dalībvalstu saistībām NATO ietvaros, jo tā nebūtu “kodolieroču izplatīšana” no vienas puses un atbilstu NATO līgumam no otras puses . Tehnoloģiski un finansiāli ES šādu projektu var atļauties. Dzirdu balsis “pret” – “ES birokrātija nespēs”, “US to nepieļaus”, “Maskava neatbalstīs”, bet jautājums ir vienkāršs – vajag vai nevajag? Viss pārējais ir pārvaramas pagaidu grūtības.

[..] The technical aspects of the NATO system of nuclear sharing in NATO are controversial both politically and legally. The European countries that participate in this system are non-nuclear members of the Non-Proliferation Treaty (NPT) and have committed themselves under international law not to control nuclear weapons. The United States must by no means pass on the control over these weapons. Yet, if a US nuclear weapon were deployed with a carrier aircraft from a non-nuclear NATO country, control over this weapon would be passed on latest when the European aircraft takes off. The majority of the members of the NPT, countries that do not belong to any alliance, have therefore repeatedly demanded of NATO that all member states comply with the NPT at all times. In other words, and somewhat exaggerated: They fear that the technical implementation of nuclear sharing could be a particular case of nuclear proliferation. [..]

avots

30 domas par “Eiropas kodolspēks

  1. Par kodolieročiem – tā ir teju gadsimtu veca tehnoloģija. Neticu, ka ASV sēž uz WWII lauriem un šo laiku neko nav darījuši, lai drūmākajā scenārijā nepārsteigtu pasauli ar jauniem “wunderwaffe”. ASV nav tie, kas samierinātos ar neizšķirta scenārija status-quo. Arī vēsturiski, jebkas, ko zinātne vēl apskatīja, kā teorētiski pieļaujamu, bet nepraktiski dārgu un pārāk sarežģītu kāds vienmēr jau testē un taisa.

    Ņemot to vērā, nevajadzētu kodolieročus pārvērtēt. Tie ir būtiski tik ilgi, kamēr kamēr nav izlīdzināti spēku samēri. Pēc tam vairāk jāiegulda tajās kārtīs, kas ir piedurknē.

    • Kā saka sambo meistari pret lauzni nav paņēmiena. Vienīgais puslīdz kodolieročiem līdzvērtīgs gājiens ir preventīvs augstas preizitātes konvencionālo ieroču masveida trieciens pa štābiem un kodolieroču nesējiem un dislokācijas vietām. Bet arī par to ir padomāts – Dead Hand

      • Perimetra palaišana jau nav automātiska. Tāpat būs kādam kabelis jānovelk. Tātad KF atbilde būs vienalga ir tāds “Perimetrs” vai tas ir izdomājums. NATO jau saprot, ka ja bliezt tad bliezt.

        • Par Perimetru skaidrs ir tikai tā mērķis, izpildes ķēdes domājams dublētas. Man ir šaubas, ka NATO kā institūcija kaut ko “saprot” kodolatbildes jomā. Noteikti ir plāni. Bet, ja US (Tramps) nolēks, FR (Makrons) nobīsies, tad UK būs jākasa pakausi kā filmā , ar negaidītu rezultātu.

          • Skaidrs ka PSRS laikos jau kaut ko viņi (KF) kaut ko plānoja, bet ši tāds iebiedēšana rīks izskatās ir.
            Par to Sabiedroto domāšanu vai atbildēt piekrītu, tas ir stipri neskaidri. Kamēr kodolmīnas uz LV / RU robežas būtu daudz iedarbīgākas KF bravūras mazināšanai. Ja jau GER tādas bija tad vai mēs tādas no mūsu sabiedrotajiem nevaram prasīt?

    • To BSO
      Sava taisnību jūssu vārdos ir. Tomēr mūsu šaujamieroči pēc galveniem principiem ir vēl no 19 gs. un 1902. g. Madsen machine gun vēl turpina dienestu Latīņamerikā un līdzīgi arī daudzi citi, šodien daudz tur plastmasas, pret principi jau faktiski tie paši.
      Kodolieroči ir tik jaudīgi, ka tie ir noderīgi to saimniekiem joprojām un sargā toss, pat ja nekur neaizlidotu. Cita lieta būs kad sadomās kādu amēbu vai vienšūni, kas pārtiek no urāna un kurš tos draņkus sagrauzīs kā šveices sieru, tad kodolieroču nozīme zudīs.

      • Kodolieročus neviens neatceļ. Tā pat, kā redzams UE – arī artilēriju. Jautājums kurās zelta olās labāk likt naudu. Ja vajadzēs apjomu, tā pat US jāpalīdz – aviācijā, tankos, gaļā, vai atombumbās. Bet ja kodoljomā US jau nodrošina stratēģisko līdzsvaru, vai tie līdzekļi, kas sakasīs pāris galviņas ar švaku piegādes mehānismu, citā tehnoloģijā nedos nesalīdzināmu pārākumu.

        Piemēram – teorētiski LHC var ražot anti-daļiņas. Tad FAB-9000 sanāk mikro-gramos. Var nest DJI, Shaheedi, GMLRS-ER utml lauka sistēmas. Un mums līdz Maskavai nevajag ICBM. Izklausās pēc zinātniskās fantastikas, bet tieši tur ieguldot var panākt, ka Maskava ar WWII filozofiju aizrijās nespējot likt neko pretī. Bet reāli tie būtu piezemētāki līdzekļi, kas garantē mūsu specifikai unikālus risinājums. Un neaizmirst par konvencionālajiem spēkiem, kas sargā iespēju jebkādus no šādiem brīnumiem pielietot.

        • To BSO
          E par progresu. Bet pie tām anti-daļiņām jau mū pirmos klāt nelaidīs. Būt GER un ASV vēl viens drošības rīks, kas protams labi ka mūsu sabiedrotajiem ir, bet mums tāpat tā nav 100 % garantija. Labs ir tas, ka mums pašiem LV ir.

    • Mutually assured destruction. Ja reiz tāds līmenis ir sasniegts, atpakaļceļa vairs nav. Vienlaicīgi iznīcināt VISUS kodoltriādes elementus – avio, sauszemes un jūras raķetes, un īpaši zemūdenes, kuru atrašanās vietu nezin neviens, izņemot kapteini – tur vajag superūberwunderwaffenSS

        • Ja veiksmīgi varētu izsekot, investīcijas kodolzemūdenēs būtu nelietderīgas un tās būtu sen sagrieztas radioaktīvos lūžņos.

          Gan jau ka var izsekot satiksmi pār Grenlandes-Īslandes-UK līniju vai izeju no Ohotskas jūras, bet izsekot pusgadu ilgu kaujas dežūru dziļajos okeānos vai zem Z ledus okeāna, kur ledus kustība traucē sonāriem būs skarbi

          Austrālija nesen iepirka čupiņu kodolzemūdeņu – tātad vismaz daždesmit gadu termiņā neprognozē tehnoloģisku izrāvienu izsekojamībā.

          • To XJJSSJS
            1. KF zemūdeņu izsekošanas spējas lielākā vai mazākā līmenī ir tikai ASV. Ir diezgan pat labas spriežot pēc mācību bojām, ka izmestas virs zemūdenēm. Bet es to izstrādē un ekspluatācijā vismaz pašlaik nepiedalos, tāpēc nebūšu kategorisks spriedumos.
            2. Astrālija domājams neplāno uzbrukt ASV, UK, tāpēc tai ir lietderīgi pirkt zemūdenes, jo tās tiks izmantotas pret Ķīnu. Varu pieņemt ka Austrālija ir izsecinājusi attiecībā uz Ķīnu: “tātad vismaz daždesmit gadu termiņā neprognozē tehnoloģisku izrāvienu izsekojamībā”

  2. Mums vajag, Eiropai, ASV nevajag.
    Jo:
    1) kam jau ir kodolieroči, tie jūta droši un kam viņiem vēl viens, kaut EP, “lieks konkurents”, kuram var būt sav skatījums uz lietām;
    2) ASV jau galvas sāpes ar Zkoreju, KF kam viņiem vēl vieni ar ko nāksies rēķināties, jo dzīvot visi grib. Francijai ir ssavi, nav interese vēl otrā “drošsības risinājumā”. Vācija jūtas droši, jo ASV tos tieši sargā;
    3) Pārējie jūtas tālu no KF.

  3. Šībrīža tendences un novērojumi vedina domāt, ka jebkāda veida operatīvus lēmumus Eiropas komisija nav spējīga pieņemt. Birokrātijas satrupējusī sirds. Jūtam to šeit ik dienas. Daži jau metas salīdzināt ar USSR pēdējiem īpaši disfunkcionālajiem gadiem, kad process bija viss, rezultāts nekas.

    Lemt viņiem par kodolieročiem? Tas nav iespējams, neticu.

      • pasaules top savienība pēc gada kara karstās fāzes jubilejas tiešā pierobežā spriež, ka varbūt vajadzētu kopīgi pasūtīt industrijai artilērijas lādiņu ražošanu.

  4. Neizplatīšanas līgums paredz ieroču vai kontroles nenodošanu konkrētām “parties” un ieroču vai kontroles nepieņemšanu no “parties”. Juridiski ieroči var būt tieši asociācijas īpašums, kā E-3 eskadriļa, kura pieder tieši NATO un tiek uzturēta no NATO budžeta, tieši ar strikti kolektīvas lietošanas scenāriju. Tāpat ražošana var būt bloka rokās un pat eksteritoriāla (uz kuģa).
    Slidens paliek jautājums, vai kolektīva lietošanas autorizācija paliek “kontroles pieņemšana” attiecībā uz konkrētu dalībvalsti.

    • Līgumu var interpretēt. Ja grib un VAJAG. “kontroles” uzdevumu var deleģēt (ar tiesībām atsaukt deleģējumu), ja pašiem nav kompetences. Galvenais, lai tas nav 1 kodolvalsts valdības lēmums, tātad pārējo ES dalībvalstu intereses tiek ignorētas. Piemēram RU (dajebkādu iegansta dēļ) pielieto taktiskos kodolieročus pa ES dalībvalsts A teritoriju no kā tieši cieš arī B, C un D valstis. RU sola turpināt ar E, F, G valstu kodolbumbošanu, bet ES/NATO kodolvalsts Y valdība spriež, ka visas minētās valstis ir pietiekami tālu un ļoti negribās saņemt ņukus savā teritorijā, tādēļ RU paliek nesodīta, lai gan atbildes ņukošana varētu deeskalēt situāciju.

        • Ņemot Shahed 250k * 20k USD, tā pat ir “tikai” 5Milj USD – aptuveni vienas kodolgalviņas izmaksās GADĀ, bez piegādes mehānisma. Ierēķinot raķetes, lidmašīnas, zemūdenes cipari aiziet desmitos, simots Milj, par galviņu. Ir ko padomāt, kas vēl tur sanāk. No otras puses, tā ir tikai viena Leopard tanka cena.

          • 250k x 20k = 5 miljardi, ar kārtu tik ir “ietaupīts”, hronisli nepildot NATO MINIMĀLĀS prasības par 2% No IKP

            • Tiešām vienu k pazaudēju! Tad 5 miljardi par 250k droniem tiešām būtu neizdevīgi salīdzinot ar 24 miljardiem par visu UK kodolprogrammu ( t.sk. raķetes, zemūdenes, bumbvedēji ).

              Bet jautājums, vai tas būtu labākais 24 miljardu izlietojums drošības garantijām tieši mūsu situācijā joprojām paliek.

              • poļi strauji konvencionāli bruņojas atbilstoši aukstā kara standartiem. mēs tikmēr atliekam OMD – katru pusgadu par 6mēn vēlāk

  5. Kodloieroci ir bistami tikai tad, kad tie eksplode nevelama teritorija. Tatad vinjus vienkarsi butu japartver lidojuma ✓✓✓

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.